Aizvadītajā gadā SIA Konekesko Latvija apgrozījums sarucis par 11,43% - 46,73 miljoniem eiro 2013.gadā līdz 41,39 miljoniem eiro pērn, kas skaidrojams ar būtisku traktortirgus kritumu, liecina Lursoft dati.

Pēc SIA Konekesko Latvija aplēsēm kopējais lauksaimniecības tehnikas traktortirgus samazinājies par 59% - 2013.gadā pārdotas 404 vienības, savukārt pērn – 165, savukārt kombainu tirgus 2013.gadā bijis 113 vienības, bet 2014.gadā – 123. Pēc uzņēmuma aplēsēm samazinājies arī celtniecības tehnikas tirgus, jo 2013.gadā pārdotas 593 vienības, bet pērn vien 366.

Līdz ar apgrozījuma un arī tirgus kritumu, pagājušajā gadā samazinājusies arī SIA Konekesko Latvija peļņa, kas sarukusi no 2,07 miljoniem eiro 2013.gadā līdz 666,75 tūkstošiem eiro pērn, paredzot, ka tā tiks novirzīta iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai.

AS Kesko Senukai Latvia (iepriekš AS Rautakesko) zaudējumi pērn bija 3,553 miljoni eiro, kas ir par gandrīz 75% vairāk nekā 2015.gadā, bet apgrozījums pērn bija 48,453 miljoni eiro, kas ir samazinājums par gandrīz 7%, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma zaudējumi 2015.gadā bija 2,032 miljoni eiro, bet apgrozījums - 51,955 miljoni eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka pagājušajā gadā veiktas aktivitātes uzņēmuma darbības uzlabošanai un optimizācijai. Pērn veikta uzņēmuma darbības sinhronizēšana saistībā ar Kesko vienošanos par uzņēmējdarbības centralizēšanu Baltijā būvmateriālu un mājokļu labiekārtošanas jomā. Tāpat pērn sākts kategoriju vadības centralizēšanas projekts.

Prisma LT zaudējumi pērn bijuši 7,7 miljoni eiro

Prisma Latvija: zaudējumi nav pārsnieguši prognozēto apmēru

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā iesniegts pieteikums atzīt būvmateriālu tirgotāju «Kesko Senukai Latvia» par maksātnespējīgu, liecina informācija Maksātnespējas kontroles dienesta mājaslapā.

Maksātnespējas pieteicējs ir nekustamo īpašumu izīrēšanas un pārvaldīšanas uzņēmums SIA «Brīvības centrs».

«Brīvības centra» valdes loceklis Aleksandrs Tralmaks sacīja, ka «Kesko Senukai Latvia» ir parādā uzņēmumam 56 000 eiro par 2017.gadu. «Runa ir par meliem un krāpšanos par vienu no nomas maksas komponentēm - veikala apgrozījumu. Ir bijušas daudzas sarunas, mūs ir barojuši ar solījumiem, taču nevienu dokumentu par Liepājas veikala apgrozījumu tā arī nav varējuši parādīt. Tā ir jauna, lietuviešiem raksturīga biznesa kultūra Latvijā, tāpēc nācās vērsties tiesā,» viņš teica.

Kā norādīja «Kesko Senukai Latvija», SIA «Brīvības centrs» tiesā iesniegtais pieteikums par uzņēmuma atzīšanu par maksātnespējīgu ir pilnībā nepamatots. «Kesko Senukai Latvija» ieskatā SIA «Brīvības centrs» pieteikumam nav tiesiskā pamata, turklāt tas galvenokārt balstās uz nepatiesiem argumentiem un pieņēmumiem, kas nostiprina uzņēmuma pozīciju tam, ka SIA «Brīvības centrs» un tā pārstāvji bez tiesiskā pamata vēlas netaisnīgi iedzīvoties uz kompānijas rēķina.

Šā gada 4. oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma laikā tiek izziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvas ieguvēji. Baltijas M&A (uzņēmumu apvienošanas un iegādes) nozares sasniegumu svinēšana ir tradīcija, kas uzturēta jau četrus gadus.

Balvas tiek piešķirtas četrās kategorijās:

M&A, privātā un riska kapitāla gada darījumus atlasa profesionāļu un tirgus ekspertu komiteja. Komiteja izvēlas uzvarošos darījumus pēc tādiem kritērijiem kā darījuma vērtība un tā stratēģiskā nozīme Baltijas reģionam, sarežģītība, inovācijas, finansējuma struktūra un reģionālo pārstāvju iesaistīšana.

Vakar, 5.jūnijā, Ilgtspējas indeksa ietvaros tika apbalvoti 40 Latvijas uzņēmumi, kuri demonstrējuši atbildīgu un tālredzīgu uzņēmējdarbības pieeju un bijuši pietiekami drosmīgi, lai veiktu publisku sava snieguma novērtējumu. Jau otro gadu pēc kārtas augstākos rezultātus sasniedza AS Aldaris un AS Latvenergo.

Šogad Ilgtspējas indeksā novērtējumu pilnībā veica 42 Latvijas uzņēmumi, kas novērtēja savu sniegumu attiecībā uz stratēģisko plānošanu, tirgus attiecībām, darba vidi, attieksmi pret vidi un vietējo kopienu. Dalībnieku vidū arī šogad bija mazs valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību īpatsvars.

«Lai gan indeksa rezultāti apliecina, ka privātā sektora uzņēmumi joprojām ir līderi attiecībā uz stratēģisku un atbildīgu biznesa vadību, tomēr tieši valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām ir svarīgi būt paraugam un demonstrēt atbildīgu pieeju. Mēs joprojām ceram, ka valsts sekmēs plašāku savu kapitālsabiedrību pārstāvniecību arī Ilgtspējas indeksā,» skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, norādot, ka šogad novērtējumu veica tikai 7 valsts kapitālsabiedrības.

Lietuvas Konkurences padome atļāvusi būvniecības, remonta un sadzīves preču tirdzniecības centru grupai «Kesko Senukai» iegādāties interneta mazumtirdzniecības grupu «1A Group», paziņojusi Lietuvas Konkurences padome.

Jau iepriekš «Kesko Senukai» saņēma Latvijas Konkurences padomes un Igaunijas Konkurences padomes atļauju iegādāties «1AGroup».

Līdz ar to pēc darījuma pabeigšanas «Kesko Senukai» pārvaldīs interneta veikalus «1A» visās trīs Baltijas valstīs.

Darījumu paredzēts īstenot, izmantojot Lietuvas holdingkompāniju UAB «Penktoji projekto bendrove», kas izveidota īpaši šim nolūkam.

Darījuma summa atklāta netiek.

«Kesko Senukai» 2016.gada aprīlī no Somijas akcionāra «Kesko Group» pārņēma astoņu «K-rauta» veikalu Latvijā un astoņu Igaunijas veikalu tīkla pārvaldi. Uzņēmumi Baltijas valstīs darbojas ar vienotu nosaukumu - bijušais «Rautakesko» Latvijā ir pārdēvēts par «Kesko Senukai Latvia», Igaunijas kompānija kļuvusi par «Kesko Senukai Estonia», bet Lietuvā darbojas «Kesko Senukai Lithuania».

Valsts valodas centrs (VVC) konstatējis daudz pārkāpumu K Senukai darbībā, intervijā telekanāla LNT raidījumam 900 sekundes teica VVC direktors Māris Baltiņš.

Viņš skaidroja, ka K Senukai veikalos ir ļoti daudz valodas lietošanas pārkāpumu. Tie konstatēti instrukcijās, etiķetēs u.c.

Baltiņš norādīja, ka tas izskatoties drīzāk pēc uzņēmuma politikas, nevis atsevišķiem kļūdainiem gadījumiem.

AS Kesko Senukai Latvia ģenerāldirektora vietnieks Mariuss Šukausks aģentūrai LETA norādīja, ka uzņēmums, sadarbojoties ar VVC, ir apzinājis konstatētos pārkāpumus un strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk novērsu radušos situāciju.

«Šāda situācija izveidojusies saistībā ar strauju preču sortimenta maiņu. Šobrīd aktīvi darbojamies pie preču cenu zīmju teksta korekcijām, instrukciju labojumiem un citām svarīgām detaļām, lai pircējs saņemtu patiesu un saprotamu informāciju, kas atbilst preces būtībai,» piebilda Šukausks.

Lietuvā reģistrētajam uzņēmumam UAB KS Holding kļūstot par tirdzniecības centru Azur pārvaldošā uzņēmuma SIA MD Galerija Azur īpašnieci, par tā pastarpināto īpašnieku kļuvis Somijas tirdzniecības koncerns Kesko Oyj, liecina Firmas.lv informācija.

Darījuma summa ir 12,5 miljoni eiro. Azur attīstībā plānots ieguldīt vēl 16 miljonus eiro, informē KS Holding.

Izmaiņas īpašnieku sastāvā reģistrētas šodien, 27.oktobrī, kad izmaiņas veiktas arī MD Galerija Azur valdē.

Par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju kļuvis Sauļus Merķis, nomainot līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Džeraldīni Koplandu-Raitu. Valdē iecelti arī valdes locekļi Ilze Brazeviča un Gvido Volfs, nomainot līdzšinējo valdes locekli Rīdigeru Deniju.

Jau ziņots, ka Konkurences padome (KP) atļāva Somijas koncernam Kesko Oyj iegūt kopīgu izšķirošu ietekmi pār Lietuvas UAB Šeštoji projekto bendrovė un tam savukārt iegūt izšķirošu ietekmi pār MD Galerija Azur, aģentūru LETA informēja KP.