Uzņēmumu atbildība šobrīd vairs neaprobežojas ar labdarības akcijām un dalību Lielajā talkā. Tā ir tieši saistīta ar organizācijas pārvaldības principiem, ko uzskatāmi parādīja arī globālā pandēmija.
Jo, mainoties pasaules lietu kārtībai, kļuva skaidrs, ka korporatīvā atbildība atmaksājas – uzņēmumi, kuriem ir sakārtoti pārvaldības procesi, jaunajai situācijai spēja pielāgoties ātrāk un efektīvāk.
Iepriekšējais gads bija nopietns pārbaudījums gan dažādu uzņēmumu dzīvotspējai, gan arī to attiecībām ar darbiniekiem, klientiem, piegādātājiem, partneriem un sabiedrību kopumā. Uzņēmumi, kuri iepriekš bija rūpējušies ne vien par saviem peļņas rādītājiem, bet arī darbiniekiem un citām ietekmes pusēm, ar krīzes radītājiem izaicinājumiem cīnījās kā vienota komanda un nostiprināja savas pozīcijas tirgū. Jo jebkuras organizācijas panākumi, pirmām kārtām, ir atkarīgi no tās darbiniekiem.
Sabiedrība kļūst prasīgāka
Izpētīts, ka atbildīgu uzņēmumu darbinieki ir motivētāki, lojālāki un produktīvāki, kas ļauj uzlabot to rentabilitāti par 21%. (Gallup, 2018). Savukārt 90% patērētāju dod priekšroku precēm un pakalpojumiem, ko radījuši vai piedāvā komersanti, kuri ievēro savā darbībā korporatīvās ilgtspējas un atbildības principus. (Cone Connections, 2020)
Tieši ar šiem aspektiem ir lielā mērā saistīti daudzu pasaulē zināmu uzņēmum panākumi tirgū. Piemēram, tehnoloģiju gigants “Apple” demonstrē savu atbildību ne tikai organizējot dažādas sociālas kampaņas, piemēram, aktīvi iesaistoties cīņā ar AIDS. Tas arī ievēro savu produktu un pakalpojumu izstrādē piekļūstamības principus, seko līdzi drošībai piegādes ķēdēs, pieprasa no piegādātājiem izmantot videi draudzīgus ražošanas principus u.tml.
Arī Latvijā līdzīgu stratēģiju īsteno virkne uzņēmumu, piemēram, “Latvenergo”, “SCHWENK Latvija” un “Swedbank”. Iemesls – gan pieredze, gan pētījumi rāda, ka tā veicina biznesa izaugsmi. Piemēram, korporatīvā atbildība strādājošo Latvijas iedzīvotāju vērtējumā ir ļoti nozīmīgs uzņēmumu vērtīgākā resursa – darbinieku – piesaistes faktors. (Kantar, 2019)
Patērētāju kontekstā atbildīga biznesa jautājums īpaši aktuāls kļuva tieši pandēmijas laikā. Proti, 60% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka sagaida no zīmoliem sociālajās vērtībās balstītu komunikāciju, bet 65% – praktiskus risinājumus sabiedrības atbalstam šā brīža situācijā. Turklāt primāri tiek gaidīts, ka uzņēmumi sniegs atbalstu valsts ekonomiskās izaugsmes, veselības nozares, kā arī inovāciju un izglītības veicināšanai. (Kantar COVID-19 barometrs, 2020) Eksperti to skaidro ar iedzīvotāju bažām par iespējamo krīzes situāciju, kas varētu veidoties COVID-19 seku pārvarēšanas posmā.
Reputācijas vērtība palielinās
Ir būtiski ņemt vērā, ka ar apņemšanos vien kaut ko darīt korporatīvās atbildības jomā nedz zīmola atpazīstamības, nedz arī uzņēmuma reputācijas un ilgtspējas veicināšanā nepietiek. Iemesls – ja papīrs pacieš visu, ar patērētājiem ir citādi. Tādējādi tukši zīmola solījumi ilgtermiņā var radīt ļoti negatīvas sekas, tostarp nopietnas reputācijas krīzes. Un reputācija, kā zināms, mūsdienās maksā ļoti dārgi.
To, ka reputācija lielai daļai uzņēmumu Latvijā nozīmē daudz, izteikti redzējām pērnā gada pavasarī. Jo publiskajā telpā līdztekus ziņām par COVID-19 izplatību, robežu slēgšanu un straujo bezdarba līmeņa pieaugumu regulāri parādījās arī ziņas par uzņēmumu īstenotajiem atbalsta mehānismiem dažādām sabiedrības grupām, bet īpaši – mediķiem.
Bezmaksas kafija, pusdienas, veselīgi našķi, mobilie sakari ārstniecības personālam, kredītbrīvdienas banku klientiem, kuriem radušās problēmas ar kredītsaistību izpildi, daudzveidīgi drošības pasākumi COVID-19 izplatības ierobežošanai birojos, veikalos, rūpnīcās, aicinājumi “iznomāt” dīkstāvē esošo uzņēmumu personālam… Piedāvājumi bija daudz un dažādi. Taču šāda veida aktivitātes ir tikai atbildības redzamā daļa. Tautas valodā runājot – “mārketings”.
Tomēr korporatīvā atbildība neaprobežojas tikai ar labdarību un reklāmas kampaņu saukļos ietvertajiem solījumiem! Tās mērķis ir iespējami labāk un vairāk saskaņot dažādu indivīdu, korporāciju un sabiedrības intereses. Tāpēc tā ir cieši saistīta ar uzņēmuma pārvaldības principiem – vēlmi darīt vairāk par tiesību aktos noteikto.
Atbildība kļūst stratēģiskāka
Lai arī kopējā situācija korporatīvās atbildības jomā Latvijā uzlabojas, jāteic, ka globālā pandēmija skaidrāk nekā jebkad iepriekš iezīmēja plaisu, kas vērojama starp uzņēmumiem – atbildīgie kļūst vēl atbildīgāki, bet tie, kuri ilgtspējas jautājumus ignorēja līdz šim, dara to joprojām. Jo kādam tā šķiet ērtāk, kādam – drošāk, kādam – “lētāk”. Tomēr, ja skatāmies ilgtermiņā, stratēģija ne pie kā laba nenoved.
Šeit man prātā nāk saruna ar kāda liela uzņēmuma vadītāju. Viņš apgalvoja, ka ilgtspēja, korporatīvā atbildība un stratēģija ir “skaisti vārdi”. Ka viņa uzņēmumā šīs lietas nav aktuālas, jo bizness plaukst un zeļ, neraugoties uz to, ka tas teju 20 gadus strādā bez jebkādām stratēģijām un plāniem. Tomēr 2010.gada ekonomiskā krīze pierādīja pretējo – šis uzņēmums bankrotēja.
Minētais piemērs uzskatāmi parāda, ka bez stratēģijām uzņēmuma izaugsme ilgtermiņā nav iespējama, jo ar mērķi sasniegt augstākās virsotnes vien kvalitatīvai izaugsmei ir par maz. Ir nepieciešams arī skaidrs rīcības plāns, kā šo mērķi sasniegt, tostarp – kā rīkoties krīzes situācijās.
Vienlaikus tas parāda arī to, ka par korporatīvo atbildību mēs varam sākt runāt jau brīdī, kad tiek pieņemts lēmums par uzņēmuma izveidi vai iegādi. Jo stratēģiju (biznesa plāna) esamība liecina par atbildību. Pirmām kārtām, pret sevi. Tad – arī pret visiem citiem: darbiniekiem, klientiem, partneriem un sabiedrību kopumā. Tāpēc mani priecē fakts, ka tieši stratēģiskās plānošanas sadaļā Ilgtspējas indeksa dalībnieki konstanti uzrāda visaugstāko rezultātu.
Šī novērtējuma ikgadējie rezultāti liecina, ka mums ir virkne atbildīgu un tālredzīgi domājošu uzņēmēju un vadītāju, kuri apzinās, ka spēs uzlabot savus finanšu rādītāju, tikai domājot un rūpējoties par darbiniekiem, klientiem, sabiedrību un apkārtējo vidi. Tādēļ uzskatu, ka Ekonomikas ministrijai vajadzētu īstenot vairāk pasākumu, kas veicinātu un atbalstītu atbildīgu biznesu Latvijā. Un īpaši nozīmīgi tas ir šā brīža sarežģītajā ekonomiskajā situācijā.
