«Nevar apgalvot, ka kāds no tirgotājiem  ignorē pieņemto  grozījumu Alkoholisko dzērienu aprites likumā noteiktās normas, kas ir stājušās  spēkā  no 2014. gada 1. janvāra. Likuma normas piemērošanas interpretācija ir pietiekoši plaša. Tāpēc, kā parasti šādos gadījumos, paiet nedaudz laika līdz likuma normas ne tikai pēc likuma burta, bet arī pēc likuma gara tiek iedzīvinātas,» mierina Noris Krūzītis, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors.

Asociācijā ietilpst lielie tirdzniecības tīkli MaximaRimi un Narvesen.

Lielie tirgotāji ignorē jaunās Alkoholisko dzērienu aprites likuma normas, aģentūrai LETA iepriekš norādīja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāve Arta Baumane. LTA informēja, ka janvāri stājās spēkā stingrāki ierobežojumi alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai. Pieņemtie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā nosaka, ka, sākot no 2014.gada 1.janvāra, tie jāizvieto nodalītā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā. Jauno tiesību normu mērķis ir mazināt vieglu pieejamību alkoholiskajiem dzērieniem, īpaši nepilngadīgām personām un jauniešiem, kas apmeklē veikalu, lai pirktu citas preces. Taču dominējošie nozares uzņēmumi, izrādās, vispār var ignorēt šīs normas, uzsvēra LTA. Piemēram, tirdzniecības tīklā Rimi alkoholiskie dzērieni novietoti brīvi pieejami tirdzniecības zālē līdzās citām pārtikas precēm.

Savukārt N. Krūzītis akcentē, ka «šobrīd esot, cik uzņēmumu, tik interpretāciju», jo likums precīzi nedefinējot, kā jāizskatās šai nodaļai.

«Lai nebūtu pārpratumu un likuma norma tiktu gan ievērota, gan izprasta vienādi, tieši lielākie pārtikas tirgotāji deleģēja savu asociāciju LPTA 27. februārī organizēt tirgotāju tikšanos ar VID Akcīzes pārvaldi, lai precizētu vienotu likuma normu piemērošanu. Kopējā sanāksmē ar VID Akcīzes pārvaldi, piedaloties visu tirgotāju asociācijām, tostarp arī LTA un tirdzniecības tīklu pārstāvjiem, klātesošie vienojās par kopīgu likuma normas detaļu vienotu izpratni un piemērošanu.

Lai neapvainotu kādus konkrētus tirgotājus, jāsaka, ka vairumā veikalu ir dažāda likuma piemērošanas interpretācija, bet tā vietā, lai risinātu jautājumu, LTA nāk ar publiskiem paziņojumiem par citiem. Kaut arī pašu biedru vidū ir plaša likuma piemērošanas interpretācija,» klāsta N. Krūzītis. Biznesa portālam db.lv viņš stāstīja, ka «neviens likumu negrasījās pārkāpt un negrasās pārkāpt». Pēc tikšanās ar VID esot iegūts valsts sektora skaidrojums par likuma normām un tirgotāji gatavojoties tam piemēroties. Tirgotājiem arī neesot mērķis juridiski strīdēties ar valsts sektoru, lai gan to varētu darīt, jo likuma punkti esot veidoti ļoti elastīgi.

Viņš arī pauž, ka «pieņemto grozījumu Alkoholisko dzērienu aprites likumā noteiktās normas, kas ir stājušas spēkā  no 2014.gada 1.janvāra, ir visai sabiedrībai ļoti nozīmīgs jautājums, nevis tirgotāju savstarpējo rēķinu kārtošana, kā to interpretē LTA, dalot tirgotājus lielajos un mazajos».

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra