Tirgus nerakstītie likumi nereti atstāj aiz borta vietējo zemnieku, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Situāciju ar ēnu ekonomiku tirgū labi ilustrē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jūlijā veiktās pārbaudes tirgos, akcentē dārzeņu audzētāju kooperatīva Baltijas dārzeņi izpilddirektors Jānis Bušs. 92% pārbaudīto gadījumu konstatēti dažādi tirdzniecības pārkāpumi, bieži tirgotāji kaimiņvalstu produkciju uzdod par pašu audzētu. Tikmēr pašmāju zemniekiem jau otro gadu jārēķinās ar zemākām dārzeņu cenām ne tikai pelēkās produkcijas nerimstošā ieplūduma dēļ.

Prasa mainīt vadību

VID 72 pārbaužu laikā 38 tirdzniecības vietās Rīgas Centrāltirgū, desmit tirdzniecības vietās nakts tirgū un trīs tirdzniecības vietās Daugavpils tirgū netika uzrādīti preču izcelsmes dokumenti. VID secināja, ka tirgotāji pārdod no kaimiņvalstīm ievestu preci, uzdodot to par pašu izaudzētu, tātad tirgojas ar iepirkto un nezināmas izcelsmes produkciju, maldinot pircējus un radot nevienlīdzīgas konkurences apstākļus pašmāju zemniekiem.

Nav pareizi kontrabandas preci saukt par poļu lēto preci, uzsver J. Bušs. «Ja par produkcijas ražošanu un pārdošanu netiek maksāti nodokļi, tad tā ir nelegāla un krimināli sodāma darbība. Kāpēc visi grib, lai vietējais ražotājs samaksā oficiālas algas, darbaspēka nodokļus un PVN un beigās melnajā tirgū konkurē ar ēnu ekonomiku?» satraucies ir J. Bušs. «VID pārbaudēs konstatētais ir šokējošs,» J. Bušam piebalso kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa. Viņasprāt, VID atklātajam, īpaši Rīgas Centrāltirgū, bija jānoved pie tirgus vadības atkāpšanās vai nomaiņas. «Tā kā vadība nemainās, rodas jautājums – kā padotībā patiesībā ir šīs iestādes? Ja pēc pārbaudēm, kuru rezultāti izskanējuši arī publiski, izmaiņu nav un situācija neuzlabojas, jādomā, kam tas ir izdevīgi,» situāciju skarbi novērtē E. Strazdiņa. «Centrāltirgū tirgotāji bieži vien, lai arī strādā pie atsevišķiem galdiem, patiesībā strādā zem vienas bāzes. Parastajam zemniekam, ko tirgū tradicionāli meklē pircējs, šajā sistēmā vietas nav. Prece tiek izdalīta pa galdiem un tā Rīgas sirdī tiek veicināta tirgošanās beznodokļu zonā. To apliecina kaut vai preču vienveidīgums, jo izcelsmes vieta ir no viena vai dažiem vairumtirgotājiem. Līdzīga situācija ir pilsētās un reģionos, bet mazajos tirgos zemnieku produkcija tomēr ir vieglāk pieejama,» uzskata E. Strazdiņa. «Pārpirktajai precei – vai tas būtu poļu gurķis vai melone – no pirmā eiro apgrozījuma būtu jāmaksā nodokļi. Citādi stimulējam tirgotājus, kas preci var ievest Latvijā un tirgot pelēkajā zonā,» piebilst Mūsmāju dārzeņu vadītāja.

Nav tiesību apšaubīt

Par emocionāliem E. Strazdiņas izteikumus dēvē Rīgas pašvaldībai piederošās akciju sabiedrības Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs. Arī pelēkās produkcijas tirgotāju ietekmi uz tirgus vadību viņš pilnībā noliedz.

Visu rakstu Tirgus – par vai pret zemnieku? lasiet 14. augusta laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra