«Ja izveido sapratīgu ģeogrāfisku aptieku tīklu, rezultātā var iegūt vismazāko uzcenojumu zālēm.»

To intervijā DB saka Tanels Terase (Tanel Terase), Igaunijas Farmācijas asociācijas padomes loceklis (Member of the Management Board Estonian Pharmacies Association).

Kāds bija Igaunijas farmācijas tirgus regulējums pirms jūsu valstī notikušajām izmaiņām? Kādas bija šīs izmaiņas?

Igaunijā bija ļoti labs zāļu tirgus regulējums, kas no vienas puses nozarē ļāva darboties plašam investoru lokam, tā nodrošinot konkurenci, no otras puses mums bija ģeogrāfiski un demogrāfiski noteikti ierobežojumi, kas darbojās kā ekonomiska aizsargbarjera, lai nodrošinātu augstu kvalitātes līmeni farmācijas pakalpojumiem, plašu sortimentu un nelielus zāļu uzcenojumus. Diemžēl Igaunijas Augstākā tiesa 2013.gada 9. decembrī atsauca ģeogrāfiski un demogrāfiski nosacītos ierobežojumus. Jaunais regulējums stājās spēkā 2014.gada 9. jūnijā. Tas bija diezgan dīvaini, jo Eiropas Savienības Tiesa jau iepriekš bija lēmusi, ka ģeogrāfiski un demogrāfiski nosacīti ierobežojumi (piemēram, lietās C–570/07 un C–571/07) nav pretrunā ar uzņēmējdarbības brīvību. Eiropas Savienības Tiesa pierādīja, ka ģeogrāfiska un demogrāfiska rakstura ierobežojumi saskan ar Eiropas Savienības likumiem, un šāda veida nacionālo tiesību aktu mērķis ir nodrošināt medicīnas produktu publisko pieejamību un labu kvalitāti. Eiropas Savienības Tiesa tāpat noteica, ka, balstoties uz jau pastāvošo judikatūru, aptiekām var piemērot ierobežojumus sakarā ar infrastruktūras plānošanu, tāpat kā tos var noteikt citām veselības aprūpes nozarēm. Un pat būtiskas nelabvēlīgas sekas dažiem tirgus spēlētājiem ir attaisnojamas, ja regulācijas mērķis ir veicināt sabiedrības veselību. Jāpiebilst, ka diemžēl Igaunijas Augstākā tiesa nelūdza Eiropas Savienības Tiesai sniegt komentārus šajā lietā, kas, manuprāt, noveda pie kļūdaina lēmuma. Tika atcelta prasība, ka farmācijas kompānijas īpašniekam ir jābūt farmaceitam, nosakot piecu gadu pārejas laiku šiem nosacījumiem.

Kā Igaunijas farmaceiti uzņēma šīs izmaiņas?

Farmācijas nozare nenoliedzami sadalījās divās grupās, īpaši, attiecībā uz īpašumtiesību ierobežojuma jautājumu. Farmaceiti pārsvarā ierobežojumus atbalstīja, «tie, kas nav farmaceiti, – neatbalstīja. Tomēr lielākā daļa no farmācijas nozares neatbalstīja šīs izmaiņas, uzskatot, ka tās ir nevajadzīgas, mazinās konkurenci un rezultēsies uzņēmumu piespiedu pārdošanā. Jaunie īpašuma noteikumi nozīmē, ka 2/3 no Igaunijas aptiekām līdz 2020. gada aprīlim būs nepieciešami jauni īpašnieki vai arī tās būtu jāslēdz. Šāda prasība ir pretrunā ar valsts konstitūciju un ar Igaunijas noslēgtajiem starptautiskajiem investīciju aizsardzības līgumiem. Šodien mums vairs nav demogrāfisku vai ģeogrāfisku ierobežojumu attiecībā uz aptiekām. Vienīgais ierobežojums ir tas, ka lielākajam daļu turētājam farmācijas uzņēmumā ir jābūt farmaceitam, un zāļu vairumtirgotājiem nav atļauts būt aptieku īpašniekiem. Šīs izmaiņas pilnībā stāsies spēkā 2020. gadā.

Un kāds jūsu skatījumā būtu optimāls regulējums Igaunijā? Tas ir svarīgi mums, jo mēs esam līdzīgas valstis?

Jāsaprot, ka Igaunijas farmācijas nozarē ir divi resursi, kas ir īpaši ierobežoti. Pirmkārt, ir ierobežots farmaceitu skaits, kuriem igauņu valoda ir dzimtā valoda. Valstij ir pienākums viņus izglītot. Tas nozīmē palielinātus izdevumus algām un izglītībai. Otrkārt, ierobežotas ir finanses. Nacionālā līmenī tiek uzturēts zems uzcenojums medicīnas pakalpojumiem, lai nodrošinātu pieejamu veselības sistēmu. Tas nozīmē, ka, pieņemot jebkuru regulējumu veselības aprūpes jomā, būtu jāņem vērā, ka ir šie ierobežotie resursi. Valsts noteiktajiem ierobežojumiem ir jāatbilst arī Eiropas Savienības noteikumiem, kas paredz, ka valstij ir jāgarantē, ka pakalpojumu sniedzēji, ņemot vērā finansiālās un ekonomiskās iespējas, varētu pildīt savas saistības – farmācijas nozarē tas nozīmē nodrošināt medikamentus par pieņemamu cenu.

Tā kā uzcenojums medikamentiem ir ierobežots, tas nozīmē, ka ienākumi no kopējā apgrozījuma ilgtermiņā var uzturēt tikai ierobežotu skaitu uzņēmēju tā, lai no tā neciestu aptieku pakalpojumu kvalitāte. Tāpēc ir jāpieņem noteikumi, kas ierobežo aptieku skaitu. Un, manuprāt, nav labāka regulējuma par ierobežojumiem, kas ņem vērā ģeogrāfiskos un demogrāfiskos apstākļus.

Visu interviju Jāņem vērā ģeogrāfiskie ierobežojumi lasiet 3. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra