Tirdzniecība un pakalpojumi

No 12 Latvijā pārbaudītiem tūrisma birojiem patērētāju tiesības tiešsaistē ievēro tikai viens

Žanete Hāka, 15.04.2014

Jaunākais izdevums

Latvijā tikai viens no 12 pārbaudītajiem ceļojumu un viesnīcu pakalpojumu tiešsaistes tirgotājiem ievēro Eiropas patērētāju aizsardzības tiesības, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

Pārbaudēs, kas veiktas pērn, visiem 12 tirgotājiem tika konstatēti pārkāpumi, un līdz šā gada aprīļa sākumam tos novērsusi viena kompānija, savukārt 11 pārkāpumi nav novērsti.

Kopumā Eiropā 382 no 552 pārbaudītajām ceļojumu un viesnīcu pakalpojumu tirdzniecības tīmekļa vietnēm nav ievērotas Eiropas patērētāju aizsardzības tiesības, secināts pērn Eiropas valstu patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu veiktajās pārbaudēs.

Pēc efektīvu koriģējošu pasākumu piemērošanas ir panākts, ka 62% no pārbaudītajām tīmekļa vietnēm tagad izturas pret patērētājiem atbilstoši likumdošanai. Eiropas iestādes turpina darbu, lai nodrošinātu patērētāju tiesību pilnīgu ievērošanu, tādēļ pārējās vietnes (38%) var sagaidīt pret tām vērstu turpmāku rīcību.

«Katrs trešais interneta lietotājs Eiropas Savienībā pasūta ceļojumus un viesnīcu pakalpojumus tiešsaistē. Mums viņiem ir jāgarantē, ka rezervēšana internetā ir droša un uzticama. Pateicoties dalībvalstu un Komisijas kopīgajiem centieniem, no 552 tūrisma tīmekļa vietnēm, kuras mēs pārbaudījām, 62% tagad atbilst ES patērētāju tiesību aktu prasībām. Es neatslābstoši strādāšu, lai panāktu patērētāju tiesību pilnīgu ievērošanu, un šajā nolūkā centīšos izmantot jau esošās struktūras,» saka ES patērētāju politikas komisārs Nevens Mimica.

Eiropas Komisija regulāri koordinē tīmekļa vietņu saskaņotās pārbaudes, ko veic valstu tiesībaizsardzības iestādes, lai konstatētu patērētāju aizsardzības tiesību pārkāpumus un tādējādi nodrošinātu šo tiesību ievērošanu. 2013. gada vasarā valstu iestādes pārbaudīja tīmekļa vietnes, kurās pārdod aviobiļetes un viesnīcu pakalpojumus, tostarp gan tirgotāju, gan starpnieku vietnes.

Pēc pārbaudēm valstu iestādes atklāja, ka tikai 31% no pārbaudītajām vietnēm ievēroja ES noteikumus. Pēc tam valstu iestādes vai nu sazinājās ar valstu uzņēmumiem, kas pārvalda prasībām neatbilstošas tīmekļa vietnes, lai panāktu to atbilstību ES patērētāju tiesībām, vai arī attiecībā uz ārvalstu uzņēmumiem lūdza kompetentās dalībvalsts palīdzību. Līdz šim nepilnības ir novērstas 173 tīmekļa vietnēs. Attiecībā uz 209 tīmekļa vietnēm notiek tiesvedība, tostarp 52 tirgotāji ir apņēmušies novērst savu tīmekļa vietņu nepilnības.

Tīmekļa vietnes tika pārbaudītas, lai noteiktu, vai informācija par galvenajiem pakalpojumu aspektiem ir viegli pieejama, vai cena tiek norādīta agrīnā rezervācijas posmā un aptver izvēles papildpakalpojumus, vai tīmekļa vietnēs ir sniegtas e-pasta adreses, uz kurām var sūtīt jautājumus un sūdzības, un lai konstatētu, vai tīmekļa vietnēs ir norādīti vispārējie noteikumi, kas pieejami pirms pirkuma izdarīšanas skaidrā un viegli uztveramā valodā.

Tika konstatēts, ka 162 jeb 30% tīmekļa vietņu trūkst obligāti norādāmas informācijas par tirgotāja identitāti, tostarp e-pasta adreses. Līdz ar to patērētājiem ir grūti sazināties ar pakalpojumu sniedzēju, 157 tīmekļa vietnēs jeb 28% trūkst skaidras norādes par to, kā iesniegt sūdzību.

Tāpat secināts, ka 133 jeb 24% vietņu izvēles papildpakalpojumi, piemēram, bagāžas maksa, apdrošināšanas maksa, maksa par prioritāru iekāpšanu, nebija fakultatīvi.

Savukārt 122 jeb 20% vietņu pakalpojuma kopējā cena nebija norādīta sākumā, kad bija aplūkojami galvenie rezervācijas elementi.

Turpmāk valstu līmenī tiks turpinātas administratīvās procedūras vai tiesvedības saistībā ar 209 vietni, kas joprojām neatbilst prasībām. Turklāt dažas prakses ceļojumu pakalpojumu nozarē tiek papildus pārskatītas, lai patērētājiem būtu visa vajadzīgā informācija un tie varētu izdarīt apzinātu izvēli.

Aizvien lielāks Eiropas iedzīvotāju īpatsvars iegādājas ceļojuma pakalpojumus tiešsaistē: 2012. gadā 32% Eiropas patērētāju, kam ir piekļuve internetam, pasūtīja lidmašīnas biļetes vai viesnīcu tiešsaistē (Eurostat dati no 2012. gada apsekojuma par iepirkšanos internetā). Ceļojumu pakalpojumu nozare, tūrisma nozare un ar to saistītās nozares veido aptuveni 10% no ES IKP. Eiropas iedzīvotāji 2011. gadā devās vairāk nekā vienā miljardā brīvdienu ceļojumos, no kuriem gandrīz 80% bija Eiropas Savienībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma aģentūru ieņēmumi aug, lai gan daudzi cilvēki uzskata, ka neizmanto to pakalpojumus

Kāpēc tā, intervijā DB stāsta Aivo Takis, īpašnieks vienai no lielākajām un vecākajām ceļojumu kompānijām Estravel AS. Ilgus gadus šīs ceļojumu aģentūras lielākais akcionārs bija somu aviokompānija Finnair, bet pagājušā gada beigās viņš to atpircis.

«Ir moderni neizmantot tūrisma aģentūras pakalpojumus. Jo jaunāks cilvēks, jo biežāk viņš domā, ka nekad neizmantos ceļojuma biroja pakalpojumus. Tajā pašā laikā daudzi cilvēki tos izmanto, taču nenojauš par to. Cilvēki, kuri rezervē viesnīcas booking.com vietnē, nezina, ka tā ir tāda pati tūrisma aģentūra kā daudzas citas un strādā pēc tādiem pašiem principiem un licencēm. Vienīgā lieta, kā nav booking.com, ir liels birojs ar skatlogiem ielas līmenī, kas izskatās pēc tradicionālas tūrisma aģentūras. Visi tiešsaistes pakalpojumu tirgotāji patiesībā ir ceļojumu aģentūras. Varbūt uzņēmumu nākotnē nesauks par tūrisma aģentūru, un es vēl nezinu, kā tieši to dēvēs, bet tas nav tik svarīgi – ja cilvēki izmanto pakalpojumu, viņiem ir nepieciešamība pēc tā,» norāda A. Takis. Viņš piebilst, ka daudzi cilvēki nezina atšķirību starp tūrisma aģentūru un operatoru. Tūroperators ir pakalpojumu ražotājs un piedāvājumu izstrādātājs, bet aģentūra to tikai pārdod, piedāvā saviem klientiem. «Mēs paši neko neražojam – neorganizējam savus čarterreisus, neizstrādājam programmas. Kopš 1995. gada esam «tradicionāla» tūrisma aģentūra,» saka A. Takis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Paplašina patērētāju tiesības, iegādājoties preces un pakalpojumus internetā

Žanete Hāka, 13.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien visās Eiropas Savienības dalībvalstīs stājas spēkā Direktīva par patērētāja tiesībām attiecībā uz iepirkšanos internetā, kas būtiski stiprinās patērētāju aizsardzību, iegādājoties preces un pakalpojumus internetā, slēdzot tā saucamos distances līgumus, kā arī slēdzot līgumus ārpus uzņēmuma telpas, piemēram, apmeklējot patērētāju viņa mājās, uz ielas vai tirgotāja rīkotas ekskursijas laikā.

Kā informē Ekonomikas ministrija, Latvijā šīs normas ietvertas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuru spēkā stāšanās datums arī ir 13.jūnijs.

Nolūkā plašāk informēt sabiedrību par tās jaunajām tiesībām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs sadarbībā ar Eiropas Komisiju šā gada 26. jūnijā uzsāks iedzīvotāju informēšanas un izglītošanas kampaņu, kas norisināsies populārākajās tirdzniecības vietās 7 lielākajās Latvijas pilsētās.

Kampaņas ietvaros patērētāji tiks informēti gan par aktuālajiem jautājumiem preču un pakalpojumu iegādei internetā, gan par citiem patērētāju tiesību aspektiem, lai iedzīvotāji saņemtu pilnīgu un patiesu informāciju par precēm un pakalpojumiem pirms to iegādes, kā arī zinātu savas tiesības un nepieciešamo rīcību gadījumos, kad patērētāja tiesības tiek pārkāptas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Drukātie čeki – nozares dinozaurs izmiršanas priekšvakarā

Liene Perija, "Rimi" Digitālās attīstības direktore, 08.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas laikmetā, no kura Covid-19 pandēmijas ietekmē izvairīties varējis vien retais, ierastos risinājumus arvien biežāk nomaina jauni inovatīvu tehnoloģiju produkti.

Tirdzniecības nozarē dabisks attīstības solis ir digitālie čeki, ko šobrīd jau ievieš Igaunijā, kamēr Latvija un Lietuva tam vēl tikai gatavojas. Vienlaikus tas ir atgādinājums – šis ir arī ilgtspējības laikmets, kurā drukātie čeki, kam vajadzīgi bezgalīgi termālā papīra ruļļi, neskaitāmi printeri un nebeidzami loģistikas resursi, lai to visu nogādātu veikaliem, apēd ievērojamus dabas resursus. Kaut arī sabiedrība Latvijā pieprasījumu pēc digitālajiem čekiem pagaidām vēl neveido, tas būtu vērtīgs ieguvums visiem.

Drukātie čeki ir daļa no milzīgas industrijas. Visvairāk datu pieejams par ASV, kur termālā papīra ražošana un tirdzniecība ik gadu ienes apmēram 4 miljardus dolāru. Drukāto čeku ietekmi uz vidi nevar vērtēt tikai papīra izteiksmē – tās ir arī loģistikas izmaksas, lai šo papīru piegādātu veikaliem, tam nepieciešamā degviela, izmeši, kas rodas šajā procesā, resursi printeru ražošanai, tintes un regulāras apkopes izmaksas utt. Apmēram 13% pasaulē nocirsto koku nonāk papīra ražošanā, taču vēl krietni vairāk iet bojā, lai saražotu degvielu, kas padara šo papīru pieejamu. Tikmēr digitālie čeki krājas attiecīgā tirgotāja mobilās lietotnes kontā vai klienta e-pastā, ievērojami samazinot nepieciešamo resursu patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rosinātās akcīzes nodokļa izmaiņas, ko lemts skatīt šodien Saeimas Budžeta un finanšu komisijā, radīs zaudējumus valsts budžetā gan paša akcīzes nodokļa, gan pievienotās vērtības nodokļa, gan arī darba spēka nodokļu segmentā, uzskata Latvijas Alkohola nozares asociācija.

Pēdējos gados valdības lēmumi jau ir ievērojami ietekmējuši pierobežas biznesu, piemēram, Covid-19 laikā noteiktie ceļošanas ierobežojumi un robežu slēgšana, tad akcīzes nodokļu paaugstināšana 2021.gadā un tagad atkal gaidām kārtējo alkoholisko dzērienu nodokļu likmju paaugstināšanu.

SIA Aldar Latvia “SuperAlko” tīkla veikali, jo īpaši pierobežā, ir nozīmīgs alkoholisko dzērienu tirgotājs Latvijā, kura veikali ir atpazīstami visā Baltijas un ziemeļvalstu reģionā. Sagatavotajiem grozījumiem Akcīzes nodokļa likumā, ar kuriem (it kā) plānots gūt papildu ieņēmumus valsts budžetā, lai nodrošinātu finansējuma pieaugumu valsts funkciju darbībai un ekonomikas attīstībai, tieši otrādi radīs zaudējumus valsts budžetā, norāda alkohola nozares pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūristi, kas patlaban atrodas Indijā, stāsta par problēmām, ar kurām saskaras pēc valstī veiktajām naudas reformām.

Kā vēstīts pagājušajā nedēļā no apgrozības tika izņemtas 500 (6,80 eiro) un 1000 (13,60 eiro) rūpiju naudaszīmes, tādējādi cīnoties pret korupciju un nelikumīgiem naudas uzkrājumiem.

Tas novedis pie garām rindām pie bankām, cilvēkiem cenšoties apmainīt vecās banknotes pret jaunām 500 un 2000 rūpiju banknotēm, bet bankomātos beigusies nauda.

Novembris ir laiks, kad uz Indiju, pateicoties labajiem laikapstākļiem, sāk doties tūristi. Valstī patlaban notiekošais varētu negatīvi ietekmēt tūrisma nozari.

Tūristi BBC stāsta par Indijā piedzīvoto.

«Bankās beigusies nauda, vai, ja izdodas atrast banku ar naudu un izstāvēt rindu, tās maina maksimums 4000 rūpiju. Par laimi daži restorāni, kurus apmeklēju, joprojām pieņem vecās naudaszīmes, tādēļ varu paēst un tad iztikt ar nelielu naudas daudzumu, lai iegādātos pirmās nepieciešamības preces, piemēram, ūdeni, augļus. Diemžēl viesmīļi no manis nesaņem dzeramnaudu, jo mazās naudaszīmes ir tik vērtīgas, bet es esmu apsolījusi viņiem to atlīdzināt,» stāsta kāda tūriste. Dažos uzņēmumos pieņemot arī kredītkartes. Vēl viena problēma - ja izdodas iegūt jauno 2000 rūpiju naudaszīmi, mazie tirgotāji to nevar pieņemt, jo tiem nav pietiekami daudz naudas, lai izdotu atlikumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Latvijas Tekstils Com direktoru Oskaru Polmani

Sagatavojusi Lelde Petrāne, 18.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Londonā dibinātā finanšu tehnoloģiju kompānija «Revolut» ir ieguvusi bankas licenci Lietuvā un plāno sākt piedāvāt bankas pakalpojumus nākamā gada otrā pusē.

Licenci izsniegusi Eiropas Centrālā Banka saskaņā ar Lietuvas Bankas ierosinājumu. «Tas mums ir ļoti svarīgs solis, taču galvenie darbi vēl tikai sāksies. Plānojam, ka mūsu sistēmas, lai sāktu sniegt bankas pakalpojumus, būs sagatavotas nākamā gada otrajā pusē. Lietuva būs pirmā valsts, kurā iepazīstināsim ar visiem jaunumiem, kas pēc tam pakāpeniski tiks izplatīti citās ES valstīs,» saka Andris Bičeika, «Revolut» biznesa attīstības vadītājs. Viņš paskaidro, ka tehniski tā ir specializētā bankas licence, kas ļaus pieņemt depozītus un izsniegt aizdevumus, kas arī bijis kompānijas galvenais mērķis. «Pilnā» bankas licence iekļauj arī atļauju strādāt ar investīciju instrumentiem, bet tas uzņēmumam neesot bijis vajadzīgs, tāpēc tai derēja specializētā licence.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai mums sevi pārdēvēt par universālveikalu vai iepirkšanās ciematu, lai varētu likumīgi darboties?

Zane Šulca, t/c "Galleria Riga" vadītāja, 12.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 7.aprīlī Ministru kabinets lēma pilnībā atteikties no preču sarakstiem un atvērt tirdzniecības platības, kas mazākas par 7000 kvadrātmetriem, vai tādas, kas lielākas par 7000 kvadrātmetriem un neiznomā tās vairāk kā pieciem veikaliem vai pakalpojumu sniedzējiem.

Mazie tirgotāji ar Drošas tirdzniecības konceptu iepazīstas pirmo reizi. Bet mēs, tirdzniecības centri, to esam ieviesuši jau šī gada februāra sākumā. Medijos publiskotajā informācijā valsts pārvalde atzīst, ka eksperiments ir norisinājies veiksmīgi, Drošas tirdzniecības koncepts darbojas un varam spert nākamo soli - atvērt visu tirdzniecības nozari, atskaitot vienu tās formu - lielos tirdzniecības centrus.

Jaunie mazumtirdzniecības noteikumi - ņirgāšanās par tirdzniecības centriem 

Pagājušajā ceturtdienā, 01.04., pieņemtie valdības lēmumi attiecībā uz aizliegumu strādāt...

8.februārī tikām iepazīstināti ar Drošas tirdzniecības konceptu, kura ieviešana, efektivitāte un ievērošana tika un joprojām tiek kontrolēta ik dienu. Mums ir vairāk vietas katra klienta 25 kvadrātmetriem, nekā mazā veikaliņā, kura vienīgā ventilācija ir atvērtas durvis. Savukārt Galleria Riga ventilācijas sistēma nodrošina ļoti labu gaisa apmaiņu. Vēl būtiskāk ir tas, ka mums ir visi nepieciešamie resursi drošas tirdzniecības vides uzturēšanai un kontrolei.

Ministru kabinets lēmumu ierobežot tirdzniecības centru darbību pamato ar pārāk lielu apmeklētāju pulcēšanās risku tirdzniecības centros. Tomēr netiek ņemts vērā, ka uz tirdzniecības centriem attiecas tieši tie paši noteikumi, kas attiecas uz jebkuru citu tirdzniecības vietu ārpus tiem. Kaut vai šādā aspektā - aprēķinot un kontrolējot maksimālo apmeklētāju skaitu tirdzniecības centra platībā, nav nekādas atšķirības, kur veikali atrodas - uz ielas vai tirdzniecības centrā.

Rīgas tirdzniecības centri pārceļas uz ārtelpām 

Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti...

Mūsu klients ciena savu laiku. Mūsu klients zina, ko grib, kas viņam ir nepieciešams, un prot to ātri atrast. Mēs, Galleria Riga, esam šeit, jo mūsu klientam ir svarīgākas lietas, ko darīt - ne stundām izklaidēties starp veikalu plauktiem. Mūsu klients vēlas nopirkt sezonas apavus tad, kas tie ir nepieciešami, nevis nedēļām gaidīt piegādi uz pakomātu vai gaidīt uz ielas, kad apavus atnesīs uz preču saņemšanas punktu. Mūsu klients labprātāk maltīti ieturētu kādā no āra terasēm, nevis uz ielas vai automašīnā. Mūsu klients grib stiprināt veselību un garu, sportojot mūsu plašajā sporta klubā. Jāpiebilst, valdība jau pirms laba laika atļāva ceļot uz ārzemēm, piebilstot, ka tas nav vēlams. Nu tad, lūdzu, ļaujiet cilvēkiem iepirkties savā apkaimē, nevis plānot un īstenot garu ceļojumu sabiedriskajā un starppilsētu transportā uz kādu veikalu, kas ir atvērts!

Jau gadu kopš pandēmijas sākuma un diemžēl arī šobrīd lielie tirdzniecības centri ir spiesti turpināt cīnīties par savu kodolu - tirdzniecības centra veikaliem, kas nevar strādāt, jo izvēlējušies būt vietā, kas, izrādās, ir nosaukta nepareizi - par tirdzniecības centru. Vai mums jāapsver iespēja sevi pārdēvēt par universālveikalu vai iepirkšanās ciematu, lai varētu likumīgi darboties? Jo arī Galleria Riga ir veikali, kuriem ir atsevišķa ieeja no ielas. Taču tie nedrīkst vērt durvis apmeklētājiem. Kas šajā gadījumā liecina par vienlīdzības principu lēmumu pieņemšanā? Izrādās, visi ir vienlīdzīgi, bet citi ir vienlīdzīgāki.

No lielajiem tirdzniecības centriem tiek prasīta nekavējoša un precīzi koordinēta rīcība, ieviešot un uzturot visus ierobežojumus, kas netiek vispār apspriesti - gluži pretēji, bez ierunām godprātīgi tiek un tiks pildīti. Tomēr joprojām valdība mūs nedzird. Piekrītam kolēģiem nozarē - iespējams, par mums ņirgājas, bet tā īsti smiekli nevienam vairs nenāk. Ministru kabineta 7.aprīļa lēmums daudzus atvēra, bet ne mūs. Mūs tas vēl vairāk aizver. Mēs, tirdzniecības centrs Galleria Riga, atbilstam visiem kritērijiem pat vairāk nekā daudzi, kuriem šobrīd ir ļauts strādāt. Kāpēc šāda netaisnība?

Komentāri

Pievienot komentāru