SIA «Latima», kas ir reģistrējusi medikamentu «Rigvir šķīdums injekcijām» («Rigvir»), nav nodrošinājusi savlaicīgu Zāļu valsts aģentūras (ZVA) noteikto nosacījumu izpildi, tādēļ tiks lemts par minētā medikamenta reģistrācijas apturēšanu, informēja ZVA Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dita Okmane.

Viņa skaidroja, ka 2018.gada maijā «Rigvir» reģistrācijas uzturēšanai Latvijas Zāļu reģistrā ZVA noteica virkni nosacījumu, kas saistīti ar zāļu reģistrācijas dokumentācijas pilnveidošanu atbilstoši šī brīža prasībām. «Šobrīd uzņēmums, kas zāles ir reģistrējis - SIA «Latima» - nav nodrošinājis savlaicīgu nosacījumu izpildi, tādēļ tiks lemts par zāļu reģistrācijas apturēšanu,» informēja Okmane.

Viņa skaidroja, ka laboratorijas testu rezultāti, par kuriem iepriekš tika ziņots, kalpoja par pamatu tūlītējai rīcībai saistībā ar zāļu izplatīšanas apturēšanu. «Uzņēmumam ir jānovērš visi konstatētie trūkumi, kas saistīti ar zāļu reģistrācijas dokumentāciju un kvalitātes neatbilstību,» norādīja ZVA pārstāve.

Likuma grozījumos mēs saskatām tendences, kas var radīt riskus sabiedrībai, nacionālā zāļu tirgus stabilitātei, zāļu kvalitātei un viltojumu ienākšanai valstī

Tā intervijā atzīst Zāļu valsts aģentūras direktore Inguna Adoviča.

Latvijas Ārstu biedrība un virkne asociāciju ir izteikušas asus iebildumus pret Veselības ministrijas virzīto zāļu regulējuma maiņas paketi, sakot, ka tā palielinās zāļu blakņu un viltojumu risku. Ko sabiedrībai dos Veselības ministrijas virzītie normatīvo aktu grozījumi?

Jūs man to jautājat?

Zāļu valsts aģentūras atbildības joma ir arī medikamentu kustība valstī un zāļu drošums.

Vispirms jāsaka, ka tā ir Veselības ministrijas sagatavota Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumu pakete. Mēs vairākkārt esam izteikuši ministrijai viedokli par šiem projektiem. Dažos soļos mēs pat neesam lūgti to darīt, bet vienalga esam bijuši pilsoniski aktīvi un esam to darījuši. Jāsaka, ka tikai ļoti neliela daļa no mūsu ieteikumiem –sīkas detaļas – ir ņemta vērā. Diemžēl aģentūra nav spējusi mainīt ministrijas viedokli un konceptuālo, politisko uzstādījumu šiem noteikumiem.

Veselības ministrija (VM) līdz 2024.gada 1.jūlijam izstrādās normatīvo regulējumu, lai visām recepšu zālēm ieviestu vienotu uzcenojumu veidošanas mehānismu, tām piemērojot kompensējamo zāļu uzcenojumu, teikts otrdien valdībā apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā par zāļu finansiālo pieejamību.

Visām recepšu zālēm plānots izstrādāt jaunu uzcenojumu veidošanās modeli, kam vajadzētu samazināt zāļu gala cenu pacientiem, ieviešot fiksētu uzcenojumu veidošanās principu, tai skaitā farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma maksas veidošanās principu un mazinot aptieku atkarību no lieltirgotavām, teikts VM ziņojumā.

Konkrēti risinājumi un uzcenojuma ierobežojumu piedāvājumi ziņojumā vēl nav norādīti. Pret šīm iecerēm apspriešanas gaitā līdz šim aktīvi iebilduši farmācijas produkcijas tirgotāji.

VM vēlas panākt, lai Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena nepārsniegtu zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā.

Saistībā ar konstatētām nepilnībām Zāļu valsts aģentūra (ZVA) pieņēmusi lēmumu apturēt «Rigvir» izplatīšanu līdz neatbilstības cēloņa noskaidrošanai un novēršanai, turklāt Nacionālais veselības dienests (NVD) lems par «Rigvir» svītrošanu no valsts Kompensējamo zāļu saraksta, informē ZVA.

Šodien ZVA saņēma Lielbritānijas oficiālās zāļu kvalitātes kontroles laboratorijas zāļu paraugu rutīnas testēšanas laikā veiktās zāļu «Rigvir» šķīdums injekcijām paraugu pārbaudes rezultātus. Saņemtie rezultāti liecina, ka «Rigvir» sastāvā ir mazāks vīrusa daudzums, nekā apstiprināts, šīs zāles reģistrējot.

Kā procedūru skaidroja ZVA, uzņēmums, kas zāles reģistrējis, ir atbildīgs par katras zāļu sērijas kvalitātes kontroli, tomēr līdztekus tam tirgus uzraudzības gaitā ZVA sadarbībā ar Veselības inspekciju (VI) izņem zāļu paraugus no licencētām lieltirgotavām un aptiekām, lai novērtētu zāļu atbilstību kvalitātes prasībām. Zāļu paraugu kvalitātes testēšana ir rutīnas pasākums, kas var skart jebkuras Latvijas Zāļu reģistrā iekļautās zāles.

Lai nodrošinātu racionālu zāļu lietošanu un mazinātu zāļu cenas, kā arī pacientu līdzmaksājumu apjomu, no 2020.gada 1.aprīļa kompensējamajiem medikamentiem receptē izrakstīs aktīvo vielu, informē Veselības ministrija.

Konkrētu zāļu nosaukumu varēs norādīt, ja tam būs ārstniecisks pamatojums pacienta veselībai. Savukārt aptiekām būs pienākums izsniegt zāles ar iespējami zemāko pacienta līdzmaksājumu. Rezultātā pacients nepārmaksās, pērkot dārgākus medikamentus, bet zāļu ražotāji būs vairāk ieinteresēti samazināt medikamenta cenu.

Šodien, 15.jūlijā, valdība apstiprināja Veselības ministrijas rosinātās izmaiņas Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas nosaka kompensējamo zāļu un medicīnas ierīču apmaksas kārtību.

Grozījumu mērķis ir mazināt zāļu cenas un pacientu līdzmaksājumu apjomu un uzlabot zāļu pieejamību, jo katru gadu pacienti pārmaksā par zālēm neiegādājoties tikpat efektīvus, bet zemākas cenas līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles. Šobrīd zemākas cenas medikamentus lieto aptuveni 35 procenti pacientu. Statistikas dati liecina, ka 2017.gadā pacienti, iegādājoties nereferences medikamentus pārmaksājuši gandrīz 25 miljonus eiro. Lielu daļu no šīs summas viņi būtu varējuši ietaupīt, iegādājoties zemākas cenas līdzvērtīgas efektivitātes medikamentus. Līdz ar to izmaiņas sekmēs arī racionālu zāļu lietošanu.

Apstrīdot zāļu «Rigvir» izplatīšanas aizliegumu, šo zāļu reģistrācijas apliecības turētājs SIA «Latima» iesniedzis ar nereģistrētu metodi iegūtus testa rezultātus, informē Zāļu valsts aģentūrā (ZVA).

Marta beigās Veselības inspekcijas (VI) un ZVA sadarbības rezultātā tika pieņemts lēmums apturēt «Rigvir šķīdums injekcijām» izplatīšanu līdz neatbilstības cēloņa noskaidrošanai un novēršanai. Pēc šī lēmuma pieņemšanas «Latima» vērsās VI ar vairākām sūdzībām, apstrīdot šo lēmumu un lūdzot nekavējoties to pārskatīt.

Kā norāda ZVA, izņēmuma kārtā «Latima» lūdza atļaut izplatīt vienu zāļu sēriju. Kopā ar sūdzībām un lūgumu «Latima» iesniedza testa rezultātus, kas iegūti Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā. Tomēr, pārskatot lēmumu un vērtējot to, vai zāļu «Rigvir» sēriju varētu atļaut izplatīt, inspekcija konstatēja, ka sūdzībām pievienotie testa rezultāti iegūti, izmantojot nereģistrētu testa metodi.

Veselības ministrijā (VM) ar lūgumu atcelt zāļu «Rigvir» izplatīšanas aizliegumu un atjaunot medikamenta pieejamību vērsušies 37 pacienti, informēja ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

Pacienti nosoda medijos notikušas diskusijas par zāļu «Rigvir» efektivitāti, jo onkoloģijā neesot medikamentu, kas palīdzētu visos gadījumos. «Lēmums apturēt zāļu pieejamību apdraud pacientiem veiksmīgi uzsākto terapiju un vairāku gadu gaitā panāktos sekmīgos rezultātus,» apgalvots vēstulē.

Tāpat vēstulē pausta, ka «Rigvir» izplatīšanas aizliegums uzskatāms par vēršanos pret melanomas vēža veida slimniekiem. Vēstules autori uzskata, ka laikā, kad notiek pārbaudes, ražošanas procesa pārstrukturēšana un dokumentu sakārtošana, jautājumu par zāļu lietošanu vai atteikšanos no tām būtu jāļauj izšķirt katra pacienta ārstam un arī pašam pacientam.

Vēstulē, paužot nosodījumu lēmumam par «Rigvir» izplatīšanu, autori norāda, ka aizliegums apdraudot viņu veselību un dzīvību, kā arī liedz iespēju izveseļoties, saglabāt un uzlabot dzīves kvalitāti.

No 2015.gada 1.jūlija Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs, arī Latvijā, ir ieviests vienots logo visām licencētajām aptiekām, kuras piedāvā iegādāties zāles internetā. To ir izveidojusi Eiropas Komisija, lai palīdzētu iedzīvotājiem pazīt likumīgus tiešsaistes zāļu tirgotājus un pasargātu no viltotu zāļu iegādes, informē Zāļu valsts aģentūra.

Vienoto logo veido četras krāsu joslas (pelēka un trīs nokrāsu zaļās krāsas), zem kurām ir tās valsts karoga attēls, kurā interneta aptieka ir reģistrēta, un teksts «Spiediet šeit, lai pārbaudītu, vai šī tīmekļa vietne darbojas likumīgi». Klikšķinot uz logo aptiekas tīmekļa vietnē, pacienti tiek novirzīti uz nacionālās zāļu aģentūras, Latvijā - Zāļu valsts aģentūras, tiešsaistes reģistru, kurā norādītas visas valstī likumīgi strādājošās interneta aptiekas.

Zāļu valsts aģentūras direktore Inguna Adoviča skaidro: «Internetā piedāvātās iespējas katru dienu kļūst arvien plašākas, tai skaitā palielinās arī iespējas iegādāties medikamentus dažādu valstu tīmekļa vietnēs. Tieši interneta tirdzniecībā no tādām vietnēm, kam nav nekādas saistības ar zāļu legālu izplatīšanu, iespējamība iegādāties viltotas zāles ir ļoti augsta. Vienota logo ieviešana tiešsaistes zāļu tirgotājiem ir notikusi saskaņā ar ES viltoto zāļu direktīvu. Šīs direktīvas mērķis ir novērst viltoto zāļu nokļūšanu legālajā piegādes ķēdē un nonākšanu pie pacientiem, stiprinot esošos kontroles mehānismus un ieviešot jaunus pasākumus. Viltotas zāles ir tādas, kurās ir sliktas kvalitātes vai nepareizas devas sastāvdaļas, tādas, kuras ir nepareizi marķētas attiecībā uz izcelsmi un identitāti, vai kurām ir viltots iepakojums, neatbilstošas sastāvdaļas, mazākas/lielākas aktīvo vielu devas. Lielākais posts, ko šādu zāļu lietošana var radīt, ir tas, ka zālēm nav gaidītās iedarbības, tās var izraisīt neparedzētas blakusparādības, kā arī var būt nesaderīgas ar zālēm, kuras pacients jau lieto, un tādējādi radīt veselībai bīstamas situācijas.»

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā "Mēness aptiekā" top ekstemporālās zāles, šoreiz ādu mitrinošs gels.

Ex tempore, tulkojot no latīņu valodas, nozīmē uzreiz pēc. Tieši tas atklāj ekstemporālo zāļu būtību - tās farmaceiti pagatavo uz vietas aptiekā, pēc ārsta pasūtījuma - individuāli katram konkrētam pacientam.

"Jaunās Torņakalna aptiekas" Ekstemporālās nodaļas vadītājs farmaceits Grigorijs Golubs zāles izgatavo teju katru dienu. Lai gan mūsdienās rūpnieciska medikamentu ražošana ir daudzpusīgi attīstījusies, farmaceits stāsta, ka farmācijā kopš seniem laikiem vienmēr ir bijusi vajadzība kaut ko gatavot farmaceitiem pašiem.

Lai kļūtu par farmaceitu ir jāmācās pieci gadi. Savukārt, divarpus gadus, lai pildītu farmaceita palīga uzdevumus. Mācību programmas laikā farmācijas studenti tiek apmācīti zāļu izgatavošanā, taču, lai aptiekā kļūtu par atbildīgo personu šī pienākuma veikšanai - nenoliedzami nepieciešama liela interese par zāļu izgatavošanas procesu, uzsver G.Golubs, un, protams, arī pieredze, ko, rūpīgi strādājot, apgūt var tikai laika gaitā.

Līdz neatbilstību novēršanai Zāļu valsts aģentūra (ZVA) apturējusi zāļu «Rigvir šķīdums injekcijām» reģistrāciju.

ZVA skaidroja, ka šī gada laikā tika konstatēti kvalitātes defekti vairākām «Rigvir» sērijām, tādēļ tika apturēta šo zāļu izplatīšana. Uzņēmums, kas zāles «Rigvir» reģistrējis - SIA «Latima» -, joprojām nav noteicis konkrētu, viennozīmīgu neatbilstības cēloni konstatētajam kvalitātes defektam, skaidroja ZVA.

Tāpat aģentūrā norādīja, ka uzņēmums arī šo zāļu pēcreģistrācijas periodā nav izpildījis normatīvos aktos noteiktos pienākumus un aktualizējis zāļu reģistrācijas dokumentāciju. Šī iemesla dēļ ZVA apturējusi «Rigvir» zāļu reģistrācijas apliecības darbību līdz neatbilstību novēršanai. Šobrīd uzņēmumam noteikti vairāki pienākumi, lai atjaunotu zāļu reģistrāciju.

Zāļu ražotāji ir satraukušies. Viņu zaudētā peļņa būs ieguvums Latvijas valstij un pilsoņiem

Tā intervijā saka veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Ar veselību un slimību profilaksi cieši saistīts jautājums ir veselīgs uzturs. Pirms kļūšanas par ministru jūs ļoti asi iestājāties pret Trans- atlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu (TTIP), pat sakot, ka «viņi grib mūs noindēt». Kā jūs kā valdības loceklis vērtējat šo vienošanos, kuru citi, tostarp Ārlietu ministrija, ļoti aizstāv?

Man par lielu nožēlu tā ir ne tikai viena no Ārlietu ministrijas prioritātēm, tā ir mūsu ārlietu ministra vismīļākā prioritāte. Tāpēc tas tiek virzīts uz priekšu milzīgos tempos. Man kā veselības ministram ir pilnīgi pretēja pozīcija un pat bažas. Ir vairāki apdraudējumi. Lētā, industriāli ražotā pārtika, kas nav piemērota bērniem un rada lielas bažas par veselību. Ja šis līgums stāsies spēkā, Latvijas kā mazturīgas valsts iedzīvotāji uzturā vēl vairāk lietos neveselīgu pārtiku. Mēs Veselības ministrijā (VM) iesim divus ceļus. Gādāsim, lai skolā būtu tikai veselīga pārtika. Es centīšos pasargāt mūsu iedzīvotājus arī ar ierosinājumu aplikt ar akcīzes nodokli transtauk- skābes, pievienoto cukuru, viskaitīgākās «e» vielas, ģenētiski modificētās sastāvdaļas. Ungārijā tas ļoti labi darbojas, un iegūtā nauda tiek novirzīta veselības aprūpei. Ungārijā Satversmē ir ierakstīts, ka tā ir brīva no ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO). Ar savu politisko darbību centīšos panākt, lai arī Latvija būtu pasargāta no ĢMO.

Latvijas veselības aprūpes, mediķu, pacientu, farmācijas un drošības organizācijas atklātā vēstulē aicina Veselības ministriju (VM) un citas atbildīgās institūcijas nekavējoties sākt darbu pie zāļu valsts rezerves fonda izveides, aģentūru LETA informēja vēstules autori.

Parakstītajā vēstulē organizācijas aicina atbildīgās iestādes nekavējoties sākt darbu pie zāļu stratēģisko rezervju izveides, paužot gatavību līdzdarboties sistēmas izveidē.

Aicinājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), veselības ministram Hosamam Abu Meri (JV), iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (JV), aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P) un ekonomikas ministram Viktoram Valainim (ZZS) ir parakstījusi Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācija, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācija, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija, Latvijas Zāļu ražotāju asociācija un Latvijas Pacientu organizāciju tīkls.

Latvijas pacientiem viena no lielākajām problēmām ir zāļu nepieejamība. Turklāt tai var būt dažādas izpausmes, sākot no finansiālas, beidzot ar fizisku

Veselības ministre Ilze Viņķele norāda: «Zāļu fiziskās pieejamības jautājumā mēs saskaramies ar problēmām zāļu krājumu uzturēšanā, medikamentu daudzveidības trūkumu, farmaceitiskās aprūpes nepieejamību mazāk apdzīvotās vietās un citām līdzīgām sūdzībām. Piemēram, šī gada 5 mēnešos Zāļu valsts aģentūrā saņemti 245 ziņojumi par zāļu neesamību, no kuriem 104 gadījumi saistīti ar lieltirgotavu atteikumu aptiekai piegādāt konkrētus medikamentus, kaut zāles ir bijušas lieltirgotavu krājumos, vai arī aptiekas nav pieprasījušas medikamentus tai lieltirgotavai, kurā medikaments ir pieejams. Lai novērstu šādas situācijas, Veselības ministrija plāno jau vasarā nākt klajā ar virkni priekšlikumu likumdošanā, nosakot gan obligātu zāļu krājumu kontroles sistēmu lieltirgotavām, gan ierobežojot paralēlo eksportu, ja konstatēta medikamentu nepieejamība, tāpat domāts atvieglot procedūru zāļu ievešanai citas valsts iepakojumā un citi risinājumi.»

Līdz nākamā gada beigām Latvijā varētu būt pieejamas vairāku ražotāju vakcīnas pret Covid-19, žurnālistiem pavēstīja Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa.

Pirmās vakcīnas pret Covid-19, pēc Līviņas prognozēm, Latvijā varētu nonākt nākamā gada pirmajā ceturksnī. Vadoties pēc VM pārstāves paustā, primāri šīs vakcīnas tiks piedāvātas ārstniecības iestāžu darbiniekiem, sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošajiem, kā arī senioriem, hronisko slimību slimniekiem un operatīvo dienestu darbiniekiem.

Patlaban esot pāragri spriest, cik vakcinācija pret Covid-19 varētu izmaksāt. Līviņa norādīja, ka tāpat ir jāņem vērā, ka katram ražotājam ir savas izmaksas.Tikmēr Imunizācijas valsts padomes

priekšsēdētāja Dace Zavadska pavēstīja, ka vakcīna pret Covid-19, visticamāk, novērsīs pacientu nāvi vai smagu slimības gaitu, kā arī nepieciešamību šos cilvēkus hospitalizēt, tomēr patlaban vēl nav iespējams izteikt prognozes par to, vai vakcīna pret Covid-19 novērsīs vieglas slimības formas. Tāpat neesot zināms, vai ar šīm vakcīnām varēs veidot pūļa imunitāti.

Pandēmija un tai sekojošais karš Ukrainā skaidri parādīja, cik ievainojamas ir starptautiskās medikamentu piegādes ķēdes, un cik kritiskas sekas tam var būt tādās valstīs kā Latvija, kur izteikti dominē ārvalstu ražotāju zāles. 13.februārī notikušajā diskusijā “Zāļu pieejamība Latvijā X stundā: Ukrainas pieredze un Latvijas realitāte” veselības aprūpes un drošības nozares eksperti secināja, ka diemžēl šobrīd valsts nav sagatavota, lai varētu nodrošināt zāļu pieejamību visiem pacientiem krīzes situācijās.

Krīze var būt, piemēram, militāra rakstura, pandēmijas atkārtojums, ārvalstu ražotāju apjomu novirzīšana citur, lielākos vai savos mājas tirgos, vai citi iepriekš neparedzami apstākļi. Lai novērstu iespējamas zāļu pieejamības problēmas, Veselības ministrijai sadarbībā ar citām atbildīgajām iestādēm un nevalstiskajiem partneriem, nekavējoties būtu jāsāk darbs pie nacionālā medikamentu rezerves fonda izveides.

Situācijas nopietnību apliecina arī Latvijas veselības aprūpes speciālistu un farmaceitu vidū veiktā aptauja*, kas rāda, ka tikai 9% no nozarē strādājošajiem pēdējo četru gadu laikā visi darbam nepieciešamie medikamenti ir bijuši pieejami. Kā visbiežākie iemesli medikamentu nepieejamībai minēti tieši pārrāvumi starptautiskajās piegādēs un ārvalstu ražotāju noteiktās piegādes kvotas. Tikai 11% no aptaujātajiem speciālistiem uzskata, ka valsts ir sagatavota medikamentu apgādei iedzīvotājiem ārkārtas situācijās, turklāt tikai 13% jūtas pietiekami informēti par to, kā tiktu nodrošināta medikamentu apgāde un izsniegšana pacientiem šādās situācijās.

No nākamā gada 1. janvāra veterināro zāļu novērtēšanu un reģistrāciju veiks Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Novērtēšanas un reģistrācijas centrs, kas līdz šim bija pazīstams ar nosaukumu PVD Pārtikas centrs.

Līdz ar veterināro zāļu novērtēšanas un reģistrācijas funkciju pārņemšanu no Zāļu valsts aģentūras, no nākamā gada visus veterināro zāļu aprites posmus, sākot ar veterināro zāļu reģistrāciju un beidzot ar pēc reģistrācijas un veterināro zāļu aprites uzraudzību, veiks tikai Pārtikas un veterinārais dienests, tādējādi vienkāršojot birokrātiskās procedūras, padarot šo procesu efektīvāku un skaidrāku uzņēmējiem, informē PVD. Līdz šim veterināro zāļu apriti uzraudzīja trīs valsts institūcijas – Zāļu valsts aģentūra, Pārtikas un veterinārais dienests un Veselības inspekcija. Bez tam no jaunā gada veterināro zāļu reģistrācijas procedūru izmaksas, atkarībā no pakalpojuma veida, ir samazinātas no 9 līdz 30 %.

Aptieku īpašnieku asociācija (AĪA) vērš uzmanību, ka medikamentu nepietiekamā pieejamība apgrūtina kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes sniegšanu iedzīvotājiem.

Par zāļu trūkumu aptiekās tiek ziņots visā Eiropas Savienībā, un lielākoties to rada ražotāju nespēja piegādāt nepieciešamo zāļu daudzumu, par ko liecina arī ES Farmācijas grupas (Pharmaceutical Group of the European Union, PGEU) veiktā biedru aptauja, kuras ietvaros dalībvalstis ziņo par medikamentu nepieejamību.

PGEU aptaujā piedalījās 24 ES valstu organizācijas, kuru biedri atzina, ka iepriekšējā gada laikā saskārušies ar zāļu trūkumu aptiekās. Lielākā daļa – 21 valsts no 24 – norāda, ka, salīdzinot ar 2018. gadu, situācija ir pasliktinājusies. Valstis ziņo par zāļu trūkumu visās slimību kategorijās. Lielākā daļa respondentu (67%) norāda, ka aptaujas aizpildīšanas laikā viņu valstī trūkst vidēji 200 medikamentu.

Zāļu lieltirgotavu kopējais apgrozījums šā gada pirmajā pusgadā ir sasniedzis 232,5 milj. Ls, kas ir par 12,4% vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos, liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) apkopotā statistika.

Nemainīgi lielākais zāļu apgrozījums ir lieltirgotavai Recipe Plus, kas apgrozījusi 50,6 milj. Ls, kam ar 41,3 milj. Ls apgrozījumu seko Tamro, bet Roche Latvija apgrozījums bija 30,5 milj. Ls.

ZVA dati liecina, ka par 3% ir palielinājies arī Latvijas zāļu ražotāju saražotais zāļu apjoms. Zāļu ražotāji kopumā saražojuši zāles par 41,94 milj. Ls, no kā lielāko daļu veido eksports – 37,43 milj. Ls apmērā.

Savukārt zāļu ražotāju Latvijā pārdotais zāļu apjoms nav būtiski mainījies, pirmajā pusgadā sasniedzot 4,51 milj. Ls. Latvijas zāļu ražotāju vidū joprojām pārliecinošs līderis ir Grindeks, sasniedzot 23 milj. Ls kopējo zāļu apgrozījumu, no tiem 22 milj. Ls – veido zāļu realizācija ārpus Latvijas.

Zāļu valsts aģentūra (ZVA) anulējusi zāļu lieltirgotavas SIA Astra Pharma licenci, aģentūra LETA uzzināja Veselības inspekcijā.

Licence uzņēmumam anulēta 10.jūlijā.

Kā aģentūrai LETA norādīja ZVA pārstāve Dita Okmane, zāļu lieltirgotavai licence atņemta, jo Astra Pharma bija pārkāpusi farmācijas jomu regulējošo normatīvo aktu prasības zāļu izplatīšanas jomā, kas skar sabiedrības veselības intereses.

Viņa arī piebilda, ka minētais komersants šo anulēto licenci nevar atjaunot.

Kā ziņots, aizdomās par viltotu zāļu izplatīšanu ZVA apturējusi licenci lieltirgotavai SIA Astra Pharma. Informāciju par iespējamu zāļu viltojumu Latvijā ZVA saņēmusi no Eiropas Zāļu aģentūras.

ZVA skaidroja, ka viltojums nav saistīts ar zāļu sastāvu, bet gan zāles iepirktas no nelicencēta uzņēmuma, kas arī tiek klasificēts kā zāļu viltojums. Konkrētās zāles Latvijā neesot nonākušas, uzņēmums, iespējams, bijis starpnieks zāļu nogādei citās valstīs.

Ģenēriskās zāles ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kā mazināt zāļu cenas un padarīt tās pieejamākas pacientiem

To intervijā DB uzsver Egils Jurševics, AS Grindeks valdes priekšsēdētāja padomnieks nozares politikas jautājumos.

Fragments no intervijas, kas publicēta 28. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Veselības ministrija norāda, ka pacienti par kompensējamām zālēm gadā pārmaksā 25 miljonus eiro, jo savā zāļu grupā neizvēlas lētāko medikamentu ar vislielāko valsts līdzfinansējumu, kas var būt pat 100% apmērā. Nereti pacienti un ārsti vairāk uzticas dārgākajām oriģinālzālēm, nevis tā sauktajiem patentbrīvajiem medikamentiem jeb ģenēriķiem. Kā jūs komentētu šo situāciju?

Zāļu valsts aģentūra informē, ka 2019. gada septembrī zāļu lieltirgotavas Latvijā realizējušas 4,10 milj. zāļu iepakojumu par 41,38 milj. eiro (ar PVN). Naudas izteiksmē tas ir par 13% vairāk nekā šī gada augustā un par 28% vairāk nekā 2018. gada septembrī.

Vispārēja tipa aptiekām septembrī tika pārdoti 3,75 milj. zāļu iepakojumu 32,22 milj. eiro vērtībā.

Ārpus Latvijas pārdotas 498 dažāda nosaukuma Latvijas Zāļu reģistrā iekļautas zāles, tai skaitā 234 kompensējamo zāļu sarakstā iekļautas zāles.

Vidējā lieltirgotavas realizācijas cena par vienu zāļu iepakojumu septembrī bija 10,10 eiro, savukārt mediānas cena – 5,49 eiro ar PVN, tostarp, Latvijas Zāļu reģistrā iekļautām zālēm – 5,38 eiro, nereģistrētām zālēm 13,73 eiro.

Zāļu ražotāji un to pārstāvji septembrī zāļu cenu pieaugumu deklarējuši 85 zālēm, bet cenas samazinājums deklarēts 20 zālēm. Par iemeslu cenu pieaugumam reģistrācijas apliecību īpašnieki minējuši ražošanas izmaksu pieaugumu, energoresursu sadārdzināšanos un darba algu pieaugumu.

Zāļu lieltirgotavu kopējais zāļu apgrozījums 2017. gada trešajā ceturksnī Latvijā bija 138,02 miljoni eiro (ar PVN) – tas ir par 1 % mazāk nekā 2017. gada 2. ceturksnī, informē Zāļu valsts aģentūra.

Salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pērn zāļu apgrozījums pieaudzis par 14 %.

Ārpus Latvijas 2017. gada 3. ceturksnī 25 zāļu lieltirgotavas realizējušas 697 dažādu nosaukumu Latvijas Zāļu reģistrā iekļautās zāles (tai skaitā 292 kompensējamo zāļu saraksta zāles) 30,01 milj. eiro vērtībā, kas ir par 14 % vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Zāļu ražotāji un to pārstāvji Zāļu valsts aģentūrai 2017. gada 3. ceturksnī deklarējuši cenu paaugstinājumu 93 zālēm, savukārt 80 zālēm cena pazemināta (informācija par produktiem, kuriem jūlijā, augustā un septembrī mainīta cena, pieejama publikācijās par konkrēto mēnesi Zāļu valsts aģentūras tīmekļa vietnē).

2015. gada novembrī zāļu lieltirgotavu kopējais zāļu realizācijas apgrozījums Latvijā bija 28,53 miljoni eiro (ar PVN), kas ir par 1% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī, bet par 9% vairāk nekā 2014. gada novembrī, informē Zāļu valsts aģentūra (ZVA).

Vispārēja tipa aptiekām novembrī realizēti medikamenti 23,74 miljonu eiro vērtībā.

Ārpus Latvijas izvestas 516 dažādu nosaukumu Latvijas zāļu reģistrā iekļautās zāles (tai skaitā 223 kompensējamo zāļu saraksta zāles) par 7,76 miljoniem eiro, kas ir par 1 % mazāk nekā oktobrī.

Vidējā lieltirgotavas realizācijas cena par vienu zāļu iepakojumu novembrī bija 7,82 eiro ar PVN.

Aprēķinos par zāļu patēriņu Latvijā netika ņemti vērā dati par zāļu pārdošanas apjomiem no vienas zāļu lieltirgotavas uz citu zāļu lieltirgotavu.

Šā gada martā zāļu lieltirgotavu kopējais zāļu realizācijas apgrozījums Latvijā bija 33,62 miljoni eiro, kas ir par 9% vairāk nekā februārī un par 13% vairāk nekā 2015. gada martā, informē Zāļu valsts aģentūra.

Vispārēja tipa aptiekām martā realizēti medikamenti 28,99 miljonu eiro vērtībā.

Ārpus Latvijas izvestas 542 dažādu nosaukumu Latvijas Zāļu reģistrā iekļautās zāles (tai skaitā 245 kompensējamo zāļu saraksta zāles) par 7,85 miljoniem eiro, kas ir par 2% mazāk nekā 2016. gada februārī.

Vidējā lieltirgotavas realizācijas cena par vienu zāļu iepakojumu martā bija 8,24 eiro ar PVN.

Aprēķinos par zāļu patēriņu Latvijā netika ņemti vērā dati par zāļu pārdošanas apjomiem no vienas zāļu lieltirgotavas uz citu zāļu lieltirgotavu.

Šā gada janvārī zāļu lieltirgotavu kopējais zāļu realizācijas apgrozījums Latvijā bija 29,28 milj. eiro, kas ir par 1% vairāk nekā 2014. gada decembrī un par 6% vairāk nekā 2014. gada janvārī, informē Zāļu valsts aģentūra.

Vispārēja tipa aptiekām janvārī realizēti medikamenti 25,28 milj. eiro vērtībā.

Ārpus Latvijas izvestas 492 dažāda nosaukuma Latvijas Zāļu reģistrā iekļautās zāles (tai skaitā 208 kompensējamo zāļu saraksta zāles) par 5,71 milj. eiro, kas ir par 3% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī.

Vidējā lieltirgotavas realizācijas cena par vienu zāļu iepakojumu janvārī bija 6,84 eiro ar PVN. Aprēķinos par zāļu patēriņu Latvijā netika ņemti vērā dati par zāļu pārdošanas apjomiem no vienas zāļu lieltirgotavas uz citu zāļu lieltirgotavu.