Latvijas pārtikas ražotājiem būs ļoti grūti iekļūt pārsātinātajā Eiropas Savienības (ES) tirgū, kā arī nav vērts rēķināties ar būtisku valsts atbalstu, līdz ar to vienīgā iespēja ir palikt Krievijas tirgū, mēģinot pielāgoties sarežģītajai situācijai, atzīst uzņēmēju kluba Rīgas marka valdes loceklis un projekta Rižskij dvorik Krievijā attīstītājs Normunds Štāls.

Jautāts, kāda būs Krievijas noteikto sankciju ietekme uz Rižskij dvorik zīmoliem, viņš atzina, ka pagaidām vēl pagrūti prognozēt, lai gan visiem šajā zīmolā iesaistītajiem uzņēmumiem vienmēr bijis skaidrs, ka Krievijas tirgus nav prognozējams.

«Skatot aizliegto preču sarakstu un salīdzinot ar kodiem, ko pārstāv Rižskij dvorik, ir skaidrs, ka vairākas pozīcijas vēl ir brīvas. Tas nozīmē, ka uzņēmējiem ļoti rūpīgi jāanalizē, kuri kodi kādai precei ir piešķirti, un jāraugās, vai pastāv variācijas iespējas. Piemēram, vienu vai otru aizliegto produktu citādāk pasniedzot vai nokūpinot, var iegūt citu kodu, un tādā veidā aizliegums varētu šo produktu neskart,» sacīja Štāls.

Viņš arī atzina, ka šādas manipulācijas prasa laiku un naudu, tomēr nekas cits neatliek, kā palikt Krievijas tirgū.

«Tas nav kategorisks uzstādījums, bet gan vienīgā iespēja. Ne velti gadiem tika strādāts pie «zaļajiem koridoriem», gādāts par sertifikātiem utt. Krievija, neraugoties uz visu, augstu vērtē Latvijas preci. Tur saprot, ko, piemēram, nozīmē saldējums vai siers no īsta piena, nevis pulvera. Tikmēr ES tirgus ir pārsātināts, aizsargāts ar subsīdijām un tajā ļoti grūti iekļūt,» norādīja uzņēmējs.

Viņaprāt, viena no lielākajām problēmām patlaban ir sliktā komunikācija starp uzņēmējiem un valdību.

«Jāsaprot, ka visi esam vienā lielā ģeopolitiskā ģimenē, kur jārēķinās citam ar citu. Jautājums - kad valdība sāks uzklausīt uzņēmēju viedokli? Mēs nezinām detaļas, kāpēc bija jāaizliedz četru mākslinieku dalība Jaunajā vilnī, bet mēs to gribētu gan zināt. Varbūt tad uzņēmējiem būtu vieglāk izskaidrot strādniekiem, kāpēc tagad nevarēs izmaksāt algas,» norādīja Štāls.

Tāpat viņš sacīja, ka šaubās par jebkādiem kompensācijas mehānismiem, jo valdībai šādas naudas budžetā nav, savukārt Briselē panākt kompensāciju vispār nav iespējams.

«Vajadzīgi gadi, lai visas ES valstis vienotos par atbalstu, to jau pierādīja neveiksmīgais piemērs ar Latvijā zemākajiem tiešmaksājumiem. Būtībā viss atkarīgs no pašu uzņēmēju rīcības un spējas pārkārtoties vai nogaidīt. Kopumā skaidrs, ka patlaban ES tirgus ir uzsprādzis, jo ir problēma, kur likt par subsīdijām saražotos lētos dārzeņus un augļus, ko tagad Krievijas tirgum vairs nevajag. Jā, Latvijā šie produkti būs lētāki, bet ko tas dos, ja uzņēmējiem nebūs algu, ko izmaksāt darbiniekiem,» rezumēja Rižskij dvorik zīmola vadītājs.

Kā ziņots, Krievijas 7.augustā noteiktais embargo attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieru, pienu un piena produktiem, kas tiek importēti no ES, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu

Krievijas noteikto sankciju dēļ nākamnedēļ plānota valdības ārkārtas sēde. Savukārt Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) nolēmusi pārtraukt savu atvaļinājumu un atgriezīsies darbā šodien, kad paredzēta arī tikšanās ar nozaru organizācijām, kuru biedrus varētu skart Krievijas noteiktās sankcijas.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra