Papes kanāla slūžas nedarbojas, un vietējie makšķernieki apgalvo, ka šovasar zivis Papes ezerā mocījušās zemā ūdens līmeņa dēļ. Pārgāznes izbūves projekts, ko uzsāka Dabas aizsardzības pārvalde, lai stabilizētu ūdens līmeni Papes ezerā, pērn apstājies Satiksmes ministrijas nosacījumu dēļ, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Šobrīd tālāku risinājumu nav, atzīst vecākais valsts vides inspektors Andris Maisiņš.

Dabas parka Pape dabas aizsardzības plānā, kas tika izstrādāts no 2003. līdz 2005. gadam, ir apzināts Papes ezera hidroloģiskais stāvoklis, un tajā arī skaidri pateikts, ka ir vairāki varianti tā uzlabošanai. «Ir vairākas iespējas, kā situāciju labot, jo ezerā ūdens vasarās trūkst. Šī vasara sausuma dēļ bija pārbaudījums zivīm visās Latvijas ūdenstilpēs. Papes gadījumā jo īpaši, tādēļ viens no variantiem ir slūžu remonts. Otrs ir variants, ko pašvaldība jau uzsākusi, – mākslīgas krāces veidošana, kas nodrošinātu pietiekamu ūdens līmeni Papes ezerā. Tomēr patlaban izveidotā pārgāzne ir nepietiekama,» atzīst A. Maisiņš.

Daugavgrīvas bāka nekad nav bijusi un, visticamāk, arī nekad nebūs tūrisma objekts. Pasaulē tādas bākas, kuras nodrošina navigācijas darbības, nekur nav tūrisma objekti. Taču, ja kāds ļoti vēlas apskatīt bāku tuvāk, tāda iespēja pastāv, vēršoties Rīgas Brīvostas pārvaldē, biznesa portālam db.lv pastāstīja Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāvis Haralds Apogs.

«Tomēr tādas «pabraukāšanās» pa Daugavgrīvas bākas teritoriju nav plānotas,» viņš akcentē.

Daugavgrīvas bāka atrodas Rīgas Brīvostas pārvaldes pārziņā, un tā rūpējas par bākas funkcijām. Bākas un tās teritorijas uzturēšanas izmaksas ietilpst kopējā ostas uzturēšanas budžetā, kas kopumā ir 20 miljoni eiro.

Rīgas Brīvostas pārvaldes finanšu līdzekļi tiek izlietoti 12 bākām, kuras atrodas Venstpils – Rīgas piekrastē. Visas šīs bākas ir reģistrētas pasaules kuģošanas žurnālos.

Daugavgrīvas bākā risinājušies dažādi vēsturiski notikumi. Gadu simtu laikā te celti, sagrauti un atkal atjaunoti vairāki Daugavgrīvas bākas torņi.

Uzejot pa bākas torņa iekšpusē esošajām spirālveida vītņu kāpnēm ar precīzi 150 pakāpieniem, paveras skats uz Daugavu, tās grīvu, Rīgas ostu un Rīgas pilsētas siluetu.

Liepājas SEZ pārvalde un SIA «FALKORS Building Industry» parakstījusi līgumu par Liepājas bākas atjaunošanas pirmās kārtas īstenošanu.

SIA «FALKORS Building Industry» iesniegtais piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko un Liepājas bākas ārējās daļas atjaunošanas darbus veiks par 72 tūkstošiem eiro.

Liepājas bāka sāka darboties 1868.gadā un strādā arī šodien, lai arī tās nozīme kuģošanas navigācijā ir ievērojami mainījusies. Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš atzīst, ka Liepājas bāka joprojām ir Liepājas vizītkarte un tieši tāpēc ir svarīgi to sakārtot un atjaunot, lai tā kļūtu vizuāli pievilcīgāka un varētu kalpot nākotnē arī kā interesants tūrisma objekts.

Liepājas bākas atjaunošanas 1. kārtā atjaunos bākas ārējo daļu. Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks infrastruktūras jautājumos Arnis Mazalis norāda, ka sākotnēji tiks ar smilšu strūklu notīrīts bākas ārējais korpuss, nostiprinātas metāla plākšņu salaiduma vietas un atjaunots sarkani baltais krāsojums. Bākas atjaunošanas darbus veiks SIA «FALKORS Building Industry».

Pensionāri Vilma un Jānis Pērkoni Rucavas novada Papē cer mazbērniem sarūpēt sapni gluži kā dziesmā – dārziņu, kur nesāpēs sirds. Pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā no tēva hektāriem V. Pērkone nolēmusi paturēt vien 0,64 hektāru lielu gabaliņu netālu no kāpām Priediengalā. Tagad mazdēli gatavi tur vasaras namiņus celt, tikai neraža - pār dzimto zemi zaļa «sērga» - Papes dabas parks, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Papes Priediengals reiz bijis biezi apdzīvots, tagad latviešu ģimenes te uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas. Braucot uz Pērkonu mantoto nogabalu, Kursas Laiks pamanījis savulaik slavenā luterāņu mācītāja Sigurda Sproģa dzimtās mājas. To pussabrukušais siluets liecina par Papes Priediengala ļaužu aiziešanu. Tomēr vecā apbūve paliek mazākumā. Visapkārt atpūtas kompleksi ar uzrakstiem «Privati valda», dažviet mazākiem burtiem «Privātīpašums». Dzīve Papes Priediengalā nav apstājusies, jo sevišķi vasarās, kad korporatīvo pasākumu netrūkst un atpūtnieki no kaimiņzemes Lietuvas plūst straumē.

No sešiem braucieniem pēdējā mēneša laikā pa Papes–Rucavas ceļu četros reģionālais medijs Kursas Laiks uz tā novēroja savvaļas zirgus vai govis. Dzīvnieki atrod caurumus nožogojumā, bet, ja to nav, mēģina pārvarēt šķērsli, plēšot miesu uz dzeloņstieplēm. Satraukums par dzīvniekiem uz valsts nozīmes ceļa tiekot atstāts Rucavas novada pašvaldības un pašu autobraucēju ziņā.

Lopiņi ir Pasaules Dabas fonda (PDF) Papes projekta sastāvdaļa. Dzīvniekiem būtu jāatrodas nožogojumā, un uz papīra tas tā arī ir. Nevar teikt, ka PDF pārstāvji žogu nelabotu. Braucot gar nožogojumu, vietām var redzēt pavisam svaigas dzeloņstieples. «Dzeloņstieples ir īpaši ražotas dzīvnieku norobežojumu veidošanai,» saka PDF Papes projekta vadītājs Ints Mednis. Viņš atzīst, ka dzīvnieku izlaušanās no nožogojuma nav problēma.

Dzīvnieku aizsardzības biedrības Liberta valdes locekle un Rucavas novada pašvaldības deputāte Līga Stendze ir informēta par notiekošo un pagaidām lielu problēmu nesaredz. «Dzeloņdrātis nav tas labākais dzīvnieku ierobežošanas veids. Var savainoties arī meža zvēri, tomēr principiālu iebilžu nav. Galvenais – lai dzīvniekiem būtu, ko ēst, un ir pietiekama platība,» saka deputāte.

Idejas par maksas ceļu uz Papi, par jahtu ostu un daivinga parku netālu no Papes bākas, kā arī Dzintarvējiem kā kultūras un atpūtas centru, kas piesaistītu gan tūristus, gan vietējos, gaisā virmojušas jau gadiem. Kopš 30. jūnija Rucavas novada Attīstības nodaļas vadībā ir Jānis Ratkevičs un Papes attīstības vīzija sakārtota un iekustināta, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Veikti mērījumi – pa Papes ceļu septembrī braukušas 6000 mašīnu. Tas dodot pamatu lemt par maksas ceļa izveidi. Dzintarvēji šobrīd ieguvuši kultūrvēsturiskas ēkas statusu, kas dod priekšrocības saņemt Eiropas finansējumu ēkas kapitālajam remontam. Savukārt oktobra sākumā J. Ratkevičs nosūtījis uz Satiksmes ministriju vēstuli ar lūgumu atļaut dibināt mazo ostu Papē. Tālākā nākotnē Papes piekraste varētu kļūt par daivinga cienītāju galamērķi. «Tam ir viss nepieciešamais,» saka jaunais vadītājs.

«6000 mašīnu mēnesī ir braukušas septembrī, kas nav tūrisma sezonas mēnesis,» paskaidro J. Ratkevičs. Īpašā režīma zonas izveide Papē paredzētu papildu ieņēmumus tieši no tūristiem, kas savukārt dotu iespēju ieguldīt naudu tieši šajā vietā. «Mēs pilnīgi droši varam padarīt Papi par ienesīgu Palangas un Sventājas pludmaļu turpinājumu. Starp citu, arī Lietuvā domā par iebraukšanas maksas ieviešanu, tā ka neņemt naudu būtu vienkārši muļķīgi,» uzskata speciālists.

24. februārī, izrādot atbalstu Ukrainai tās cīņā pret agresoru, Latvijas ostas savas bākas izgaismos Ukrainas karoga krāsās.

Reizē ar šo atbalstu tiek izrādīta solidaritāte arī Ukrainas Valsts hidrogrāfijas dienestam, kas Krievijas plaša mēroga militārās agresijas laikā darījis visu iespējamo, lai turpinātu savu darbību, rādot kuģiem pareizo ceļu un gādājot, lai brauciens būtu drošs.

Gar Latvijas piekrasti ir izvietotas 19 bākas, un izgaismotas tiks visas tās, kurām tehniski paredzēta šāda iespēja: Liepājas, Ovīšu, Mērsraga, Daugavgrīvas bāka un bākas tornis pie pārvaldes ēkas Rīgā. Rīgas brīvosta izgaismojumu saglabās arī brīvdienās.

“Ir pagājis gads kopš Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara Ukrainā. Krievijas nežēlība ir prātam neaptverama, un mūsu uzdevums ir visos veidos sniegt atbalstu Ukrainai līdz pilnīgai tās uzvarai pār šo teroristisko valsti. Ukraina pasaules līmenī ir kļuvusi par simbolu gaismai, kas cīnās ar tumsu. Lai bākas jūrā, kas izgaismotas Ukrainas karoga krāsās, palīdz uzveikt tumsu un rāda ukraiņu tautai ceļu uz uzvaru pār ienaidnieku!” simbolisko atbalstu iezīmē satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

Pa ceļam uz Papes bāku Rucavas novadā vērīgi cilvēki pamanījuši ceļamies pamatīgu objektu. Pēc spārēm un konstrukcijas pamatīguma noprotams, ka top kaut kas nopietns kāpu aizlieguma zonas tuvumā, raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Būvatļauja liecinot, ka īpašumos Spārītes un Krūkļi tiek celta vasarnīca. Būvatļauja izdota vēl Liepājas rajona Apvienotās būvvaldes darbības laikā. «Šeit nav nekā neatļauta vai juridiski aplama, tomēr, ja mums lūgtu atļauju šāda objekta būvniecībai, to noteikti nepieļautu,» Kursas Laikam paskaidrojis Rucavas novada domes būvinspektors Andris Keidāns.

Rucavas novadā sava Būvvalde izveidota šā gada 1. janvārī. Jautāts, kā iespējams likumīgi būvēt šādu objektu kāpu lieguma zonā, A. Keidāns atbildējis: «Īpašums 10 metru joslā ķīļa veidā iestiepjas Papes ciema teritorijā. Ciemā apbūve atļauta. Tādēļ arī celtnes pamata forma ir mazliet dīvaina, ķīļveida. Tas tādēļ, ka būvnieki simtprocentīgi izmantojuši visu teritoriju, kuru iespējams apbūvēt.» Tiesa, par to, ka jāsamierinās ar šādas būves esamību, A. Keidāns neesot priecīgs: «Iespējams, ka citviet šī būve iegūtu titulu par novitāti arhitektūrā, bet Papes kāpas tai nav īstā vieta.»

Rucavas novada Papē durvis apmeklētājiem atkal vērusi Amber Wind Cafe, un tās īpašnieki Uldis un Dina Alberti šovasar apmeklētājus nolēmuši pārsteigt ar dažādiem jauniem kokteiļiem, organizēt jau ierastās sestdienu ballītes, kā arī piedāvāt pašu un dažādu amatnieku sarūpētus suvenīrus Papes mērcē.

Uldis Alberts reģionālo laikrakstu Kursas Laiks sagaidījis stilīgā krāsainā micē un skaidrojis, ka to izgudrojis, jo Papei pēdējā laikā pielipusi arābu tēma. Krekliņš ar uzrakstu Welcome to Paperadise arī pašu izgudrots. «Pērn mums tūristi jautāja, vai ir kādi suvenīri, ko iegādāties par piemiņu, tad nu esam šo pieprasījumu mēģinājuši apmierināt. Te vēlāk būs nopērkami ne tikai krekliņi, bet arī dažādi pakaramie un karekļi zivju formā, kā arī citas interesantas lietas,» sola U. Alberts.

Gluži tāpat kā Liepājas pludmales kafejnīcās, arī Papes Amber Wind Cafe īpašnieki strādā līdz pēdējam klientam. «Mēs apmeklētāju gaidām visu vasaru, tādēļ jau atvedām šeit dzīvojamo vagoniņu. Guļam šeit uz vietas un strādājam, kad ir apmeklētāji. Tāda ir šī biznesa specifika, jo tūrisma sezona ir tikai trīs vasaras mēnešus. Mums jānopelna visai ziemai,» paskaidro U. Alberts.

Šonedēļ Rucavas novada Būvvalde anulējusi būvatļauju sešu vasaras namiņu būvniecībai Papes ciema īpašumā Šalkas. Tam par iemeslu bijusi īpašnieku patvaļīga rīcība, pārlieku smagas tehnikas izmantošana, zemsedzes bojāšana kāpu zonā, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Rucavas novada Būvvalde trīs privātpersonām, kuru īpašumā ir Šalkas, pērn izsniegusi būvatļauju sešu vasaras namiņu celtniecībai. Īpašnieki noslēguši līgumu par celtniecības darbu veikšanu ar uzņēmumu SIA Liepājas celtnieks.

Šobrīd objektā fiksēti vairāki pārkāpumi. Piemēram, objektā bijusi smagā tehnika, kuras svars pārsniedz 18 tonnas. Tās izmantošana bojājusi zemsedzi kāpu aizsargjoslā, kā arī pievadceļu. Izbraukāti arī kaimiņu zemesgabali. Aizliegtās vietās izvietoti būvmateriāli un tehnika, kāpu aizsargjoslā izbērti būvgruži.

«Kurš par nodarījumu ir atbildīgs un kādas būs soda sankcijas, lemsim turpmāk,» apliecina Rucavas novada Būvvaldes vadītājs arhitekts Uldis Ekšteins.

Apsekojot Rucavas – Papes pieguļošos niedru tīrumus Papes ezerā Dabas aizsardzības pārvaldes inspektori konstatējuši, ka zemes nomnieki, pļaujot niedres, nav pārkāpuši zemes nomas līguma noteikumus, kas radītu vērā ņemamu nodarījumu aizsargājamajai teritorijai, vēsta reģionālais portāls ReKurZeme.

Portāls no Papes iedzīvotājiem saņēma fotogrāfijas, kas liecināja par iespējamu kaitējumu dabas parkam Pape.

Zemes nomas līgumā noteikts, ka nomniekam liegts iebraukt ceļus vai veikt darbības, kas izraisa zemes eroziju.

«Iepriekš, ja nebija ledus, Papes ezerā neviens niedres nepļāva. Tagad ar smagajiem kombainiem izbraukā visas malas,» sūrojās papenieks. Viņš nobažījies par iebraucamo ceļu niedrājā pie Mazzuļģu mājām un to tuvumā.

«Niedru novietņu nospiedumi un izbraukumi apvidū izveidojušies jau iepriekš un no tiem izvairīties pilnībā nav iespējams, jo nomniekam ir nepieciešama telpa niedru izvešanai. Izbraukumi nav tādi, kas izraisa zemes eroziju. Tie ir nelieli, risas neveidojas un nav uzskatāmi par kaitējumu, kas noteikts līgumā ar nomnieku,» pēc teritorijas apsekošanas apgalvoja vecākais valsts vides inspektors Edgars Bertrams.

Rucavas novada dome plāno ieviest nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu Papes un Nidas ciemā, aģentūru LETA informēja Rucavas novada domes priekšsēdētāja Irēna Šusta (Mūsmājas).

Piekrastes ciemi Pape un Nida Rucavas novada teritorijas plānojumā 2013.-2025.gadam ir noteikta kā īpašā režīma zona transporta līdzekļu iebraukšanai. Īpaša režīma zonas noteikšanas mērķis ir mazināt negatīvo ietekmi, ko rada lielais tūristu pieplūdums, proti, teritorijas piegružošanu, tūrisma infrastruktūras bojāšanu, kāpu izbraukāšanu u.tml. Lai organizētu teritorijas apsaimniekošanu un uzturēšanu, plānots ieviest sezonālu iebraukšanas maksu tūristiem un teritorijas apmeklētājiem, skaidroja Šusta.

«Šos līdzekļus plānojam izlietot, lai salabotu ceļus, ierīkotu jaunas autostāvvietas, labiekārtotu pludmali un glābšanas staciju. Tas ir svarīgi arī tādēļ, ka vēlamies, lai mūsu pludmalē nākotnē plīvotu Zilais karogs,» pastāstīja Šusta.

Miera ostu sev un citiem pie Papes ezera iekārtojuši liepājnieki Uldis un Dina Alberti, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Par vasaru, ko pavada Rucavas novadā, uzņēmēji saka: «Mūsu draugi brauc uz Turciju, Spāniju un Itāliju ar visu iekļauto uz septiņām dienām. Mēs esam atbraukuši uz 90 dienām šeit.»

Pludmales kafejnīca Amber Wind darbojas no šā gada maija, un tai nosaukums dots par godu atrašanās vietai – Dzintarvēji.

Sākotnēji atpūtas vietu saimnieki bija ieplānojuši atvērt Liepājā, tad Ventspilī, bet nosvērušies par labu vietai, kura bija pazīstamāka.

«Sākumā šeit vispār nekas nebija, tikai dažas puķes.» Šobrīd vieta labiekārtota ar vairākiem koka galdiņiem, šūpuļkrēslu, terasi ar skatu uz kanālu, iekārtota telts ar ādas dīvāniņiem. «Daudz ieguldījām, lai savestu visu kārtībā – elektrība, grīda un viss pārējais,» saka saimnieks.

Rucavas novada domē ir saņemts iesniegums no kādas personas, kas interesējas par iespējām būvēt musulmaņu kultūras un reliģijas centru jeb mošeju jūras piekrastē Papē, aģentūru LETA informēja domes priekšsēdētājas vietnieks Romārs Timbra (ZZS).

Iesnieguma autora vārdu pašvaldībā neatklāja, vien norādīja, ka tā ir Latvijā, bet ne Rucavas novadā dzīvojoša fiziska persona, kuras valdījumā ir īpašums Papē. Timbra pieļauj iespēju, ka īpašumam varētu būt uzradies potenciāls pircējs un, iespējams, tāpēc tā valdītājs vērsies pašvaldībā, lai noskaidrotu, vai šāda būvniecība Papē būtu iespējama.

Pašvaldības juristi un būvvaldes speciālisti pašlaik gatavo atbildi iesnieguma autoram, ko plānots nosūtīt šonedēļ. Kamēr atbilde vēl top, Timbra nekomentēja tās saturu, taču ļāva noprast, ka atbilde, visticamāk, būs šādu ieceri noraidoša.

Jau redzamas automašīnu stāvlaukuma aprises pie Papes bākas, uzcelta zivju kūpinātava, uzslietas nojumes informatīvajiem plakātiem. Līdz maija beigām paredzēts stāvlaukumu nodot ekspluatācijā, reģionālajam medijam Kursas Laiks apstiprinājis Rucavas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Guntis Rolis.

«Dažādi mums ir gājis ar šo projektu. Jau patērētais laiks tā sagatavošanai liecina, ka nav bijis vienkārši, tādēļ jo vairāk priecājos, ka beidzot stāvlaukums būs gatavs un tieši pirms tūrisma sezonas sākuma,» paudis G. Rolis.

G. Rolis, jautāts, vai nebīstas no vandaļiem tik nomaļā vietā, norādījis, ka tikai kartē vieta izskatās nomaļa. Tūrisma sezonas laikā ik dienas te iebraucot desmitiem automašīnu.

«Šeit būs videonovērošana. Otrkārt, ja neko nedarīsim, tad jau nekā nebūs. Esmu optimists – tas ir galvenais progresa priekšnoteikums. Ja šeit brauks vairāk tūristu, arī fišerejā, kas jau uzcelta zemniekiem, būs iespējams uzsākt tirdzniecību. Vidusskolēni varēs tirgot kaut vai saldējumu un dzērienus, pavērsies iespēja nopelnīt, kaut vai sezonas laikā,» cer G. Rolis, raksta Kursas Laiks.

Lietuvas ziemeļrietumos, Sventājā, kas atrodas netālu no Latvijas robežas, kā vienu no tūristu piesaistes objektiem iecerēts atjaunot nautofonu - elektroakustisku ierīci, kas savulaik palīdzējusi kuģiem pēc skaņas orientēties biezā miglā, kad bākas gaisma jūrā nav saskatāma.

Kā atgādina laikraksts «Lietuvos žinios», nautofons Sventājā darbojies no 1959. līdz 1979.gadam un 12 metrus augstais tornis tur joprojām saglabājies. Tolaik visā Lietuvas piekrastē bijušas ierīkotas kopumā četras šādas «akustiskās bākas». Vēl divas atradušās Nidā - pie Baltijas jūras un pie Kuršu jomas - un viena Klaipēdā pie ziemeļu mola, bet neviens no pārējiem trim torņiem nav saglabājies.

Sventājas tūrisma asociācijas vadītājs Ķēstutis Oginsks avīzei pastāstījis, ka vispirms jānostiprina pats tornis un tad jāsaved kārtībā četri nautofona skaļruņi. Pēc viņa teiktā, šis darbs būs visai sarežģīts un laikietilpīgs.

Sventājieši cer, ka atjaunotais nautofons varētu labi papildināt izziņas tūrisma maršrutu, kas ietvers arī Sventājas ostu, kuru iecerēts atjaunot un pielāgot piekrastes zvejnieku vajadzībām.

Sagaidāms, ka, šķērsojot robežu, starptautisko kravu pārvadātāju automašīnu bākās esošo degvielas daudzumu kontrolēs nodokļu administrācija, uzņēmēji to vērtē pozitīvi, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola atzīst, ka valdība, veidojot 2017. gada valsts budžeta projektu, konceptuāli vienojusies par pasākumiem, kas mazinātu iespējas Latvijā noliet, uzglabāt un tirgot ar atvieglojumiem ievesto degvielu starptautisko autopārvadājumu transportlīdzekļu degvielas bākās. Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm šis ēnu ekonomikas apkarošanas pasākums nākamajā gadā valsts maku varētu papildināt par 0,4 milj. eiro un tikpat daudz arī papildu naudas ienāktu 2018. un 2019. gadā.

Pašreizējā degvielas apmēra uzskaite un spidometra rādījumu nolasīšana, šķērsojot robežu, nespējot atrisināt nelikumīgu degvielas noliešanu un tirgošanu.

Biroju centrs “Skanstes City” paplašina savu teritoriju, plānojot auto stāvlaukumu ar 450 automašīnu novietnēm. Tā izveidei, apzaļumošanai un labiekārtošanai ar elektrisko automašīnu uzlādes stacijām kopējais investīciju apjoms sasniegs ap 1,7 miljonus eiro.

“Šo projektu realizējam ar mērķi, ka “Skanstes City” nodrošina Rīgā lielāko biroju centra auto stāvlaukumu. Proti, “Skanstes City” šobrīd piedāvā jau vairāk nekā 1000 automašīnu novietņu. Pabeidzot jaunā stāvlaukuma izbūvi Laktas ielā mūsu nomniekiem būs pieejams auto stāvlaukums ar 1500 auto novietnēm. Rīgas centra apkaimēs auto novietošana ir jau kļuvusi par izaicinājumu un ar šo projektu mēs ne tikai paplašinām autostāvvietu pieejamību un piekļūšanu “Skanstes City” biroju centram no Laktas ielas puses, bet arī veidojam ilgtspējīgu vidi, rūpējoties par elektrisko automašīnu uzlādes stacijām, velosipēdu novietnēm un zaļu, sakārtotu teritoriju,” stāsta “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” partneris un valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēmis informāciju, ka Krievijas Federācijas Pleskavas apgabalā, Puškinogradas rajonā, 1 000 aitu lielā novietnē ir apstiprināta saslimšana ar aitu un kazu bakām.

Minētā novietne atrodas aptuveni 50 km no Latvijas Republikas robežas, tādēļ PVD aicina ievērot piesardzības pasākumus, lai šī bīstamā slimība nenonāktu Latvijā, informē PVD pārstāve Anna Joffe.

Aitu un kazu bakas ir ļoti lipīga vīrusu izraisīta saslimšana ar augstu letalitāti līdz 80% dzīvniekiem. Slimībai raksturīgs drudzis, iztecējumi no deguna un specifiski ādas izsitumi. Tā ir sevišķi bīstama dzīvnieku infekcijas slimība, kas, saskaņā ar Starptautiskā Epizootiju biroja (OIE) norādījumiem, ir obligāti ziņojama. Aitu un kazu bakas nav ārstējama slimība.

Saslimšanai ar aitu un kazu bakām ir uzņēmīgas visu šķirņu aitas un kazas. Ja rodas aizdomas par aitu vai kazu saslimšanu, PVD aicina nekavējoties sazināties ar praktizējošu veterinārārstu vai informēt PVD teritoriālo struktūrvienību.

Gruzdošās vietas Papes dabas parkā vēl aizvien turpina dzēst Latvijas valsts mežu darbinieki. Pagājušās sestdienas pievakarē liesmas sāka plosīt priežu pamežu. Uguns ierobežota jau tās pašas dienas vakarā, bet vietas pieskatīšana jāturpina. Vietvietām vēl dūmo, bet mežiniekiem kremt cēlonis – nevērīgi tūristi, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Ugunsgrēka vietu ierobežo jūra un Papes dabas parka meža ceļš, kurš iezīmēts daudzos tūrisma ceļvežos. Ugunsgrēkā izdegusi aptuveni 10 hektāru liela meža platība septiņus kilometrus no Jūrmalciema. Ugunsgrēks sācies blakus pieminētajam ceļam, un liesmas pa vējam traukušās kāpās jūras virzienā. Visticamāk, nenodzēsts izsmēķis vai dzirkstele no izpūtēja, tomēr pierādītas informācijas nav, norāda Kursas Laiks. Tikai laimīga sagadīšanās ļāvusi ierobežot uguni.

Vēja virzienam kaut mazliet mainoties, nelaime varējusi izvērsties par katastrofu, kuras sekas nebūtu mazākas kā nesen notikušajā ugunsgrēkā Kuršu kāpās Lietuvā, kur cietuši simtiem hektāru kāpu meža, atklājis Latvijas valsts mežu Nīcas iecirkņa pārzinis Kārlis Altītis.

Rīgā, Kalnciema ielā 33 Nr.2 pašlaik tiek veikta fasādes un iekštelpu renovācija – ēkā tiks izveidots Koka arhitektūras centrs Kalnciema kvartāls, kas būs atvērts Latvijas iedzīvotājiem un ārvalstu tūristiem, ar mērķi popularizēt Pārdaugavas un Latvijas koka arhitektūru.

Koka arhitektūras centrā iecerēts praktisko darbnīcu, lekciju, prakšu un ekskursiju formā informēt un izglītot sabiedrību par koka ēku saglabāšanu, kultūrvēsturisko vērtību, apsaimniekošanu un atjaunošanu.

Topošais Koka arhitektūras centrs Kalnciema kvartāls ir valsts nozīmes aizsargājams koka arhitektūras piemineklis, kas celts 1895.gadā, bet vēlāk pārbūvēts 1930.gadā. Tā renovācija notiek saskaņā ar LR kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām, saglabājot tā kultūrvēsturisko vērtību un padarot to publiski pieejamu nākamajām paaudzēm. Renovācija tiek veikta saskaņā ar tradicionālās amatniecības un ekoloģiskas būvniecības tradīcijām, izmantojot tikai roku darbu bez rūpnieciskas iejaukšanās. Tiek izmantoti tikai dabīgi un otrreiz atjaunojami kokmateriāli un koksnes izstrādājumi, dabīgas krāsas – ekoloģiskas lineļļas krāsas koka darbiem.

Pirmdien reģionālo laikrakstu Kursas Laiks uz Rucavas–Papes ceļa apturējuši savvaļas zirgi, kuri vasarās parasti atrodas nožogojumā. Pasaules Dabas fonda pārstāvis Ints Mednis apgalvo, ka līdz ar salu aizsalušas ūdenstilpnes un zirgiem iespējams žogus apiet.

«Gan savvaļas zirgus, gan govis, kuri atrodas nožogojumā, piebaro, tādēļ dzīvnieki vienmēr atgriežas pie barības. Mums nav nepieciešams viņus īpaši dzīt atpakaļ, viņi paši atgriežas, jo ārpus nožogojuma barības nav,» apgalvo I. Mednis.

Līdz ar salu ūdenstilpes, kas norobežoja piekļuvi Papes ceļam, ir aizsalušas un savvaļas zirgi brīvi pastaigājas pa ceļu un otrpus tā, Kursas Laiks novēroja uz vietas. Līdz šim ceļu satiksmes negadījumi, kuri būtu notikuši ārpus nožogojuma izkļuvušu zirgu dēļ, nav bijuši, apgalvo I. Mednis.

Rucavas novada dome realizējusi projektu Piekrastes zvejniecības kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un popularizēšana Papes ciemā. Projekta laikā daļēji rekonstruēta Rucavas novada domei piederoša ēka Dzintarvēji jeb Papes vecā fišerija, pārveidojot to par ekspozīcijas telpām par piekrastes zivsaimniecības un zvejnieku tradīcijām, informē reģionālais medijs ReKurZeme.

Tā izmantojama novada sabiedrisko pasākumu organizēšanai vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem, sadarbojoties ar vietējiem uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām, informējis domes Attīstības nodaļas projektu koordinators Raivis Stankuns.

Projekta kopējās izmaksas ir 29892,58 eiro, Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsts 21750,85 eiro.

Zemes pircēju vilnis no Lietuvas robežas jau labu laiciņu kā pāršalcis Jūrmalciema kāpas, un nu kā sēnes pēc lietus sarodas būvnieki. Jūrmalciemniekiem ir jautājumi un bažas, kā viss būs un kā dzīvot tālāk, kad apkārt sveši tikumi, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Jūrmalciema sabiedriskajā centrā 21. maijā ciema un apkaimes iedzīvotājiem detālplānojumu nozīmi, būvniecības noteikumus un vienkāršu sadzīvi ar ienācējiem izskaidroja Nīcas novada pašvaldības komanda ar priekšsēdētāju Agri Petermani vadībā. Nozīmīga bija teritorijas plānotājas Evitas Kalējas uzstāšanās. Iedzīvotāji saņēma skaidrojumus tieši par saviem īpašumiem.

Interesantus faktus atklāja Būvvaldes vadītājs Oskars Dejus un iedzīvotājiem demonstrēja dzīvojamā vagoniņa fotogrāfiju, sakot, ka tādus visā Nīcas novadā var uzstādīt tikai īpašos gadījumos, piemēram, ja norit būvniecība. Citādi aizliegts. Uz ko tautas murdoņā varēja saklausīt, ka tādu vagoniņu Jūrmalciemā pilnas kāpas.

Līdz šā gada 31. oktobrim tiks pabeigta zivju kūpinātavas rekonstrukcija Rucavas novada domes īpašumā – Papes ciema Dzintarvējos. Tūristi vasarā braukuši daudz, bet Dzintarvējus kā tirdzniecības vietu vietējie izmantot negrib. Vien kāds vācietis sola veidot ēstuvi nākotnē, vēsta reģionālais medijs Kursas Laiks.

Kopējās kūpinātavas izmaksas Dzintarvējos ir nepilni 20 tūkstoši eiro, no kuriem pieci tūkstoši ir Rucavas novada domes līdzfinansējums līdztekus Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) naudai.

Iepriekš īpašumā Dzintarvēji līdzīgā veidā jau ieguldīti vairāk nekā 29 tūkstoši eiro. Īstenojot projektu, tika izplatīta informācija, ka nepieciešami vēsturiski priekšmeti, stāsti un dokumenti par zvejnieku dzīvi Papes ciemā. Realitātē Dzintarvēju iekštelpās pēc nepilnīgi veikta remonta atradās galdiņš ar tūrisma bukletiem par tūrisma iespējām Rucavas novadā, kā arī divus vasaras mēnešus dežurēja cilvēks, kurš atbildēja uz iebraucēju jautājumiem, kur iespējams pārnakšņot, paēst un ieraudzīt eksotiskos dzīvniekus, norāda medijs.