Ja pērn ogu bija maz un ogu uzpircēji pie kastēm vairāk garlaikojās, tad šogad par melleņu trūkumu nevar sūdzēties, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Gulbeniete Anita Jansiņa, kuru Dzirkstele pirms pusdienlaika sastapa mežā, lasot mellenes, stāsta, ka ogu šogad pietiekot. Mellenes peļņas nolūkos viņa šogad lasa jau trešo dienu. Tikko ierodoties mežā, kad enerģijas un spēka ir vairāk, pusotras divu stundu laikā izdodas pielasīt pilnu spaini ar ogām. Otrdien uz mežu viņa brauca pat divas reizes. «Ja ogo šādi - atpūšoties, pusdienlaikā paguļot, tad var izturēt arī divreiz dienā braukt uz mežu. Otrdien, divatā lasot ogas, nopelnījām 66 eiro. Cena pagaidām nav liela – par kilogramu melleņu maksā 1,15 eiro. Pirms dažām dienām, kad cena bija vēl zemāka, divatā ogojot nopelnījām 37 eiro,» stāsta A.Jansiņa.

Melleņu uzpirkšanas cena jau ir pakāpusies līdz vienam eiro par kilogramu. Tiem, kuri vēlas nopelnīt, tas jau ir pietiekami vilinoši. Ogotāji un uzpircēji vairojas kā sēnes pēc lietus, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Lielākoties cilvēki ogo peļņas nolūkā. Taču ir arī tādi, kas mellenes vāc tikai paši savam patēriņam. Tie, kuriem ir svarīga peļņa, laikrakstam stāstījuši, ka daudzi ogot uz mežu brauc pirms darba. Jau ar ceturtajiem rīta gaiļiem ir mežā, savāc ogas, nodod un pulksten 9.00 ir darbā. Citi ogot brauc pēc darbdienas beigām un vāc ogas tik ilgi, kamēr tās mežā spēj saredzēt. Tieši šā iemesla dēļ ogotāji pie uzpircēju punktiem drūzmējas līdz pat tumsai.

Uzpircēji savstarpēji uzmanot cits citu, sekojot tam, kā notiek cenu izmaiņas, lai laikus varētu reaģēt. Dzirkstele bijusi lieciniece tam, kā mežmalā uzpircējs tvarsta ogotājus un piesola maksāt vairāk, lai tikai cilvēki mellenes nodotu viņa punktā. No meža veltēm pašlaik aktīvi tiek vāktas un nodotas tieši mellenes. Gaileņu cena ir kārdinoša, taču sēņu mežā vēl ir maz.

Patlaban abpusējās Latvijas un Ķīnas tirdzniecības ar lauksaimniecības precēm apjomi ir nelieli, taču Ķīna ir ļoti ieinteresēta tos palielināt, un īpaši liela interese ir par Latvijā audzētām mellenēm, augļiem, kā arī par Latvijā ražotajiem dzērieniem, zivīm, liellopu un putnu gaļu, olām un piena produktiem.

Tā šodien preses konferencē pēc tikšanās ar zemkopības ministri Laimdotu Straujumu sacīja Ķīnas lauksaimniecības viceministrs Niu Duns.

«Patlaban sākam darbu pie procedūrām, kā pēc iespējas efektīvāk noorganizēt savstarpējo lauksaimniecības produktu eksportu un importu, jo Ķīnas iedzīvotāju skaits ir ļoti liels un Ķīna pati nevar pilnībā nodrošināt iekšējo pieprasījumu pēc dažiem lauksaimniecības produktiem, tāpēc ir nepieciešams to imports,» uzsvēra Niu Duns.

Straujuma sacīja, ka patlaban Latvijas lauksaimniecības preču eksports uz Ķīnu ir 6,62 miljoni eiro (4,63 miljoni latu) gadā un 97% no eksporta ir mellenes, bet lauksaimniecības produkcijas imports no Ķīnas ir 8,78 miljoni eiro (6,15 miljoni latu) gadā un to pārsvarā veido augļu un dārzeņu konservi, zivis, augļi un rieksti.

Šoreiz portāls db.lv ciemojas Apes novada Gaujienas pagasta lauksaimniecības un pārstrādes uzņēmumā Very Berry, lai apskatītu, kā tiek izgatavotas ogu sulas.

Šajā gadā raža laba – ir ļoti daudz ogu, stāsta Very Berry mārketinga vadītāja Ilze Sauškina. Viņa min, ka mellenes bijušas lielos apjomos un arī dzērveņu raža solās būt laba, arī avenes bijušas daudz, viņa piebilst. Prognozējams, ka šogad kopējā nolasītā melleņu raža būs aptuveni 20 tonnu.

Daļu ogu uzņēmums audzē pats, bet daļu – iepērk. Netālu no ražotnes esošajā purvā aug gan dzērvenes, gan brūklenes, gan mellenes, gan dārza mellenes. Uzņēmums patlaban audzē piecu veidu ogas, taču ar esošajiem apjomiem nepietiek, tādēļ tās iepērk no visas Latvijas. Šim brīdim ideāli būtu aptuveni 30 lasītāju, taču derētu vēl vairāk, saka D. Sauškina. Daļa – 5 vai 6 cilvēki – ir patstāvīgi lasītāji, kas regulāri lasa ogas ražotnei, bet pārējie ierodas uz sezonas darbu – tie ir, piemēram, skolotāji, jaunieši, studenti vai citi, kas vasarā vēlas nopelnīt papildus naudiņu. Pie purva uzņēmums izvietojis dzīvojamās kabīnes, kur var apmesties 20 cilvēki.

Šogad ogu ražu lielā mērā ir ietekmējis karstais laiks, tādēļ tās varētu beigties ātrāk nekā citus gadus, taču patlaban ogas esot pietiekamā apjomā, norāda SIA Rimi Latvia pārstāve Zane Eniņa.

Patlaban Rimi veikalos esot pieejamas dažādas vietējās ogas – upenes, mellenes, dārza mellenes, krūmmellenes un jāņogas, bet ogas veikaliem piegādājot Baltijas ogu kompānija.

Veikalu tīkla Maxima pārstāvis Ivars Andiņš stāsta, ka šovasar radās negaidītas grūtības nepatraukti nodrošināt veikalus ar Latvijas upenēm, ērkšķogām un dažām citām vietējām ogām. Ražotāji un piegādātāji to skaidrojuši lielākoties ar neparasti karsto laiku – svelmē ogas dažreiz vītušas jau uz lauka vai vešanas laikā. Pašlaik Maxima veikalos tiek pārdotas Latvijas jāņogas un mellenes. «Ceram, ka vismaz ābolu raža Latvijā būs laba un to dabas kaprīzes neietekmēs. Vismaz ābolu audzētāju prognozes ir samērā optimistiskas,» norāda I.Andiņš.

Rīgas Centrāltirgū sākusies ābolu tirdzniecība - iespējams iegādāties rožābolus un baltos dzirdos - to cena attiecīgi 1,20 eiro un 1,50 eiro kilogramā, informē tirgus pārstāvis Ivars Jakovels.

Piedāvājumā ir arī ievesti āboli – arī tiem divas cenas: 40 centi un 1,30 eiro.

Zemenes tirgū nopērkamas par 2,50 līdz 3,50 eiro kilogramā, ķirši, sākot no 1,80 eiro, mellenes maksā 4,50 eiro vai 5 eiro kilogramā, dārza mellenes – no 4,50 līdz 6 eiro, upenes un jāņogas – 1,50 eiro, ērkšķogas – divi eiro, avenes – trīs eiro puskilograms, plūmes maksā no 90 centiem līdz 2,20 eiro kilogramā.

Visredzamākais cenu kritums nedēļās laikā bijis sviesta pupām – 2 vai 2,50 eiro vietā tās tagad nopērkamas par 1,20 vai 1,50 eiro kilogramā. Kartupeļiem cena ir robežās no 15 līdz 60 centiem, sīpoliem no 70 centiem līdz vienam eiro, gurķi maksā no 40 līdz 70 centiem, tomāti no 65 centiem līdz 1,80 eiro kilogramā. biešu cena ir 80 centi (vārītas 1,50 eiro), kabači nopērkami par 30 vai 50 centiem, cūku pupas par 70 vai 80 centiem, burkāni 80 centi, kāposti 40 vai 50 centi, ziedkāpostiem cena no 40 līdz 80 centiem.

Pirmdien zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tikās ar Šanhajas amatpersonām un uzņēmējiem no Ķīnas. Šanhajas delegācijas vizītes laikā zemkopības ministrs pārrunāja abu valstu turpmākās sadarbības iespējas tirdzniecības jomā, informē Zemkopības ministrija.

Tikšanās laikā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ar Šanhajas amatpersonām un uzņēmējiem pārrunāja piena pārstrādes uzņēmuma Food Union interesi eksportēt piena produktus uz Ķīnu, kā arī sadarboties ar Ķīnas uzņēmējiem produktu ražošanā.

«Ķīna ir viena no lielākajām Eiropas Savienības tirdzniecības partnerēm, un Latvijai jau tagad ir izveidojusies stabila sadarbība ar šīs valsts uzņēmējiem. No Latvijas tiek eksportētas saldētas ogas, galvenokārt, mellenes, kā arī kokmateriāli. Piena pārstrādes uzņēmuma Food Union sadarbība ar vienu no lielākajiem Ķīnas pārtikas ražošanas uzņēmumiem Bright Food varētu būt apliecinājums tam, ka Ķīna arī turpmāk būs eksporta tirgus, kur realizēt Latvijas produktus ilgtermiņā,» norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Cenšoties attīstīt eksporta tirgus, reizē ar ekonomikas ministru vizītē uz Ķīnu dodas Latvijas uzņēmēju delegācija, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sākot no bungu un rotu ražotājiem, beidzot ar lieliem loģistikas uzņēmumiem – tik dažādu uzņēmējdarbības spektru aptver Latvijas biznesa delegācija, kas reizē ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu šonedēļ dodas vizītē uz Ķīnu. Vizīte ilgs vairāk nekā nedēļu un tās ietvaros paredzēts apmeklēt četras stratēģiski svarīgas pilsētas – Pekinu, Ningbo, Xiamenu un Šanhaju.

Vizīti organizē Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tās vadītājs Andris Ozols Dienas Biznesam uzsver, ka nevienam vairs nav jāskaidro, cik svarīgs tirdzniecības partneris Latvijai ir Ķīna.

Ķīnā viens no visvairāk pārdotajiem Latvijas produktiem, kuru tirdzniecības apjomi mērāmi miljonos eiro, ir meža mellenes. Turklāt to pārdošana strauji pieaug. 2005. gadā mellenes tika pārdotas nepilnu 125 000 eiro apmērā, bet pērn šī summa pārsniedza 5,2 miljonus eiro.

Lai gan šorīt neilgi pēc saullēkta daudzviet Latvijā, īpaši Vidzemē, fiksēta zema gaisa temperatūra, bet vietumis bijušas arī salnas, tas nav kaitējis ziedošajiem ogulājiem, turklāt šogad varētu būt gaidāma izcila ogu raža, atzina Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja un krūmmelleņu audzētāja Māra Rudzāte.

«Mellenes un arī dzērvenes zied ļoti skaisti, vienos ziedos, tā ka būs izcila raža. Zied arī tās šķirnes, kas iepriekšējos gados bija pavājas. Ja tā turpināsies, domājam, ka no viena hektāra novāksim trīs četras tonnas melleņu, kas ir ļoti labs rādītājs,» sacīja Rudzāte.

Viņa arī norādīja - lai gan visi audzētāji nav apzināti, izskatoties, ka aizvadītās salnas postījumus nav nodarījušas.

«Vismaz pagaidām neviens no audzētājiem nav teicis, ka ir problēmas. Ābeles ir noziedējušas, dārza avenes vēl nav ziedos, ja nu vienīgi agrās zemenes ir skartas. Tomēr audzētāji laikus parūpējas par stādu apsegšanu un citiem pasākumiem, tādēļ nopietni kaitējumi nevarētu būt,» sacīja uzņēmēja.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas pie zīmola Drawies radītājas Ievas Pastares, kura izveidojusi alfabēta krītiņus un krītiņus augļu un dārzeņu formās.

«Drawies» krītiņi ir radušies pēc īpašnieces diplomdarbu idejas, absolvējot Latvijas Mākslas akadēmiju 2015. gadā. «Studiju laikā sadarbojos ar Strazdumuižas internātvidusskolu, ar neredzīgiem bērniņiem. Tad mans uzstādījums bija tāds, lai ar krītiņu palīdzību arī šie bērni saprastu krāsas. Šos krītiņus izmanto arī bērni ar autismu un daltonismu. Krītiņus iegādājas arī privātie bērnudārzi,» stāsta I. Pastare.

«Pašlaik «Drawies» ir pārmaiņu procesā. Ļoti aktīvi tiek domāts par krītiņu materiāliem, jo iepriekš augļu un dārzeņu krītiņi bija no māla, bet tagad būs no ģipša. Burtu krītiņi jau ir no ģipša. Ģipsis ir daudz vieglāks par mālu, un tas eksportā ir milzīgs pluss. Līdz ar pāreju uz ģipsi, ražošanas process būs efektīvāks un draudzīgāks eksporta tirgum,» stāsta I. Pastare. Tomāts un mellenes tiks izņemti no ražošanas. Mellenes tāpēc, ka ir pārāk mazas un bērni tās var ielikt mutē, degunā. Savukārt, tomātu bērni dažkārt neatpazīst, viņiem šķiet, ka tas ir persiks vai ābols. Šobrīd lielāks pieprasījums ir pēc augļu un dārzeņu krītiņiem, jo krāsainie burti tirgū ir salīdzinoši nesen, kopš Ziemassvētkiem. Taču Ieva uzskata, ka tiem ir liels potenciāls. Šobrīd burtiem ir pieejams arī angļu un zviedru alfabēts, jo individuālie pasūtījumi tiek saņemti arī ārpus Latvijas, piemēram, Vācijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Zviedrijas.

Centrāltirgū patlaban tiek piedāvātas arī pirmās lācenes, kuru cena par 250 gramu kastīti noteikta 2 eiro, informē Centrāltirgus pārstāvis Ivars Jakovels.

Viņš stāsta, ka tirdzniecībā pieejamas arī mellenes, kuras maksā 5 eiro par litru, gailenes - 5 eiro par litru vai 6 eiro kilogramā.

Tāpat tirgū iespējams iegādāties apšu bekas, kuru cena ir 20 eiro par kilogramu un zemes tauki - 10 eiro par kilogramu.

Upenes tirgū maksā 2 eiro par kilogramu, kā arī jāņogas - 2,2 eiro par kilogramu.

I. Jakovels norāda, ka šobrīd vēl aktīvi norisinās tirdzniecība ar Latvijas zemeņu agro šķirņu ogām, kuras audzētāji pircējiem piedāvās vēl šonedēļ, bet atsevišķi tirgotāji gatavi ogas nodrošināt arī nākamnedēļ.

Vienlaicīgi tirgū ir parādījušās pirmās vēlīno zemeņu šķirņu ogas.

Ir atsevišķas jomas, pārsvarā saistītas ar tirdzniecību, kurās nevar strādāt, nesaņemot īpašu valsts atļauju jeb licenci. Viena no tādām ir, piemēram, alkohola tirdzniecība - par grādīgā dzēriena pārdošanu bez minētā dokumenta draud ļoti nopietna atbildība.

Turklāt dažādi eksperti joprojām nav vienisprātis - vajadzēja savulaik alkohola tirdzniecību nodot privātās rokās vai arī labāk būtu bijis, ja ieviestu tādu sistēmu, kāda piestāv netālu esošajā Zviedrijā, kur attiecīgo produktu pārdod vienīgi specializētos valsts veikalos. Citiem vārdiem sakot, šāda veida licencēšanu parasti attiecina uz īpašām produktu grupām.

Tajā pašā laikā Latvijā ir uzradusies, ja tā var teikt, entuziastu grupa, kas vēlas panākt, lai īpašas licences būtu jāizņem arī meža velšu, piemēram, ogu iepirkšanai. Dīvaini sanāk… Zemenes, avenes, mellenes un tamlīdzīgi labumi nav veselībai kaitīgi, tās nav ne akcizētās preces, ne kaut kas tamlīdzīgs, bet tomēr izskan viedoklis, ka uzpircējiem būtu jāizņem īpaša licence. Turklāt nevis audzētājiem, lasītājiem vai pārdevējiem, bet tieši uzpircējiem. Parasti šis process notiek pēc vienas un tās pašas shēmas. Vieni cilvēki salasa ogas un, ja paši nevēlas sēdēt tirgū, pārdod tālāk uzpircējiem, kuri savukārt nodarbojas ar lielāka mēroga savāktās ražas tirdzniecību, par to maksājot nodokļus. Protams, nevar noliegt, ka pelēkā ekonomika Latvijā sit augstu vilni, un nodokļi tiek maksāti ne vienmēr, bet tā jau ir VID speciālistu kompetence. Proti, pret šādiem nodokļu nemaksātājiem jāvēršas ar tādu pašu bardzību, kā pret jebkurā citā nozarē strādājošo, kurš ir nolēmis nesamaksāt valstij pienākošos daļu.

Ja pagājušā gada vasara bija salīdzinoši nelabvēlīga lauksaimniecībai, tad šogad ir pārspēta visu iepriekšējo gadu kopsumma, komentē lauksaimnieki.

Kas šobrīd notiek piena un gaļas lopkopības, graudkopības, dārzeņu un ogu saimniecībās, komentē biedrības Zemnieku saeima vadība un biedri reģionos.

Biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un z/s Robežnieki saimniece Ieva Alpa-Eizenberga, Salacgrīvas novads: «Mūsu saimniecībā labību esam nokūluši, bet ar ziemāju sēju ir ļoti skumji. Šobrīd ir iesēti rudzi un ziemas rapši, bet pie ziemas kviešu sējas netiekam pārāk mitrās augsnes dēļ. Kaimiņu saimniecībām ir kā ir – lielākoties graudus kuļ ar 22% mitrumu un uz augšu, un vidzemnieki vidēji ir nokūluši 50% -70%​ labības laukus. Likumsakarīgi – arī pārējiem lauksaimniekiem kavējas ziemāju sēja. Ar ziemāju sēju lauksaimnieki riskēs​, bet nav variantu. Šogad daudzām saimniecībām ir​ slikta kvalitāte kukurūzai – maza un nekvalitatīva, mūsu saimniecība izvēlējās kukurūzu ar īsāku attīstības posmu, tādēļ atkal ir paveicies, vienīgi ar novākšanu būs problēmas lietainā laika dēļ​. Piena lopkopībā saimnieki līdz gada beigām plāno norēķināties ar krīzes laika atliktajiem ​kredītmaksājumiem​. Piena iepirkuma cena ir laba – 0,34-0,36 eiro/kg.»

Laikā no otrdienas līdz piektdienai melleņu uzpirkšanas cena Gulbenē nokritusi no 1,50 līdz 1,20 latiem kilogramā. Vakar vairākos ogu uzpirkšanas punktos darbs noritējis ar pārtraukumiem, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele.

Vairāki uzpircēji jau esot pārtraukuši darbu. Iemesls - pirmkārt, sīva konkurence, jo pilsētā darbojas vairāk nekā desmit vietu, kurās uzpērk mellenes, otrkārt, ogu pārstrādātāji nespēj ņemt pretim tādu kvantumu melleņu, kaut arī no tām Latvijā un ārpus tās ražo ne tikai ievārījumu un zāles, bet arī krāsvielu un tinti.

Dzirkstele novērojusi, ka vakar dienas vidū ogotāji aktīvi migrējuši no viena uzpirkšanas punkta uz otru, salīdzinot cenu, kas dienas laikā nokrita no 1,30 uz 1,20 latiem par melleņu kilogramu. Viena uzpircēja atraidīti, ogotāji meklējuši citu.

Uzpircējas Ināras Dergačas ogu pieņemšanas punkts ir atvērts katru dienu no pulksten 10.00 līdz 22.00. Viņa Dzirkstelei stāstījusi, ka ar šāda veida uzņēmējdarbību nodarbojas pirmo gadu un klientiem cītīgi skaidro, ka, pieņemot ogas, ir jāraksta akts. Savukārt cita uzpircēja Marina Piļka stāstījusi, ka jau piekto gadu strādā ogu uzpirkšanā.

#Pēc samazinātā PVN ieviešanas Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem būtiski audzis pieprasījums pēc tomātiem un bioloģiski audzētām ogām un āboliem.

Pēc samazinātā PVN ieviešanas Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem būtiski audzis pieprasījums pēc tomātiem un bioloģiski audzētām ogām un āboliem.

«Redzam, ka tomātu apgrozījums vienībās pēdējo nedēļu laikā audzis par 35 %. Apjoms būtu vēl lielāks, bet vietējo tomātu ražas apjomi ir būtiski samazinājušies salīdzinājumā pret pagājušo gadu. Tāpat kopš janvāra sākuma būtiski audzis pieprasījums pēc bioloģiski audzētiem produktiem, piemēram, bio āboli pārdotajās vienībās realizēti par 48 % vairāk, bet bio ogas – par 52 % vairāk. Bioloģiskajām precēm ziemā ir pietiekami liela cena un PVN samazināšana ir jūtama,» intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Broņislava Zīle augļkopībai pievērsās pirms astoņiem gadiem, tagad Līvānu novada Rožupes pagastā saimniecībā Zīlītes ābeļdārzs iekopts nepilnu 5 ha platībā. Dārzi sākuši intensīvi ražot, taču rūpju netrūkst - ir grūtības atrast cilvēkus ābolu novākšanai, glabātavas telpas izrādījušās pārāk mazas. Ar šādām problēmām augļkopji šogad saskārušies arī Vidzemē un Kurzemē, raksta žurnāls Agro Tops.

Pirms astoņiem gadiem stādītais dārzs sācis intensīvi ražot. Pirmie kociņi Zīlītēs iestādīti 2004. gadā, laika gaitā ar ābelēm aizņemtās platības kļuva lielākas (papildu jau esošajiem pieciem hektāriem šogad iestādīts vēl viens hektārs). Ja saimniecībai būtu resursi attīstībai un pieejams darbaspēks, tad tagad būtu īstais laiks dārzus paplašināt vēl, norāda žurnāls.

Taču šobrīd nepietiekot spēka apsaimniekot jau iestādīto. «Man šķita, ka raža pieaugs pakāpeniski un tā nesagādās problēmas, taču šogad sirds sāp, skatoties, kā āboli lauž kociņiem zarus,» stāstījusi saimniece. «Jārēķinās, ka raža katru gadu būs arvien lielāka,» viņa piebildusi.

Rīgas centrāltirgū patlaban tiek pārdotas pirmās baravikas, un to cena sasniedz 20 latus par vienu kilogramu, informē centrāltirgus pārstāvis Ivars Jakovels.

Viņš uzsver, ka tās ir pirmās baravikas šomēnes, jo pēdējo reizi tirgotāji baravikas tirgū piedāvāja 16. jūlijā, par 12

dažāda izmēra sēnēm nosakot cenu desmit latu apmērā. Salīdzinājumam - pagājušajā gadā pirmās baravikas maksāja divreiz lētāk - 10 latus kilogramā. Cenu svārstības varētu tikt skaidrojamas ar būtiski mazāku sēņu piedāvājumu tirgū, salīdzinot ar pagājuša gada šo pašu periodu, norāda centrāltirgus pārstāvis.

Šobrīd Centrāltirgū pieejamas arī citas sēnes - gailenes par 1,20 – 1,80 latiem litrā, apšukungi par pieciem latiem kilogramā, bērzlapītes par vienu latu kilogramā un zemes tauki par 15 latiem kilogramā.

Ņemot vērā Covid-19 situāciju Latvijā un pasaulē, daudzās nozarēs šobrīd vērojama izteikta piesardzība, arī lauksaimniecības sfērā. Ja ir iespēja noslēgt sezonu, iztiekot ar saviem spēkiem un līdzekļiem, jautājums par papildu finansējuma piesaisti nākotnes ieceru realizēšanai visai bieži tiek atlikts. „Bet ir arī gadījumi, kad, tieši otrādi, – tiek izmantotas esošās situācijas radītās iespējas! Piemēram, tiek nopirkta zeme par ļoti izdevīgu cenu no saimniecības, kas nonākusi grūtībās. Tāpat šajā laikā vērojamas cenu svārstības, tāpēc daudzi, kamēr ir laba cena, vairumā iepērk liellopus. Tā kā šādu spontānu soļu speršanai nereti nepieciešams papildu finansējums, talkā var nākt aizdevums pret zemes ķīlu,” stāsta Lande.lv kredītspeciālists Mārtiņš Geidels.

Viedās lauksaimniecības tehnoloģijas – zemnieku nākotne

Ņemot vērā, ka Baltijas valstīs manāma līdzīga attīstības stratēģija un klimatiskie apstākļi, neizbrīna, ka arī lauksaimniecības ražīguma ziņā Latvija, Lietuva un Igaunija atrodas diezgan līdzvērtīgās pozīcijās. Lai gan uz kaimiņvalstu fona efektivitātes ziņā Latvija īpaši neizceļas, iezīmējas kāda pozitīva tendence – liela daļa mūsu zemnieku saimnieko gudri, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, jaunu traktortehniku u. tml., tā arvien vairāk paaugstinot saimniecību ražīgumu. „Automatizācija ir neizbēgama,” norāda M. Geidels. „Droni, robottehnika, GPS sistēmas un citi tehnoloģiskie risinājumi ilgtspējīgai lauksaimniecībai jau šobrīd dod milzīgu pienesumu, ja runājam par saimniecību izaugsmi. Viedie palīgi ļauj strādāt daudz efektīvāk, ar mazāku piepūli un, kas nav mazsvarīgi – videi draudzīgāk. Kopējā valsts ekonomika no tā tikai iegūst. Arī uztraukumam par to, ka roboti varētu pilnībā aizstāt cilvēkus, nav pamata. Darba rokas laukos joprojām būs vajadzīgas, mainīsies tikai veicamie uzdevumi, kam būs nepieciešams adaptēties.”

Lauku atbalsta dienestā (LAD) no šā gada 10.aprīļa līdz 1.jūnijam notiek iesniegumu pieņemšana dīzeļdegvielas atbrīvojumam no akcīzes nodokļa lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.

2013./2014.saimnieciskajā gadā no akcīzes nodokļa ir atbrīvota dīzeļdegviela, kuru izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes vai tādas meža vai purva zemes apstrādei, kur kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem. Atbrīvojumu no akcīzes nodokļa var saņemt lauksaimniecības produkcijas ražotājs par to Eiropas Savienības (ES) tiešo maksājumu atbalstam deklarēto un apstiprināto hektāru skaitu vai pieteikto zemes hektāru skaitu zem zivju dīķiem, par kuriem ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas vai akvakultūras produkcijas ražošanas ir vismaz 200 latu no ha, neieskaitot saņemto valsts un ES atbalstu.

Valdība otrdien, 24.maijā, atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus kārtībā, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi marķētai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, un arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem, informē ZM.

Noteikumos precizētas normas, kas aktuālas marķētās dīzeļdegvielas ar samazināto akcīzes nodokļa likmi piešķiršanai lauksaimniekiem 2016./2017.saimnieciskajā gadā.

Noteikumi noteic, ka lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir tiesīgs saņemt marķēto dīzeļdegvielu, ja ir nodrošināti minimālie ieņēmumi no lauksaimnieciskās vai akvakultūras produkcijas ražošanas.

Turpmāk minimālos ieņēmumus par papildus deklarētām zemes platībām rēķinās, ņemot vērā pēdējo vienotā platību maksājumu deklarēšanās periodu, nevis iepriekšējā gadā deklarēto zemes platību, kā tas bija līdz šim.

Prasību par ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas nepiemēros jauniem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem, kuri reģistrējušies laikā no iepriekšējā gada 1.aprīļa līdz kārtējā gada 1.jūnijam. Tas nepieciešams tādēļ, lai minimālie ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas vai akvakultūras ražošanas netiktu pieprasīti arī tiem pretendentiem, kas iepriekš reģistrējuši citu darbības veidu, bet laikā no iepriekšējā gada 1.aprīļa līdz kārtējā gada 1.jūnijam Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrējuši darbības veidu - lauksaimniecība.

Pētījums SIA Silvekspo radījis uztura bagātinātāju ar pretnovecošanas iedarbību, kas izgatavots no melleņu aktīvajām vielām, kuras ekstrahējuši Latvijas Universitātes (LU) jaunie zinātnieki.

Uztura bagātinātāju plānots sākt ražot jau no nākamā gada meža melleņu ražas. Lai to varētu darīt, ir jāizpēta, kā LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) Dabas resursu laboratorijas pētnieku un SIA Silvekspo kopīgi radītais jaunības eliksīrs iedarbojas uz Latvijas senioru novecošanas procesiem. Līdz šim ir veikti ogu šūnu pētījumi, pārbaudīta to aktivitāte un konstatēts, ka tie samazina iekaisuma procesus un tiem piemīt antioksidatīvā iedarbība. Uztura bagātinātāju uzņēmums plāno eksportēt gan uz Eiropas, gan uz Āzijas valstīm.

LU Dabas resursu laboratorijā tiek veikti praktiskas ievirzes pētījumi par ogās un citos dabas materiālos esošo ekstraktvielu izdalīšanu, izmantojot optimizētas un videi draudzīgas bioloģiski aktīvo vielu ekstrakcijas metodes. Šobrīd padziļināti tiek pētīta Vaccinium ģints, kurā ietilpst mellenes, zilenes, krūmmellenes, brūklenes, dzērvenes, lielogu dzērvenes un citas ogas, kas tiek aktīvi ievāktas un kultivētas Latvijā. Tiek izstrādāts Vaccinium ģints meža, purva ogu un to spiedpalieku bioloģiski aktīvo vielu profils un apskatītas pārstrādes iespējas. Pētnieki identificē ogās esošās vielu grupas vai individuālās vielas, lai noteiktu ogu bioloģisko aktivitāti. Līdz šim ir tapušas vairākas praktiskas ievirzes zinātniskās publikācijas, kas nākotnē varētu sekmēt jaunu produktu izstrādi.

Garšvielu uzņēmums «Manas garšas» nāk klajā ar jaunu produktu līniju – barības piedevu lolojumdzīvniekiem

«Manas garšas» īpašniece Baiba Grīnberga stāsta, ka ideju par šādu produktu veicināja veterināro produktu veikala «Barf'us» saimniece Diāna Kontakeviča, kura janvārī ar viņu sazinājās un ieteica izstrādāt produktus, kas domāti lolojumdzīvniekiem. «Pirmajā brīdī biju pārsteigta par šādu ideju, bet, jo tālāk to pētīju, jo vairāk aizrāvos ar to. Lai gan es pēc izglītības esmu uztura speciāliste un dzīvnieku un cilvēku fizioloģe, pati neriskēju veidot receptes. Diāna ieteica dzīvnieku dietoloģi Ilzi Pētersoni, kura ilgus laikus pētījusi dzīvnieku uzturu un ir viens no Latvijā zinošākajiem cilvēkiem šajā jomā. Trīs mēnešu laikā viņa izstrādāja trīs receptes – strādāja kā aptiekā, pa gramiem kombinējot visādus labumus,» saka B. Grīnberga.

Valdība palielinājusi maksimālo dīzeļdegvielas apmēru, ko lauksaimnieki var iegādāties bez akcīzes nodokļa – noteikts, ka 2012./2013.saimnieciskajā gadā kopējais dīzeļdegvielas daudzums, kam piemēro atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, ir 106 333 750 litru.

Līdz ar to lauksaimniekiem no akcīzes nodokļa atbrīvotas dīzeļdegvielas piešķirtais daudzums palielināsies no 80,4 līdz 100 litriem uz hektāru, samazinot finansiālo slogu lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem.

Akcīzes nodokļa ieņēmumu prognoze izmaiņu dēļ samazināta par 3 miljoniem latu – negūtie ieņēmumi pieaugs no 20 miljoniem latu līdz 23 miljoniem latu kārtējā saimnieciskajā gadā, klāsta Zemkopības ministrija (ZM).

Līdz šim Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo dīzeļdegvielu (gāzeļļu), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem noteiktais maksimālais kopējais dīzeļdegvielas daudzums bija 85 495 240 litru saimnieciskajā gadā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 15.augustā par maksātnespējīgu pasludinājusi gaļas pārstrādes uzņēmumu AS Talsu gaļa, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram viena mēneša laikā, kas skaitāms no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, proti, no šodienas. Par maksātnespējas procesa administratoru iecelts Jānis Kumsārs.

Vidzemes priekšpilsētas tiesā pērn 9.oktobrī uzņēmumam ierosināja tiesiskās aizsardzības procesu, bet līdz ar tā izbeigšanu uzņēmumam pasludināta maksātnespēja.

LETA jau ziņoja, ka Kurzemes tiesas apgabala prokuratūra ir sākusi kriminālvajāšanu pret Talsu gaļas amatpersonām par organizētā grupā veiktu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un krāpšanu lielā apjomā, aģentūru LETA iepriekš informēja Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurora pienākumu izpildītāja Ivonna Ašmane.