Atsevišķas iniciatīvas, meklējot alternatīvas industriālajai pārtikas sistēmai, pāraugušas globālā tendencē saīsināt pārtikas piegādes ķēdes, vietējās ekonomikas Eiropā papildinot ar simtiem miljonu eiro
, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Apgroza miljonus


Lai vairākiem simtiem ģimeņu Latvijā ēdienkartē industriālās pārtikas produktu vietā atrastos bioloģiski audzēti labumi no vietējām lauku saimniecībām, ir parūpējusies Tiešās pirkšanas kustības popularitātes eksplozija. Dažu gadu laikā no pāris cilvēku iknedēļas rituāla kustība izaugusi gan skaitliski, gan ģeogrāfiski. Tieši bioloģiskuma kritērijs padara tiešo pirkšanu atšķirīgu no zemnieku un mājražotāju tirdziņiem. Stabili iniciatīvas ietvaros darbojas 18 tiešās pirkšanas pulciņi (TPP) Rīgā, 12 – reģionos, vēl vairāki ir veidošanās procesā, kā arī ir tādi, kas rodas ārpus iniciatīvas. Katrs pulciņš apgādā vismaz 30 ģimenes. Vidējais vienas ģimenes pasūtījums ir ap 35 eiro nedēļā. Pēc DB aplēsēm, TPP pašlaik kopā apgroza aptuveni 126 tūkst. eiro mēnesī, bet gadā – vairāk nekā 1,5 milj. eiro. TPP kā platformu izmanto arī tādi piegādātāji kā SIA Itālijas garša un Riekstotāji, atsevišķi bioloģiskās gaļas un citu produktu ražotāji. Tādējādi kopējais apgrozījums ir ievērojami lielāks. Savukārt citās Eiropas valstīs līdzīgas kustības ir nostiprinājušas savu darbību un apgroza nopietnas naudas summas, liecina starptautiskās organizācijas Zemes draugi pētījums. Itālijā tie ir 90 milj. eiro gadā. Šajā valstī darbojas vairāk nekā 2 tūkst. ētiskās pirkšanas kustības grupu. Romā vien – 60 grupas. 


Impulss attīstībai 


Tiešās pirkšanas kustība ir būtisks atspaids nelielo saimniecību un kopumā lauku attīstībai, piekrīt Aizputes novada zemnieku saimniecības Kūdrāji saimniece Ināra Jansone. Pašlaik 50% no saimniecībā saražotajiem miltiem, putraimiem, grūbām, dārzeņiem un broileriem saimniecība realizē, reizi nedēļā piegādājot daudziem TPP Rīgā un diviem Liepājā. Turklāt, atšķirībā no iepirkšanās eko veikaliņos, TPP pircēji produktus saņem bez uzcenojuma, tādējādi nodrošinot lielāku pieprasījumu, kā arī realizācija ir garantēta – ražo un piegādā tik, cik pasūtīts.


«Daudziem bioloģiskajiem zemniekiem šī kustība ir bijusi tas motivators, kas palīdzējis audzēt apjomus, devusi ticību tam, ka bioloģiskie produkti ir vajadzīgi. Tāpat būtiski, ka tā izglīto zemniekus par patērētāju prasībām, tādējādi kopumā uzlabojot bioloģiskās pārtikas piedāvājumu,» kustības attīstību raksturo Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas rīkotās kampaņas BioLoģiski koordinatore Liene Brizga. 


Visu rakstu Pārtikas revolūcija ar zaļo karogu lasiet 7. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra