Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Eiropas Savienības un ASV noteiktās finanšu sankcijas pret Krieviju ir ļoti nozīmīgas un atkarībā no notikumu attīstības Ukrainā var kļūt vēl plašākas, ietekmējot tos Latvijas un Baltijas valstu uzņēmējus, kuriem ir sadarbības partneri Krievijā un Baltkrievijā.

Lai palīdzētu orientēties mainīgajā sankciju vidē un izvairītos no pārkāpumiem, kas var novest pie anulētiem darījumiem, aktīvu iesaldēšanas vai pat kriminālatbildības, banka Citadele sagatavojusi padomus uzņēmējiem, kas vēlas turpināt sadarbību ar partneriem Krievijā un Baltkrievijā.

Ņemot vērā sankciju plašo ietekmi, skaidrs, ka tiem uzņēmumiem, kas līdz šim sadarbojušies ar partneriem no Krievijas vai Baltkrievijas, šīs partnerattiecības var kļūt ievērojami apgrūtinātas vai atsevišķos gadījumos – pat neiespējamas. Ja uzņēmējdarbība ir saistīta ar Krieviju, Baltkrieviju vai kādu citu valsti, uz kuru attiecas sankcijas, banka var lūgt iesniegt papildu informāciju par atsevišķiem maksājumiem vai par darbību kopumā, kā arī, lai pieprasītu informāciju par darījumu partneriem Krievijā un Baltkrievijā, to īpašniekiem un faktiskajiem īpašniekiem, kā arī par ražotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem un šo preču gala saņēmējiem. Ņemot vērā, ka arī bankām jāievēro starptautiskās, nacionālās un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijas visās valūtās, banka patur tiesības pārtraukt sadarbību ar klientiem, uz kuriem attiecas sankcijas, vai, ja ir pamatotas aizdomas, ka tie pārkāpj vai apiet sankcijas. Svarīgi ir strādāt caurspīdīgi, uzņēmējiem un bankām sadarbojoties, jo kļūdas, kas rezultējas starptautisku sankciju pārkāpumos, var nozīmēt līdzekļu iesaldēšanu un atsevišķos gadījumos pat kriminālatbildību.

Mūsdienu dinamiskajā dzīves ritmā jebkuram cilvēkam ārkārtīgi svarīgs ir lietderīgi pavadīts laiks, jo katram tas ir ierobežots. Un tas ir īpaši būtiski uzņēmējdarbībā. Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ir globāls, lokālas nozīmes vai pavisam neliels, katram no tiem ir savi biznesa jeb darījumu partneri. Kas tad ir vislabākais veids, kā tikties ar biznesa partneriem, lai kopīgi varētu nākt pie kopsaucējiem, noslēgt līgumus, apmainīties ar viedokļiem un apspriest problēmas? It īpaši tagadējā realitātē, kad no visām pusēm uzglūn visādi nezināmi vīrusi, un darba vide dažkārt pilnībā pāriet tiešsaistes režīmā.

Tikšanās pasākumi ar biznesa partneriem var būt visdažādākie. Un tie var tikt organizēti ļoti līdzīgā veidā, kā tiek organizēti tā saucamie komandas(-u) saliedēšanas pasākumi.

Kas ir tikšanās pasākumu ar biznesa partneriem klasika? Sapulces. Protams, uzreiz nāk prātā nogurdinoša sēdēšana kaut kādā slēgtā, pieelpotā telpā, kurā atrodas daudz cilvēku. Pārsvarā šādos pasākumos ir jāievēro lietišķs apģērba kods, visi sēž pie liela galda vai vairākiem galdiem un ar gana nopietnām sejām.

Bet vai tad viss patiešām notiek tik stereotipiski? Modernos uzņēmumos sapulces vai tikšanās pasākumi notiek daudz neformālāk. Piemēram, tām pašām sapulcēm nav jābūt kā kaut kādam nogurdinošam lāstam. Šos tikšanās pasākumus var noorganizēt visiem patīkamā, neformālā veidā. Piemēram, plašās, gaišās telpās ar logiem visas sienas garumā. Vēl labāk, ja pa logiem ārā redzamās ainas nenovērš uzmanību, ir laba trokšņa izolācija, gaisa kondicionieris un citi sīkumi. Pie tam kāpēc obligāti jābūt lielajiem, garajiem vai apaļajiem galdiem? Labs risinājums ir stāvgaldi. Cilvēki var brīvi pārvietoties starp tiem, tādējādi telpā tiekoties ar visiem pārējiem pasākuma dalībniekiem. Nav jāsēž pie galda un jāmiegojas. Pat, ja uz ekrāna ir sākotnēji paredzēta kāda neilga prezentācija, lai iesāktu dialogu un viedokļu apmaiņu. Pasākuma organizētājam gan obligāti vajadzētu nodrošināt viesiem kādus atspirdzinājumus: kafiju, tēju, limonādes, ūdeni un kādas nelielas uzkodas.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.

Dibinās valsts uzņēmumu munīcijas ražošanai kopā ar starptautiskiem partneriem, svētdienas vakarā vēsta raidījums LTV raidījums "de facto".

"de facto" noskaidrojis, ka tuvāko divu nedēļu laikā izskatīšanai valdībā varētu nonākt jautājums par valsts uzņēmuma veidošanu militārās ražotnes attīstīšanai. Tas nepieciešams, lai startētu konkursā par Eiropas Komisijas līdzfinansējumu militārās ražošanas attīstīšanai. Latvija to darīs kopā ar starptautiskiem partneriem no Francijas un Somijas.

13.decembrī noslēgsies pieteikšanās, lai pretendētu uz Eiropas Komisijas līdzfinansējumu militārās rūpniecības attīstīšanai. Valstis sacentīsies ar saviem projektiem. Lai to varētu izdarīt, Latvijai vispirms jālemj par attiecīgas valsts kapitālsabiedrības izveidi. Projekts, kas sagatavots jau iepriekšējās valdības laikā, tagadējās valdības dienaskārtībā vēl aizvien nav parādījies. Laika palicis maz, bet konkurence uz finansējumu ir liela, noskaidrojis raidījums.

Tuvojas brīdis, kad savu smagā darbā nākušo biznesu, kurā ieguldīts daudz laika un rūpju, vēlaties nodot drošās rokās - labprāt atvilktu elpu, baudītu pelnītu atpūtu, iespējams, nodotos vaļaspriekiem, kam līdz šim neatlika laika. Taču jūsu bērniem biznesa pārņemšana neinteresē... Tādā gadījumā lieliska alternatīva ir Pine Coast - uzņēmums, kas piedāvā inovatīvu uzņēmējdarbības pēctecības risinājumu.

Pētījumi liecina, ka līdz pat 60% pasaules uzņēmumu nav uzņēmējdarbības pēctecības plāna. Lai to risinātu, Pine Coast piedāvā Baltijas valstīs līdz šim nebijušu biznesa modeli, kura mērķis ir turpināt pensionētā uzņēmuma īpašnieka mūža darbu. Kirils Gerasimovičs, uzņēmējs ar starptautisku uzņēmējdarbības pieredzi, kopā ar 20 vietējiem un starptautiskiem partneriem ir uzsācis meklēt uzņēmumu iegādei un pārņemšanai Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Pēc uzņēmuma iegādes Kirils kļūs par tā vadītāju.

Partneru-investoru komandai pievienojies arī Donatas Dailidė, DOJUS uzņēmumu grupas, kas nodarbojas ar lauksaimniecības, mežsaimniecības, golfa un zāliena tehnikas izplatīšanu, ģenerāldirektors un līdzīpašnieks. "Privātajos un riska kapitāla ieguldījumos esmu iesaistījies jau vairāk nekā 10 gadus - gan individuāli, gan kopā ar ģimeni. Abi modeļi darbojas, sniedzot ieguldītājam peļņu, taču tajos ir arī daži trūkumi. Manuprāt, Pine Coast īstenotais biznesa modelis piedāvā priekšrocības abos ieguldījumu veidos. Tas ir riska kapitāla ieguldījums, kas sniedz iespēju jauniem un daudzsološiem profesionāļiem likt lietā savas uzņēmējdarbības prasmes un entuziasmu, vienlaikus esot arī privātā kapitāla ieguldījums - tiek iegādāts stabils, pelnošs un perspektīvs uzņēmums. Tāpat šis biznesa modelis aizpilda nišu uzņēmumu iegādes segmentā, kur uzņēmumi bieži vien ir pārāk mazi privātā kapitāla fondiem un pārāk lieli riska kapitāla fondiem. Institucionālajiem investoriem šie uzņēmumi var būt nepievilcīgi, jo vērtības radīšanai nepieciešams ilgāks termiņš, vai citu iemeslu dēļ,” stāsta D. Dailide. “Tajā pašā laikā ieguldījumu darījumos, tostarp Pine Coast, parasti piedalās starptautiski investori ar daudzveidīgu pieredzi. Nodrošinot atbalstu, padomu, kā arī kontaktu tīklu uzņēmējdarbības tālākai attīstīšanai un vērtības radīšanai, starptautiski un pieredzes bagāti partneri ir priekšrocība kā uzņēmuma vadītājam, tā uzņēmējdarbībai. Pine Coast ir 20 šādu investoru, tostarp trīs no Baltijas valstīm.”

Savstarpējo aizņēmumu platforma Debitum piedzīvojusi attīstības ideju restartu, kas saistīta ar īpašnieku maiņu, un plāno stiprināt darbību visā Eiropā, piedāvājot daudzveidīgas investīciju iespējas saviem klientiem. Platforma piedāvā uzsākt investīcijas jau no 10 eiro, kas ne tikai dod iespēju vieglāk iepazīt investīciju vidi un pasīvā ienākuma dabu, bet arī paredz brīvu uzkrājuma veidošanas iespēju privātpersonai. Par to sīkāk DB.lv izjautāja Debitum līdzīpašnieku un vadītāju Ēriku Reņģīti.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par platformas Debitum īpašnieku maiņu! Kas bija noticis, vai kaut kas mainīsies, ienākot jauniem platformas turētājiem?

- Savstarpējo aizdevumu jeb P2P platforma Debitum ir dibināta pirms pieciem gadiem. Tā bija sasniegusi idejas autora un īpašnieka mērķus, un, kā tas nereti gadās pēc uzstādījumu sasniegšanas, izaugsme bija apstājusies. Tā nav norāde uz kādiem sliktiem finanšu rādītājiem, bet gan uz enerģijas trūkumu tālākai attīstībai, un tieši tādēļ man un diviem partneriem bija iespēja uzņēmumu iegādāties. Saprotams, ka būs izmaiņas, jo mums idejas par attīstību ir, tāpēc arī pirkām. Uzskatu, ka kopā ar partneriem esam noķēruši īsto brīdi, jo uzņēmums ir labā stāvoklī, ar labu reputāciju, Latvijas Bankas izsniegtu licenci un 11 000 investoru bāzi, tādēļ atliek turpināt un realizēt tās idejas, kas mums ir padomā.

Noslēdzies VSIA Autotransporta direkcija izsludinātais konkurss par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālā starppilsētu nozīmes maršrutu tīklā vairākās daļās.

AS Nordeka kopā ar partneriem AS Rīgas taksometru parks un AS Liepājas autobusu parks atzīta par uzvarētāju konkursā Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālā starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla daļā Centrs-1A, bet kopā ar partneriem SIA Aizkraukles ATU, SIA Ogres autobuss un AS Liepājas autobusu parks atzīta par uzvarētāju konkursā „Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālā starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla daļā Centrs-1B, liecina AS Nordeka paziņojums Nasdaq Riga.

Nordeka kopā ar partneriem SIA AIPS, SIA Tukuma Auto un AS Liepājas autobusu parks atzīta par uzvarētāju konkursā Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālā starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla daļā Centrs-1C.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Greynut vadītājs Kristiāns Līcis. SIA Greynut izstrādā un ražo dažādus inovatīvus elektronikas un IT sistēmu risinājumus. «Uzņēmumu pirms 3 gadiem dibināju kopā ar Kasparu Škerbu un šajā laikā esam piesaistījuši arī investorus. Mums pašlaik ir 3 aktīvi projekti – 1) 99ledballoons, kas tirgo LED balonus un LED balonu sistēmas dažādos izmēros gan mājas ballītēm, gan lieliem pasākumiem; 2) Luxafor gaismiņas, kuras var izmantot darbinieki, kuri strādā atvērtā tipa ofisos, lai ar zaļu/sarkanu gaismu parādītu vai konkrētā brīdī esi pieejams un pie Tevis var nākt runāties, vai arī esi aizņemts. Kā arī - ar gaismu palīdzību var uzzināt par ienākošajiem epastiem utt; 3) Bindio velosipēdu novietnes ar iebūvētu ķēdi un elektronisko slēdzeni, kas saslēdzama/atslēdzama ar telefonu. Tas ļauj lietotājam atteikties no savas ķēdes vadāšanas līdzi. Visiem mūsu projektiem ir opcijas, kuras mēs piedāvājam vienīgie pasaulē, tas arī padara mūs unikālus. Pašlaik komandā esam 5 cilvēki,» stāsta K. Līcis.

Nesen Latvijas tirgū ienākušais finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO ir sācis strauju paplašināšanos Baltijas valstīs. Sadarbojoties ar tādiem mazumtirdzniecības līderiem kā iDeal, Elkor, Studio Moderna un BigBox, tas šobrīd kļūst par vienu no straujāk augošajiem spēlētājiem e-komercijas tirgū.

Kādēļ mazumtirdzniecības līderi izvēlas ESTO?

“ESTO jaunie partneri atklāj, ka izvēle, ar kuru no maksājumu risinājumu pakalpojumu sniedzējiem sadarboties, ir prasījusi rūpīgu izpēti un analīzi. Izpētes laikā partneri ir secinājuši, ka neviens konkurents nepiedāvā tādu pakalpojumu izvēli kā ESTO. Esam lepni par jaunizveidotajām sadarbībām un pateicīgi mūsu partneriem par izrādīto uzticību,” stāsta ESTO LV AS valdes locekle Baiba Tētiņa.

ESTO sadarbības partneru galvenie mērķi ir samazināt maksājumu risinājumu izmaksas un radīt patīkamāku iepirkšanās pieredzi gala klientiem, piedāvājot plašu maksājumu variantu klāstu.

“Radīt pozitīvas un atmiņā paliekošas pieredzes mūsu klientiem ir viens no mūsu uzņēmuma galvenajiem mērķiem. Sadarbojoties ar ESTO, mēs varam viņiem piedāvāt mūsdienīgus un elastīgus līzinga servisa risinājumus, kas palīdz mums paaugstināt piedāvājuma vērtību un uzlabot mūsu klientu iepirkšanās pieredzi,” saka Edgars Pilius, BigBox grupas vadītājs.

Dažu pēdējo mēnešu laikā esmu saņēmis daudz jautājumus par mājokļu tirgu – kas notiek un kas notiks, kāpēc aug cenas, vai labāk pirkt vai īrēt?

Tas atgādina notikumus apmēram pirms 15 gadiem, kad mājokļu tirgus bija Latvijas ekonomikas centrālā ass, kuras gravitācija turēja orbītā darba tirgu, patēriņu un patēriņa cenas, IKP dinamiku un maksājumu bilanci. Par to daudz runāja ballēs, bērēs un biznesa konferencēs. Par šiem notikumiem toreiz daudz rakstīju kā žurnālists un saņēmu daudz jautājumu, atzinības un kritikas.

Šogad mājokļu tirgus ir mainījies pietiekami strauji, lai varētu apgalvot, ka pēc vairāk nekā desmit gadus ilgušas stagnācijas tirgū notiek pavērsiens. Ir paātrinājies īpašumu cenu kāpums. Vairākās Pierīgas pilsētās kopš gada sākumā sērijveida dzīvokļu cenas augušas apmēram par piektdaļu. Aktivizējas hipotekārā kreditēšana, piemēram, pirmajā pusgadā Luminor bankas mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms audzis gandrīz trīs reizes. Top jauni mājokļu projekti, aug izsniegto būvatļauju apjoms. Ienākumu kāpums pamazām palielina to ģimeņu īpatsvaru, kas spēj ņemt hipotekāros kredītus.

Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) no 12. līdz 15.septembrim notika viens no EXPO 2020 satelītnotikumiem - būvniecības nozares izstāde THE BIG 5, kurā Latviju tajā pārstāvēja astoņi uzņēmumi, kuriem iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits svārstās no 20 līdz 50, savukārt dažiem jau noslēgti sadarbības līgumi.

Izstādē piedalījās "Controlit Factory", "AM Energy", "WWL HOUSES", "Tetralia", "Groglass", "TENAX PANEL", "Wood ART.LV" un "Silk Plaster Group".

"Mēs protam piesaistīt uzmanību: izstādes apmeklētājiem patika stenda dizains, kas ievērojami atšķīrās no citu valstu piedāvājuma. Kamēr citas valstis izmantoja salīdzinoši vienkāršas konstrukcijas, Latvijas stendā varēja apbrīnot gan neparastus materiālus, gan 3D hologrammas. Iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits dažādiem uzņēmumiem svārstās diapazonā no 20 līdz 50, un dažiem ir jau noslēgti līgumi. Visi uzņēmēji teic, ka izstāde bijusi interesanta un vērtīga, jo palīdzējusi labāk izprast konkrēto tirgu, to, kādi produkti konkrētajā tirgū ir "ejošāki" un ko potenciāli varētu piedāvāt papildus. Savukārt tie, kas THE BIG 5 apmeklējuši iepriekš, norāda, ka šogad par spīti Covid-19 ierobežojumiem izstāde bija sevišķi labi apmeklēta, kas, iespējams, saistīts ar EXPO tuvošanos. Un vēl viena atziņa, pie kuras nonācām, - izstādes apmeklētājiem ir ļoti svarīgi, lai produkts būtu ražots Eiropā, nevis Ķīnā, kas mums sniedz savas priekšrocības," iespaidos dalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta veicināšanas nodaļas projektu vadītājs Toms Sudrabs.

Lai noturētos strauji mainīgās nozares priekšgalā, Tele2 grupa ieviesīs jaunu uzņēmuma darbības stratēģiju, piesaistot partnerus un izveidojot jaunas darbības jomas uzņēmuma IT un tīkla sistēmu infrastruktūrā.

Šo izmaiņu ietvaros vairākas Tele2 Shared Service Center (Tele2 SSC) funkcijas tiks nodotas partneriem, ļaujot Tele2 fokusēties uz lielāku automatizāciju un digitalizāciju uzņēmumā. Izmaiņas stāsies spēkā pēc pārejas perioda, 2018. gada 1. maijā.

Tele2 SSC vēl aizvien būs svarīga Tele2 grupasIT stratēģijas sastāvdaļa, taču tiks veiktas izmaiņas tā darbībā. Projektu kontrole un stratēģija paliks Tele2 pārvaldībā, taču vairāki ar IT saistīti pienākumi tiks nodoti Tele2 partneriem,lai izmantotu viņu darbības mērogu, pieredzi un ekspertīzi. 285 no esošajiem Tele2 SSC darbiniekiem tiks aicināti turpināt savu karjeru pie Tele2 izvēlētiem stratēģiskajiem partneriem. Būtiski akcentēt, ka šo pārmaiņu dēļ darbinieki netiks atlaisti.

Lai gan vēl joprojām ar koalīcijas partneriem un sociālajiem partneriem nav panākta vienošanās par minimālās algas apmēru nākamajā gadā, pamazām notiek virzība uz risinājumu, šodien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Šis ir viens no karstāko diskusiju jautājumiem nākamā gada valsts budžetā, kur atšķirīgs viedoklis ir gan koalīcijas partneriem, gan arī valdības sociālajiem partneriem.

Ir zināmi soļi vienošanās virzienā. Man ir viedoklis, kā mēs to risināsim, teica Straujuma. Viņa piebilda, ka ir zināmi ceļi, kā varētu iegūt kompromisu starp visām pusēm. Līdz ar to Straujuma ir pārliecināta, ka līdz pirmdienai, kad notiks nākamā valdības ārkārtas sēde, vienošanās tiks panākta.

Par minimālās algas apmēru rīt plānotas diskusijas Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) apakškomisijas sēdē, kā arī pirmdien, 31.augustā, pirms valdības sēdes notiks NTSP ārkārtas sēde.

Mūsdienu klients vēlas ievērojami lielāku kontroli pār saviem izdevumiem nekā iepriekš, izvēloties, kā, cik un kādā periodā ir gatavs maksāt. Veiksmīgi attīstot un pierādot sevi Igaunijā, inovatīvo finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO nolēmis ieņemt vadošu vietu arī Latvijas e-komercijas tirgū.

Uzņēmums izstrādā un pārvalda modernāko maksājumu platformu, kuras galvenais uzsvars ir elastīga un automatizēta produkta nodrošināšana saviem klientiem. Tehnoloģiskās konkurences priekšrocības ir ļāvušas uzņēmumam īsā laika periodā iekļūt nobriedušā POS finansēšanas sektorā.

“Mūsu esošie Igaunijas un Lietuvas partneri izmanto ESTO pakalpojumus gan e-veikalos, gan klātienes veikalos visās Baltijas valstīs vienlaicīgi – ar vienādotiem procesiem, nosacījumiem un ātru, vienkāršu integrāciju. Mēs redzam, ka varam palīdzēt daudziem Latvijas tirgotājiem palielināt vidējā pirkuma grozu un kopējos pārdošanas apjomus. Savukārt, klientiem mēs piedāvājam pilnībā automatizētu 60 sekunžu ātru noformēšanas procesu, kas atvieglo iepirkšanos un padara to patīkamāku. Darbojamies Latvijā vien pāris mēnešus, bet sadarbību esam uzsākuši ar vairāk nekā 20 partneriem. Mūsu pakalpojumus novērtē tādi uzņēmumi, kā ideal.lv, weekendshoes.lv, 24a.lv, stilmann.lv, rokaspulksteni.lv, verkter.lv un citi,” stāsta Baiba Tētiņa, ESTO LV, AS valdes locekle.

Partija «KPV LV», kas pašlaik mēģina izveidot valdību, piedāvā koalīcijas padomes sēdes aizstāt ar līdzīgām valdību veidojošo partiju Saeimas frakciju sanāksmēm, liecina potenciālajiem partneriem piedāvātais sadarbība memorands.

Kā liecina «KPV LV» piedāvātais frakciju sadarbības memoranda projekts, «KPV LV» sadarbības nodrošināšanai rosina rīkot regulāras politisko partiju pārstāvju sanāksmes. Šādās sanāksmēs varētu piedalīties Ministru prezidents, Saeimas Prezidija priekšsēdētājs un katra sadarbības partnera pilnvarotie pārstāvji. Regulārās tikšanās reizēs tiktu izskatīti jautājumi, kas ietilpst Saeimas vai valdības kompetencē.

Valdību veidojošo frakciju sēdes būtu sasaucamas ne retāk kā vienu reizi nedēļā, un tās vadītu premjers. Kā norādīts sadarbības līguma projektā, sanāksmēm būtu informatīvs raksturs, bet lēmumi tiktu pieņemti frakcijās. Ja kāds no sadarbības partneriem pieprasītu papildu skaidrojumus par valdības nostāju kādā jautājumā, tiktu sarīkota tikšanās ar premjeru vai ministru. Ja partneris arī pēc konsultācijām neatbalstītu valdības nostāju balsojumā, sadarbības partneriem būtu jāsniedz publisks skaidrojums par savu izvēli.

Cīņa ar it kā naudas atmazgāšanu ir kļuvusi par efektīvu instrumentu nerezidentu padzīšanai no Latvijas, lai šo nerezidentu naudu novirzītu citur, tai skaitā arī ofšoru zonām

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Viņaprāt, notiekošais pasaulē ir jāvērtē pēc principa – kas šiem procesiem ir patiesie labuma ieguvēji un kāds ir labums Latvijai. Pēc A. Babra domām, mūsu politiskie līderi atgādina atkarīgo – pārvaldāmo – teritoriju nozīmētus pārvaldniekus, koloniālo aristokrātiju, nevis neatkarīgas valsts vadītājus, kuri saviem «partneriem» ir gatavi ļaut Latvijā īstenot jebkuras viņu iegribas.

Kāda ir pašreizējā situācija Latvijā valsts 100. gadadienas priekšvakarā?

Mēs pa neatkarības gadiem esam ieguvuši 10 miljardus lielu parādu, kura mums nebija un par kuru tagad pat nespējam maksāt procentus, mums aizvien ir negatīva tirdzniecības bilance, mēs esam viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm, liela daļa darbspējīgo brīvprātīgajā deportācijā ir pametusi valsti pēc «veiksmes stāsta», atstājot pensionāru slogu uz tā jau novājinātās ekonomikas pleciem. Pateicoties «veiksmes stāstam», tika izglābta zviedru krona un Valdis Dombrovskis realizēja savu sapni nokļūt labā amatā ES. Mēs pazaudējām cukura nozari, daudzus lielus un labus uzņēmumus, kā pēdējo var minēt Liepājas Metalurgu – vienu no lielākajiem eksportētājiem. Mums ir nesodīta OIK zagšanas shēma, veiksmīga Citadeles bankas pārdošana par sviestmaizi partneriem. Ar Edgara Rinkēviča palīdzību atteicāmies no dalības Nord Stream 2 projektā un iespēju nopelnīt šajā projektā klaji atdevām zviedriem. Mēs esam pieradināti pie ES naudām un padarīti atkarīgi, bez ES naudas injekcijas iekšējais patēriņš un budžets sabrūk uzreiz. Un tagad mums vēl atņem finanšu pakalpojumu nozari, kura bija un varēja būt būtisks atbalsts tautsaimniecībai. Caur Rīgu gāja 1% no visu pasaules dolāru darījumiem. Rīgai bija visas iespējas un liels potenciāls pēc Brexit pārņemt no Londonas lielu daļu legālo nerezidentu naudas plūsmu un godīgi pelnīt, bet mums šo iespēju atņēma ar mūsu tautas kalpu atbalstu, kas tiek uzturēti par mūsu nodokļu maksātāju naudu.

Baltijas reģions – pievilcīgs tirgus tirdzniecības sabiedrību paplašināšanai, taču Makes You Local izpilddirektors Donats Gudelis (Donatas Gudelis), kas palīdz dibināt uzņēmumus dažādās valstīs, stāsta, ka šim attīstības posmam ir pienācīgi jāsagatavojas un jāizvairās no visbiežāk pieļautajām kļūdām.

Pēc sarunbiedra teiktā, viņam ir nācies redzēt un strādāt ar daudziem veiksmīgiem projektiem, taču gadās arī neveiksmes.

„Strādājam ar uzņēmumiem, kas ienāk Lietuvas vai citu Baltijas valstu tirgū, esam viņu galvenais padomdevējs tirgus izpētē, adaptējam internetveikalu saturu dažādām valstīm, mums ir savs zvanu cents, kurā apkalpojam klientus dažādās valodās. Tādā veidā redzam arī problēmas, ar kurām saskaras uzņēmumi, un mēģinām kopā tās risināt. Esam redzējuši gan ļoti veiksmīgus piemērus, gan arī vilšanās,” saka D. Gudelis.

D. Gudelis stāsta, ka viena no svarīgākajām lietām starptautiskajā biznesā ir preču kustība un apkalpošanas kvalitāte.

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

2022. gada maija beigās pieprasījums pēc skujkoku koksnes normalizējās un skujkoka zāģbaļķa cenas piedzīvoja nelielu kritumu, liecina meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Tikmēr enerģētiskās koksnes cenas sasniedz maijam netipiskus augstumus, tāpat arī aug pieprasījums pēc visu veidu cirsmām Latvijā. Gaidāmās sankcionēto reģionu – Krievijas un Baltkrievijas – pilnīgas iziešanas no Eiropas tirgus dēļ, kā arī loģistikas problēmu un kopumā neskaidrās situācijas dēļ, zāģbaļķu tirgus būs grūti prognozējams.

Karš Ukrainā ir izraisījis transporta traucējumus gan kuģiem, gan kravas automašīnām, līdz ar to novērojams loģistikas izmaksu pieaugums kopumā. Pieprasījums pēc skujkoku koksnes maijā ir samazinājies, un koksne ir pieejama. Pārstrādātāju noliktavās ir izveidojušies lieli uzkrājumi, jo gala pircējs neiepērk liekus koksnes apjomus, bet gan tikai tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam šobrīd. Problēmas būvniecības apjomu palielināšanā rada metāla, izolācijas un citu saistīto materiālu pieejamība, loģistikas problēmu dēļ, tas apgrūtina būvniecības projektu savlaicīgu realizāciju.

2019. gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā piedzīvojis mērenu izaugsmi – parakstīto prēmiju apjoms gada laikā ir pieaudzis par 7,5%, sasniedzot 555,1 miljonu eiro. Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms kāpis par 24,5%, sasniedzot 366 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Apdrošinātāji pieaugumu vērtē pozitīvi, uzsverot, ka atsevišķos apdrošināšanas veidos vērojams straujāks pieauguma temps nekā iepriekš, tāpat palielinās brīvprātīgo apdrošināšanas veidu pieprasījums.

"Dzīvības un veselības apdrošināšana tradicionāli aug dinamiski, bet 2019. gada galvenā iezīme ir īpašuma apdrošināšanas straujais pieaugums gan parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā. Tas apliecina, ka klienti novērtē apdrošināšanas nozīmi un vairāk rūpējas par savu īpašumu. Kopumā pērnā gada izaugsme bija prognozētajā apmērā, taču skaitļi vien neatspoguļo apdrošināšanas attīstību. Nozarē notiek nozīmīgas kvalitatīvas pārmaiņas, lai piemērotos klientu prasībām – attīstās attālinātie apkalpošanas kanāli un IT sistēmas, tiek papildināti polišu segumi un piedāvāti jauni apdrošināšanas veidi," komentē LAA prezidents Jānis Abāšins.

Vairāku iemeslu – koku selekcijas, mežkopības, augsnes uzlabošanas, klimata izmaiņu – dēļ Latvijā koki aug ātrāk, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tie kļūst garāki un resnāki, nekā tas notika pirms 50 – 70 gadiem, liecina Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava pētījumi daudzu gadu garumā. Mežzinātnieki vairākus gadu desmitus parauglaukumos salīdzinājuši, kā apmērā un garumā pieņemas tie koku sugu īpatņi, kas mežā iesējušies, un tie, kuri gājuši cauri selekcijai – labāko indivīdu atlasei. Rezultāti pierāda selekcionēto stādu priekšrocības salīdzinājumā ar vidējo rezultātu audzēs, kuras atjaunojušās ar sēklām. Tas komplektā ar atbilstošu mežkopības praksi – stādīšanu, kopšanu – sniedz izredzes mežu īpašniekiem iegūt koksnes ražu mežā ievērojami ātrāk, nekā vedina domāt pašlaik valstī noteiktais ciršanas vecums konkrētai koku sugai. Vienlaikus tā būs iespēja kokrūpniekiem iegūt nepieciešamo apaļkoksni koksnes izstrādājumu ražošanai, tādējādi stiprinot vienas no Latvijas tautsaimniecības stūrkameņiem konkurētspēju.

Pēdējās dienās līdz ar WannaCry izspiedējvīrusa globālo plosīšanos upuru datoros un ziņu virsrakstos ir aktualizējies jautājums, kā pretoties šai sērgai, kas tur gūstā sevišķi daudzus no mazā un vidējā biznesa, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ievērojamu daļu no atbildes šai sarunā sniedz kiberdrošības kompānijas Kaspersky globālās izpētes komandas eksperts Jornts van der Vīls (Jornt van der Wiel). Rīgā viņš bija ieradies tikties ar kiberizspiešanas apkarošanas platformas No More Ransom partneriem. Kā sarunā norāda eksperts, šī sadarbība ir principiāli nekomerciāla, un tās sekmīgums un kopējais mērķis – sagraut kiberizspiešanas biznesa modeli – ir tieši saistīts ar sadarbības plašumu.

Fragments no intervijas

Kāds ir jūsu ieteikums izspiedējvīrusa upuriem?

No More Ransom mājaslapa darbojas nedaudz mazāk par gadu, un caur mums savus failus bez maksas ir atguvuši apmēram desmit tūkstoši cilvēku. Tā ir liela nauda, kas nav tikusi noziedzniekiem, kas to būtu izmantojuši tālākiem noziegumiem. Šā pastiprinošā iemesla dēļ mēs neiesakām maksāt izpirkuma maksu, jo tā šai sērgai ļauj izplesties.