Jaunākais izdevums

Ierobežo mazumtirdzniecības ķēžu diktātu; tirgotāji kritizē iecerētos naudas sodus un draud izvēlēties importa preces .

Latvijā aizliedz plauktu maksu, ilgus norēķinu termiņus un citus tirgotāju paņēmienus, kas no nākamā gada būs «ārpus likuma». Tā pēc piecus gadus ilgušām diskusijām vakar lēmusi Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu, lai tirgotāju un piegādātāju intereses izlīdzinātu, neļaujot vienas puses uzkundzēšanos, kā tas nereti noticis līdz šim. Jaunais regulējums pamatā attieksies uz pārtikas preču tirdzniecību. «Līdz ar to Latvijas ražotājiem vairs nebūs jākompensē mazumtirgotāju biznesa izdevumi,» uz likuma ietekmi norāda Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš.

«Tirgotājiem un ražotājiem nu būs jāpārskata līgumi, kas arī ir liels darbs un kuru veicot jābūt godīgiem, lai izvairītos no dažādiem traktējumiem,» komentē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) vadītāja Ināra Šure. Viņu papildina A. Elksniņš: «Ceru, esam nākotnē izskauduši tādus defektus kā bonusi, dažādas nereglamentētas atlīdzības formas. Process nu padarīts skaidrs un saprotams, turklāt ražotāju interesēs». «Beidzot ir līdz galam sperts pirmais solis, kuru spēruši no abām pusēm – gan tirgotāji, gan ražotāji. Bez šaubām, likumā ir palikušas dažas lietas, kuras var traktēt divējādi. Tāpēc uzreiz turpināsim strādāt pie turpmākām vadlīnijām,» saka I. Šure.

Kā vājākie posmi jaunizceptajā likumā jāizceļ punkti par loģistikas pakalpojumiem un akcijām, uzskata I. Šure. «Tie ir dažādi interpretējami, tāpēc nepieciešams padziļināts skaidrojums. Jāturpina darbs ar vadlīnijām, bet jau tagad varu apgalvot, ka šis likums dos skaidrību tirgotāju un ražotāju attiecībās, spēles noteikumiem kļūstot skaidrākiem un, teiksim tā, nedaudz godīgākiem,» sacīja I. Šure.

Plašāk lasiet rakstā Kakla kundzības laiks iztek piektdienas, 22. maija, laikrakstā Dienas Bizness (7. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Pārdots Lords LB Baltic Fund III piederošais tirdzniecības centrs Liepājā

Lelde Petrāne, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums "Newsec" darbojies kā starpnieks "Lords LB Baltic Fund III" piederošā tirdzniecības centra, kas atrodas Liepājā, pārdošanā.

Tirdzniecības centrā ir 25 nomnieki, no kuriem lielākie ir mazumtirdzniecības tīkls "Rimi" un saimniecības preču veikals "JYSK", ar kopējo iznomāto platību aptuveni 6,3 tūkstoši m2.

"Šis iepirkšanās centrs ir viens no populārākajiem Liepājā, iecienīts pilsētas iedzīvotāju un viesu vidū savas attīstītās infrastruktūras, stratēģiskā izvietojuma un autostāvvietas dēļ, kas pielāgota tirdzniecības centra apmeklētāju vajadzībām. Nozīmīgs ir arī tirdzniecības centrā pieejamais plašais preču un pakalpojumu klāsts”, saka Ģirts Grīnbergs, "Newsec Latvija" valdes priekšsēdētājs.

Saskaņā ar Ģ.Grīnberga teikto, šādu objektu segments joprojām ir pievilcīgs gan patērētāju, gan investoru vidū: „COVID-19 vīrusa pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka lielveikali, kur lielāko daļu nomāto vietu aizņem pārtikas mazumtirgotāji, joprojām ir pievilcīgi investoriem kā ieguldījums, kas rada stabilu finanšu plūsmu, jo tie ir izturīgi pret tirgus lejupslīdi vai citiem tirgus satricinājumiem."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad, salīdzinot ar 1.septembri pērn, pieprasījums pēc ziediem saglabājies gandrīz nemainīgs, bet konkurenci saasina lielveikali, aģentūrai LETA atzina aptaujātās ziedu tirgotājas Saktas ziedu tirdziņā.

Viņas norādīja, ka, neskatoties uz to, ka šogad pirmās skolas gaitas sāka vairāk skolēnu nekā pirms gada, ziedu pārdošanas apjoms saglabājies gandrīz nemainīgs.

Kāda tirgotāja gan atzīmēja, ka šogad pieaugums novērots, bet tas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pavisam niecīgs. Tāpat viņa stāsta, ka pēdējo gadu laikā konkurenci ziedu tirdzniecībā saasina lielveikali, kuros arī ir iespējams nopirkt grieztos ziedus.

Dažas dienas pirms mācību gada sākuma vairāki lielveikali plaši reklamēja, ka pie viņiem ir iespējams iegādāties ziedus. Tad gan jau, ka vairāki pircēji ir nopirkuši ziedus pie viņiem dienu vai divas dienas pirms 1.septembra, novērojumus klāstīja kāda tirgotāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc lielveikalu tīkla Prisma aiziešanas no Latvijas tā tirgus daļu pārdalīs esošie spēlētāji; vērienīgas pārmaiņas gan šajā segmentā negaida, pašlaik kā potenciālais ieguvējs iezīmējas Maxima

Lai arī iepriekš izskanēja versija, ka vācu zemo cenu veikala Lidl ienākšana ir tikai laika jautājums, nozares eksperti sarunā ar DB gan izteic šaubas, vai jau tuvākajā laikā Latvijas tirgū varētu parādīties kāds jauns spēlētājs.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis norāda, ka Prisma nebija ārkārtīgi liels tirgus spēlētājs, kura aiziešana saviļņojusi tirgu. «Vieta tukša nepaliks, un tur, kur bijuši Prisma lielveikali, noteikti būs kāds cits, bet pagaidām grūti pateikt, kurš tas būs, jo viss atkarīgs no telpu iznomātājiem,» pauž N. Krūzītis. Lokāli pircējiem šīs vietas, kur atradās Prisma veikali, ir svarīgas, bet no globālā viedokļa – apkārt vēl ir citi veikali, līdz ar to piedāvājums ir. Par iespējamām izmaiņām un to, kā Prisma aiziešana no Latvijas tirgus ietekmēs situāciju mazumtirdzniecībā, komentārus nesniedz Rimi Latvia. Savukārt Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers nesen atzina, ka Maxima Latvija ir ieinteresēta kļūt par nomnieku trijos objektos, kurus šovasar Rīgā atbrīvos Somijas lielveikali Prisma. «Protams, šīs telpas mūs interesē, un Maxima Latvija jau ir sākusi sarunas ar to tirdzniecības centru īpašniekiem, kuros Prisma lielveikali pārtrauks darbu,» sacīja A. Vilcmeiers. Tagad sāk parādīties augļi no šīm pārrunām - nule SIA Maxima Latvija ir noslēgusi līgumu ar modes un izklaides centru Rīga Plaza par telpu nomu pārtikas lielveikala Maxima XXX atvēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rosina atlikt no 1. marta iecerēto akcīzes nodokļa palielinājumu alkoholam

Māris Ķirsons, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai jāatliek no 1. marta iecerētais akcīzes nodokļa palielinājums alkoholiskajiem dzērieniem, jo cerēto papildu ienākumu var nebūt un sāks apsīkt alkohola pierobežas tirdzniecība.

To intervijā DB stāsta Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols. Viņš norāda, ka vēstules ar šādu aicinājumu, kas pamatots ar ekonomisko ieguvumu un zaudējumu analīzi, tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos, ir nosūtītas gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, gan Finanšu ministrijai.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija alkohola tirdzniecībā Baltijā?

Pēdējo gadu laikā alkohola tirdzniecībā Baltijā norisinājušās būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā lielākais ieguvējs ir Latvijas valsts budžets. Tas saistīts ar atšķirīgajām akcīzes nodokļa likmēm, kā arī to, kādu politiku nodokļu izmaiņās ir izvēlējusies katra valsts. Mūsu ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija no 2014. līdz 2017. gadam strauji palielināja akcīzes nodokļa likmes. Tā rezultātā 2017. gadā Igaunijā akcīzes nodoklis par vienu litru 40 grādīgā alkohola bija 3,76 eiro lielāks nekā Latvijā. Tam vēl jāpierēķina klāt pievienotās vērtības nodokļa efekts. Rezultātā šī starpība jau pārsniedza piecus eiro, bet atsevišķai produkcijai – pat 5,5 eiro līmeni uz litru grādīgā alkohola. Tādējādi jau 2016. gadā Latvijas pierobežā, kur nodokļa likmes un tādējādi arī cenas ir citas, alkoholu iegādājās 231 000 cilvēku jeb 21% Igaunijas iedzīvotāju, bet 2017. gadā šis kaimiņvalsts pircēju skaits pieauga līdz 385 000 cilvēku jeb 35% Igaunijas iedzīvotāju. Igaunijas valsts makam un tirgotājiem šāda situācija radīja bažas, jo strauji samazinājās nodokļu ieņēmumi budžetā. Tāpēc Igaunija atteicās no tālākas akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt Latvijā bija iezīmēts mērens akcīzes nodokļa kāpums, tomēr nodokļu reformas rezultātā tā sākotnējais grafiks tika mainīts. Šogad Igaunijā ir paredzētas parlamenta vēlēšanas, un neviena no tajās startēt plānojušajām partijām vismaz pagaidām nav solījusi akcīzes nodokļa likmju alkoholam tālāku paaugstināšanos. Vēl vairāk – ir skaidras indikācijas, ka augstākās akcīzes nodokļa likmes varētu tikt samazinātas, lai tādējādi atgūtu pircējus, kuri līdz šim aktīvi papildinājuši Latvijas valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviju arvien vairāk apgādā citas ES dalībvalstis; vietējie zemnieki nespēj izlīst cauri cenas adatas caurumam, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

«Ikdienā biežāk iznāk ieiet lielveikalā – nebrauks jau pēc darba līkumu uz tirgu, lai nopirktu to Latvijas sīpolu un burkānus pāris ēdienreizēm. Sanāk pabalstīt arī nīderlandiešus, poļus. Toties brīvdienās cenšamies pēc iespējas vairāk produktu iepirkt no vietējiem zemniekiem, lai pietiktu nedēļai un nenāktos pēc dārzeņiem iet uz lielveikalu,» tā savas ģimenes paradumus ražas pārpilnības laikā raksturo 32 gadus vecā Elita, kuru Diena uzrunā kāda Rīgas lielveikala augļu un dārzeņu nodaļā. Tur cenu zīmes vēsta, ka burkāni ievesti no Lietuvas, sīpoli – no Nīderlandes, pētersīļi – no Itālijas, zaļie loki – no Polijas, plūmes – no Ungārijas. Lai arī viss minētais aug arī pie mums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Tas kļuvis par pirmo lielveikalu tīklu Latvijā, kas sācis īstenot jauno politiku bez pārejas perioda.

Lielveikalu tīkls SKY izlēmis atteikties no sprostos dētu olu tirdzniecības un kļuvis par pirmo lielveikalu tīklu Latvijā, kas sācis īstenot jauno politiku bez pārejas perioda. Lēmums pieņemts, sadarbojoties ar biedrību Dzīvnieku brīvība, Open Wing Alliance dalīborganizāciju Latvijā.

Evija Andrijonoka, SKY lielveikalu tirdzniecības direktore, skaidro: «Jau ilgāku laiku meklējām iespējas izslēgt no sortimenta sprostos dētas olas un piedāvāt pircējiem produkciju, kas atbilst augošajiem dzīvnieku labturības standartiem pasaulē.»

SKY lēmums atspoguļo dzīvnieku labturības tendenci visā pasaulē. Arvien vairāk starptautisku uzņēmumu apņemas uzlabot industriālās lopkopības praksi, atsakoties no sprostos turētu dējējvistu olām. Par atteikšanos paziņojuši Costco, Walmart, Aldi, Lidl, Carrefour, Tesco, Spar, Coop un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoefektivitāte ir svarīga ikvienam

Sandris Točs, speciāli DB, 29.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prakse pierāda, ka nereti klienti, plānojot jaunu pieslēgumu, aprēķina nepieciešamo jaudu ar zināmu rezervi

Tā rezultātā tiek pieteikta divas vai līdz pat trīs reizes lielāka jauda, nekā tas nepieciešams, intervijā DB saka a/s Sadales tīkls (ST) klientu vadības direktors Imants Krūmiņš.

Uzņēmumam ir savs attīstības skatījums, taču kā jūs noskaidrojat to, ko no jums sagaida klienti?

Lai noskaidrotu klientu viedokli par ST sniegtajiem pakalpojumiem, apmierinātību un iespējamām vajadzībām nākotnē, jau trešo gadu pēc kārtas mēs veicam padziļinātu klientu apmierinātības indeksa pētījumu. Arī agrāk esam veikuši kvalitātes kontroles aptaujas. Pētījuma ietvaros uzdodam klientam jautājumus par viņam svarīgākajiem aspektiem, lai saprastu, kāda ir šī brīža apmierinātība un kas mums nākotnē ir jāuzlabo, pie kā jāpiestrādā. Tāpat ikdienā, nodrošinot individuālu korporatīvo klientu apkalpošanu, klientu vadītāji izzina klientu vēlmes un vajadzības, risina problēmas un konsultē par energoapgādes jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksperte: ES dārzeņu ražas šogad ir pietiekamas, cenas - zemas

LETA, 17.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan augļu un dārzeņu ražu Eiropas Savienības (ES) valstīs šajā sezonā ietekmēja sausums, kopumā ražas bijušas pietiekami labas. Vienlaikus vairumā ES valstu, tostarp arī Latvijā, lielveikali cenšas nospiest maksimāli zemas iepirkuma cenas, mazinot zemnieku ienākumus līdz kritiskam līmenim, aģentūrai LETA atzina kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Viņa norādīja, ka situācija analizēta nupat notikušajā ES nevalstiskās organizācijas Copa/Cogeca darba grupā. Tajā Latvijas pārstāve norādīja, ka šajā sezonā ļoti būtiska ir iekšējā tirgus nosargāšana un sakārtošana.

Salīdzinājumā ar pērno gadu, kad dārzeņu cenas būtiski samazināja lētais imports, šogad cenas pieņemamā līmenī ir atgriezušās tomātiem, gurķiem, burkāniem un sīpoliem, bet zemākas ir kāpostiem. Tirgus nav prognozējams, ir pārāk lielas svārstības, kur dārzeņu pārprodukcija mainās ar to trūkumu, un zemniekiem grūti prognozēt stabilu ražošanu, sagatavot biznesa plānus, kalkulēt naudas plūsmu. Šādā situācijā būs apgrūtinoši pavasaros saņemt apgrozāmo līdzekļu kredītus no bankām un plānot attīstību, sacīja Strazdiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Krievijas uzņēmējs, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā: Rīgā dzīve ir mierīga, ērta un neviens netraucē būt laimīgam

Natālija Poriete, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazā formāta veikalu izaugsmi veicina vairākas objektīvas globālas tendences, tostarp urbanizācija, informē Žanna Kristeļa, «Nielsen Latvia» komunikācijas nodaļas vadītāja.

Pilsētnieki dzīvo arvien kompaktākos dzīvokļos, kuros ne vienmēr ir vieta produktu uzglabāšanai. Cilvēki apprecas un izveido ģimenes krietni vēlāk. Aizvien vairāk cilvēku dzīvo vieni - tas attiecas gan uz gados jauniem, gan veciem cilvēkiem. Mazās mājsaimniecības retāk gatavo, tām nav nepieciešams daudz produktu. Jaunatnes koncentrēšanās uz karjeras izaugsmi veicina augstāku ienākumu līmeni, salīdzinot ar citām iedzīvotāju grupām. Šādiem patērētājiem mazā formāta veikali kļūst par racionālu izvēli.

Aizņemtības palielināšanās darbā noved pie tā, ka patērētāji cenšas izvairīties no rūpēm mājās un brīvo laiku velta atpūtai, vienlaikus palielinot ēšanas ārpus mājām popularitāti. Mazie veikali ar ierīkotu vietu maltītes ieturēšanai, kā reiz, piedāvā šādu risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir gana daudz mazo uzņēmumu, kas piedāvā dažādus vegāniskus produktus. Viens no pirmajiem lielajiem ražotājiem Latvijā, kas sācis piedāvāt tradicionālo produktu vegāno versiju, ir AS Tukuma piens, kas šajā pavasarī tirgū ieviesa sojas «biezpiena sieriņus». Vegānās kafejnīcas Terapija vadītāja Elīna Dzelzkalēja priecājas, ka vietējie ražotāji sāk piedāvāt alternatīvas un ka veikalos paplašinās specializēto produktu piedāvājums.

«Tas, protams, liecina par to, ka lielie uzņēmumi ir sadzirdējuši pieprasījuma saucienus pēc vegāniskiem produktiem. Izpildījums jau ir cits stāsts un pašu uzņēmumu atbildība,» viņa norāda.

«Vegānisms ir modē. Biju pārsteigta, cik liels ir pieprasījums, kad uz Jāņiem man sojšlikus pasūtīja vai kad aizbraucu patirgoties Vegānfestivālā – klientu tūkstoši!» saka Dita Lase, veikala Gardais īpašniece un veģetārās uztura skolas Vegus vadītāja. Vegānfestivālu šogad apmeklēja vairāk nekā septiņi tūkstoši cilvēku, kas apliecina, ka interese par vegānismu ir liela. «Mēs vēlamies parādīt vegānismu kā dzīvesveidu vai ikdienas izvēļu ietekmētāju visai sabiedrībai, kas vēlas mūs uzklausīt. Spriežot pēc lielās intereses – tādu cilvēku ir daudz, un par to liels prieks,» teic Dainuvīte Roginska, Vegānfestivāla projekta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvijas pārtikas ražošanas nozare var būt mūsu Silīcija ieleja?

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors, 13.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai pārtikas ražošanā ir senas un spēcīgas tradīcijas, un mūsu produkti pārsteidz ne vienu vien gardēdi visā pasaulē. Taču jauniem laikiem vajadzīgas jaunas idejas, un arī pārtikas nozarē ienāk dažādi inovatīvi risinājumi, kas pārsteidz pasauli.

Varbūt vienradži* un sekmīgi jaunuzņēmumi jāmeklē ne tikai IT un tehnoloģiju industrijā, bet arī pārtikas ražošanā?

Par to, ka Latvijai trūktu pieredzes vai zināšanu pārtikas ražošanā, kas ļauj sasniegt virsotnes, mums nebūtu jāraizējas. Nevar sūdzēties arī par dalībnieku trūkumu tirgū. 2020. gadā pārtikas nozare Latvijas budžetā ienesa 1,7 miljardus eiro jeb 18% no kopējā ražošanas apjoma, bet pārtikas un lauksaimniecības nozaru eksports veidoja 22% no kopējā eksporta apjoma.

Pārtikas ražošanā pastāvīgi darbojas vairāk nekā 1100 uzņēmumu, galvenokārt eksportējot uz Lietuvu, Igauniju un Krieviju. Īstais izaicinājums sākas tad, kad vietējais pārtikas ražotājs, it īpaši, ja tas ir jauns un ne pārāk liels, atrod jaunu tirgu, jo jebkurš jauns tirgus pieprasa apjomu. Mērogošana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem nozares eksportspējas kāpināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stambulas lidosta pirmdien tika slēgta sniegputeņa dēļ, kas piemeklēja Vidusjūras austrumu piekrastes valstis, izraisot elektroapgādes pārtraukumus un satiksmes haosu.

Stambulas lidosta ir Eiropas noslogotākā lidosta, un tās slēgšana apturēja avioreisus plašā rajonā no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas līdz Eiropai un Āzijai.

Lidostā zem bieza sniega sagruva viena kravu termināļa jumts, bet neviens netika ievainots.

Ceļojumu nozares amatpersonas pavēstīja, ka šī lidosta ir slēgta pirmoreiz, kopš tā 2019.gadā nomainīja Stambulas veco Atatirka lidostu kā aviokompānijas "Turkish Airlines" jaunais satiksmes centrs.

Šīs ziemas pirmais sniegs Turcijas lielākajā pilsētā radīja problēmas iedzīvotājiem, apgrūtinot automašīnu pārvietošanos. Lielveikali tika slēgti agrāk un pārtikas piegādes dienesti apturēja darbu, jo piegādātāji nespēja izkļūt caur sniega radītiem sastrēgumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klientu pieprasījumam pieaugot, sortiments sāk aptvert arī dārgo preču kategorijas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Privāto preču zīmju jeb private label producijas īpatsvars mazumtirdzniecībā Latvijā pieaug, šāda tendence vērojama teju visā Eiropā. Tiek lēsts, ka pašmājās private label varētu būt sasniedzis pat 20%, tomēr mums vēl ir kur augt, jo, piemēram, Šveicē šis rādītājs pārsniedz pusi no kopējās produkcijas.

Private label ir paša lielveikala radīts zīmols, ar ko tas tirgo visbiežāk cita uzņēmuma ražotu produkciju. Šādam produktam tirgotājs var piedāvāt zemāku cenu, jo nav jātērē līdzekļi mārketinga aktivitātēm. Cena šādiem produktiem ir apmēram par 20% zemāka. Jāpiebilst, ka arvien biežāk produkciju, kas tiek tirgota ar lielveikala privātās preču zīmes zīmolu, ražo pazīstami uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikalu «Sky» īpašnieks «Skai Baltija» veikalu pārvaldīšanu nodos uzņēmumam «RX Tirdzniecība», apstiprina «Skai Baltija» pārstāvji.

Kā liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesī», lēmums par šādu uzņēmuma «Skai Baltija» reorganizāciju pieņemts 27.septembrī.

«Skai Baltija» pārstāvji skaidroja, ka uzņēmums pēc reorganizācijas plāno pilnībā pievērsties ražošanai. «Skai Baltija» ražoto produktu klāstā ir aukstā un karstā kulinārija, zivju kūpinājumi un pusfabrikāti, gaļas izstrādājumi, gaļas pusfabrikāti, konditoreja un citi produkti.

Lēmums par veikalu operēšanas nodošanu uzņēmumam «RX Tirdzniecība» pieņemts, jo ražošana esot sasniegusi tādu apjomu, ka to ir iespējams attīstīt kā pastāvīgu biznesa vienību. Tādējādi «Skai Baltija» iegūs pārskatāmāku procesu vadību katrā no uzņēmumiem un iespēju mērķtiecīgi attīstīties izvēlētajā pamatdarbības virzienā, uzsvēra «Skai Baltija» pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Itālija ir kontrastu zeme

Armanda Vilcāne, 30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālija savā ziņā vienmēr ir bijis mans sapņu galamērķis, kas pārsteidz ne tikai ar fantastiskām dabas ainavām un kulināriju, bet arī ar dažādību. Mērojot vien dažus desmitus kilometru, iespējams baudīt gan modes un stila metropoles krāšņumu, gan klusas kalnu pilsētiņas burvību.

Uz Itāliju četru cilvēku sastāvā devāmies decembra sākumā. Aviobiļetes, kas tika iegādātas jau septembrī, vienam cilvēkam abos virzienos izmaksāja aptuveni 60 eiro - kādam biļeti paveicās nopirkt nedaudz lētāk, kādam - dārgāk, taču kopumā lidojuma izmaksas bija ļoti zemas. Izmantojot Ryanair piedāvāto iespēju, izvēlējāmies lidot uz Bergamo lidostu, kas atrodas aptuveni 50km attālumā no Milānas.

Jau sākotnēji sapratām, ka vēlamies Itāliju apceļot ar auto, tāpēc apmēram divas nedēļas pirms ceļojuma Rentalcars.com rezervējām automašīnu, kuru uzņēmums piedāvāja saņemt turpat Bergamo lidostā. Izvēloties pilno apdrošināšanu, auto noma sešām dienām izmaksāja 176 eiro. Tāpat tikām brīdināti, ka uz vietas būs nepieciešams iemaksāt 90 eiro lielu drošības naudu. Jāpiebilst, ka auto vadītājam, kurš vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, šīs izmaksas, ņemot vērā auto nomu mājaslapās pieejamo informāciju, būs krietni dārgākas. Lai gan tieši pateicoties automašīnai, īsā laikā izdevās iepazīt Itāliju no tādām šķautnēm, kas, ceļojot citādi, iespējams, paliktu nepamanītas, nevar noliegt, ka auto esamība brīžiem sagādāja arī liekas galvassāpes. Pirmās raizes sākās jau tajā brīdī, kad Latvijā apjautām, ka Rentalcars.com šajā gadījumā darbojas tikai kā starpnieks un patiesais nomas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums Budget, kura reitings atsevišķās interneta vietnēs bija noslīdējis pat zem vienas zvaigznes. Saprotot, ka rezervāciju atcelt nav iespējams un nauda jau ir samaksāta, atlika vien cerēt, ka viss būs labi. Nedaudz paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka tik gludi gan viss negāja - jau otrajā dienā mūsu mašīna stāvvietā tika apskādēta un daļa iemaksātās drošības naudas beigās netika atgriezta. Interesanti, ka pāris desmiti eiro tika ieturēti nevis par nelielo skādi, bet gan tāpēc, ka auto it kā atgriezts ar nepilnu bāku, kas gan gluži neatbilda taisnībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, Jaunajā ostmalā 3/5, īpašumā ieguvusi miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenei piederošā SIA "SC Liepāja", liecina publiski pieejamo datubāžu informācija.

Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma "Newsec" pārstāvji informēja, ka investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" ar "Newsec" starpniecību pārdevis tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, tomēr ne darījuma summa, ne jaunais īpašnieks atklāti netiek.

Pārdots Lords LB Baltic Fund III piederošais tirdzniecības centrs Liepājā 

Starptautiskais nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums "Newsec" darbojies kā starpnieks "Lords...

Informācija Zemesgrāmatā liecina, ka "Rietumu centra" īpašniece ir "SC Liepāja". Savukārt "Firmas.lv" informācija liecina, ka par "SC Liepāja" īpašnieku šogad jūlijā kļuvusi SIA "Baltrade", kas pieder Lūsiņu ģimenes uzņēmumam SIA "Alhold".

"Newsec" pārstāvji informēja, ka tirdzniecības centrā ir 25 nomnieki, no kuriem lielākais ir mazumtirdzniecības tīkls "Rimi" un saimniecības preču veikals "JYSK", ar kopējo iznomāto platību aptuveni 6300 kvadrātmetru.

"Newsec Latvija" valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs norādīja, ka šādu objektu segments joprojām ir pievilcīgs gan patērētāju, gan investoru vidū. "Covid-19 pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka lielveikali, kur lielāko daļu nomāto vietu aizņem pārtikas mazumtirgotāji, joprojām ir pievilcīgi investoriem kā ieguldījums, kas rada stabilu finanšu plūsmu, jo tie ir izturīgi pret tirgus lejupslīdi vai citiem tirgus satricinājumiem," pauda Grīnbergs.

Tiek lēsts, ka katru gadu "Rietumu centru" apmeklē gandrīz 2,5 miljoni cilvēku

Pēc Grīnberga teiktā, veiksmīga tirdzniecības centra darbība tiks turpināta, un nebūs nepieciešamas papildu investīcijas. Klients, kurš iegādājies objektu, neplāno mainīt tirdzniecības centra mērķi, tostarp arī esošie nomnieki paliks tie paši.

"Lords LB Asset Management" nekustamo īpašumu investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" "Rietumu centru" iegādājās 2013.gadā.

Fonda "Lords LB Special Fund V" meitasuzņēmuma Latvijā "PN Project" patiesā labuma guvēji ir tie paši, kas "SC Liepāja" bijušā īpašnieka SIA "BFIII Latvia" - Mindaugs Marcinkevičs un Andrjus Stonkus. "PN Project" pašreiz Latvijā īsteno Preses nama kvartāla būvniecību.

FOTO: Uzsāk Preses Nama kvartāla pirmās kārtas būvniecību  

Jau jūlijā tiks uzsākti Preses Nama kvartāla rekonstrukcijas darbi, kam drīzumā sekos...

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Alhold" īpašnieki ir Argods Lūsiņš (49,9%), Antra Lūsiņa (49,8%) un Jānis Lūsiņš (0,3%).

"Alhold", kam pieder "Baltrade", SIA "Also", SIA "Altrade", SIA "Jāņa centrs", SIA "Kauguru centrs", SIA "TC projekts", SIA "Jaltrade" SIA "Altrans", SIA "Kurzemes degvielas tirdzniecības serviss", SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" un SIA "Kurzemes degviela Liepāja", pērn strādājis ar 60,588 miljonu eiro peļņu.

Kā "SC Liepāja" patiesajiem labuma guvējiem norādīti Argods Lūsiņš un Antra Lūsiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ AS "Latvenergo" elektromobilitātes pakalpojumiem ievieš zīmolu Elektrum Drive visās Baltijas valstīs.

Sadarbībā ar jauno zīmolu iespēju veidot savu individuālo uzlādes staciju un vienlaikus gūt papildu ienākumus šobrīd izmanto jau 15 uzņēmumu ar 50 uzlādes pieslēgpunktiem.

Latvijas uzņēmēji ir saskatījuši elektromobilitātes pakalpojumos sava biznesa attīstību un jaunu peļņas iespēju, liecina Elektrum līdzšinējā pieredze, attīstot uzlādes tīklu sadarbībā ar partneriem. Lai atbalstītu uzņēmēju interesi un veicinātu uzlādes vietu pieaugumu, Elektrum Drive piedāvā uzņēmumu, kuri gatavojas ieviest elektromobilitātes risinājumus, vajadzībām pielāgotus risinājumus.

Uzņēmēji var saņemt ienākumus no visām veiktajām uzlādēm, izbūvējot uzlādes un nomājot Elektrum Drive pakalpojumu vai arī investīcijas uzlādes vietas izbūvē veic Elektrum Drive, daloties ar uzlādes gūtajiem ieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ekolapiņas «mežā» neizceļas

Raivis Bahšteins, 31.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējie bioloģiskie produkti – apburtajā lokā . Tā pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar rūpēm par pārtikas izcelsmi patērētājiem aug interese par bioloģiskajiem produktiem kā ikdienas pārtiku. Taču pietrūkst izpratnes par to, kā tos atpazīt un kur iegādāties, secināts Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) veiktā pētījumā. Kampaņas BioLoģiski! ietvaros ekoproduktu degustācijās lielveikalos aptaujāti 5 tūkst. pircēju. Aptaujātie, piemēram, pauduši neizpratni par to, kādēļ veikala sortimentā ir tik daudz importa bioloģisko dārzeņu un augļu pretstatā vietējo trūkumam.

«Lielveikali, ņemot vērā to, cik liela auditorija tos apmeklē, noteikti varētu dot nozīmīgu ieguldījumu, savos plauktos skaidri nodalot bioloģiskos produktus un to noformējumā izceļot Eiropas Savienības (ES) marķējumu eko pārtikai – zaļo ekolapiņu,» uzskata LBLA vadītājs Gustavs Norkārklis. Tomēr jārēķinās ar patērētāju kritisko attieksmi pret marķējumiem, to vidū arī ekolapiņu, piebilst G. Norkārklis. «Un tas nozīmē, ka visiem tirgus spēlētājiem pastāvīgi jāstiprina patērētāju uzticība šim marķējumam,» viņš secina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No strauja interneta lielveikalu uzplaukuma un Blockchain tehnoloģijas izmantošanas norēķinos līdz digitālajai komercijai kā Eiropas darba tirgus veicinātājam, – ar plašu un vispusīgu skatu uz elektroniskās komercijas nozari Rīgā jau piekto gadu pēc kārtas notiek starptautisks forums eCom21.

Šis ir Baltijas valstīs lielākais e-komercijas forums, šogad to apmeklēs ap 600 dalībnieku, kuri vienlaikus kļūs arī par Latvijas 98. dzimšanas dienas svētku dalībniekiem (forums notiek 17. un 18. novembrī).

Forums kopš tā dibināšanas 2012. gada tiek rīkots ar Rietumu Bankas atbalstu.

Veidojas par reģionālu līderi

„Rīgas forumā ierodas ieinteresēti, aizrautīgi un drosmīgi uzņēmēji no visas pasules, kuri savu biznesu ir dibinājuši, veido un attīsta internetā. Runātāju un dalībnieku vidū ir cilvēki, kas ir saistīti ar elektroniskās komercijas nozari – finanšu, regulēšanas, likumdošanas, mārketinga, tehnoloģiju jomās, kā arī investori un komercbankas,“ stāsta eCom21 Organizācijas komitejas vadītājs Ruslans Stecjuks. Viņš atzīmē, ka ik gadu eCom21 dalībnieku skaits aug par aptuveni 15%, kas liecina, ka Rīgas forums ir pamanīts un novērtēts starp citām līdzīgām konferencēm Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Centrāltirgū buksē vairāku projektu virzība – Gastronomijas paviljons tiks atklāts tikai nākamgad, arī multimodālā centra būvniecība aizkavēsies

Par šo projektu virzību un plāniem stāsta jaunais Rīgas Centrāltirgus (RCT) valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks. Viņš plāno izveidot modernu tirgu, īpašu uzsvaru liekot uz kultūras sadaļu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

RCT vadītāja amatā tikāt izvēlēts sīvā konkursā no 19 pretendentiem. Kas būs jūsu galvenās prioritātes?

Tas ir labs izaicinājums sev pašam, zinot, cik šī vide ir sensitīva un cik daudz kaislību virmo ap tirgu. Protams, tas nebija vienkāršs lēmums, bet nevienu brīdi nenožēloju. Runājot par izaicinājumiem, jāņem vērā vairāki faktori. RCT gandrīz visas ēkas ir vēstures pieminekļi, un tas nav mazsvarīgi. Jārēķinās, ka mēs nevaram vienkārši risināt šos jautājumus, tie ir komplicēti. Jārēķinās ar to, lai mēs būtu interesanti Rīgas viesiem, tajā pašā laikā nedrīkstam pazaudēt rīdzinieku interesi. Mums ir liela konkurence – savas pozīcijas diezgan stingri iekarojuši lielveikali ar saviem piedāvājumiem. Tas ir mūsu izaicinājums – pierādīt rīdziniekiem, ka tirgus var piedāvāt plašāku, interesantāku sortimentu. Un to nevar noliegt, ka šobrīd piedāvājam plašāko sortimentu Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plakani burkāni, šķībi gurķi, sirds formas kartupeļi – tie ir tikai daži no dārzeņu veidiem, kurus lielveikali atsakās tirgot, un bieži vien tie nonāk atkritumos, raksta ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija.

Taču Nikola Klaski, kas cīnās par pārtikas nelietderīgu izšķērdēšanu, uzskata, ka tas, ka dārzenim nav perfekta forma, nenozīmē, ka tas nav ēdams. Pirms pāris gadiem viņa Vācijā izveidoja veikalu, kas piedāvā tieši šos izbrāķētos dārzeņus.

«Iedomājieties, ka visi cilvēki pasaulē izskatītos vienādi. Tas būtu garlaicīgi. Tas pats arī ir ar dārzeņiem. Mums jānovērtē to dažādība,» viņa saka.

Ik gadu Vācijā atkritumos nonāk aptuveni 11 miljoni tonnu pārtikas, un Klaski ir apņēmusies situāciju uzlabot. Pirms diviem gadiem viņa nodibināja veikalu The Good Food, lai apkarotu pārtikas izšķērdēšanu. Katru nedēļu viņa un vairāki brīvprātīgie apmeklē dārzeņu audzētājus un savāc dārzeņus, ko noraidījušas lielās tirdzniecības ķēdes. Papildus tam viņi savāc dārzeņus, kuri drīzumā varētu sabojāties un pārdod veikalā, ļaujot pircējam maksāt tādu cenu, kādu viņš uzskata par atbilstošu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu trešdienas vakarā paziņoja, ka pašreizējais ierobežojumu režīms no piektdienas uz divām nedēļām tiks pastiprināts līdz pilnīgai karantīnai, lai mazinātu Covid-19 uzliesmojuma apjomus.

Pagājušajā piektdienā Izraēla kļuva par pirmo valsti, kas koronavīrusa pandēmijas dēļ atkārtoti ieviesa valsts mēroga karantīnu.

Veselības ministrija trešdien paziņoja, ka iepriekšējās diennakts laikā reģistrēts jauns koronavīrusa gadījumu skaits - 6950.

Lai arī nav skaidrs, tieši kā izpaudīsies "pilnīgās karantīnas" režīms, Izraēlas mediji vēsta, ka tā dēvētais kororanvīrusa kabinets nolēmis slēgt visu nesvarīgo uzņēmējdarbību un noteikt jaunus ierobežojumus protestiem un lūgšanām.

Mediji ziņo, ka protestos un lūgšanās varēs piedalīties ne vairāk kā 20 cilvēki un tiem jānotiek līdz viena kilometra rādiusā no savām mājām. Līdz šim uz protestiem un lūgšanām neattiecās sociālās distancēšanās noteikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru