Mainoties apstākļiem, arī gala produktu cenas mēdz pieaugt, kā tas šobrīd ir ar dažāda veida kurināmajiem. Viens no tiem ir briketes, kas pēdējā gada laikā ievērojami kāpinājušas cenas (tāpat kā malka, gāze, elektroenerģija u.c. apkures izejmateriāli). Kas jāzina par briketēm un kādi ir cenu pieauguma iemesli? Par visu svarīgāko lasi un uzzini šajā rakstā!

Kas ir briketes?

Briketes ir biomasas degvielas veids, kas izgatavots no saspiestiem, pārstrādātiem koksnes atkritumiem un ir piemērots sadedzināšanai lielākajā daļā apkures ierīču. Līdzīgi kā kokskaidu granulas, briketes tiek izgatavotas no zāģu skaidām vai neapstrādātas koksnes šķiedrām, kas citādi tiktu izmestas kokrūpniecībā, tādējādi padarot to par efektīvu bioenerģijas veidu, kas samazina atkritumu daudzumu. Šīs koksnes šķiedras lielākoties ir no skujkokiem, bet dažreiz tās tiek apvienotas ar cietkoksni.

Brikešu veidi

Ejot pa veikalu, nereti pamanām briketes. Bet kas tās atšķir? Kopumā izšķir trīs brikešu veidus:

1. koksnes briketes. Tās iedalās zāģu skaidu briketēs, mizu briketēs un siltuma baļķos jeb nakts briketēs un ir populārākais brikešu veids. Skaidu briketes cena ir draudzīgāka, tādējādi tās padarot pievilcīgas iegādei;

2023. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 18,94 miljardus eiro, par 2,39 miljardiem eiro jeb 11,2 % mazāk nekā 2022. gadā, bet importa – 23,2 miljardus eiro, par 3,3 miljardiem eiro jeb 12,5 % mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 42,14 miljardus eiro – par 5,69 miljardiem eiro jeb 11,9 % mazāk nekā 2022. gadā. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Svarīgākās preces Latvijas eksportā pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti. Koks, koka izstrādājumi un kokogle visvairāk tika eksportēti uz Apvienoto Karalisti (20,5 %), Zviedriju (12,4 %) un Igauniju (7 %); elektroierīces un elektroiekārtas – uz Lietuvu (26,3 %), Igauniju (12,2 %) un Poliju (5,2 %); minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti – uz Lietuvu (35,9 %), Igauniju (14,3 %) un Somiju (12,6 %).

Cemex cementa rūpnīca Brocēnos ir vienīgā vieta Latvijā, kur ražošanas procesā tiek izmantots alternatīvais kurināmais jeb pārstrādāti un sagatavoti sadzīves atkritumi, smalcinātas riepas un neitralizēta piesārņota augsne. Kopumā rūpnīcā aptuveni 80% no izmantotā kurināmā ir alternatīvais kurināmais, bet tiek izmnatots arī fosilais kurināmais - dabasgāze un ogles.

Cemex Latvija valdes loceklis un Brocēnu cementa rūpnīcas direktors Uve Lubjūns norāda, ka pelni, kas rodas pārstrādes procesā, tālāk tiek izmantoti klinkera ražošanā. Līdz ar to cementa rūpnīca ir piemērota alternatīvo kurināmo izmantošanai. Šobrīd aptuveni 25% no izmantotajiem materiāliem nāk no Latvijas, bet šo apjomu plānots kāpināt.

Rūpnīca ekspluatācijā nodota 2010. gadā un jau tika būvēta tā, lai būtu piemērota alternatīvā kurināmā izmantošanai. Kopumā gada laikā Cemex rūpnīcā tiek pārstrādāti aptuveni septiņi tūkstoši smalcinātu riepu, 100 tūkst. tonnu SRF (no atkritumiem iegūts kurināmais), kā arī pirmajā Inčukalna gudrona dīķa sanācijā 2012-2016, Cemex izmantoja 37 tūkst. NPS jeb neitralizētas piesārņotas augsnes.

Rīgā turpmāk būs aizliegts apkurē izmantot akmeņogles, savukārt visas apkures iekārtas būs jāreģistrē.

Minēto paredz šodien Rīgas domes pieņemtie saistošie noteikumi par teritoriālajām zonām siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei un prasībām iekārtu uzskaitei.

Saistošie noteikumi nosaka Rīgas pašvaldības teritoriālās zonas, kurās ierobežos dažādu emisiju daudzumu.

Teritoriālās zonas noteiktas, ņemot vērā slāpekļa dioksīda un gaisā suspendēto cieto daļiņu (PM) smalkās frakcijas PM 2,5 piesārņojuma telpisko izkliedi, kā arī individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtu emisiju daudzuma telpisko izkliedi un devumu kopējā piesārņojuma līmenī.

Tāpat ņemts vērā ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaits, teritorijas izmantošanas veids un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamība.

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Šā gada pirmajā pusē no Latvijas eksportēts par 20% vairāk preču nekā šajā laikā pērn, bet Latvijā importēto preču apjoms pieaudzis par 19%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes apkopotā informācija.

Salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusi, šā gada sešos mēnešos par 31% jeb 186,17 miljonu latu augusi arī eksportēto preču kopējā vērtība un šogad pēc muitas deklarācijām eksportētas 784,27 miljonus latu vērtas preces, savukārt no valstīm, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, importēto preču kopējā statistiskā vērtība bijusi 909,59 miljoni latu, kas ir par 237,08 miljoniem latu jeb 26% vairāk nekā šajā laikā pērn.

Pēc VID datiem, gada pirmajā pusē noformētas 45 334 eksporta deklarācijas, kas ir par 7847 deklarācijām jeb par 20% vairāk nekā pērn, savukārt importa muitas deklarācijas preču laišanai brīvā apgrozībā noformētas par 19% jeb 7649 deklarācijām vairāk nekā šajā laikā pērn - šogad noformētas 47 977 importa muitas deklarācijas.

SIA “Liepājas enerģija” sadarbībā ar Latvijas uzņēmumu “Steel pro” ir pabeigusi visus plānotos konteinera tipa katlumājas kompleksa montāžas darbus.

Turpmāk Karostas mikrorajonā siltuma ražošanai tiks izmantots videi draudzīgs kurināmais – koksnes šķelda (atjaunīgais dabas resurss). Energoresursu izmaksu straujā pieauguma rezultātā šāds solis bija ekonomiski izdevīgākais un ilgtspējīgākais, jo līdz šim Karostā kā kurināmais tika izmantota dabasgāze.

Kopējās projektā ieguldītās investīcijas ir nepilns viens miljons eiro.

Projekta ietvaros SIA “Elnetworks” veica elektromontāžas darbus un augstsprieguma kabeļu pārlikšanu, savukārt SIA “Kurzemes būvserviss“ – būvlaukuma sagatavošanas un teritorijas labiekārtošanas darbus.

Centralizētās siltumapgādes pakalpojumu jaunās katliekārtas nodrošinās 55 objektiem – 46 daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām (aptuveni 2611 dzīvokļi), bērnu dārzam "Pienenīte", Liepājas 3.pamatskolai, Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrālei, veikaliem un ražošanas objektiem.

Līdz ar sankciju ieviešanu pret Krieviju un Baltkrieviju, Latvijas kokrūpniecības nozarei izaicinājums būs atrast jaunus piegādātājus dažiem produktiem, kas Latvijā netiek ražoti, atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) vadītājs Kristaps Klauss.

Vienlaikus Klauss uzsvēra, ka situācijā, kad Ukraina cīnās ne tikai par savu neatkarību, bet arī sargā mūsējo, būtu nevietā sūkstīties par zaudējumiem, kas radīsies no ekonomisko attiecību saraušanas ar Krieviju un Baltkrieviju.

"Meža nozare atbalsta stingras sankcijas pret agresoriem Krieviju un Baltkrieviju, lai arī tās ietekmēs mūsu pašu biznesu," atzīmēja Klauss.

Pēc viņa teiktā, Baltkrievijā un Krievijā lielos apjomos Latvijas meža nozare līdz šim pirka izejvielu - dēļus, plātnes, ķīmiju un tamlīdzīgi. Daļu no importa produktiem Latvijā neražo, un būs izaicinājumi atrast citus piegādātājus.

Tajā pašā laikā skujkoka dēļus, ko Latvijas mēbeļu un koka māju ražotāji pirka kaimiņvalstīs, jo tas bija izdevīgāk, ir iespējams nopirkt Latvijā pie vietējā ražotāja.

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 0,7%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūliju - palielinājās par 6,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 17%.

2023.gada jūlijā, salīdzinot ar 2023.gada jūniju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,7 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,3 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (-11,4%). Akciju ietekmē lētāks bija siers un biezpiens (-4%), kafija (-3,2%), piens (-2,6%), milti un citi graudaugi (-3,5%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-0,6%), žāvēti augļi un rieksti (-5,6%), kā arī svaigas vai atdzesētas zivis (-4%). Sezonālu faktoru ietekmē cenu kritums bija svaigiem augļiem (-2,7%).

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri), palielinājās par 2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,5 % un pakalpojumiem – par 3,3 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 1,9 %. Cenas pieauga sviestam (+31,0 %), skābajam krējumam (+16,3 %), pienam (+9,6 %), kefīram (+14,1 %), jogurtam (+4,9 %), sieram un biezpienam (+1,8 %). Cenu kāpums bija arī olām (+19,9 %), cūkgaļai (+7,2 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,1 %), gaļas izstrādājumiem (+5,9 %), mājputnu gaļai (+1,8 %), kā arī konditorejas izstrādājumiem (+4,3 %) un kartupeļiem (+10,1 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-11,6 %), cukurs (‑33,5 %) un kafija (-2,7 %).

Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada augustā, salīdzinot ar 2014. gada augustu, palielinājās par 0,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 0,8%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,4%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem2, palielinājās par 0,4%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni augustā, salīdzinot ar 2014. gada augustu, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, personīgās aprūpes precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Vidējais pārtikas cenu līmenis augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 1,3%. Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu bija pienam un piena produktiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, eļļai un taukvielām, sieram un kartupeļiem. Savukārt cenas palielinājās augļiem, dārzeņiem, tējai un kafijai, maizei un graudaugu izstrādājumiem.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada novembrī, salīdzinot ar 2016. gada novembri), palielinājās par 2,7 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,7 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada novembrī, salīdzinot ar 2016. gada novembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 4,7 %. Cenas pieauga pienam, piena produktiem, sviestam, sieram un biezpienam, jogurtam, gaļai un gaļas izstrādājumiem, svaigiem dārzeņiem, svaigiem augļiem, olām, konditorejas izstrādājumiem, kartupeļiem un svaigām vai atdzesētām zivīm. Savukārt cenas samazinājās cukuram un makaronu izstrādājumiem.

2019. gada augustā, salīdzinot ar 2018. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,2 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada augustā bija par 8,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,1 %, bet pakalpojumiem – par 13,4 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada augustā, salīdzinot ar 2018. gada augustu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija dārzeņiem (+28,9 %). Gada laikā cenas pieauga maizei (+9,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+7,4 %), miltiem un citiem graudaugiem (+17,3 %). Dārgāka bija cūkgaļa (+12,1 %), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+3,5 %), gaļas izstrādājumi (+9,9 %). Cenu līmenis pieauga arī šokolādei (+5,6 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+10,6 %) un saldējumam (+5,5 %). Savukārt lētāki bija svaigi augļi (-7,8 %) un kafija (-7,2 %).

2022. gada maija beigās pieprasījums pēc skujkoku koksnes normalizējās un skujkoka zāģbaļķa cenas piedzīvoja nelielu kritumu, liecina meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Tikmēr enerģētiskās koksnes cenas sasniedz maijam netipiskus augstumus, tāpat arī aug pieprasījums pēc visu veidu cirsmām Latvijā. Gaidāmās sankcionēto reģionu – Krievijas un Baltkrievijas – pilnīgas iziešanas no Eiropas tirgus dēļ, kā arī loģistikas problēmu un kopumā neskaidrās situācijas dēļ, zāģbaļķu tirgus būs grūti prognozējams.

Karš Ukrainā ir izraisījis transporta traucējumus gan kuģiem, gan kravas automašīnām, līdz ar to novērojams loģistikas izmaksu pieaugums kopumā. Pieprasījums pēc skujkoku koksnes maijā ir samazinājies, un koksne ir pieejama. Pārstrādātāju noliktavās ir izveidojušies lieli uzkrājumi, jo gala pircējs neiepērk liekus koksnes apjomus, bet gan tikai tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam šobrīd. Problēmas būvniecības apjomu palielināšanā rada metāla, izolācijas un citu saistīto materiālu pieejamība, loģistikas problēmu dēļ, tas apgrūtina būvniecības projektu savlaicīgu realizāciju.

Koksnes granulu cena pašreiz ir neilgtspējīgi augsta un turpmākajos gados tā nebūs "jaunais normālais", pauda Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš skaidroja, ka koksnes kurināmais joprojām ir un būs lētākais kurināmais šajā apkures sezonā, turklāt granulu pieejamības deficīts nedraud.

Klauss uzsvēra, ka mājsaimniecību granulas ir nopērkamas, bet par vēsturiski visaugstāko cenu. "Diemžēl nepiepildījās manas cerīgās prognozes, ka vasarā "premium" granulu cenas stabilizēsies, tādēļ nebūtu atbildīgi man izteikt jaunas prognozes," norādīja Klauss, piebilstot, ka šī cena ir neilgtspējīgi augsta un tā turpmākajos gados nebūs "jaunais normālais".

Viņš atzīmēja, ka cenu augšanai ir objektīvi iemesli, jo augušas ir gan koksnes izejvielas, gan elektrības cenas. Kā piemēru Klauss minēja, ka nesenajās uzņēmuma "Latvijas valsts meži" izsolēs alkšņa apaļkoks, kas domāts skaldītas malkas ražošanai, sasniedza 130 eiro par kubikmetru, bet šāds pats bērza apaļkoks pat 150 eiro par kubikmetru.

«Aizaugušu ceļmalu un grāvmalu attīrīšana no krūmiem vēl pirms 15 gadiem Latvijā nebija ierasts process, un, lūkojoties uz apkārtējām ainavām, to nevarēja manīt. Padomju laikos pat neiedomājās, ka ceļmalu un grāvmalu attīrīšanu no krūmiem varētu izvērst par zaru biznesu, taču tagad cilvēki jau sapratuši, ka zaru pārstrāde var nest peļņu. Katrā ziņā 80% no šīs biznesa nozares jau ir aizņemti,» Dienai atzīst šķeldas ražošanas uzņēmuma SIA Vīgranti tehniskais direktors Jānis Baltmanis.

Savulaik uzņēmums savu darbību sācis ar mežizstrādi un papīrmalkas eksportu, bet pēdējos gados veiksmīgi nodarbojas ar mežistrādes un zāģmateriālu atlikumu - skaidu, mizu, šāļu, celmu - pārstrādi šķeldā. Šķeldu var izmantot tehnoloģisko skaidu plašu un granulu ražošanai, kā arī siltuma un elektroenerģijas ražošanai. Tautsaimniecībā ar šķeldas kā alternatīva, atjaunojama energoresursa ražošanu ir iespējams palielināt ienākumus no mežizstrādes, neradot riskus videi un nodrošinot papildu resursus enerģijas ražošanai - tā vairojot arī valsts enerģētisko neatkarību -, uzskata nozares eksperti.

Jūrmalā, Nometņu ielā 21a Kauguros, atklāta jaunuzbūvēta ar biomasu (šķeldu) kurināma katlumāja. Tas ir pēdējo gadu apjomīgākais SIA Jūrmalas siltums investīciju projekts, kas realizēts, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Jaunā šķeldas katlumāja ir viena no modernākajām Baltijas valstīs. Siltumenerģijas ražošanu nodrošinās divi Austrijas uzņēmumā Agro ražoti šķeldas apkures katli ar jaudu 5 MW katrs, kā arī dūmgāzu kondensators ar jaudu 2 MW, ar kura palīdzību atmosfērā tiks izvadīti jau attīrīti dūmi, turklāt attīrīšanas procesā papildus tiks iegūta siltumenerģija. Siltumenerģijas ražošanas process būs pilnībā automatizēts.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis uzsver, ka galvenais ieguvums pilsētas iedzīvotājiem būs iespēja samazināt maksājumus par siltumenerģiju.

Sākot no 2015. gada maija, gāzes cenas krituma dēļ Jūrmalas siltums siltumenerģijas tarifu jau ir samazinājis par 23 procentiem, un uzņēmuma veiktie aprēķini rāda, ka šķeldas kurināmais dos iespēju to samazināt visā pilsētā vēl vismaz par pieciem procentiem, skaidro G. Truksnis. Viņš arī piebilst, ka šķeldas izmantošana siltumenerģijas ražošanā ir videi draudzīgs kurināmais, rada mazāku piesārņojumu vidē, un tas Jūrmalai kā kūrortpilsētai ir ļoti nozīmīgi.

Lai gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iebildumi faktiski ir apturējuši Rīgas domes (RD) ieceri no 2025. gada vairs neizsniegt atļaujas gāzes apkures katlu izmantošanai (kas pārsvarā skars tieši privāto sektoru), tomēr nojaušams, ka galvaspilsētas pašvaldība no sava plāna nav atteikusies un mēģinās savu lēmumu tomēr īstenot.

Vismaz par to liecina arī RD publicētā komentāra konteksts par VARAM pretenzijām pašvaldības mājaslapā. Jebkas, izņemot gāzi Neskatoties uz to, ka gāzi diezgan lielos apjomos siltumenerģijas ražošanai izmanto pašai RD daļēji piederošā AS Rīgas siltums, tomēr pašvaldība šo niansi publiskajā komunikācijā par savu lēmumu teju vispār nepiemin.

Tas savukārt rosina domāt, vai RD vēlme liegt gāzi izmantot apkurē privātajam sektoram primāri nav saistīta ar mērķi palielināt RS klientu skaitu un attiecīgi peļņu vismaz tajās pilsētas daļās, kur šobrīd ir RS infrastruktūra, bet kur daļa mājsaimniecību vai uzņēmumu siltumenerģijas ražošanu nodrošina ar savām iekārtām, kā kurināmo izmantojot gāzi. Teorētiski gāzes apkures iekārtas varēs izmantot arī pēc 2025. gada, kā arī uzstādīt jaunas, ja pašvaldībā būs saņemts saskaņojums iekārtas uzstādīšanai līdz 2025. gada 1. janvārim. Taču šajā apstāklī ir kāda nianse – ikvienai tehnoloģiskai iekārtai ir noteikts kalpošanas ilgums, pēc kura to drošības aspektu dēļ vairs nevar izmantot un ir jānomaina pret jaunu.

Latvijas Universitātes (LU) pētnieki izveidojuši eksperimentālu iekārtu, kas no plastmasas, koksnes, papīra un dažādas biomasas maisījuma spēj iegūt sintēzes gāzi, kas kalpo gan kā noderīgs kurināmais, gan kā ķīmiskās rūpniecības izejviela. Šī metode varētu veicināt pilnīgu sadzīves atkritumu pārstrādi un nozīmīgi samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumus.

Noslēgumam tuvojas LU realizētais pētniecības projekts „Mainīga rakstura degvielas gazifikācijas procesa izstrāde cieto atkritumu pārstrādei”, kas pēdējos gados ir bijis viens no nozīmīgākajiem LU pētnieciskajiem projektiem atkritumu pārstrādes jomā un ir saistīts ar pēdējā laikā ļoti aktuālu tematu – ilgtspējīgu atkritumu pārstrādi, inovatīvā veidā no tiem atgūstot enerģiju un materiālus.

Pētniecības darbu projektā veikuši LU Vides zinātnes nodaļas zinātnieki, doktoranti, pētnieki un studenti. Projekta ietvaros izveidota eksperimentāla iekārta, kas no atkritumiem atgūto kurināmo – plastmasas, koksnes, papīra un dažādas biomasas maisījumu – spēj karsēt dažādos režīmos augstās temperatūrās, sekot līdzi karsēšanas procesā notiekošajām izmaiņām, analizēt šajos procesos iegūtos materiālus un gāzes, kā arī iegūt sintēzes gāzi – tālāk izmantojamu gāzu maisījumu, kas ir noderīgs gan kā kurināmais, gan kā ķīmiskās rūpniecības izejviela. Atkritumu gazifikācijas procesa galaprodukti ir izanalizēti laboratorijās, lai iegūtu priekšstatu par to tālākas izmantošanas iespējām, kā arī noteiktu to potenciālo ietekmi uz vidi.

Akcīzes nodoklis dabas gāzei tiks piemērots no šī gada jūlija, nevis maija kā paredz pērnā gada nogalē Saeimā pieņemtie grozījumi.

Valdība šodiena atbalstīja šādas izmaiņas likumā par akcīzes nodokli, tomēr tās vēl jāapstiprina parlamentā.

Ar akcīzes nodokli tiks aplikta dabas gāze, kas tiek izmantota kā degviela vai kurināmais. Gāzei, kas tiek izmantota kā degviela, akcīzes nodokļa likme būs 70 lati par tūkstoš kubikmetriem, bet gāzei, kas tiek izmantota kā kurināmais – 15,6 lati par tūkstoš kubikmetriem.

Nodokļa ieviešanas termiņa pagarinājums saistīts ar to, ka 1. jūlijā arī stājas spēkā jaunie Latvijas Gāzes tarifi. Tāpat šim uzņēmumam nepieciešams ilgāks laiks, lai piemērotu aprēķinu sistēmas, sagatavotu jaunas rēķinu formas u. tml.

2015. gadā kopējais energoresursu patēriņš mājsaimniecībās bija 61 912 teradžouli (TJ), ieskaitot degvielu transportam, liecina Centrālās Statistikas Pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2010. gadu, kopējais energoresursu patēriņš samazinājies par 16 %.

2015. gadā mājsaimniecību energoresursu patēriņš veidoja 28 % no kopējā energoresursu patēriņa Latvijā. No mājsaimniecībās patērētajiem energoresursiem lielāko daļu veidoja kurināmā koksne (lielākoties malka) un siltumenerģija no ārējiem piegādātājiem – attiecīgi 41,4 % un 30,4 %. Elektroenerģija veidoja 13,7 % no kopējā energoresursu patēriņa, dabasgāze – 8,9 %, naftas produkti (krāšņu kurināmais, benzīns, dīzeļdegviela u.c.) apkurei, karstajam ūdenim un citām vajadzībām, neskaitot patēriņu transportam – 2,7 %, sašķidrinātā naftas gāze – 1,7 % un pārējie energoresursi (kokogles un cits cietais kurināmais) veidoja 1,2 %.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kas ne tikai atliks termiņu, no kura ar šo nodokli tiks aplikta dabas gāze, bet arī noteiks virkni atvieglojumu.

Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi paredzēja ka akcīzes nodoklis dabas gāzei tiks piemērots no šī gada jūlija, nevis maija kā paredz pērnā gada nogalē Saeimā pieņemtie grozījumi.

Tāpat tie noteica, ka ar akcīzes nodokli tiks aplikta dabas gāze, kas tiek izmantota kā degviela vai kurināmais. Gāzei, kas tiek izmantota kā degviela, akcīzes nodokļa likme būs 70 lati par tūkstoš kubikmetriem, bet gāzei, kas tiek izmantota kā kurināmais – 15,6 lati par tūkstoš kubikmetriem.

Tomēr Saeimas Budžeta komisija likumprojektā noteica vēl virkni izņēmumu, ko parlaments galīgajā lasījumā apstiprināja.

Ar akcīzes nodokli netiks aplikta arī dabas gāze, kas tiek izmantota izmanto rūpnieciskās ražošanas iekārtu darbībai. Tāpat izņēmums būs dabas gāze, ko izmanto siltumnīcu apkurei. Arī to gāzi, ko lieto elektroenerģijas ražošanai, ar akcīzi neapliks.

Cementa eksportam uz Krieviju kā efektīvāku sāk izmantot jūras transportu. Cementa ražotāja SIA Cemex eksporta tirgi 2011. gadā saglabājušies iepriekšējie – kā agrāk, uzņēmums turpina eksportēt uz Igauniju, Lietuvu, Skandināviju (Somiju un Zviedriju), Krieviju.

Kā skaidro SIA Cemex valdes loceklis Māris Gruzniņš, salīdzinājumā ar pagājušo gadu šogad ievērojami palielinājies eksporta apjoms, tāpat arī vietējā tirgus pieaugums gada beigās varētu sasniegt apmēram 10%.

Eksportam uz Krieviju paralēli dzelzceļam Cemex sācis izmantot arī jūras transportu, kas ir izdevīgāks kā laika, tā arī izmaksu ziņā. Jau novembra pirmajā pusē uzņēmums nosūtīja trīs pirmos kuģus uz Sanktpēterburgas ostu.

2011. gada novembrī Cemex nāca klajā ar paziņojumu, ka ir sasniegts jauns cementa ražošanas un pārdošanas rekords Latvijā. Cementa rūpnīca Brocēnos saražoja šajā gadā miljono tonnu cementa, tādējādi apstiprinot iepriekš izteikto prognozi, ka šogad kopumā varētu tikt saražots un pārdots 1,1 miljons tonnu cementa.

Deputāti ceturtdien nodeva atbildīgajai komisijai grozījumus akcīzes likumā, kas paredzēs atlikt dabas gāzes aplikšanu ar šo nodokli un lauksaimniecībā izmantojamās degvielas atbrīvošanu no tā.

Kā vēstīts, plānotās izmaiņas paredz, ka akcīzes nodoklis dabas gāzei tiks piemērots no šī gada jūlija, nevis maija kā paredz pērnā gada nogalē Saeimā pieņemtie grozījumi.

Valdība šodiena atbalstīja šādas izmaiņas likumā par akcīzes nodokli, tomēr tās vēl jāapstiprina parlamentā.

Ar akcīzes nodokli tiks aplikta dabas gāze, kas tiek izmantota kā degviela vai kurināmais. Gāzei, kas tiek izmantota kā degviela, akcīzes nodokļa likme būs 70 lati par tūkstoš kubikmetriem, bet gāzei, kas tiek izmantota kā kurināmais – 15,6 lati par tūkstoš kubikmetriem.

Nodokļa ieviešanas termiņa pagarinājums saistīts ar to, ka 1. jūlijā arī stājas spēkā jaunie Latvijas Gāzes tarifi. Tāpat šim uzņēmumam nepieciešams ilgāks laiks, lai piemērotu aprēķinu sistēmas, sagatavotu jaunas rēķinu formas u. tml.

Ja būtu skaidrāka Latvijas valsts nostāja un norādes nozares attīstībai, arī Latvijā varētu no atkritumiem iegūto masu izmantot apkurei; pašlaik Latvijā tādu izmanto cementa rūpnīcā Brocēnos, taču tā šo masu ieved no ārvalstīm, atklāj stāsta SIA ZAAO Enerģija valdes loceklis Ģirts Kuplais.

Mums ir iespēja ražot RDF (angliski - refuse derived fuel, latviski - NAIK jeb no atkritumiem iegūtais kurināmais). Tā ir šķirošanai derīga masa, ko var izmantot kā kurināmo. Lai šādu masu dabūtu, ir jāiegādājas iekārtas, kas to samaļ līdz septiņu milimetru daļiņām. Kā norāda Kuplais, varētu ņemt kredītu, rakstīt projektu, bet pašlaik šai lietai viņš neredz realizācijas iespējas. Vienīgā vieta Latvijā, kur šo masu var dedzināt, ir cementa rūpnīca Brocēnos, tomēr publiskajā telpā esošā informācija liecina, ka tā pašlaik šo masu ieved no citām valstīm.

RDF ražošanas projekts ZAAO varētu izmaksāt vismaz pusmiljonu latu. «Bet viens ir ražot, otrs, - vai būs pieprasījums, un kāda ir valsts nostāja, redzējums par nozares attīstību. Eiropā jau šo izejvielu visi ražo,» uzsver Kuplais.