Mazais bizness

Liepājas galerijas Klints dibinātāji spītīgi paliek pie mākslas

Vēsma Lēvalde, 29.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atmodas laika sauklis – kaut pastalās, bet brīvi – ir labi attiecināms arī uz Liepājas mākslas galerijas Klints dibinātājiem Aivaru un Ingu Kleiniem.

Tiesa, mākslas galerija Klints Liepājā vairs nav atrodama. SIA Klints galerija dibinātājs Aivars Kleins šajā laikā paspējis īslaicīgi pastrādāt par amatu mācības skolotāju, tomēr Kleinu ģimenes pamatnodarbošanās un iztikas avots joprojām ir pašu rokām darinātas lietas, mākslas plenēra organizēšana un dalība izstādēs.

Galerija Klints savulaik bija viena no Liepājas kultūras zīmēm. Tā pastāvēja tik ilgi, kamēr namīpašnieki ņēmuši vērā faktu, ka Kleini savām rokām atjaunojuši graustu un uztur ēku kārtībā. Kad pēc desmit gadu ilgas saimniekošanas galerijā beidzās līgums un Jekstu dzimtas mantinieki pieprasīja no Kleiniem nomas maksu, galerijas pastāvēšana vairs nebija rentabla. Taču tās pārtapšanu par lētu suvenīrbodīti negribējās pieļaut, stāsta A. Kleins.

«Mēģinājām balansēt pa vidu starp dārgiem mākslas darbiem un lētiem nieciņiem, pārdodot labus amatniecības izstrādājumus un nelielus mākslas darbus,» skaidro A. Kleins. Sākumā bija cerība uz tūristiem, kas pēc Latvijas iestāšanās ES plūda arī uz Liepāju. «Praksē izrādījās, ka maz tūristu atklīst līdz galerijai. Viņiem tomēr ir priekšstats, ka mākslas galerija – tas ir dārgi, un to viņi šeit nemeklē,» stāsta mākslinieks.

Tā kā lēnām, pašu rokām, Ingas vecāku privātmājas dārzā bija uzcelts neliels namiņš dzīvošanai, Kleini atteicās no galerijas telpām un kļuva par mājamatniekiem. Inga ir pašnodarbinātā, turpina izgatavot aizslietņus, segas, apģērba aksesuārus, bet Aivars pievērsies galdniecībai un glezniecībai.

Liepājas muzejā patlaban skatāma Kleinu jubilejas izstāde Svētku renesanse, kurā izstādīti pēdējā gada darbi – Ingas šūtās gleznas un Aivara vienkoči. Savukārt vasarā uz Liepāju dosies daudzi mākslinieki, lai piedalītos Kleinu organizētajā plenērā. Šogad būs jau 18. starptautiskais plenērs. Pirmsākumos bija doma, ka Liepāja veidosies par «plenēru meku», jo te ir gan mākslinieki, gan tradīcijas, gan vide. Pirmo plenēru devīze bija Mosties, celies, strādā! Vēlāk – Pilsēta un jūra, tad nāca Mūzu hepenings, kādu brīdi bija tikai Marīna. Jau ziemā sākas aktīva rosīšanās, apzvanot potenciālos dalībniekus, organizējot naktsmājas, meklējot sponsorus. Bez plenēriem Liepājas vasara zaudētu daļu no sava rakstura, domā mākslinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru