Latvijas Banka trešdien, 26. septembrī, izlaidīs Zemgalei veltītu 2 eiro piemiņas monētu.

Ar šo monētu tiek noslēgta Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītā 2 eiro piemiņas monētu sērija, kas ir viens no Latvijas Bankas veltījumiem Latvijas valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gadā tika izlaista 2 eiro piemiņas monēta ar Vidzemes ģerboni, bet pērn – monētas ar Kurzemes un Latgales ģerboņiem.

Vienlaikus ar šo 2 eiro piemiņas monētu šodien tiek izlaists īpašs monētu komplekts, kurā ietvertas visas četras Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītās monētas suvenīriesaiņojumā.

Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt divas īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas jeb piemiņas monētas, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.

Latvijas Banka rīt, 2017. gada 14. novembrī, izlaidīs Kurzemei un Latgalei veltītas 2 eiro piemiņas monētas, informē centrālās bankas pārstāvji.

Šīs monētas, uz kurām attēloti Kurzemes un Latgales ģerboņi, turpina Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto 2 eiro piemiņas monētu sēriju, kas ir viens no Latvijas Bankas veltījumiem valsts 100 gadu jubilejā. Pirms gada tika izlaista 2 eiro piemiņas monēta ar Vidzemes ģerboni, bet valsts jubilejas gadā monētu sēriju noslēgs Zemgalei veltīta monēta.

Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt divas īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas jeb piemiņas monētas, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.

Latvijas Banka trešdien, 2018. gada 31.janvārī, izlaidīs Baltijas valstu 100 gadu jubilejai veltītu 2 eiro piemiņas monētu, informē bankā.

Atzīmējot Baltijas valstu 100 gadu jubileju, Latvijas Banka, Lietuvos bankas un Eesti Pank izlaiž 2 eiro piemiņas monētu ar vienotu, iedzīvotāju interneta balsojumā izvēlētu valsts puses dizainu atgādinājumam par Baltijas nāciju apņēmību aizstāvēt savu neatkarību. Monēta Baltijas valstīm - 100 apliecina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vienotību un gatavību sadarboties neatkarības un brīvības vārdā un simbolizē Baltijas valstu kopīgo pagātni, tagadni un nākotni.

Monētā pārtapis Lietuvas dizainera Justa Petruļa (Justas Petrulis) darbs - simboliska bize, kurā savijas triju Baltijas māsu liktenis. Šis dizains saņēma lielāko balsu skaitu sabiedrības aptaujā, kurā kopumā varēja balsot par sešiem dizaina piedāvājumiem (pa diviem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas).

Latvijas Banka izsludinājusi iepirkumu par trīs 2 eiro piemiņas monētu izgatavošanu, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Monētas jāizgatavo 14 mēnešu laikā, bet pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 18.aprīlim. Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 210 tūkstoši eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka triju Baltijas valstu centrālās bankas vienojušās par kopīgas 2 eiro piemiņas monētas izlaišanu 2018. gadā, kad tiek atzīmēta Latvijas, Lietuvas un Igaunijas 100 gadu jubileja. Monētas dizains tiks izvēlēts Baltijas valstu iedzīvotāju balsojumā, informē Latvijas Banka.

Atzīmējot Baltijas valstu 100 gadu jubileju, triju Baltijas valstu centrālās bankas − Eesti Pank, Latvijas Banka un Lietuvos bankas – plāno 2018. gada sākumā izlaist 2 eiro piemiņas monētu ar kopīgu dizainu. Šī monēta gan Baltijas valstu, gan visas eiro zonas iedzīvotājiem atgādinās par Baltijas nāciju apņēmību aizstāvēt savu neatkarību. Tāpat monēta apliecina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vienotību un gatavību sadarboties neatkarības un brīvības vārdā.

Triju Baltijas valstu centrālās bankas vienojušās par kopīgas 2 eiro piemiņas monētas izlaišanu 2018. gadā, kad tiek atzīmēta Latvijas, Lietuvas un Igaunijas 100 gadu jubileja. Monētas dizains tiks izvēlēts Baltijas valstu iedzīvotāju balsojumā, informē Latvijas Banka.

Atzīmējot Baltijas valstu 100 gadu jubileju, triju Baltijas valstu centrālās bankas − Eesti Pank, Latvijas Banka un Lietuvos bankas – plāno 2018. gada sākumā izlaist 2 eiro piemiņas monētu ar kopīgu dizainu. Šī monēta gan Baltijas valstu, gan visas eiro zonas iedzīvotājiem atgādinās par Baltijas nāciju apņēmību aizstāvēt savu neatkarību. Tāpat monēta apliecina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vienotību un gatavību sadarboties neatkarības un brīvības vārdā.

Latvijas Banka kopā ar kolēģiem Lietuvā un Igaunijā uzsākusi priekšdarbus šīs monētas dizaina izvēlei, jo visas trīs valstis sniegs savas idejas 2 eiro piemiņas monētas dizainam. Latvijā iecerēts šīs idejas rast uzaicinātu mākslinieku konkursā. Tādējādi kopumā tautas balsojumam šopavasar tiks piedāvātas sešas monētas idejas (pa divām no katras valsts). Balsojums notiks speciālā interneta vietnē, par kuru tiks paziņots atsevišķi.

Latvijas Banka otrdien, 12.aprīlī, izlaidīs divu eiro piemiņas monētu, kas veltīta finanšu pratības tēmai, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Monētas nacionālajā pusē ir attēlots stilizēts finanšu pratības un pārticības koks.

Monētas būs pieejamas suvenīriesaiņojumos un apgrozības monētu tīstokļos (vienā tīstoklī - 25 monētas) tikai internetā - tīmekļvietnē "e-monetas.lv" no 12.aprīļa plkst.12.

Monētas "Finanšu pratība" tirāža apgrozības kvalitātē jeb tīstokļos būs 400 000 eksemplāru, savukārt "Brilliant Uncirculated" kvalitātē suvenīriesaiņojumā - 8000 eksemplāru. Cena monētai suvenīriesaiņojumā ir 8,8 eiro.

Lai monētas varētu iegūt iespējami plašāks interesentu loks, noteikts iegādes limits vienai personai - pieci suvenīriesaiņojumi un viens tīstoklis.

Pirkumu saņemšana būs iespējama ar pasta starpniecību (tikai Latvijas teritorijā) vai klātienē Latvijas Bankas kasēs Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 1B.

Latvijas Banka otrdien, 30.maijā, izlaidīs divu eiro piemiņas monētu "Saulespuķe Ukrainai", informē Latvijas Bankā.

Monētas nacionālajā pusē ir attēlota saulespuķe un ietverts uzraksts "Slava Ukrainai!".

Monētas "Saulespuķe Ukrainai" tirāža apgrozības kvalitātē jeb tīstokļos būs 400 000 eksemplāru, savukārt "Brilliant Uncirculated" kvalitātē suvenīriesaiņojumā -15 000 eksemplāru.

Divu eiro piemiņas monētas būs pieejamas iegādei suvenīriesaiņojumos un apgrozības monētu tīstokļos, kurā ir 25 monētas, tikai tīmekļvietnē "e-monetas.lv" no 30.maija plkst.12. Veikto pirkumu saņemšana būs iespējama ar pasta starpniecību (monētu tīstokļi tiek piegādāti tikai Latvijas teritorijā) vai klātienē Latvijas Bankas kasēs Bezdelīgu ielā 3, Rīgā.

Cena monētām suvenīriesaiņojumā būs 15 eiro.

Latvijas uzņēmēji pagaidām piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla (1 un 2 eiro centu) monētām apgrozībā.

Tomēr šāda iniciatīva varētu tikt īstenota, ja sabiedrības atbalsts ietu plašumā (pagaidām «par» un «pret» dalās diezgan līdzīgi), tiktu apzinātas nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos un uzņēmēji gūtu pārliecību par šāda soļa ekonomisko atdevi. Šāds secinājums izskanēja Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā par mazā nomināla monētu nākotni, kurā piedalījās tirgotāju, inkasācijas uzņēmumu, kases aparātu uzturētāju, komercbanku, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un centrālās bankas pārstāvji, tātad cilvēki no nozarēm un institūcijām, kuras vistiešāk iesaistītas skaidrās naudas apritē.

Latvijas Banka rīkoja diskusiju, lai apzinātu skaidrās naudas apritē iesaistīto uzņēmēju un valsts institūciju pārstāvju viedokļus par atteikšanos no viena un divu centu monētām apgrozībā. Latvijā šāda apspriešana patlaban sākas, tikmēr vairākās eiro zonas valstīs (Somijā, Īrijā, Nīderlandē, Beļģijā) jau gadiem tiek īstenota pirkuma summas apaļošana.

Vairums eirozonas dalībvalstu nākamajā mēnesī pārtrauks laist apgrozībā 500 eiro banknotes saistībā ar bažām, ka tās bieži tiek izmantotas nelegālos skaidras naudas darījumos.

«No 2019.gada 27.janvāra 17 no 19 eirozonas nacionālajām centrālajām bankām vairs neemitēs 500 eiro banknotes,» norādīja Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

Taču Austrija un Vācija turpinās šo banknošu drukāšanu līdz 26.aprīlim, tādējādi cenšoties nodrošināt netraucētu pāreju un saistībā ar loģistikas iemesliem, skaidroja ECB.

Tāpat bankā uzsvēra, ka apgrozībā esošās šī nomināla banknotes joprojām būs likumīgs maksāšanas līdzeklis arī pēc tam, kad tiks pārtraukta jaunu banknošu laišana apgrozībā.

Arī Latvijas Bankā norādīja, ka iedzīvotājiem nav jādodas mainīt 500 eiro banknotes. «Cilvēkiem un uzņēmējiem būtiski zināt, ka nekur nav jādodas, 500 eiro banknotes nav jāmaina, tās nezaudēs savu vērtību. Arī pēc tam, kad tiks pārtraukta šī nomināla eiro banknošu drukāšana un emisija, tās saglabās likumīga maksāšanas līdzekļa statusu, tās varēs izmantot uzkrājumiem un norēķinos. Nākotnē, ja tiks nolemts no šo banknošu izmantošanas apgrozībā atteikties, tās nezaudēs savu vērtību un tās mūžīgi, līdzīgi kā latus pret eiro, varēs apmainīt pret citu nominālu eiro naudas zīmēm,» pauda Latvijas Bankā.

Latvijas Banka otrdien, 17. septembrī, izlaidīs Latvijas ģerboņa rašanās vēsturei veltītu 2 eiro piemiņas monētu «Uzlecošā saule».

Izlaižot šo monētu, tiks godināts arī mākslinieka Anša Cīruļa (1883–1942) mākslinieciskais devums, kas iekļauts Latvijas kultūras kanonā. Latvijas valsts rašanās laikā uzlecošas saules motīvs bija iecienīts – jaunas valsts tapšana tika salīdzināta ar saules parādīšanos pie debesīm.

Ar mākslinieka Ivara Drulles palīdzību piemiņas monētā «Uzlecošā saule» pārdzimis mākslinieka Anša Cīruļa radītais saules motīvs, kas kalpoja kā pirmsākums vienam no Latvijas valsts ģerboņa pamatelementiem.

Šis motīvs 1915. gadā pirmo reizi tika atveidots latviešu strēlnieku bataljona krūšu nozīmēs un 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karogā. 1917. gadā Ansis Cīrulis radīja autonomas Latvijas simbola metu (zeme, virs kuras attēlota uzlecoša saule ar lauzītiem stariem). Tas bija pirmsākums vienam no Latvijas valsts ģerboņa pamatelementiem.

Latvijas Banka trešdien, 25.maijā, izlaidīs māksliniekam Vilhelmam Purvītim veltītu piecu eiro sudraba kolekcijas monētu "Vilhelms Purvītis", informē Latvijas Bankā.

Monētas priekšpusē jeb aversā ir Purvīša gleznas "Ziema" reprodukcija, veidota ar krāsu uzdruku, bet monētas aizmugurē jeb reversā ir attēlots gleznas "Ziema" plastisks veidojums ar vairākām matējuma pakāpēm.

Monētas grafisko dizainu veidojusi Frančeska Kirke.

Mākslinieces radītā monēta interpretē Purvīša gleznā "Ziema" esošos elementus - ažūri majestātiskos bērzus, vizuļojošo neaizsalušā ezera ūdeni, apmākušās ziemas debesis - un eleganti pārceļ tos sudraba monētā, izmantojot dažādas intensitātes matējumus, tekstūras un spoguļvirsmu, atzīmē Latvijas Bankā.

Kolekcijas monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē "e-monetas.lv" no 25.maija plkst.12. Veikto pirkumu saņemšana būs iespējama ar pasta starpniecību vai klātienē Latvijas Bankas kasēs Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 1B.

Ļoti strauji audzis pieprasījums pēc zelta monētām un citiem zelta produktiem, kuriem pārdošana palielinājusies par 126%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, liecina “Latvijas monētu nama” 2020.gada 9 mēnešu rezultāti.

Baltijas valstīs kopumā šogad ir augsta iedzīvotāju interese par zelta produktiem, bet “Latvijas monētu nama” straujākais pārdošanas pieaugums novērojams tieši Latvijā – salīdzinot Lietuvā pieprasījums pieaudzis par 65%, savukārt Igaunijā par 17%.

“Līdzīgi kā lielākā daļa uzņēmumu arī “Latvijas Monētu nams” sākotnēji bažīgi raudzījās uz iespējamo pandēmijas ietekmi. Lai arī kopējais apgrozījums šā gada pirmajos deviņos mēnešos ir līdzīgs kā šajā pašā periodā pērn, ļoti ievērojams kāpums novērojams tieši zelta produktu segmentā. Līdzīga tendence ir arī Lietuvā un Igaunijā, kur gan zelta monētu pārdošanas pieaugums nav tik straujš. Daļēji tas ir izskaidrojams ar to, ka kaimiņvalstīs jau iepriekšējos gados pieprasījums pēc zelta monētām bija salīdzinoši augsts,” stāsta “Latvijas Monētu nams” mārketinga un tirdzniecības vadītājs Gints Rijnieks.

Igaunijas centrālā banka vēlas izbeigt monētu ar viena un divu eiro centu nomināla kalšanu, norādot gan uz ieguvumiem videi, gan veikalnieku darba atvieglošanu.

Igaunijas Bankas vērtējumā, atteikšanās no divu mazāko nominālu monētām inflāciju nepalielinās.

Centrālās bankas skaidras naudas un infrastruktūras nodaļas vadītājs Raits Rozve paziņoja, ka institūcija vēlētos mainīt cenas noapaļošanas nosacījumus, kas ļautu vairs neizmantot viena un divu centu monētas.

Eiropas Komisija var centrāli noteikt cenu noapaļošanu līdz pieciem centiem, tomēr vairākas valstis pret to iebilstot, pauda centrālās bankas pārstāvis. Vienlaikus viņš sacīja, ka piemēram, Somija, Nīderlande, Beļģija, Īrija, Itālija un Slovākija ir noteikušas nacionāla līmeņa cenu noapaļošanas normas.

Rozve sagaida, ka Igaunijā grozījumi tiks pieņemti gada vai pusotra laikā.

Līdzīgi kā daudzi Latvijas iedzīvotāji arī Mārtiņš Vilsons kopā ar savu ģimeni aktīvi seko līdzi Pasaules čempionātam hokejā. Kā atzīst aktieris, viņu ģimenē nav īpašu tradīciju vai sagatavošanās pasākumu, lai skatītos hokeju, viss esot vienkārši – visa ģimene sapulcējas pie galda, ieslēdz televizoru un tur īkšķus par Latvijas hokeja izlasi. Taču par šo nozīmīgo notikumu Mārtiņam Vilsonam paliks piemiņa, kas pašam kalpos kā atgādinājums un ko arī varēs nodot nākamajām paaudzēm – Latvijas hokeja līdzjutēju medaļa.

Latvijas hokeja līdzjutēju medaļu ir izdevis Latvijas Monētu nams par godu Latvijas hokeja izlasei un tās līdzjutējiem. Tā ir īpaša bezmaksas medaļa, kuru Latvijas Monētu nams kā oficiālais “IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā 2021” partneris ir veidojis sadarbībā ar Latvijas Hokeja federāciju. Medaļa ir dāvinājums ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam tuvs hokejs vai kurš kolekcionē medaļas un monētas, kas veltītas īpašiem notikumiem.

Ko jums nozīmē hokejs?

Pasaules čempionātam hokejā cītīgi sekoju kopā ar ģimeni, taču tas notiek tā vienkārši, bez īpašas sagatavošanās vai tradīcijām. Tas, vai Latvijas hokeja izlase piedzīvo uzvaru vai zaudējumu, protams, ir būtiski, taču hokeja devumu un ieguvumu no jušanas līdzi savējiem redzu daudz lielākā mērā. Skatos uz bērniem un redzu kā viņiem veidojas apziņa, ka mēs esam viena nācija. Rodas tāda lielāka, ārpus ģimenes esoša kopības sajūta.

Latvijas Banka ceturtdien, 11. jūlijā, izlaidīs latviešu gleznotāja, grafiķa un scenogrāfa Niklāva Strunkes (1894–1966) radošajam mantojumam veltītu īpašas formas sudraba kolekcijas monētu.

Viens no Niklāva Strunkes izcilākajiem darbiem – glezna «Cilvēks, kas ieiet istabā» (1927) – ietverts Latvijas kultūras kanonā. Tieši šī glezna atveidota kolekcijas monētas «Niklāvs Strunke» reversā. Savukārt monētas aversā atveidots fragments no gleznas «Pašportrets ar lelli» (1921).

Kolekcijas monētas «Niklāvs Strunke» grafiskā dizaina autors ir Paulis Liepa, bet plastisko veidojumu darinājis Ivars Drulle. Paulis Liepa ir divu kolekcijas monētu autors – viņš veidojis inovatīvo sudraba kolekcijas monētu «365», kā arī kolekcijas monētu «Nacionālais uzņēmējs» ar 25 reljefi izstrādātām skaldnēm reversā. Šī monēta 2018. gadā atzīta par «Mākslinieciskāko monētu» prestižajā starptautiskajā konkursā «Coin of the Year».

Latvijas Banka piektdien, 22.jūnijā izlaidīs Likteņdārzam veltītu sudraba kolekcijas monētu, kuras priekšpusē attēlots Daugavas ūdeņu ieskautais Likteņdārza amfiteātris, bet aizmugurē – cilvēku seju atspulgs sudrabā, informē bankā.

Kolekcijas monētas «Likteņdārzs» mākslinieces ir Frančeska Kirke (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums). Monēta izgatavota kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt, Nīderlandē.

Likteņdārza iecere radās kā atbilde uz sabiedrībā izjustu nepieciešamību izveidot nacionālu piemiņas vietu 20. gadsimta totalitāro režīmu dēļ cietušajiem un bojā gājušajiem 600 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Tālab 2005. gada 7. jūnijā domubiedru kopa nodibināja Kokneses fondu. Tā mērķis ir izveidot atceres dārzu, kas simbolizētu mūsu tautas sāpes par upuriem un apliecinātu nebeidzamu piemiņu, kur smeļamies spēku no viņu izturības. Sākotnējo Kokneses fonda rīcības kapitālu veidoja Viļa un Martas Vītolu ziedotie 640 tūkstoši eiro. Kopš izveides sākuma projektā ieguldīti 2,5 miljoni eiro.

#Attīstoties digitālajām tendencēm, varētu apsvērt atteikšanos no sīkajām monētām, taču risks ir cenu noapaļošana uz augšu.

Mazo nominālu monētu izgatavošana dārga un nereti veltīga, taču Latvija pagaidām no tām atteikties neplāno, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Patlaban ne viena vien valsts Eiropā un pasaulē atteikusies no sīka nomināla monētām, kas rada papildu izdevumus inkasācijai un to izgatavošanai, kā arī apgrūtinājumu tirgotājiem. Nule kā Igaunijas Banka paziņojusi par plānu, kas paredz ierobežot viena un divu centu monētu izmantošanu un eventuāli tās pilnībā izņemt no apgrozības. Latvija pagaidām no tām neplāno atteikties, taču eksperti prognozē, ka nākotnē, attīstoties digitālajām tendencēm, šāds variants varētu tikt apsvērts. Kā iespējamais risks tiek minēta cenu noapaļošana uz augšu, kas sadārdzinātu daļu preču.

Otra monētas Baltars.Porcelāns tirāža Latvijas Bankā būs pieejama, sākot no 11.oktobra, liecina centrālās bankas paziņojums.

Monētas kopējā tirāža ir 5 000, tajā skaitā, pirmā daļa (gandrīz 3000 monētu) pie pircējiem nonāca augustā.

Latvijas Banka 9. augustā, izlaida unikālā formā veidotu 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Baltars. Porcelāns, informē centrālās bankas pārstāvji. Neilgi pēc tirdzniecības sākšanas monētas pirmā tirāža tika izpirkta.

Latvijas porcelāna un fajansa trauku apgleznošanas darbnīcai Baltars veltītā monēta veidota, reproducējot šķīvja Deja (kompozīcijas autors Romans Suta; 1927) attēlu un tā formā.

Kolekcijas monētas, kas ir miniatūrs mākslas priekšmets, grafisko dizainu veidojusi māksliniece Frančeska Kirke, autore arī īpaša dizaina 1 lata monētai ar pakava attēlu un kolekcijas monētai Basketbols.

Šorīt Latvijas Bankas kasēs bija vērojama lielāka rosība nekā ikdienā, stāsta centrālās bankas pārstāvis Jānis Silakalns. No rīta, verot vaļā Latvijas Bankas kases, veidojās nelielas – vairāku desmitu cilvēku - rindas (pirmie interesenti kasēs tika ielaisti plkst.7, bet tirdzniecība uzsākta – plkst.8), bet kolekcijas monētu Zelta saktas. Ripsakta aizvien var iegādāties.

Rūpējoties, lai iespēja iegādāties monētu būtu pēc iespējas plašākam cilvēku lokam, noteikts 5 monētu limits iegādei kasēs vienam pircējam.

Patlaban izkalta pirmā monētas tirāžas daļa – 2500 monētas. Tuvāko mēnešu laikā pie pircējiem nonāks arī pārējā tirāžas daļa, līdz ar to prognozējams, ka monētu pietiks visiem interesentiem.

Kopumā runājot - Latvijas Bankai nav mērķa, ka monētas būtu izpārdotas vienā vai dažās dienās (kaut arī atsevišķām monētām tā mēdz būt), bet dot sabiedrībai iespēju iegādāties šos mākslas darbus naudas formā par nozīmīgām nacionālām un vispārcilvēciskām tēmām, skaidro LB pārstāvji.

Ceturtdien monēta tika prezentēta. LB vadītājs Ilmārs Rimšēvics uzsvēra, ka Latvijas rotāšanas un dāvanu Latvijai veidošanas ietvaros Latvijas Banka kopā ar Latvijas māksliniekiem radīs vairākus veltījumus monētu mākslā, no kuriem īpaši minamas divas programmas – trīs zelta kolekcijas monētas monētu sērijā Zelta saktas un četras Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītas 2 eiro piemiņas monētas, kas iznāks 2016.–2018. gadā.

Latvijas Banka ceturtdien, 5. oktobrī, izlaiž izcilajam latviešu dzejniekam Eduardam Veidenbaumam (1867–1892) veltītu unikālu kolekcijas monētu komplektu.

Divas monētas komplektā veido stilizētu briļļu atveidu. Katras sudraba monētas nominālvērtība ir 2.5 eiro. Kolekcijas monētu komplekta Eduards Veidenbaums grafisko dizainu veidojis mākslinieks Arvīds Priedīte, bet plastiskā dizaina autore ir Ligita Franckeviča.

Monētu komplekts izgatavots Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande). Uz vienas monētas priekšpuses redzams mākoņu attēls ar Eduarda Veidenbauma paraksta faksimilu un dzejoļa rindu Tiem vēlētos es līdzi tālu skriet….

Otras monētas priekšpusē redzams mākoņu attēls ar dzejoļa rindu Tur tālumā, kur ziemas nepazīst. Abu monētu aizmugurē attēlota horizontāla josla ar cilvēka pēdām sniegā.

Saskaņā ar mākslinieka Arvīda Priedītes ieceri abas monētas komplektā veido stilizētas brilles, kas asociējas ar Eduarda Veidenbauma tēlu, kādu to pazīstam no vienīgās autentiskās fotogrāfijas, kas saglabājusies līdz mūsu dienām. Kolekcijas monētu komplekts veltīts izcilā dzejnieka 150 gadu jubilejai. Dzejnieka talanta spēks viņa dzīves laikā palika plašākam lasītāju lokam nezināms, bet ar gadiem tas ieguva nozīmīgu vietu latviešu dzejā.

Piektdien, 17. augustā, Latvijas Banka izlaidīs kuršu ķoniņiem veltītu sudraba kolekcijas monētu, informē LB.

Šī monēta ir veltījums kuršu ķoniņiem – latviešu tautas daļai, kas pratusi nosargāt savu personisko brīvību un neatkarību cauri gadsimtiem.

Kolekcijas monētas «Kuršu ķoniņi» mākslinieki ir Arvīds Priedīte (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums). Monēta izgatavota kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva).

Monētas priekšpusē uz dokumenta fona attēlots jātnieks zirga mugurā ar spalvu pie cepures, zobenu pie sāniem un karogu rokā. Monētas aizmugurē redzams Peniķa staba atveids ar Ķoniņciema ģerboni, sieviete tautastērpā un vīrietis ar zobenu; fonā – septiņu Kurzemes brīvciemu nosaukumi.

Ķoniņi bija Kurzemes pamatiedzīvotāji, septiņu brīvciemu (Ķoniņu, Kalēju, Pliķu, Ziemeļu Turlavas pagastā, Dragūnu Rumbas pagastā, Viesalgu Snēpeles pagastā un Sausgaļu Padures pagastā) iemītnieki, kas kā vasaļi jeb lēņavīri no Livonijas ordeņa saņēma zemi un privilēģijas. 1230. gadā lielāko kuršu daļu pārstāvošā ķēniņa Lamekina un Romas pāvesta legāta pilnvarnieka noslēgtais līgums paredzēja kuršu dalību karos pret pagāniem un tiesības palikt brīviem, ja vien turēsies pie katoļticības. Līgums bija spēkā īsu laiku, jo mainījās baznīcas varas un Livonijas ordeņa spēku samērs un ietekme, bet tas iedibināja brīvības tradīciju.

Kopīgajā Baltijas valstu 100 gadu jubilejai veltītajā 2 eiro piemiņas monētā pārtaps Lietuvas dizainera Justa Petruļa darbs – simboliska bize, kurā savijas triju Baltijas māsu liktenis, informē Latvijas Banka.

Šis dizains saņēmis lielāko balsu skaitu sabiedrības aptaujā, kurā kopumā varēja balsot par sešiem dizaina piedāvājumiem (pa diviem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas).

Balsojumā piedalījās 14 302 cilvēki no visas pasaules (vienīgais kontinents, no kura netika saņemtas balsis, bija Antarktīda), bet galvenokārt no Baltijas valstīm (93% no balsotājiem). Par jaunā lietuviešu dizainera Justa Petruļa darbu kopumā tika nodotas 4 277 balsis; viņam tā būs debija monētu mākslā.

Justa Petruļa darbs simbolizē Baltijas valstu kopīgo pagātni, tagadni un nākotni, kas savijas vienā bizē.

Tagad tiks sāktas praktiskās procedūras, lai īstenotu kalšanu, t.sk. monētas dizains tiks saskaņots Eiropas Savienības institūcijās.

Latvijas Banka otrdien, 6. decembrī, sāks tirgot 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Ziemassvētku kaujas, informē centrālās bankas pārstāvji.

Monēta ir veltījums Ziemassvētku kauju varoņiem – latviešu strēlniekiem – un viņu nemirstīgajam ieguldījumam nākamības vārdā. Ziemassvētku kaujas norisinājās 1917. gada 5.–11. janvārī (pēc vecā stila – 1916. gada 23.–29. decembrī), 30 km garā frontes iecirknī no Tīreļpurva līdz Olainei. Tajās pirmo reizi cīņā iesaistījās latviešu militārās vienības, kas tika apvienotas vienā divīzijā ģenerālmajora Augusta Ernesta Misiņa (1863–1940; vēlāk Latvijas armijas pirmais ģenerālis) vadībā.

Lai arī šajā militārajā kampaņā latviešu strēlnieki zaudēja aptuveni 9 000 cīnītāju – kritušo, ievainoto un bez vēsts pazudušo, kas sabiedrībā raudzēja depresiju, bezcerību un smagu vilšanos visā cara režīmā, tā vienlaikus atnesa arī starptautisku izcilu un bezbailīgu karotāju slavu. Tas bija savdabīgs nācijas vitalitātes pieteikums un apliecinājums, cildens upuris uz ziedojumu altāra sapnī par nākamo Latvijas valsti.

Latvijas Banka izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, apstiprināja centrālajā bankā.

Latvijas Bankā norādīja, ka jau vairākus gadus Baltijā, tostarp arī Latvijā tiek diskutēts par eiro monētu nominālu sadalījumu un nepieciešamību pēc mazā nomināla - viena un divu centu - monētām. Par šo jautājumu Latvijas Banka diskutē ar naudas apritē iesaistītajām institūcijām un uzņēmumiem kopš 2019.gada.

Tādējādi Latvijas Banka ir izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, par kuru pašlaik notiek sarunas ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kā praktiski varētu ieviest pirkuma gala summas skaidrā naudā apaļošanu.

Tostarp, pēc Latvijas Bankā minētā, šobrīd lielākais izaicinājums ir kases aparātu un kases sistēmu pielāgošana pirkuma gala summas noapaļošanas atspoguļošanai pirkuma čekā. Tirgotājiem izmaiņas sistēmās būtu ne tikai jāievieš, bet tās atbilstoši spēkā esošajam regulējumam arī jāsertificē. Tas būtiski ietekmētu izmaksas un palielinātu ieviešanas laiku. "Šobrīd Latvijas Banka sadarbībā ar Finanšu ministriju meklē labāko šīs problēmas risinājumu," piebilda Latvijas Bankā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izvērtējusi VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) iesniegtos dokumentus un lēmusi izsniegt būvatļauju Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecībai, informē ministrijā.

VNĪ sākotnēji iesniegtajos dokumentos tika konstatētas nepilnības. Tāpēc VARAM lūdza iesniegt būvniecības ieceres iesniegumu un to pavadošos dokumentus atbilstoši pašreiz spēkā esošo normatīvo aktu prasībām līdz 2017.gada 3.aprīlim, pēc VNĪ lūguma pagarinot šo termiņu līdz 7.aprīlim.

«Esmu personīgi iesaistījies šī jautājuma risināšanā, un varu apgalvot - esam izdarījuši visu, lai Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecība tiktu sākta nekavējoties. Šī memoriāla, kas ir nacionālo interešu objekts un kas vienlaikus ir gan muzejs, gan arī represēto piemiņas vieta, būvniecība ir jāpabeidz līdz Latvijas simtgadei. Aicinu visus projektā iesaistītos operatīvi un ar lielu atbildību sākt tā realizāciju. Muzejs un piemiņas memoriāls ir latviešu tautai ļoti nozīmīgi projekti, jebkāda kavēšanās ar darbu sākšanu ir nepieļaujama un necienīga pret mūsu tautas vēsturi un cilvēkiem,» uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.