Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Augstās energoresursu un apkures cenas daudzus pamudinājušas sākt plānot ēku ārsienu siltināšanu. Kādus siltināšanas materiālus izvēlēties? Akmens vate, putu polistirols un vēl citi – kurš no tiem ilgtermiņā būs labāka izvēle? Lasi un uzzini vairāk!

Fasādes siltināšana – kāpēc tā nepieciešama

Vairums Latvijas iedzīvotāju dzīvo ēkās, kas celtas pirms vairākām desmitgadēm un neatbilst mūsdienu energoefektivitātes rādītājiem. Samazinot siltuma zudumus, iespējams būtiski ietaupīt –, lai nodrošinātu komfortablu iekštelpu temperatūru, vajadzēs patērēt mazāk energoresursu un attiecīgi mazāk maksāt.

Siltināšanas materiālu veidi

Foto: Freepik.com

Plānojot ēkas siltināšanu, galvenais jautājums ir, kuru no siltināšanas materiāliem izvēlēties – ikvienam no tiem ir savas priekšrocības, taču ir arī trūkumi un lietošanas specifika, kas jāņem vērā.

Kaut arī viena no informācijas laikmeta iezīmēm - piekļuve informācijai bezprecedenta mērogā - ir pārveidojusi sabiedrību un līdz ar to arī uzņēmējdarbības vidi, rodas jautājums, vai sabiedrība ir kļuvusi patiesāka un cik lielā mērā tas ir ietekmējis biznesa ētikas vidi.

Pakāpeniski laika gaitā ir palielinājusies izpratne par uzņēmējdarbības ētisko dimensiju. Tomēr krīzes situācijās visbiežāk atklājas patiesās ētikas vērtības. Ar interneta laikmeta parādīšanos 20.gadsimta beigās tika izstrādāti profesionālās ētikas kodeksi uzņēmumu stratēģisko mērķu sasniegšanai. Ja atzīstam, ka biznesam šodien ir divi mērķi - rentabilitāte un atbildība -, varētu pieņemt, ka biznesa ētika šobrīd ir daudz labākā situācijā nekā agrāk. Neraugoties uz to, viens no vissvarīgākajiem ētiskajiem apsvērumiem pēdējo gadu laikā ir bijis patērētāju privātuma saglabāšana, kamēr uzņēmumi turpina iegūt informāciju no lietotājiem mārketingam vērtīgu datu apstrādei. Tāpat priekšplānā aizvien straujāk izvirzās atbildība pret vidi, kurā visi dzīvojam.

Otrdien, 25. oktobrī, Ministru kabineta (MK) sēdē skatīts rīkojuma projekts par kopējām valsts pārvaldē auditējamām prioritātēm 2017. gadam. Paredzēts, ka nākamgad prioritāte būs valsts pārvaldes pakalpojumu, tajā skaitā šo pakalpojumu elektronizācijas jeb e-pakalpojumu jomas, auditi, informē Finanšu ministrija.

Šī prioritāte izvēlēta, ņemot vērā līdz šim identificētos trūkumus publisko pakalpojumu jomā. Tie ietver sistēmiskas problēmas saistībā ar administratīvā sloga mazināšanu, pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu, valsts pārvaldes efektivitātes un caurskatāmības nodrošināšanu, salīdzinoši zemu dokumentu vadības elektronizācijas līmeni un e-pakalpojumu izmantošanu.

Publisko pakalpojumu sniegšanas pilnveidošana ir būtiska valsts pārvaldes modernizācijas un valsts pārvaldes strukturālo reformu sastāvdaļa, kā arī ir viens no valdības prioritārajiem rīcības virzieniem tautsaimniecības attīstībā. Tāpēc paredzēts, ka nākamgad iekšējiem auditoriem būtu jānovērtē savā resorā izveidotā iekšējās kontroles sistēmas darbība un tās efektivitāte valsts pārvaldes pakalpojumu, tajā skaitā e-pakalpojumu, sniegšanā.

Ir griba attīstīt jaunu, nebijušu tūrisma produktu – ekskursijas uz akmens laikmetu. Šis piedāvājums ir simtprocentīgs Latvijas intelektuālais produkts, ko izstrādājuši pašmāju vēsturnieki, balstoties uz arheoloģiskajām liecībām.

Ideja balstās astoņu gadu garumā aprobētā ekskursiju modelī, kurš eleganti darbojas, bet līdz šim nav pārvēsts par biznesu. 2003. gadā ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu tika izveidota apmetne Drustu pagastā Gaujas krastā ar mērķi piesaistīt skolēnu grupas, lai audzēkņi reālā vidē spētu labāk izprast senvēsturi. Lai arī nozīmīga ir tā laika vides iedzīvināšana, piemēram, mitekļu rekonstrukcija, uzsvars tiek likts uz ekskursijas dalībnieku iesaisti akmens laikmeta ikdienas darbībās. Uguns iegūšanas veidi, keramikas veidošana, darbošanās ar graudberzi, mielasta gatavošana, plunčāšanās vienkocī un vēl citi tā laika materiālās kultūras apguves aspekti ļauj padarīt ekskursiju dinamisku un aizrautīgu. Tās ilgums ir aptuveni trīs stundas.

Viena no nozarēm, kurā nozīmīgas izejvielas ir tieši derīgie izrakteņi, ir būvmateriālu ražošana. Latvijā ir sastopami 13 veidu derīgie izrakteņi, kurus izmanto būvmateriālu ražošanā, – ģipšakmens, kaļķakmens, saldūdens kaļķis, šūnakmens, dolomīts, laukakmeņi, smilts, smilts–grants, māls, kvarca smilts, aleirīts, smilšmāls un mālsmilts. Visvairāk mūsu valstī ir smilts atradņu, un kopā ar prognozētajām iegulām Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra reģistrā ir reģistrētas 2023 šādas atradnes. Vismazāk reģistrēts ģipšakmens atradņu – divas, piektdien raksta laikraksts Diena.

Dienas aptaujātie būvmateriālu ražotāji vienlaikus paši iegūst arī derīgos izrakteņus. To atradnes uzņēmumiem vai nu pieder, vai arī tās tiek nomātas. Kā norāda uzņēmēji, derīgo izrakteņu ieguve ir samērā dārgs un darbietilpīgs process. Šīs izmaksas, protams, atspoguļojas arī būvmateriālu cenā, tomēr, kā atzīst ražotāji, ar Rietumeiropas valstu būvmateriālu cenām Latvijā ražotie būvmateriāli droši var konkurēt. Tāpat ražotāji norāda, ka prasības, lai iegūtu licenci derīgo izrakteņu atradnes izmantošanai, ir sarežģītas un laikietilpīgas, vienlaikus gan atzīst – prasības ir adekvātas, jo tās ir saistītas ne vien ar saimniecisko darbību, bet arī vides aizsardzību.

Šīs nedēļas nogalē Rīgas svētku laikā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp tiks slēgta transportlīdzekļu kustība 11. novembra krastmalā, informē Rīgas dome.

Tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm):

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (arī velorikšu, elektromobiļu un zirgu pajūgu satiksme);

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, posmā no Jaunielas līdz Poļu gātei un Bīskapa gātē (arī velorikšas, elektromobiļi un zirgu pajūgi);

- 13. augustā no plkst.8.00 līdz 20.00 Eksporta ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar caurlaidēm un transportlīdzekļus, kuriem nepieciešams iekļūt un izkļūt no Rīgas pasažieru ostas);

23. novembrī tiek uzsākta pieteikšanās vienīgajai būvniecības nozares profesionālo organizāciju organizētai valsts mēroga skatei Gada labākā būve Latvijā 2015. Latvijas Būvkomersantu reģistrā reģistrēti būvuzņēmēji, nozares sabiedriskās organizācijas, pasūtītāji, projektētāji un pašvaldības no 2015. gada 23. novembra līdz 2016. gada 15. janvārim var izvirzīt skatei Gada labākā būve Latvijā 2015 būves septiņās nominācijās.

«Latvijā ir daudz dārgakmeņu – tās ir mūsu izcilās būves, kas ir retums ar savu spēku un enerģiju,» uzskata Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs. «Ikvienu nomināciju skatē esam nosaukuši kāda dārgakmens vārdā, kas piešķir tai savu auru,» viņš paskaidro.

Dzīvojamā jaunbūve. Pasargā no stresa, nomierina un pozitīvi uzlādē. Akmens – gaišā jašma.

Sabiedriskā jaunbūve. Dod enerģiju un ir optimisma avots. Akmens – sarkanais rubīns.

Rekonstrukcija. Ļauj atgūt spēku un pārtapt, piešķir izlēmību. Akmens – dzeltenais cirkons.

Renovācija. Sargā pret pārmērībām, sniedz harmoniju un komfortu. Akmens – violetais ametists.

Sakarā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 98. gadadienas svinību pasākumiem 18. novembrī pilsētā ieviesīs satiksmes ierobežojumus.

No 17. novembra plkst. 18.00 līdz 18. novembrim plkst. 23.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai. Daļēji satiksmes ierobežojumi 11. novembra krastmalā tiks ieviesti jau no 17. novembra rīta. Savukārt transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt minētajā šajā ielas posmā būs liegts no 16. novembra plkst. 20.00.

No 17.novembra plkst. 18.00 līdz 18.novembra plkst. 23.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Poļu gātē un Bīskapa gātē, posmā no 11.novembra krastmalas līdz ielai, kas atrodas paralēli 11.novembra krastmalai.

18.novembrī no plkst. 18.00 līdz plkst. 19.15 slēgs transportlīdzekļu satiksmi:

Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātes, LU Latvijas vēstures institūta un Oslo universitātes Kultūrvēstures muzeja arheologi un vēsturnieki sākuši īstenot pētniecisko projektu Tehnoloģiju pārnese minerālo resursu izmantošanā senākos laikos.

Projekta ietvaros paredzēts pētīt tehnoloģijas, kas aizvēsturiskos un vēsturiskos laikos izmantotas nozīmīgu minerālo resursu apstrādē, īpaši pievēršoties jautājumiem, kas saistīti ar tehnoloģiju pārnesi starp dažādām sabiedrībām un kultūrām. Nozīmīgs izejmateriāls darbarīku izgatavošanai akmens laikmetā bija krams, tāpēc gadu tūkstošu gaitā attīstījās īpašas metodes šī materiāla apstrādei, par kurām liecina arheoloģiskos izrakumos atrastie krama priekšmeti. Sadarbībā ar norvēģu speciālistiem tiks analizētas tehnikas, kas lietotas garu šķilu atšķelšanai no krama gabala, lai tās tālāk izmantotu darbarīku izgatavošanai, un pētīta šo tehnisko zināšanu pārnese Ziemeļeiropas kontekstā.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dizaina fabrikas speciālisti veido Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) krājumā esošu akmens laikmeta priekšmetu 3D modeļus, kas tiks izmantoti skolēnu iepazīstināšanai ar Latvijas senvēsturi, informē RTU.

RTU Dizaina fabrikas vecākais eksperts Gundars Miezītis stāsta, ka ir veikta muzeja kolekcijā esošo akmens laikmeta priekšmetu – harpūnas, bultas gala un makšķerāķa – 3D lāzerskenēšana. Izmantojot 3D drukas tehniku, šovasar tiks izgatavoti šo priekšmetu modeļi, katrs septiņos eksemplāros. Dodoties ekskursijā uz muzeju, skolēni tos varēs droši ņemt rokā, apskatīt, aptaustīt, izmēģināt. Tā muzeja vērtības būs pieejamākas apmeklētājiem un caur darbošanos tiks veicināta viņu vēstures izpratne, vienlaikus nekaitējot vēsturiskajām vērtībām.

3D modeļi būs maksimāli līdzīgi oriģināliem gan pēc skata, gan izmēra un pat tekstūras. «Lāzerskenēšana ir ļoti precīza uzmērīšanas tehnoloģija. Ar skenēšanas iekārtu, kas atgādina robota roku, tiek iegūts blīvs 3D punktu mākonis, kas ļauj datorā izveidot precīzu objekta trīsdimensiju modeli 3D drukai vai reversai inženierijai. Mūsu īpašumā esošais lāzerskeneris ir viens no precīzākajiem Baltijā, arī 3D printera precizitāte ir ļoti augsta. RTU Dizaina fabrikas komandā ir augsti kvalificēti eksperti ar plašām zināšanām, mums ir arī iepriekšēja pieredze sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju vēstures liecību saglabāšanā, izmantojot jaunākās tehnoloģijas. Piemēram, veikta 3D skenēšana ap 5000 gadu vecam koka elkam, kas bija sācis drupt,» norāda G. Miezītis. Sadarbībai ir redzams arī turpinājums – lai saglabātu sena māla trauka oriģinālo formu, plānots izveidot īpašu ietvaru, kas noturētu kopā arheoloģiskajos izrakumos uzietās lauskas bez līmēšanas.

Ideja, ka valdes locekļiem, kas nebūs no Eiropas Savienības (ES) un Norvēģijas, Islandes vai Lihtenšteinas, prasība par personīgu ierašanos Uzņēmumu reģistrā (UR) var tikt aizstāta ar obligātu prasību pēc viena valdes locekļa no Eiropas

Galavārds būs jāsaka parlamentam. DB jau rakstīja, ka valdība atbalstījusi Finanšu ministrijas priekšlikumu likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru», kas paredz, ka UR atliks ierakstu izdarīšanu komercreģistrā, ja valdes locekļi nebūs no ES un Norvēģijas, Islandes vai Lihtenšteinas, ja vien citu valstu valdes locekļi nebūs UR personīgi iesnieguši pieteikumus. Tas raisīja jautājumus par to, kā UR fiksēs šo valdes locekļu ierašanos, cik tas maksās, kā arī vai piedāvātā šķirošana – no Eiropas vai no citurienes – neradīs problēmas Latvijai ar investoriem no valstīm, ar kurām ir noslēgti investīciju aizsardzības līgumi, kuri šo valstu investoriem paredz tieši tādus pašus nosacījumus kā vietējiem.

SIA Agni izaugsmi veicinājuši vairāki nozīmīgi kamīnu montāžas pasūtījumi jaunajos daudzdzīvokļu māju projektos Rīgā un Jūrmalā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos trīs gados SIA Agni izdevies apgrozījumu kāpināt no 141 tūkstoša eiro 2011. gadā līdz 755 tūkstošiem eiro 2013. gadā. Tas ļāvis uzņēmumam iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošo kompāniju jeb Gazeļu sarakstā. SIA Agni direktors Hārdijs Parādnieks skaidro, ka izrāvienu nodrošinājuši vairāki veiksmīgi projekti Latvijā, kā arī ambiciozs projekts Vīnē.

Agni vārds 21 gada laikā biežāk tiek saistīts ar kamīniem, jo uzņēmums nodarbojas ar kamīnu un akmens izstrādājumu izgatavošanu, projektēšanu, tirdzniecību un montāžu, kā arī individuālu kamīnu un dabīgā akmens projektu izstrādi. Tomēr uzņēmuma darbības diapazons ir plašāks, jo pakalpojumu klāstu tas papildinājis ar NMC poliuretāna karnīžu tirgošanu, dekoru un angļu sanitārtehnikas tirdzniecību, kā arī ar būvniecības darbiem. «Kamīna izvēle ir ilgstošs process. Tajā piedalāmies mēs, klienti, ar otrajām pusītēm, dizaineri un reizēm arī arhitekti. Cilvēks par sev tīkamāko kamīna risinājumu neizlemj vienā dienā. Reizēm tas prasa gadu un vairāk. Mēģinām pārdot sajūtas, ne tikai preci,» stāsta H. Parādnieks.

Atpūtas kuģītis Vecrīga piedāvā izbaudīt Vecrīgas panorāmu no Daugavas.

Brauciena laikā gar vecpilsētas centru garantēts lielisks skats uz Vecrīgu ar tās torņiem, Rīgas pili, Nacionālo bibliotēku, Rīgas Pasažieru ostu un TV torni Zaķusalā.

Tikai kuģītis Vecrīga piedāvā Saulrieta reisus uz jūras vārtiem, kur Baltijas jūra satiekas ar Daugavu. Brauciens ilgst 2,5 stundas, un brauciena laikā var apskatīt Rīgas Pasažieru ostu, Rīgas brīvostu, Ķīpsalu, Andrejsalu, Kundziņsalu, Mangaļsalu, Bolderāju un, protams, jūras vārtus.

Kuģīša augšējais/atvērtais klājs ir dekorēts tropiskās noskaņās, un brauciena laikā katrs apmeklētājs varēs ķert sauli, bet karstākajās vasaras dienās izbaudīt atvēsinošo vēju un malkot gardus kokteiļus no bāra. Savukārt apakšējā klājā ir izveidots moderns pasažieru salons ar panorāmas logiem, mīkstajiem dīvāniem un bāru/kafejnīcu.

Saistībā ar Lāčplēša dienas pasākumu norisi vairākās Rīgas ielās tiks ierobežota satiksme, tostarp, tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, informēja Rīgas domē.

Krastmala šodien būs slēgta līdz pusnaktij, kā arī līdz plkst.11 būs aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana ielās starp Herdera laukumu un Doma laukumu abās pusēs, kā arī Herdera laukumā un Doma laukumā.

Līdz šodienas pusnaktij tiks arī aizliegts apstāties un stāvēt 11.novembra krastmalas abās pusēs, posmā no Akmens tilta līdz Vanšu tiltam un 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, kā arī būs liegts apstāties un stāvēt arī Aspazijas bulvāra labajā pusē, posmā no Teātra ielas līdz Kaļķu ielai (parka pusē), un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra labajā pusē, posmā no Kaļķu ielas līdz Smilšu ielai (parka pusē).

Tāpat apstāties un stāvēt šodien no plkst.6 līdz 13.30 būs liegts Aizsaules ielas abās pusēs, Varoņu ielas abās pusēs, posmā no Aizsaules ielas līdz ēkai Varoņu ielā 3A (pie Rīgas Brāļu kapiem) un autostāvvietā pie I Meža kapiem Aizsaules ielā. Bet no plkst.8 līdz 24 šis ierobežojums būs spēkā Valguma ielas posmā no Uzvaras bulvāra līdz Akmeņu ielai un Bāriņu ielas labajā pusē, posmā un virzienā no Uzvaras bulvāra līdz Hermaņa ielai.

Cīņa starp materiālajām un garīgajām vērtībām ir mūžīga, uzskata aktieris Mārtiņš Kalita. Galvenais – lai cilvēki nepārstāj domāt.

Liepājas teātra aktieris Mārtiņš Kalita tikko noslēdzis sezonu ar titullomu iestudējumā Minhauzena precības. Šovasar tiks uzņemta arī pēdējā epizode filmai, kurā liepājnieks lomu ieguva, izkonkurējot Bredu Pitu. Vismaz tā vēstīja Krievijas mediji, komentējot faktu, ka latviešu aktieris apstiprināts galvenajai lomai Ņikitas Mihalkova filmā pēc Ivana Buņina divu darbu – Saules dūriens un Nolādētā diena – motīviem. Lai arī šis fakts šķita pārsteidzošs, iespējams, daļēji to veicināja Mārtiņa Kalitas veiksmīgi veidotais portfolio, kura tapšanā lieti noderēja aktiera prasmes reklāmā. 2010.gadā viņš bija viens no dibinātājiem Kurzemes biznesa inkubatora uzņēmumam – sociālo mediju aģentūrai CCS. Tiesa, tagad viņa dzīvi pilnībā piepilda aktiera darbs. Pēc sarunas ar Bkodu Mārtiņš dodas atvaļinājumā – sapņu braucienā uz Grieķiju. Jaunā sezona teātrī atkal sāksies ar Minhauzenu, kurš tik ļoti pārņēmis aktiera domas, ka abu personības šķiet saplūdušas vienā.

Latvijā inženieri testē vietējā ražotāja "SRC Brasa" mobilās karavīru atbalsta platformas "Natrix lat-100" prototipu, lai to pielāgotu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas mācību vajadzībām 2020. gada vasarā. Iekārtas pirmais pārbaudes testu process tuvojas noslēguma posmam.

Mobilās kaujas atbalsta platformas izmantošana paredzēta gan kravas – individuālā un vienības ekipējuma pārvadājumiem, gan savienojamībai ar kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma inženiertehniskiem risinājumiem.

"Pirmie visurgājēja testi lauku apvidū apliecina jaudu un stabilitāti. Platformas nestspējas kapacitāte sasniedza 200 kilogramu, attīstot ātrumu līdz 15 kilometriem stundā," stāsta uzņēmuma "SRC Brasa" militāro programmu direktors Agris Jermacāns. Viņš piebilst, ka modelis komplektēts ar programmētu vadības sistēmu, kas ļaujot manevrēt arī šķēršļota apvidus apstākļos.

Bezpilota kaujas atbalsta platformas attīstīšana notikusi sadarbībā ar zemessargiem, inženieriem un industriālo dizaineru komandu, lai nodrošinātu karavīriem uzticamu atbalsta sistēmas platformu. Tā piedāvā ne tikai manuālu kontroli ar tālvadības pulti, bet speciālisti strādā, lai iekārtu robotizētu, ilgtermiņā nodrošinot pilnībā autonomu pārvietošanos.

Rīgas svētku laikā no 17. līdz 19. augustam pilsētā norisināsies apmērām 60 dažādi pasākumi, kuru laikā tiks noteikti satiksmes ierobežojumi, tajā skaitā tiks slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus svētku pasākumu apmeklēšanai pēc iespējas izmantot sabiedrisko transportu, kas 18. un 19. augustā būs par brīvu.

Tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme:

- no 17.08. plkst. 22.00 līdz 20.08. plkst. 8.00 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai un Bīskapa gātē, kā arī 11. novembra krastmalas paralēlās ielas posmā no Jaunielas līdz Poļu gātei. Apstāšanās un stāvēšanas ierobežojumi tiks ieviesti jau no plkst. 20.00.

- no 17.08. plkst. 10.00 līdz 19.08. plkst. 18.00 uz AB dambja;

- 18.08. no plkst. 5.00 līdz plkst. 21.00 Alberta ielas posmā no Strēlnieku ielas līdz Antonijas ielai (izņemot diplomātiskā korpusa un Alberta ielas iedzīvotāju transportlīdzekļus);

- 19.08. no plkst. 11.30 līdz 13.30 Kalpaka bulvārī no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Elizabetes ielai;

SIA Grante Utensils no dekoratīvā akmens veido dažādus funkcionālus dizaina priekšmetus – dzērienu glāzītes un virtuves dēlīšus

«Izmantojam dabīgu dekoratīvo akmeni – granītu, marmoru, oniksu. To apstrādājam un mēģinām radīt priekšmetus, kam piemīt skaistums un kuros tiek izmantotas akmens labās īpašības. Piemēram, esam izveidojuši nelielas akmens dzērienu glāzītes – ja tās patur saldētavā un pēc tam tajās ielej kaut ko stiprāku, dzēriens ilgi saglabājas auksts. Meklējam dažādus variantus, kur izmantot akmens labās funkcionālās īpašības un izskatu,» stāsta Pēteris Līdacis, SIA Grante Utensils īpašnieks.

Pirms dažiem gadiem Pēteris bija aizbraucis uz Brīvdabas muzejā notiekošo amatnieku tirdziņu, kur pamanīja izstrādājumus no laukakmens, bet neatrada neko, kas atbilstu viņa vēlmēm. «Pēc izglītības esmu inženieris, un man šķita, ka akmens ir tāds pats materiāls kā jebkurš cits, to varētu apstrādāt līdzīgā veidā. Tā lēnām pagatavoju šo to sev – vienkārši ar stacionāro urbi veidoju dažādus priekšmetus,» saka Pēteris. Viņš sāka domāt par nopietnāku aprīkojumu un uzrakstīja projekta pieteikumu Rīgas domes un Swedbank grantu konkursam Atspēriens. Pētera projekts guva apstiprinājumu un konkursā ieguva 11 tūkstošus eiro.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties SIA Pilsakmens ražotnē, kur top akmens virsmas, kamīni un citi izstrādājumi no granīta un marmora.

«Ar akmens apstrādi sāku nodarboties 1994.gadā kā amatnieks akmeņkalis,» stāsta SIA Pilsakmens vadītājs Rihards Mateisons. Tolaik tas bija ļoti ekskluzīvs produkts. Ņemot vērā, ka Latvijā nevienā mācību iestādē nav iespējams apgūt šo amatu, pašam strādājot nācās krāt pieredzi un uzlabot prasmes.

SIA Pilsakmens dibināts 2011.gadā un atrodas Salaspilī. Pēc tam, kad atrastas telpas biznesam, pakāpeniski iegādātas iekārtas un akmens sagataves no Itālijas, Polijas, Čehijas, Ukrainas, Spānijas, Grieķijas un Ķīnas, attīstot biznesu tālāk.

Produkcija tiek tirgota gan Latvijā, gan arī ārvalstīs – Skandināvijā, Vācijā, Anglijā, Francijā. Lielāko daļu pārdošanas apjomu veido tieši Jūrmala un Rīga.

Saistībā ar Jaunā gada sagaidīšanas svinību norisi šovakar Rīgā satiksmei tiks slēgta 11.novembra krastmala un piegulošās ielas, informēja Rīgas domē.

No šodienas plkst.20 tiks aizliegts apstāties un stāvēt 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, kā arī 11.novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē starp Jaunielu un Poļu gāti.

Savukārt no plkst 22 līdz 1.janvāra plkst.15 transportlīdzekļu satiksme tiks slēgta 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, Poļu gātes posmā no 11.novembra krastmalas līdz Pils ielai, Bīskapa gātes posmā no Herdera laukuma līdz 11.novembra krastmalai un 11.novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē - no Jaunielas līdz Bīskapa gātei un Poļu gātei.

Šajās dienās Pils ielas posmā no Poļu gātes līdz Doma laukumam, un Doma laukuma posmā no Pils ielas līdz Jēkaba ielai tiks organizēta divvirzienu satiksme.

Nesen noskatījos Krievijas dokumentālo filmu, kurā, visa cita starpā, tika apgalvots, ka t.s. lidojošie šķīvīši jebšu NLO patiesībā ir ASV / britu slepenais ierocis, ko izmanto spiegošanā un ārpolitisko mērķu sasniegšanā. Pietiekami nopietni ļaudis ar ekonomisko, finansiālo un politisko ietekmi stāstīja, ka valstis NLO izmanto arī, lai novērstu uzmanību no pašreizējām ekonomiskajām problēmām, un to parādīšanās biežums un raksti par tiem tādos respektablos izdevumos, kā The Guardian, norāda uz iespējamo finanšu tirgus krīzi un lielām pārmaiņām eksistējošajās finanšu paradigmās.

Domājams gan, ka nav jābūt lielam speciālistam, lai saprastu, ka pašreiz dzīvojam pārmaiņu laikā, kad mainās ne tikai finanšu, bet kopējais skatījumus uz ekonomikas un politikas procesiem kopumā. Diez vai kāds tagad var prognozēt, kāda būs pasaule pēc 5 –10 gadiem, bet var diezgan droši apgalvot, ka tā būs savādāka.

Pasaule vienmēr ir mainījusies, nekad nav stāvējusi uz vietas, un tieši tas tai ir palīdzējis izdzīvot. Pārmaiņas ir skārušas arī vienu no fundamentālākajiem pasaules aktīviem – zeltu, kas gadsimtu griežos ir bijis viens no centrālajiem valstu monetārās politikas instrumentiem, piedzīvojot kritumus un kāpumus, tomēr allaž saglabājot savu unikālu spīdumu un iekāres objekta statusu.

Balstoties uz neseno sadarbību ar vietējiem zemniekiem ķiršu alus darīšanā, Lielvārdes alus radījis jaunu alu tradicionāli darīto eilu klāstam – Lielvārdes Zelta Laikmeta alu. Lielvārdes Zelta Laikmeta alus tapis, izmantojot Latvijā ražotu iesalu, un darīts ierobežotos apjomos – 20 000 pudeles, pastāstīja uzņēmumā.

Jaunais Lielvārdes alus Zelta Laikmeta radīts, izmantojot Latvijas miežu iesalu no LATRAPS, kas atrodas Jelgavas novada Elejā. LATRAPS iesalnīca tirgū darbību uzsāka 2014. gadā un šobrīd ir lielākā komerciālā iesalnīca valstī.

Lielvārdes alus meistars Uldis Vērsis stāsta: «Pēc Lielvārdes Ķiršu Kriek panākumiem, kas būtiskā mērā saistāmi ar vietējo – Tukuma novada – ķiršu izmantošanu, nākošais lielais solis bija vietējā miežu iesala izmantošana.»

Lielvārdes Zelta Laikmeta alus ir nefiltrēts rubīna eils, pusgadu noturēts ozolkoka mucās pirms pudeļošanas.

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Jaunās regulas saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, kuras Latvijai uzliek Eiropas Komisijas jaunā enerģētikas politika, ir absurdas un Latvijai nozīmē atgriešanos akmens laikmetā, šodien pēc Tautsaimniecības padomes vadības komitejas ārkārtas sēdes žurnālistiem atzina ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP/V).

Lai izpildītu jaunās prasības, Latvijai ir tikai trīs veidi - aizliegt automašīnas, aizliegt govju turēšanu, kā arī pārtraukt kurināšanu ar gāzi un pāriet uz biomasu. Ņemot vērā, ka pēc 2017.gada vairs nebūs pieejama Eiropas nauda, varam droši rēķināties ar dzīves līmeņa krišanos, iedzīvotāju masveida aizbraukšanu un valsts nonākšanu akmens laikmetā, sacīja Dombrovskis.

Viņš arī atgādināja, ka līdz šim Latvija jau par 60% samazinājusi savu emisiju apjomu, kas ir otrs lielākais samazinājums pēc Ukrainas rādītājiem, līdz ar to nav godīgi uzlikt Latvijai neizpildāmas prasības emisiju samazināšanai.