Ir bijuši strīdi, sevišķi ar Norvēģijas un Zviedrijas arodbiedrībām, jo paplašināšanās Rīgā faktiski nozīmē zaudētu darba vietu Skandināvijā

Tā intervijā DB neslēpj Statoil Fuel & Retail (SF&R) Biznesa centra vadītājs Kristians Simensens Kjernsmo.

Jūsu kompānija veic vērienīgu kadru paplašināšanu. Vai tas nozīmē optimizāciju kādā citā valstī?

Skaidrs, ka kompānijai ir jākļūst konkurētspējīgākai, un šurp tiek pārceltas zināmas kompetences no Skandināvijas un Centrāleiropas, tomēr svarīgs faktors ir arī Latvijā pieejamais ļoti kvalitatīvais darbaspēks. Iespējams, ka tieši biznesa centram Latvijā mēs dabūjam labākus talantus, nekā tas būtu Skandināvijā.

Līdz šim paplašinājām kompānijas finanšu sektoru, degvielas tirdzniecību un cilvēkresursu (HR) pārvaldību.

Tagad jauni kolēģi tiek meklēti arī klientu apkalpošanā, kā arī vēl stratēģiskāki uzdevumi tiks uzticēti IT un finanšu kontroles nodaļām, un tajās vadmotīvs noteikti nav izmaksu samazināšana, bet pareizie talanti.

Statoil Biznesa centrs acīmredzami nenozīmē tikai zvanu centru?

Noteikti nē. No pašreizējiem 400 darbiniekiem varbūt 80 ir iesaistīti zvanu centrā.

Vai jums HR pārvaldība nozīmē grāmatvedības pakalpojumus?

Ne tikai. Tas nozīmē arī tādu instrumentu pārvaldību, kas seko uzstādīto mērķu sasniegšanai, t.s. veiksmes faktoriem, ko nospraužam uz gadu, un arī citiem tehniskākiem rīkiem.

Proti, kompānijas darbinieku efektivitāte tiek uzraudzīta no Rīgas?

Tieši tā. HR menedžmentā mēs lietojam dažādas sistēmas, un vienu no tām Amerikas kompānijas nodēvējušas par veiksmes faktora rīku. Tā uzturēšana un pārvaldība notiek Rīgā, un ja kādam no SF&R Eiropā vajadzīgs atbalsts, tas tiek sniegts no šejienes.

Vai, piemēram, arodbiedrības Norvēģijā par šādu praksi nedumpojas?

Tas ir labs jautājums. Jāatzīst, tas ir bijis strīdu iemesls, sevišķi ar Norvēģijas un Zviedrijas arodbiedrībām, jo paplašināšanās Rīgā faktiski nozīmē zaudētu darba vietu Skandināvijā. SF&R augstākā vadība pirms apmēram diviem gadiem nolēma būt pilnīgi atklāta par štatu samazināšanas plāniem, un jau pirms tam mēs bijām sākuši paplašināt darbību Rīgā tieši finanšu, biznesa pārvaldības un HR sektorā. Sākumā tie bija tādi salīdzinoši vienkārši darbi kā pavadzīmju ieskenēšana un kontrole, bet pakāpeniski šie procesi pāris gados ir kļuvuši aizvien sarežģītāki un stratēģiskāki, un tie Rīgas biznesa centrā tiek pārvaldīti un attīstīti. Ideja ir, ka Rīgā jākoncentrējas vismaz tikpat lielai kompetencei, no kādas SF&R biznesa vienības atsakās citviet.

Jūs aizvien acīmredzami sekmīgi pārvaldāt veikalus, kad, piemēram, somu Neste no tiem ir atteikusies.

Jā, un uzsvars uz svaigu pārtiku un kafiju Statoil uzpildes stacijās tikai pieaugs. Konkrēti kafijas tirdzniecības konceptu daudzās DUS mēs tagad pārveidojam no jauna. Cits fokuss ir auto mazgāšana. Tās ir jomas, kurās redzam gan peļņas iespēju, gan augstu klientam piedāvājamo vērtību. Uz to tad arī koncentrējamies, nevis tik daudz uz tādām makroekonomiskām lietām kā naftas cena. Jo mēs, galu galā, šai ziņā neko nespējam darīt. Vēl viena interesanta iezīme. Jūs pieminējāt Neste, kas savus veikalus nodevusi Narvesen ziņā. SF&R nesen ir sākusi konkurēt ar Narvesen tīri kiosku nišā. Pirmais pieteikums ir Viļņā, kur pilsētas centrā ir Statoil kiosks jau vispār bez DUS, bet turpinājums būs arī Rīgā un Tallinā.

Visu interviju Rīga izgriež pogas kaimiņiem lasiet 4. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra