Vairāki apstākļi norāda uz to, ka Palink maksātnespējas process ir izmantots kā taktisks līdzeklis komersantu savstarpējo attiecību kārtošanā.
«Ir diezgan neloģiski tiesāties ar parādnieku par pietiekami lielu summu, un tad mazu daļu no prasījuma cedēt, lai cesionārs varētu iesniegt maksātnespējas pieteikumu,» savā komentārā laikrakstā Dienas Bizness norāda maksātnespējas eksperts, bijušais Maksātnespējas administrācijas direktora vietnieks juridiskajos jautājumos, šobrīd Deloitte Latvia vadošais jurists Helmuts Jauja.
Viņš skaidro, ka maksātnespējas procesa ietvaros kreditori parasti atgūst samērā nelielu daļu no saviem prasījumiem un, ja viss ietu savu gaitu, likumā noteiktajā kārtībā, SIA Landekss tas nebūtu izdevīgi. «Par atbilstošu normālai komercpraksei nevarētu nosaukt arī prasījuma tiesību cesiju personai, kura vēlāk ir iesniegusi maksātnespējas pieteikumu. Pēc publiskās informācijas spriežot, šī persona, visticamāk, nekad mūžā pirms tam nav nodarbojusies ar parādu piedziņu un tiesvedībām, tāpēc rodas jautājums – kādi motīvi varētu būt vadījuši cesionāru, iegūstot prasījuma tiesības, un vai sekojošā maksātnespējas procesa tiesvedība ir bijusi tiešām paša cesionāra iecerēta un realizēta. Cesija norāda arī uz to, ka lietā iesaistītās personas ir apzinājušās, ka «staigā pa plānu ledu» un ar cesijas palīdzību, iespējams, ir mēģinājušas pasargāt sevi no atbildības par nepamatota vai apzināti nepatiesa maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas,» tā Jauja.
«Notikumu gaitā var atrast lietas, kuras SIA Palink varēja darīt savādāk, lai izvairītos no notikušā. Piemēram, ievērot konsekvenci maksājumu veikšanā. Tomēr no brīdinājuma par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, ko izsaka reāls vai šķietams kreditors, pilnībā pasargāts diemžēl nav neviens. Uzņēmējiem šie riski ir jāņem vērā, gan izvēloties darījumu partnerus, gan arī ļoti nopietni uztverot maksātnespējas procesa draudus no kreditoru puses, pat ja pirmajā acu uzmetienā tie liekas nepamatoti. Lai kreditoriem būtu pēc iespējas mazāks vilinājums izmantot maksātnespējas procesa pieteikumu kā šantāžas līdzekli, iedarbīgas zāles ir atbildība – gan krimināltiesiskā, gan civiltiesiskā, kā arī konsekventa tiesu prakse, kas šādus gadījumus nepieļauj saknē,» skaidro eksperts.