Tukuma siltums noslēdzis līgumu par šķeldas piegādi ar uzņēmumu, kura piedāvātā cena ir par 20% augstāka nekā izdevīgākajā piedāvājumā. Lai gan sākotnēji Tukuma pašvaldībai piederošais siltumenerģijas ražotājs bija gatavs izvēlēties pretendentu ar zemāko cenu, vēlāk pārdomājis, ziņo Latvijas Radio.
Speciālisti norāda, ka cena, par kādu Tukuma siltums iepirks šķeldu, ir viena no augstākajām un uzskata, ka pie tā novedis nemākulīgi uzrakstītais nolikums, kas lieki sadārdzina tarifu patērētājiem.
Kasparu Ramiņu no uzņēmuma Daibi, kas šovasar startēja Tukuma siltuma izsludinātajā šķeldas iepirkumā, bez atsevišķiem nolikuma punktiem aizdomīgu darīja tas, ka konkursu pasludināja par slēgtu. Citus gadus Tukuma siltums piedāvājumus atvēra publiski, taču šoreiz lielā slepenībā. Daibi ir viens no vairākiem uzņēmumiem, kurš Tukuma siltumam šķeldu piegādājis iepriekšējos gadus. Šoreiz siltumenerģijas ražotājs nolēma šo pienākumu uzticēt vienam ražotājam. Līdz ar to Tukuma siltuma piedāvājums kļuva par vienu no lielākajiem kumosiem šķeldu iepirkumos reģionā. Konkursa pretendentiem bija obligāti jāiesniedz divas atsauksmes par šķeldas piegādi iepriekšējās sezonās no diviem patērētājiem vismaz par 40 tūkstošiem kubikmetru. Pēc Ramiņa domām šī prasība ir dīvaina, jo tas automātiski izslēdz tos pretendentus, kuri ir piegādājuši šķeldu lielākos apjomos, bet piemēram vienam siltumuzņēmumam. Šī punkta dēļ no pieciem pretendentiem konkursu nācās pamest diviem ar salīdzinoši zemām cenām, tāpēc, ka viņi bija iesnieguši atsauksmes tikai no viena klienta. Teorētiski nolikumam neatbilda arī vēlākais konkursa uzvarētājs Pata AB angļu valodā iesniegtās atsauksmes dēļ, taču uz šo nepilnību iepirkumu komisija pievēra acis, pati vēstuli pārtulkojot.
Iepirkuma komisijas vadītājs, Tukuma novada izpilddirektors Māris Rudaus-Rudovskis atteicās Latvijas Radio sniegt mutisku komentāru par iepirkumu, jo tas bijis slēgts. Runātīgāks ir uzņēmuma Tukuma siltums vadītājs Gundars Kūla. Viņš atzīst, ka komisija rosināja palielināt drošības naudas apmēru, taču beigās no šīs prasības atkāpās. Viņš līguma nenoslēgšanu skaidro ar Daibi centieniem sarunu ceļā panākt sev lielāku šķeldas piegādes cenu.
Zviedru kapitālu pārstāvošās firmas Sveaskog Baltfor darbinieks Jānis Mazītis saka, ka neko aizdomīgu iepirkumā nesaskata. Viņš gan atzīst, ka Sveaskog labprātāk gribētu, lai konkurss būtu atklāts, taču ja Tukuma siltums vēlējies to padarīt slēgtu, viņš šo izvēli respektē. Turpretim uzņēmumā Krauzers, kuru izbrāķēja dēļ nepietiekami daudz atskaitēm, kritiski vērtē konkursa noteikumus. Tie bija nekorekti sastādīti, pauž uzņēmuma pārstāvis Andis Araks. Viņa rīcībā gan nav ziņas, ka konkurss būtu sastādīts kāda konkrēta pretendenta interesēs.
Līguma noslēgšana ar partijas Vienotība sponsoram Uldim Mierkalnam piederošo firmu Pata AB nozīmē, ka Tukuma siltums iepirks šķeldu par vairāk nekā 12 latiem megavatstundā, salīdzinājumam lētākais piedāvājums bija ap 10 latiem. Sasummējot pārmaksa sanāk virs 100 tūkstošiem latu gadā.
Latvijas Biomasas asociācijas vadītājs Didzis Palejs ir pārliecināts, ka konkursa prasības sadārdzina kurināmā izmaksas, kas viennozīmīgi nav tukumnieku interesēs. Biomasas asociācijas vadītājs min, ka Latvijā ir neskaitāmas katlu mājas, kuras pašas nespēj laikā izpildīt maksājumu termiņus, bet šķeldas ražotājiem uzliek nesamērīgas prasības. Daudz lētāk patērētājiem būtu, ja siltumuzņēmumi izveidotu šķeldas rezerves pāris mēnešiem, lai ziemas aukstajos mēnešos tās kurinātu. Tas izmaksātu krietni mazāk, nekā banku garantijas pret šķeldu piegādātāju nespēju laikus piegādāt kurināmo.
Sekojiet ziņām