Ja pērn ogu bija maz un ogu uzpircēji pie kastēm vairāk garlaikojās, tad šogad par melleņu trūkumu nevar sūdzēties, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Gulbeniete Anita Jansiņa, kuru Dzirkstele pirms pusdienlaika sastapa mežā, lasot mellenes, stāsta, ka ogu šogad pietiekot. Mellenes peļņas nolūkos viņa šogad lasa jau trešo dienu. Tikko ierodoties mežā, kad enerģijas un spēka ir vairāk, pusotras divu stundu laikā izdodas pielasīt pilnu spaini ar ogām. Otrdien uz mežu viņa brauca pat divas reizes. «Ja ogo šādi - atpūšoties, pusdienlaikā paguļot, tad var izturēt arī divreiz dienā braukt uz mežu. Otrdien, divatā lasot ogas, nopelnījām 66 eiro. Cena pagaidām nav liela – par kilogramu melleņu maksā 1,15 eiro. Pirms dažām dienām, kad cena bija vēl zemāka, divatā ogojot nopelnījām 37 eiro,» stāsta A.Jansiņa.

Melleņu uzpirkšanas cena jau ir pakāpusies līdz vienam eiro par kilogramu. Tiem, kuri vēlas nopelnīt, tas jau ir pietiekami vilinoši. Ogotāji un uzpircēji vairojas kā sēnes pēc lietus, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Lielākoties cilvēki ogo peļņas nolūkā. Taču ir arī tādi, kas mellenes vāc tikai paši savam patēriņam. Tie, kuriem ir svarīga peļņa, laikrakstam stāstījuši, ka daudzi ogot uz mežu brauc pirms darba. Jau ar ceturtajiem rīta gaiļiem ir mežā, savāc ogas, nodod un pulksten 9.00 ir darbā. Citi ogot brauc pēc darbdienas beigām un vāc ogas tik ilgi, kamēr tās mežā spēj saredzēt. Tieši šā iemesla dēļ ogotāji pie uzpircēju punktiem drūzmējas līdz pat tumsai.

Uzpircēji savstarpēji uzmanot cits citu, sekojot tam, kā notiek cenu izmaiņas, lai laikus varētu reaģēt. Dzirkstele bijusi lieciniece tam, kā mežmalā uzpircējs tvarsta ogotājus un piesola maksāt vairāk, lai tikai cilvēki mellenes nodotu viņa punktā. No meža veltēm pašlaik aktīvi tiek vāktas un nodotas tieši mellenes. Gaileņu cena ir kārdinoša, taču sēņu mežā vēl ir maz.

Patlaban abpusējās Latvijas un Ķīnas tirdzniecības ar lauksaimniecības precēm apjomi ir nelieli, taču Ķīna ir ļoti ieinteresēta tos palielināt, un īpaši liela interese ir par Latvijā audzētām mellenēm, augļiem, kā arī par Latvijā ražotajiem dzērieniem, zivīm, liellopu un putnu gaļu, olām un piena produktiem.

Tā šodien preses konferencē pēc tikšanās ar zemkopības ministri Laimdotu Straujumu sacīja Ķīnas lauksaimniecības viceministrs Niu Duns.

«Patlaban sākam darbu pie procedūrām, kā pēc iespējas efektīvāk noorganizēt savstarpējo lauksaimniecības produktu eksportu un importu, jo Ķīnas iedzīvotāju skaits ir ļoti liels un Ķīna pati nevar pilnībā nodrošināt iekšējo pieprasījumu pēc dažiem lauksaimniecības produktiem, tāpēc ir nepieciešams to imports,» uzsvēra Niu Duns.

Straujuma sacīja, ka patlaban Latvijas lauksaimniecības preču eksports uz Ķīnu ir 6,62 miljoni eiro (4,63 miljoni latu) gadā un 97% no eksporta ir mellenes, bet lauksaimniecības produkcijas imports no Ķīnas ir 8,78 miljoni eiro (6,15 miljoni latu) gadā un to pārsvarā veido augļu un dārzeņu konservi, zivis, augļi un rieksti.

Šoreiz portāls db.lv ciemojas Apes novada Gaujienas pagasta lauksaimniecības un pārstrādes uzņēmumā Very Berry, lai apskatītu, kā tiek izgatavotas ogu sulas.

Šajā gadā raža laba – ir ļoti daudz ogu, stāsta Very Berry mārketinga vadītāja Ilze Sauškina. Viņa min, ka mellenes bijušas lielos apjomos un arī dzērveņu raža solās būt laba, arī avenes bijušas daudz, viņa piebilst. Prognozējams, ka šogad kopējā nolasītā melleņu raža būs aptuveni 20 tonnu.

Daļu ogu uzņēmums audzē pats, bet daļu – iepērk. Netālu no ražotnes esošajā purvā aug gan dzērvenes, gan brūklenes, gan mellenes, gan dārza mellenes. Uzņēmums patlaban audzē piecu veidu ogas, taču ar esošajiem apjomiem nepietiek, tādēļ tās iepērk no visas Latvijas. Šim brīdim ideāli būtu aptuveni 30 lasītāju, taču derētu vēl vairāk, saka D. Sauškina. Daļa – 5 vai 6 cilvēki – ir patstāvīgi lasītāji, kas regulāri lasa ogas ražotnei, bet pārējie ierodas uz sezonas darbu – tie ir, piemēram, skolotāji, jaunieši, studenti vai citi, kas vasarā vēlas nopelnīt papildus naudiņu. Pie purva uzņēmums izvietojis dzīvojamās kabīnes, kur var apmesties 20 cilvēki.

Šogad ogu ražu lielā mērā ir ietekmējis karstais laiks, tādēļ tās varētu beigties ātrāk nekā citus gadus, taču patlaban ogas esot pietiekamā apjomā, norāda SIA Rimi Latvia pārstāve Zane Eniņa.

Patlaban Rimi veikalos esot pieejamas dažādas vietējās ogas – upenes, mellenes, dārza mellenes, krūmmellenes un jāņogas, bet ogas veikaliem piegādājot Baltijas ogu kompānija.

Veikalu tīkla Maxima pārstāvis Ivars Andiņš stāsta, ka šovasar radās negaidītas grūtības nepatraukti nodrošināt veikalus ar Latvijas upenēm, ērkšķogām un dažām citām vietējām ogām. Ražotāji un piegādātāji to skaidrojuši lielākoties ar neparasti karsto laiku – svelmē ogas dažreiz vītušas jau uz lauka vai vešanas laikā. Pašlaik Maxima veikalos tiek pārdotas Latvijas jāņogas un mellenes. «Ceram, ka vismaz ābolu raža Latvijā būs laba un to dabas kaprīzes neietekmēs. Vismaz ābolu audzētāju prognozes ir samērā optimistiskas,» norāda I.Andiņš.

Rīgas Centrāltirgū sākusies ābolu tirdzniecība - iespējams iegādāties rožābolus un baltos dzirdos - to cena attiecīgi 1,20 eiro un 1,50 eiro kilogramā, informē tirgus pārstāvis Ivars Jakovels.

Piedāvājumā ir arī ievesti āboli – arī tiem divas cenas: 40 centi un 1,30 eiro.

Zemenes tirgū nopērkamas par 2,50 līdz 3,50 eiro kilogramā, ķirši, sākot no 1,80 eiro, mellenes maksā 4,50 eiro vai 5 eiro kilogramā, dārza mellenes – no 4,50 līdz 6 eiro, upenes un jāņogas – 1,50 eiro, ērkšķogas – divi eiro, avenes – trīs eiro puskilograms, plūmes maksā no 90 centiem līdz 2,20 eiro kilogramā.

Visredzamākais cenu kritums nedēļās laikā bijis sviesta pupām – 2 vai 2,50 eiro vietā tās tagad nopērkamas par 1,20 vai 1,50 eiro kilogramā. Kartupeļiem cena ir robežās no 15 līdz 60 centiem, sīpoliem no 70 centiem līdz vienam eiro, gurķi maksā no 40 līdz 70 centiem, tomāti no 65 centiem līdz 1,80 eiro kilogramā. biešu cena ir 80 centi (vārītas 1,50 eiro), kabači nopērkami par 30 vai 50 centiem, cūku pupas par 70 vai 80 centiem, burkāni 80 centi, kāposti 40 vai 50 centi, ziedkāpostiem cena no 40 līdz 80 centiem.

Pirmdien zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tikās ar Šanhajas amatpersonām un uzņēmējiem no Ķīnas. Šanhajas delegācijas vizītes laikā zemkopības ministrs pārrunāja abu valstu turpmākās sadarbības iespējas tirdzniecības jomā, informē Zemkopības ministrija.

Tikšanās laikā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ar Šanhajas amatpersonām un uzņēmējiem pārrunāja piena pārstrādes uzņēmuma Food Union interesi eksportēt piena produktus uz Ķīnu, kā arī sadarboties ar Ķīnas uzņēmējiem produktu ražošanā.

«Ķīna ir viena no lielākajām Eiropas Savienības tirdzniecības partnerēm, un Latvijai jau tagad ir izveidojusies stabila sadarbība ar šīs valsts uzņēmējiem. No Latvijas tiek eksportētas saldētas ogas, galvenokārt, mellenes, kā arī kokmateriāli. Piena pārstrādes uzņēmuma Food Union sadarbība ar vienu no lielākajiem Ķīnas pārtikas ražošanas uzņēmumiem Bright Food varētu būt apliecinājums tam, ka Ķīna arī turpmāk būs eksporta tirgus, kur realizēt Latvijas produktus ilgtermiņā,» norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas pie zīmola Drawies radītājas Ievas Pastares, kura izveidojusi alfabēta krītiņus un krītiņus augļu un dārzeņu formās.

«Drawies» krītiņi ir radušies pēc īpašnieces diplomdarbu idejas, absolvējot Latvijas Mākslas akadēmiju 2015. gadā. «Studiju laikā sadarbojos ar Strazdumuižas internātvidusskolu, ar neredzīgiem bērniņiem. Tad mans uzstādījums bija tāds, lai ar krītiņu palīdzību arī šie bērni saprastu krāsas. Šos krītiņus izmanto arī bērni ar autismu un daltonismu. Krītiņus iegādājas arī privātie bērnudārzi,» stāsta I. Pastare.

«Pašlaik «Drawies» ir pārmaiņu procesā. Ļoti aktīvi tiek domāts par krītiņu materiāliem, jo iepriekš augļu un dārzeņu krītiņi bija no māla, bet tagad būs no ģipša. Burtu krītiņi jau ir no ģipša. Ģipsis ir daudz vieglāks par mālu, un tas eksportā ir milzīgs pluss. Līdz ar pāreju uz ģipsi, ražošanas process būs efektīvāks un draudzīgāks eksporta tirgum,» stāsta I. Pastare. Tomāts un mellenes tiks izņemti no ražošanas. Mellenes tāpēc, ka ir pārāk mazas un bērni tās var ielikt mutē, degunā. Savukārt, tomātu bērni dažkārt neatpazīst, viņiem šķiet, ka tas ir persiks vai ābols. Šobrīd lielāks pieprasījums ir pēc augļu un dārzeņu krītiņiem, jo krāsainie burti tirgū ir salīdzinoši nesen, kopš Ziemassvētkiem. Taču Ieva uzskata, ka tiem ir liels potenciāls. Šobrīd burtiem ir pieejams arī angļu un zviedru alfabēts, jo individuālie pasūtījumi tiek saņemti arī ārpus Latvijas, piemēram, Vācijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Zviedrijas.

Cenšoties attīstīt eksporta tirgus, reizē ar ekonomikas ministru vizītē uz Ķīnu dodas Latvijas uzņēmēju delegācija, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sākot no bungu un rotu ražotājiem, beidzot ar lieliem loģistikas uzņēmumiem – tik dažādu uzņēmējdarbības spektru aptver Latvijas biznesa delegācija, kas reizē ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu šonedēļ dodas vizītē uz Ķīnu. Vizīte ilgs vairāk nekā nedēļu un tās ietvaros paredzēts apmeklēt četras stratēģiski svarīgas pilsētas – Pekinu, Ningbo, Xiamenu un Šanhaju.

Vizīti organizē Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tās vadītājs Andris Ozols Dienas Biznesam uzsver, ka nevienam vairs nav jāskaidro, cik svarīgs tirdzniecības partneris Latvijai ir Ķīna.

Ķīnā viens no visvairāk pārdotajiem Latvijas produktiem, kuru tirdzniecības apjomi mērāmi miljonos eiro, ir meža mellenes. Turklāt to pārdošana strauji pieaug. 2005. gadā mellenes tika pārdotas nepilnu 125 000 eiro apmērā, bet pērn šī summa pārsniedza 5,2 miljonus eiro.

Lai gan šorīt neilgi pēc saullēkta daudzviet Latvijā, īpaši Vidzemē, fiksēta zema gaisa temperatūra, bet vietumis bijušas arī salnas, tas nav kaitējis ziedošajiem ogulājiem, turklāt šogad varētu būt gaidāma izcila ogu raža, atzina Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja un krūmmelleņu audzētāja Māra Rudzāte.

«Mellenes un arī dzērvenes zied ļoti skaisti, vienos ziedos, tā ka būs izcila raža. Zied arī tās šķirnes, kas iepriekšējos gados bija pavājas. Ja tā turpināsies, domājam, ka no viena hektāra novāksim trīs četras tonnas melleņu, kas ir ļoti labs rādītājs,» sacīja Rudzāte.

Viņa arī norādīja - lai gan visi audzētāji nav apzināti, izskatoties, ka aizvadītās salnas postījumus nav nodarījušas.

«Vismaz pagaidām neviens no audzētājiem nav teicis, ka ir problēmas. Ābeles ir noziedējušas, dārza avenes vēl nav ziedos, ja nu vienīgi agrās zemenes ir skartas. Tomēr audzētāji laikus parūpējas par stādu apsegšanu un citiem pasākumiem, tādēļ nopietni kaitējumi nevarētu būt,» sacīja uzņēmēja.

Centrāltirgū patlaban tiek piedāvātas arī pirmās lācenes, kuru cena par 250 gramu kastīti noteikta 2 eiro, informē Centrāltirgus pārstāvis Ivars Jakovels.

Viņš stāsta, ka tirdzniecībā pieejamas arī mellenes, kuras maksā 5 eiro par litru, gailenes - 5 eiro par litru vai 6 eiro kilogramā.

Tāpat tirgū iespējams iegādāties apšu bekas, kuru cena ir 20 eiro par kilogramu un zemes tauki - 10 eiro par kilogramu.

Upenes tirgū maksā 2 eiro par kilogramu, kā arī jāņogas - 2,2 eiro par kilogramu.

I. Jakovels norāda, ka šobrīd vēl aktīvi norisinās tirdzniecība ar Latvijas zemeņu agro šķirņu ogām, kuras audzētāji pircējiem piedāvās vēl šonedēļ, bet atsevišķi tirgotāji gatavi ogas nodrošināt arī nākamnedēļ.

Vienlaicīgi tirgū ir parādījušās pirmās vēlīno zemeņu šķirņu ogas.

Ir atsevišķas jomas, pārsvarā saistītas ar tirdzniecību, kurās nevar strādāt, nesaņemot īpašu valsts atļauju jeb licenci. Viena no tādām ir, piemēram, alkohola tirdzniecība - par grādīgā dzēriena pārdošanu bez minētā dokumenta draud ļoti nopietna atbildība.

Turklāt dažādi eksperti joprojām nav vienisprātis - vajadzēja savulaik alkohola tirdzniecību nodot privātās rokās vai arī labāk būtu bijis, ja ieviestu tādu sistēmu, kāda piestāv netālu esošajā Zviedrijā, kur attiecīgo produktu pārdod vienīgi specializētos valsts veikalos. Citiem vārdiem sakot, šāda veida licencēšanu parasti attiecina uz īpašām produktu grupām.

Tajā pašā laikā Latvijā ir uzradusies, ja tā var teikt, entuziastu grupa, kas vēlas panākt, lai īpašas licences būtu jāizņem arī meža velšu, piemēram, ogu iepirkšanai. Dīvaini sanāk… Zemenes, avenes, mellenes un tamlīdzīgi labumi nav veselībai kaitīgi, tās nav ne akcizētās preces, ne kaut kas tamlīdzīgs, bet tomēr izskan viedoklis, ka uzpircējiem būtu jāizņem īpaša licence. Turklāt nevis audzētājiem, lasītājiem vai pārdevējiem, bet tieši uzpircējiem. Parasti šis process notiek pēc vienas un tās pašas shēmas. Vieni cilvēki salasa ogas un, ja paši nevēlas sēdēt tirgū, pārdod tālāk uzpircējiem, kuri savukārt nodarbojas ar lielāka mēroga savāktās ražas tirdzniecību, par to maksājot nodokļus. Protams, nevar noliegt, ka pelēkā ekonomika Latvijā sit augstu vilni, un nodokļi tiek maksāti ne vienmēr, bet tā jau ir VID speciālistu kompetence. Proti, pret šādiem nodokļu nemaksātājiem jāvēršas ar tādu pašu bardzību, kā pret jebkurā citā nozarē strādājošo, kurš ir nolēmis nesamaksāt valstij pienākošos daļu.

Ja pagājušā gada vasara bija salīdzinoši nelabvēlīga lauksaimniecībai, tad šogad ir pārspēta visu iepriekšējo gadu kopsumma, komentē lauksaimnieki.

Kas šobrīd notiek piena un gaļas lopkopības, graudkopības, dārzeņu un ogu saimniecībās, komentē biedrības Zemnieku saeima vadība un biedri reģionos.

Biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un z/s Robežnieki saimniece Ieva Alpa-Eizenberga, Salacgrīvas novads: «Mūsu saimniecībā labību esam nokūluši, bet ar ziemāju sēju ir ļoti skumji. Šobrīd ir iesēti rudzi un ziemas rapši, bet pie ziemas kviešu sējas netiekam pārāk mitrās augsnes dēļ. Kaimiņu saimniecībām ir kā ir – lielākoties graudus kuļ ar 22% mitrumu un uz augšu, un vidzemnieki vidēji ir nokūluši 50% -70%​ labības laukus. Likumsakarīgi – arī pārējiem lauksaimniekiem kavējas ziemāju sēja. Ar ziemāju sēju lauksaimnieki riskēs​, bet nav variantu. Šogad daudzām saimniecībām ir​ slikta kvalitāte kukurūzai – maza un nekvalitatīva, mūsu saimniecība izvēlējās kukurūzu ar īsāku attīstības posmu, tādēļ atkal ir paveicies, vienīgi ar novākšanu būs problēmas lietainā laika dēļ​. Piena lopkopībā saimnieki līdz gada beigām plāno norēķināties ar krīzes laika atliktajiem ​kredītmaksājumiem​. Piena iepirkuma cena ir laba – 0,34-0,36 eiro/kg.»

Laikā no otrdienas līdz piektdienai melleņu uzpirkšanas cena Gulbenē nokritusi no 1,50 līdz 1,20 latiem kilogramā. Vakar vairākos ogu uzpirkšanas punktos darbs noritējis ar pārtraukumiem, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele.

Vairāki uzpircēji jau esot pārtraukuši darbu. Iemesls - pirmkārt, sīva konkurence, jo pilsētā darbojas vairāk nekā desmit vietu, kurās uzpērk mellenes, otrkārt, ogu pārstrādātāji nespēj ņemt pretim tādu kvantumu melleņu, kaut arī no tām Latvijā un ārpus tās ražo ne tikai ievārījumu un zāles, bet arī krāsvielu un tinti.

Dzirkstele novērojusi, ka vakar dienas vidū ogotāji aktīvi migrējuši no viena uzpirkšanas punkta uz otru, salīdzinot cenu, kas dienas laikā nokrita no 1,30 uz 1,20 latiem par melleņu kilogramu. Viena uzpircēja atraidīti, ogotāji meklējuši citu.

Uzpircējas Ināras Dergačas ogu pieņemšanas punkts ir atvērts katru dienu no pulksten 10.00 līdz 22.00. Viņa Dzirkstelei stāstījusi, ka ar šāda veida uzņēmējdarbību nodarbojas pirmo gadu un klientiem cītīgi skaidro, ka, pieņemot ogas, ir jāraksta akts. Savukārt cita uzpircēja Marina Piļka stāstījusi, ka jau piekto gadu strādā ogu uzpirkšanā.

#Pēc samazinātā PVN ieviešanas Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem būtiski audzis pieprasījums pēc tomātiem un bioloģiski audzētām ogām un āboliem.

Pēc samazinātā PVN ieviešanas Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem būtiski audzis pieprasījums pēc tomātiem un bioloģiski audzētām ogām un āboliem.

«Redzam, ka tomātu apgrozījums vienībās pēdējo nedēļu laikā audzis par 35 %. Apjoms būtu vēl lielāks, bet vietējo tomātu ražas apjomi ir būtiski samazinājušies salīdzinājumā pret pagājušo gadu. Tāpat kopš janvāra sākuma būtiski audzis pieprasījums pēc bioloģiski audzētiem produktiem, piemēram, bio āboli pārdotajās vienībās realizēti par 48 % vairāk, bet bio ogas – par 52 % vairāk. Bioloģiskajām precēm ziemā ir pietiekami liela cena un PVN samazināšana ir jūtama,» intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Rīgas centrāltirgū patlaban tiek pārdotas pirmās baravikas, un to cena sasniedz 20 latus par vienu kilogramu, informē centrāltirgus pārstāvis Ivars Jakovels.

Viņš uzsver, ka tās ir pirmās baravikas šomēnes, jo pēdējo reizi tirgotāji baravikas tirgū piedāvāja 16. jūlijā, par 12

dažāda izmēra sēnēm nosakot cenu desmit latu apmērā. Salīdzinājumam - pagājušajā gadā pirmās baravikas maksāja divreiz lētāk - 10 latus kilogramā. Cenu svārstības varētu tikt skaidrojamas ar būtiski mazāku sēņu piedāvājumu tirgū, salīdzinot ar pagājuša gada šo pašu periodu, norāda centrāltirgus pārstāvis.

Šobrīd Centrāltirgū pieejamas arī citas sēnes - gailenes par 1,20 – 1,80 latiem litrā, apšukungi par pieciem latiem kilogramā, bērzlapītes par vienu latu kilogramā un zemes tauki par 15 latiem kilogramā.

Broņislava Zīle augļkopībai pievērsās pirms astoņiem gadiem, tagad Līvānu novada Rožupes pagastā saimniecībā Zīlītes ābeļdārzs iekopts nepilnu 5 ha platībā. Dārzi sākuši intensīvi ražot, taču rūpju netrūkst - ir grūtības atrast cilvēkus ābolu novākšanai, glabātavas telpas izrādījušās pārāk mazas. Ar šādām problēmām augļkopji šogad saskārušies arī Vidzemē un Kurzemē, raksta žurnāls Agro Tops.

Pirms astoņiem gadiem stādītais dārzs sācis intensīvi ražot. Pirmie kociņi Zīlītēs iestādīti 2004. gadā, laika gaitā ar ābelēm aizņemtās platības kļuva lielākas (papildu jau esošajiem pieciem hektāriem šogad iestādīts vēl viens hektārs). Ja saimniecībai būtu resursi attīstībai un pieejams darbaspēks, tad tagad būtu īstais laiks dārzus paplašināt vēl, norāda žurnāls.

Taču šobrīd nepietiekot spēka apsaimniekot jau iestādīto. «Man šķita, ka raža pieaugs pakāpeniski un tā nesagādās problēmas, taču šogad sirds sāp, skatoties, kā āboli lauž kociņiem zarus,» stāstījusi saimniece. «Jārēķinās, ka raža katru gadu būs arvien lielāka,» viņa piebildusi.

Ņemot vērā Covid-19 situāciju Latvijā un pasaulē, daudzās nozarēs šobrīd vērojama izteikta piesardzība, arī lauksaimniecības sfērā. Ja ir iespēja noslēgt sezonu, iztiekot ar saviem spēkiem un līdzekļiem, jautājums par papildu finansējuma piesaisti nākotnes ieceru realizēšanai visai bieži tiek atlikts. „Bet ir arī gadījumi, kad, tieši otrādi, – tiek izmantotas esošās situācijas radītās iespējas! Piemēram, tiek nopirkta zeme par ļoti izdevīgu cenu no saimniecības, kas nonākusi grūtībās. Tāpat šajā laikā vērojamas cenu svārstības, tāpēc daudzi, kamēr ir laba cena, vairumā iepērk liellopus. Tā kā šādu spontānu soļu speršanai nereti nepieciešams papildu finansējums, talkā var nākt aizdevums pret zemes ķīlu,” stāsta Lande.lv kredītspeciālists Mārtiņš Geidels.

Viedās lauksaimniecības tehnoloģijas – zemnieku nākotne

Ņemot vērā, ka Baltijas valstīs manāma līdzīga attīstības stratēģija un klimatiskie apstākļi, neizbrīna, ka arī lauksaimniecības ražīguma ziņā Latvija, Lietuva un Igaunija atrodas diezgan līdzvērtīgās pozīcijās. Lai gan uz kaimiņvalstu fona efektivitātes ziņā Latvija īpaši neizceļas, iezīmējas kāda pozitīva tendence – liela daļa mūsu zemnieku saimnieko gudri, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, jaunu traktortehniku u. tml., tā arvien vairāk paaugstinot saimniecību ražīgumu. „Automatizācija ir neizbēgama,” norāda M. Geidels. „Droni, robottehnika, GPS sistēmas un citi tehnoloģiskie risinājumi ilgtspējīgai lauksaimniecībai jau šobrīd dod milzīgu pienesumu, ja runājam par saimniecību izaugsmi. Viedie palīgi ļauj strādāt daudz efektīvāk, ar mazāku piepūli un, kas nav mazsvarīgi – videi draudzīgāk. Kopējā valsts ekonomika no tā tikai iegūst. Arī uztraukumam par to, ka roboti varētu pilnībā aizstāt cilvēkus, nav pamata. Darba rokas laukos joprojām būs vajadzīgas, mainīsies tikai veicamie uzdevumi, kam būs nepieciešams adaptēties.”

Sākot ar šo nedēļu, veikalos ELVI tirgo Latvijā audzētās krūmmellenes un avenes. Pašmāju lielogu mellenes audzē zemnieku saimniecība Dālderi.

Pārdošanā ir arī avenes, kuras tirgotājs iepērk no Z/S Unkšas, informēja SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Jūlijā veikalos ELVI dārzeņu, ogu un zaļumu segmentā 39% ir Latvijā audzēta produkcija. «Latvijā audzētu labumu piedāvājums ir sezonāls. Arī vēsie laikapstākļi, kādi tie ir šovasar, var ietekmēt ražu. Tomēr iespēju robežās cenšamies piedāvāt vietējus dārzeņus, ogas, zaļumus un augļus,» skaidro L.Vārtukapteine.

ELVI sadarbojas ar vairākām zemnieku saimniecībām: Kliģēni, EKO Getliņi, Mežvidi, Baltiņi, Baltpēteri, Roņi, Letis, Lekšas u.c.

ELVI ir franšīze, kas vieno 53 Latvijas mazumtirgotājus – franšīzes ņēmējus.

Latvijai kā eksporta virzītai valstij viens no svarīgiem izaugsmes priekšnoteikumiem ir jaunu noieta tirgu apgūšana, īpaši ņemot vērā politiskos riskus Krievijā, kā arī ekonomisko lejupslīdi Eiropas Savienībā (ES). Par vienu no šādiem perspektīviem eksporta tirgiem Latvijas uzņēmējiem var kļūt Ķīna. Jo tās tirgus piedāvā teju neierobežotas iespējas, apgalvo gan Dienas aptaujātās amatpersonas, gan Ķīnā jau pašlaik strādājošie mūsu uzņēmēji.

Īpaši lielas perspektīvas paveras pārtikas un kosmētikas ražotājiem. Tajā pašā laikā jārēķinās, ka Ķīnas uzņēmējdarbības vide atšķiras no ES un tajā ir savi, īpaši spēles noteikumi. Piemēram, Ķīna neatzīst starptautiskos patentus, arī pārtikas preču sertifikāciju veic tikai Ķīnas sertifikatori.

Pašlaik Ķīnas veikalu plauktos no Latvijā ražotām pārtikas precēm ir atrodamas, piemēram, šprotes, saldētas mellenes, kā arī Latvijas Balzāma produkcija, savukārt kosmētiku ķīniešiem piegādā uzņēmums Stenders. Starp lielākajiem Latvijas eksportētājiem uz Ķīnu ir atrodami arī kokrūpniecības un metālapstrādes uzņēmumi.

Madonas novada uzņēmums SIA Pharmeko Lettland izsludinājis konkursu ražošanas iekārtu piegādei, liecina kompānijas paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2018.gada 31.jūlijs, bet paredzamā līgumcena - 450 tūkstoši eiro.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 6.aprīlim.

Kā liecina tehniskā specifikācija, aprīkojumā jābūt kubiņu griežamajai iekārtai dārzeņiem, lentas blanšētājam, pārbaudes konveijeram ar metāla detektoru, mazgājamai iekārtai, pacēlājam un citām ierīcēm.

SIA Pharmeko Lettland sākusi savu darbību Latvijas teritorijā 2008. gadā, uzsākot sadarbību ar Holandes uzņēmumu Medical Plant BV. Uzņēmums specializējas meža ogu uzpirkšanā un realizācijā, un tās klienti ir farmācijas uzņēmumi.

Kompānijas produkcija ir mellenes kā izejvielas antioksidantu ražošanai; parastās īves audzēšana kā izejviela medicīnas industrijai; ārstniecības baldriāna un purpura ehināciju ražošana un tirdzniecība. Sadarbojoties ar Stolk Nursery Plants, uzņēmums importē ogu krūmu un augļu stādus, lai Baltijas valstīs tos realizētu plantāciju ierikošanā.

Pieaugot ražošanas apjomam un paplašinoties produkcijas sortimentam, AS Latvijas balzams 2014.gadā iepircis un ražošanā izmantojis 94 tonnas dažādu dabīgo un augu izcelsmes izejvielu (neskaitot graudu spirtu, vīnmateriālu un cukuru), kas ir gandrīz par 25% vairāk nekā 2013.gadā.

Daļa šo izejvielu, piemēram, mellenes, žāvēti āboli, medus, tiek iepirktas no vietējiem ražotājiem, savukārt eksotiskākas izejvielas, tādas kā genciāna sakne, angelika, zvaigžņu anīss, ingvera sakne, muskatrieksts, tiek piegādātas no Kamerūnas, Indonēzijas, Indijas un citām valstīm.

Atbalstot vietējos ražotājus, Latvijas balzams pērn iepircis 9 tonnas žāvētu melleņu, 3 tonnas žāvētu ābolu, 1,3 tonnas medus. No Latvijas ražotājiem tiek iepirktas arī ķimeņu sēklas, asinszāles un citas dabīgās izejvielas.

Vakar, 14. jūlijā, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), sadarbībā ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja darbiniekiem, veica ārpuskārtas pārbaudi a/s Rīgas Centrāltirgus piederošajā zemnieku jeb nakts tirgū. No tirdzniecības izņemti vairāk nekā 200 kg augļu, ogu un dārzeņu bez izcelsmi apliecinošiem dokumentiem.

No tirdzniecības izņemts un Rīgas Zooloģiskajam dārzam nogādāts: 31 kg avenes, 68 kg saldie ķirši, 60 kg zemenes, 32 kg mellenes, 17 kg nektarīni un 17 kg melones.

Pārbaudēs konstatēts, ka uzņēmēji, kuri realizē nezināmas izcelsmes augļus un ogas, nespēj identificēt personas, kuras piegādājušas vai no kurām iegādāti augļi un ogas, kā arī tirdzniecības vietās nebija izcelsmi apliecinoši dokumenti.

Tāpat pārbaudes laikā konstatēts, ka komersanti realizē ievestos augļus un ogas, nelietojot elektronisko kases aparātu, uzrādītos darījumu apliecinošos dokumentus nevarēja sasaistīt ar tirdzniecības vietā esošajiem augļiem un ogām, kā arī produktu izcelsmi apliecinoši dokumenti radīja šaubas par to identitāti. Pārbaudēs iegūtā informācija izvērtēšanai tiks nosūtīta Valsts ieņēmuma dienestam (VID).

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Sofijas laivu dibinātājs Turaids Šēfers. «Sofijas laivas ir Šēferu ģimenes uzņēmums, dibināts 2004.gadā Liepājā un kopš tā laika piedāvā cilvēkiem pavadīt saturīgu atpūtu Kurzemes ūdeņos,» norāda Turaids.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man vienmēr paticis komunicēt ar cilvēkiem, un tūrisma nozare ir tā vieta, kur šo untumu var samērā viegli realizēt. Satiekot cilvēkus, ik reiz gūsti sev jaunas un interesantas atziņas. Tā kā izklaidēt cilvēkus nemaz nav tik vienkāršs arods, ir liels gandarījums, kad iepriecināt citus izdodas. Tam ir atgriezeniskā saite, un tas padara paša dzīvi saistošāku un daudzveidīgāku.