Mazumtirdzniecības apjoma pieaugums vieš cerību par iziešanu no recesijas, tomēr eksperti brīdina, ka uz straujām pozitīvām pārmaiņām cerēt vēl nevar.
Mazumtirdzniecības dati par martu liecina, ka iedzīvotāju optimisms sācis atgriezties un ka tēriņu līmenis jau ir pāri zemākajam punktam, skaidro Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts.
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka mazumtirdzniecības pieaugumu ietekmējuši vairāki subjektīvi faktori. Viens no tiem ir negatīvo ziņu samazināšanās valsts iekšienē, kā arī labo ziņu plūsma no ārējiem tirgiem. «Pozitīvāka gaisotne nostiprina drošības pārliecību par esošo ienākumu un darba saglabāšanas iespējām. Tāpat pavasara atnākšana pēc ieilgušās ziemas, reizē ar cenu kritumu un tirgotāju izpārdošanām un citām akcijām, silda pircēju aktivitāti,» atzīst eksperts.
«Jau kādu pusgadu iedzīvotāju noskaņojuma indekss pieauga, bet vēl nebija atspoguļojies reālos ciparos. Tagad optimisms izpaužas reālos tēriņos, kam par pamatu ir zināma stabilitāte darbaspēka tirgū un pārliecība par savu nākotni. Tāpēc iedzīvotāji pamazām velk ārā savu naudu no matračiem, daļu noliek depozītā un daļu patērē. Turklāt par stabilitāti liecina, ka tēriņi nepārtikas precēm ir pieauguši straujāk nekā pārtikas,» statistikas rādītājus analizē D.Stikuts.
Viņš norāda, ka šāda mazumtirdzniecības attīstība vēlreiz apstiprina, ka, iespējams, ekonomikas recesija jau ir beigusies privātā patēriņa pieauguma dēļ. Bet recesijas beigas vēl nenozīmē krīzes beigas, par ko liecinās nodarbinātības pieaugums. «Tāpēc ļoti svarīga ir diezgan strauja valsts palīdzība uzņēmumiem, lai tiktu radītas jaunas darbavietas, kā arī mazinātu darbaspēka izmaksas un risku, pieņemot darbā gados jaunus cilvēkus un ilgstošos bezdarbniekus,» uzsver D.Stikuts.
D.Gašpuitis prognozē, ka apkures sezonas beigas, pozitīvāks nākotnes vērtējums un izmaksātās ieturētās pensijas turpmākos mēnešos var iepūst papildus dzīvību patēriņā. Tomēr, viņaprāt, vidējā termiņā uz straujām pozitīvām pārmaiņām cerēt nav pamata. Vēl sagaidāms nodokļu izmaiņas un valsts tēriņu griešana, kas ietekmēs patēriņu.
Viņš arī atzīst, ka aizvadītajā mēnesī pretēji iepriekšējiem periodiem, kad degvielas tirdzniecības kritums kompensēja kopējo mazumtirdzniecības kritumu, šā gada martā tas nozares kopējo kritumu ir pastiprinājis. Salīdzināmās cenās martā degviela pirkta par 9% mazāk. Tomēr faktiskās cenas martā, salīdzinot 2009. gada martu, liecina, ka tēriņi par degvielu ir pieauguši par 3,8 milj.Ls jeb 8,1%. «Tātad, degvielu esam pirkuši mazāk, bet maksājuši par to vairāk,» skaidro D.Gašpuitis.
DB jau rakstīja, ka šī gada martā salīdzinājumā ar februāri mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 2,9%.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās aizvadītajā mēnesī ievērojamākais pieaugums bija vērojams nepārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos, kuru apgrozījums kāpa par 3,6%, bet pārtikas preču grupā palielinājums bija 1,6%.
Turpretim gada griezumā turpinās mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums. Šā gada martā, salīdzinot ar 2009. gada martu, kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājies par 7,4%. Lielāks apjoma samazinājums martā bijis nepārtikas preču grupā – par 7,8%. Pārtikas preču tirdzniecībā apgrozījums sarucis par 6,7%.
Sekojiet ziņām