Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2021.gada janvāri - patēriņa cenas augušas par 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī audzis par 3,9%.

Statistikas pārvaldē informē, ka būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, mājokļa iekārtai, veselības aprūpei, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,9%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem augļiem (+9,9%) un svaigiem dārzeņiem (+4,5%). Cenas pieauga kartupeļiem (+11,9%), miltiem un citiem graudaugiem (+6,5%), kā arī cūkgaļai (+2,2%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, cenas kāpa konditorejas izstrādājumiem (+2%), šokolādei (+5,1%), skābajām krējumam (+4%), brokastu pārslām (+8,3%). Dārgāki kļuva atspirdzinošie dzērieni (+5,8%), ko ietekmēja akciju noslēgumi un akcīzes nodokļa pieaugums no 1.janvāra atspirdzinošajiem dzērieniem ar astoņiem gramiem vai vairāk cukura 100 mililitros. Akciju ietekmē vidējais cenu līmenis samazinājās pienam (-2,8%), olām (-3,3%) un biezpienam (-3,3%).

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

Jordānija ir labs tūrisma galamērķis ģimenei ar bērniem, jo tā ir diezgan droša Tuvo Austrumu valsts, kur ir iespēja apskatīt vēsturi klātienē

Kāpēc turp doties?

Mēs ar vīru Māri gribējām aizbraukt uz kādu tālāku galamērķi tieši ar bērniem. Gribējām viņiem parādīt kaut ko mazliet citādu, nekā viņi ir redzējuši līdz šim, un izvēlējāmies Jordāniju, jo likās, ka tas ir piedzīvojumiem bagāts galamērķis, ļoti atšķiras no tā, ko bērni ir redzējuši Eiropā, vienlaikus šī ir reģionā teju vai drošākā vieta, ja neskaita slēgtās kūrortu zonas. Mēs savā laikā esam diezgan daudz ceļojuši Tuvo Austrumu reģionā, arī vienā no saviem pirmajiem ceļojumiem divatā bijām Omānā, un mums no tā ir siltas atmiņas.

Braukt kā ģimenei uz Tuvajiem Austrumiem patiesībā ir lielisks ceļošanas formāts. Kultūrās ar salīdzinoši konservatīvu vai tradicionālu sabiedrību ceļotāji ar bērniem ir lielā cieņā, nav nekādu iespējamo problēmu vai jautājumu, kādus varētu uzdot individuāliem ceļotājiem vai jauniem pāriem. Jutāmies pietiekami droši doties arī ārpus standarta tūristu takām. Bērni vietējiem ļoti patīk, visi vēlas ar viņiem parunāties, kaut ko simbolisku uzdāvināt, parādīt telefonā paši savus bērnus un pastāstīt par viņiem. Šķiet, brīžiem mūsu bērni bija pat mazliet samulsuši no tā, cik liela uzmanība viņiem tika pievērsta, piemēram, tur katrs viesmīlis centās pajautāt pašam bērnam, ko viņš vēlas, kamēr Eiropā tomēr ierasts, ka personāls runā tikai ar pieaugušajiem. Protams, jārēķinās, ka, ceļojot ar bērniem, viss notiek lēnāk un ir jāpielāgojas, visu darījām viņu tempā un arī aktivitātes pielāgojām viņu interesēm.

2019. gada sākumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidējās darba samaksas pieauguma temps ir samazinājies, taču piecās nozarēs vidējā samaksa gada laikā augusi virs 10%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Galerijā augstāk skaties, kā gada laikā mainījusies bruto darba samaksa dažādās nozarēs!

2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,8% jeb 75 eiro, sasniedzot 1036 eiro par pilnas slodzes darbu. 2018. gada 1. ceturkšņa gada pieauguma temps bija 8,7%, bet pārējos ceturkšņos – no 8,1 līdz 8,4%.

2019. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 0,6 %. Jāatzīmē, ka minimālā alga šogad Latvijā nemainījās un, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, tās līmenis šobrīd ir viszemākais – 430 eiro. 2019. gadā Lietuvā minimālā alga pieauga par 155 eiro jeb 38,8 % (no 400 līdz 555 eiro), Igaunijā izmaiņas bija mazākas – pieaugums par 40 eiro jeb 8,0 % (no 500 līdz 540 eiro).

Mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar šādu periodu pērn, pieauga par 8,3 % jeb 84 eiro, sasniedzot 1091 eiro par pilnas slodzes darbu. Un 12 no 19 pamatnozarēm vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija lielāka par 1000 eiro.

Septiņās no tām - finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē - vidējā darba samaksa bija lielāka par vidējo rādītāju valstī.

Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana pakalpojumu, citu pakalpojumu nozarē, mākslas, izklaides un sporta nozarē, kā arī izglītībā.

Visstraujāk darba samaksa pieauga veselības un sociālās aprūpes nozarē - par 15,1 %, galvenokārt palielinoties algām veselības aizsardzības nozarē. Gada laikā vidējā darba samaksa palielinājās virs 10 % arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (11,8 %; straujāks kāpums bija tādās nozarēs kā iznomāšana un ekspluatācijas līzings, kā arī ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi), būvniecībā - par 11,0 % un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (10,2 %; straujāk juridisko un grāmatvedības pakalpojumu nozarē, kur vidējās darba samaksas pārmaiņas vairāk ietekmēja darbinieku skaita samazinājums nevis darba samaksas fonda pieaugums, un arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu nozarē).

Jelgavas uzņēmums, kurā jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 apstiprināta sešiem darbiniekiem, ir apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Velis-A", apliecināja tā vadītājs un līdzīpašnieks Aldis Knāviņš.

Viņš stāstīja, ka viena no uzņēmuma darbiniecēm marta sākumā atgriezusies no ārzemēm, taču tajā laikā uz konkrēto valsti nebija ieviesti ierobežojumi, un arī saslimšana neesot bijuši plaša. Tāpēc uz viņu neesot attiecināmi noteikumi par pašizolāciju. Līdz ar to Knāviņš uzskata, ka nevar droši pateikt, ka tieši uzņēmuma darbinieki ir infekcijas avots.

Viņš stāstīja, ka 15.martā bija devies pastaigā gar jūru, sasvīdis, un pārģērbies sausās drēbēs, bet nākamajā dienā sajuties slikti, kāpusi temperatūra. Tā kā aizdomu par Covid-19 nav bijis, viņš ir devies uz biroju, bet vēlāk līdzīgi simptomi parādījušies arī vēl vairākiem darbiniekiem, kuri līdz tam ir strādājuši ar klientiem.

Saeima piektdien pārapstiprināja valdības līdz 15.novembrim noteiktos īpaši stingros noteikumus Covid-19 izplatības ierobežošanai jeb stingro "lokdaunu".

Par pārapstiprināšanu balsoja 47 deputāti, bet pret bija 16 deputāti.

Iepriekš arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja valdības lēmuma pārapstiprināšanu.

"Lokdauna" ieviešanu nosaka Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi ārkārtējās situācijas rīkojumā, par kuru pārapstiprināšanu bija jālemj Saeimai.

Debatēs veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsvēra, ka valstī plosās nežēlīga sērga, ka pašlaik speram kāju pāri kraujas malai un, lai apstādinātu Covid-19 izplatību, esam spiesti apstādināt savus cilvēkus. Valdība lēmumu par "lokdauna" ieviešanu pieņēma ar "smagu sirdi", bet Ministru kabinetam nav citas izvēles, norādīja politiķis.

Ja ar esošajiem ierobežojumiem nebūs gana un saslimstības ar Covid-19 pieaugumu tomēr neizdosies apturēt, nākotnē plašāk varētu tikt ierobežota cilvēku pulcēšanās, kā arī tirdzniecības nozare, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Pēc viņas sacītā, ierobežojumi būtu vēršami uz tām norisēm vai cilvēku uzvedībām, kuras veicina vīrusa izplatību - kontakti un cilvēku mobilitāte.

"Tie nākamie, ja būs nepieciešami, cerēsim, ka nē, ierobežojumi - nu jau vairāk ierobežojumi nekā drošības pasākumi - būs vērsti uz vēl striktāku cilvēku pulcēšanās un pārvietošanās ierobežošanu," skaidroja Viņķele, piebilstot, ka par piemēru tiek ņemts notiekošais citās valstīs.

"Mums nav bijis tik strikti tas jādara līdz šim - piemēram, tik strikti, ka pat atrašanās ārpus mājas tiek regulēta," runājot par citviet ieviestajiem ierobežojumiem, atzīmēja politiķe. Viņa tostarp atklāja, ka no citu valstu pieredzes izriet, ka tie būtu vēl plašāki ierobežojumi tirdzniecībai. Šobrīd Latvijā vienīgi lielveikalos brīvdienās ir ciet atsevišķi veikali, kamēr ir valstis, kur vaļā faktiski ir tikai aptiekas un pārtikas veikali.

Šonedēļ Daugavpilī, Baldones, Krāslavas, Salacgrīvas, Aknīstes, Varakļānu, Mārupes, Mālpils, Smiltenes, Garkalnes, Limbažu un Salaspils novadā Covid-19 izplatības dēļ tiks ieviesti stingrāki ierobežojošie pasākumi, otrdien ārkārtas sēdē lēma valdība.

Pēc epidemiologu novērojumiem krietni plašāka Covid-19 izplatība ir atsevišķās pašvaldībās, tādēļ tur ir nepieciešams ieviest vēl papildus drošības pasākumus. Kā ļoti augsts rādītājs Covid-19 izplatībai reģionā tiek atzīts, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotājiem par 50% pārsniedz vidējo rādītāju valstī. Uz otrdienu vidējā 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotājiem ir 275,9. Tas nozīmē, ka īpašās drošības prasības ir jāpiemēro reģioniem, kur saslimstības rādītājs pārsniedz 413,8.

Tāpēc no 27.novembra Daugavpilī, Baldones, Krāslavas, Salacgrīvas, Aknīstes, Varakļānu, Mārupes, Mālpils, Smiltenes, Garkalnes, Limbažu un Salaspils novadā papildus jau noteiktajiem piesardzības pasākumiem valsts mērogā tiek pārtraukta jebkāda veida izglītības procesa norise klātienē, izņemot pirmsskolas izglītības programmas apguvi un mācības 1.-4.klasē.

Šodien Daugavpilī, Baldones, Krāslavas, Salacgrīvas, Aknīstes, Varakļānu, Mārupes, Mālpils, Smiltenes, Garkalnes, Limbažu un Salaspils novadā Covid-19 izplatības dēļ tiek ieviesti stingrāki ierobežojošie pasākumi.

Tā otrdien ārkārtas sēdē lēma valdība.

No šodienas papildus jau noteiktajiem piesardzības pasākumiem valsts mērogā šajos novados tiek pārtraukta jebkāda veida izglītības procesa norise klātienē, izņemot pirmsskolas izglītības programmas apguvi un mācības 1.-4.klasē.

Situācijai neuzlabojoties, strikti ierobežojumi būs jāievieš visā valstī 

Covid-19 izplatība Latvijā ir vērtējama kā "ļoti, ļoti nopietna", un, ja situācija...

Veselības ministrija skaidroja, ka bērnudārza un 1.-4.klašu skolēnu vecuma grupā ir novērojama salīdzinoši zemāka Covid-19 izplatība, un šīs vecuma grupas bērni retāk rada inficēšanās riku apkārtējiem. Savukārt iespēja šiem bērniem nodrošināt pieskatīšanu un izglītību ir ļoti nozīmīga bērnu attīstībai.

Lai mazinātu cilvēku pulcēšanos pašvaldībās, kur ir augsta Covid-19 izplatība, tiek noteikts, ka konkrētajās pašvaldībās nedarbojas kultūrvietas, izstāžu norises vietas un arī gadatirgi, tāpat arī tiek noteikts, ka sporta nodarbības notiek tikai brīvā dabā. Izņēmums ir bibliotēkas, kurās varēs saņem grāmatas līdzņemšanai.

Nedrīkstēs notikt privāti pasākumi ārpus vienas mājsaimniecības, izņemot bēres un atsevišķos gadījumos arī kristību ceremonijas. Turklāt bērēs un kristībās jālieto mutes un deguna aizsegi.

Izlemts arī, ka privātās iekštelpās un privātās ārtelpās personām jāievēro divu metru distance, izņemot gadījumus, ja personas dzīvo vienā mājsaimniecībā, kā arī vecāku un viņa nepilngadīgos bērnus, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā. Izņēmuma attiecas arī uz personām, kas veic darba vai dienesta pienākumus.

Noteikts arī, ka pilsētas sabiedriskajā transportā jānodrošina ne vairāk kā 50% no maksimāli iespējamās transporta līdzekļa kapacitātes, jo autobusos ir grūti ievērot divu metru distanci. Valdība noteikusi, ka pārvadātājam jāorganizē pasažieru iekāpšana un izkāpšana tā, lai pasažieru skaits transportlīdzeklī nepārsniedz 50% no tā ietilpības. Ja transportlīdzeklī tā specifikas dēļ nav iespējams kontrolēt iekāpšanu un izkāpšanu, transportlīdzeklī tiek marķētas sēdvietas, nodrošinot distancēšanās prasības.

Veikalos un citās tirdzniecības pakalpojumu sniegšanas vietās iekštelpās un ārtelpās būs jānodrošina, ka šajās vietās atrodas ne vairāk par 20% no maksimāli iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj konkrētās vietas infrastruktūra. Lai cilvēki varētu izvēlēties apmeklēt konkrēto tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietu, pie ieejas jābūt pieejamai informācijai, cik cilvēki konkrētajā vietā var atrasties ņemot vērā 20% piepildījumu. Minētais nosacījums attiecas arī uz tirdzniecības vietām un tirgiem ārtelpās.

Katru otrdienu līdz plkst.12 Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) savā mājaslapā publicēs jaunākos saslimstības rādītājus pašvaldībās, savukārt stingrākas prasības vietās, kurās rādītājs par 50% pārsniegs valsts vidējo rādītāju, būs jāievēro no konkrētās nedēļas ceturtdienas. Pašvaldības saslimšanas rādītājiem var sekot līdzi SPKC mājaslapā visas nedēļas garumā.

Pagaidām noteikts, ka stingrākas prasības konkrētās pašvaldībās būs spēkā līdz ārkārtējās situācijas beigām.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) atgādināja, ka iepriekš reģionālie ierobežojumi noteikti, piemēram, Kuldīgā un tie bija pietiekami efektīvi.

No šodienas līdz 15.novembrim noteikti īpaši stingri noteikumi Covid-19 izplatības ierobežošanai jeb stingrais "lokdauns", paredz Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi ārkārtējās situācijas rīkojumā.

Šajā laika periodā visi veikali, izņemot pirmās nepieciešamības, nestrādās un būs pieejami tikai paši nepieciešamākie pakalpojumi.

"Lokdauna" laikā tiks ieviesti pasākumi, kas maksimāli ierobežo cilvēku no dažādām mājsaimniecībām kontaktēšanos klātienē, lai mazinātu vēl lielāku veselības aprūpes sistēmas pārslodzi, būtiskus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības ierobežojumus un nepieciešamību ieviest pacientu prioritizēšanu medicīniskās palīdzības sniegšanai.

Lai mazinātu nelegālu pulcēšanos privātos pasākumos, noteikts ierobežojums pamest dzīves vietu nakts laikā no plkst.20 līdz 5, paredzot tikai iespēju nokļūt uz un no darba vietas.

Stingrā "lokdauna" laikā klātienes saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietas un pirmās nepieciešamības preču tirdzniecības vietas klātienē darbu varēs sākt ne ātrāk kā plkst.6 un beigt ne vēlāk kā plkst.19. Ierobežojumu dēļ vairāki mazumtirdzniecības veikali būs atvērti vismaz stundu agrāk. Piemēram, "Maxima" un "Rimi"strādās no plkst.7. Savukārt "Lidl" veikali Latvijā būs atvērti klientiem katru dienu no plkst.6.30 līdz 19.

Itālijā no 4.maija tiks atviegloti koronavīrusa pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi, tostarp, cilvēkiem tiks atļauts pastaigāties parkos un apciemot savus radiniekus, svētdien televīzijā paziņoja Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte.

Taču, apciemojot radiniekus, cilvēkiem būs jāvalkā sejas maskas un jāievēro distance, norādīja Konte. Cilvēkiem būs atļauts pārvietoties sava reģiona ietvaros, bet nebūs atļauts ceļot uz citiem reģioniem.

Publiskās vietās obligāta prasība būs sejas maskas, kuru cena gabalā nedrīkstēs pārsniegt 50 centus, nolēmusi valdība. Cilvēkiem ieteikts arī turpmāk izvairīties no apskaušanās un sarokošanās.

Konte norādīja, ka Itālijā sākas posms, kurā jāiemācās sadzīvot ar vīrusu un būt atbildīgiem. "Ja jūs mīlat Itāliju, ievērojot distanci," sacīja Konte. Tiks atļautas bēres, bet tajās drīkstēs piedalīties ne vairāk kā 15 cilvēki.

Individuālajiem sportistiem būs atļauts atsākt treniņus un cilvēkiem būs atļauts sportot ne tikai tiešā savu dzīvesvietu tuvumā, bet plašākā apvidū.

Covid-19 ierobežošanai no pirmdienas, 9.novembra, līdz 6.decembrim Latvijā izsludinās ārkārtējo situāciju.

Šāds lēmums piektdien pieņemts valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Ārkārtējās situācijas laikā brīvdienās ierobežos tirdzniecības centru darbu, paredz piektdien valdības ārkārtas sēdē pieņemtais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

No nākamās nedēļas iedzīvotājiem būs pieejami tie klātienes pakalpojumi, kuri ir īpaši svarīgi veselīgai un drošai sadzīvei un kuru pieejamība nav atliekama. Izprotot ārkārtējās situācijas pasākumu ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību kopumā, vienlaikus tiek strādāts pie atbalsta mehānismu izstrādes darba devējiem, darba ņēmējiem un tām iedzīvotāju grupām, kuras visvairāk skar vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi.

Igaunijā no šodienas stājas spēkā stingri ierobežojumi, kas noteikti, lai iegrožotu satraucošo jaunā koronavīrusa izplatību un pasargātu no pārslodzes veselības aprūpes sistēmu.

Ierobežojumi būs spēkā vismaz vienu mēnesi - līdz 11.aprīlim.

Šai laikā arī brīvā dabā - parkos, autostāvvietās, bērnu rotaļlaukumos un dabas takās - starp cilvēkiem būs jāievēro vismaz divu metru atstatums un vienkopus nedrīkstēs uzturēties vairāk par diviem cilvēkiem, izņemot vienas ģimenes locekļus. Iepriekš šie noteikumi tika attiecināti tikai uz iekštelpām.

Skolās no 1. līdz 12.klasei mācības notiks tikai attālināti, bet sākumskolas skolēniem izņēmuma kārtā būs atļauts uzturēties skolas telpās un piedalīties nodarbībās, ievērojot Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumu par nepieciešamajiem profilakses pasākumiem. Skolās drīkstēs ierasties arī skolēni, kam vajadzīgas papildu konsultācijas vai praktiskās nodarbības.

Valdība līdz nākamā gada pavasarim varētu pagarināt ierobežojumu termiņu Krievijas pilsoņu ieceļošanai Latvijā, ņemot vērā to, ka Krievijas izraisītais drošības apdraudējums turpinās, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā rīkojuma projekta, kas pieejams Tiesību aktu portālā.

ĀM norāda, ka, ņemot vērā Krievijas sākto militāro iebrukumu Ukrainā, strauji audzis Krievijas pilsoņu skaits, kuri pa sauszemes robežu vēlējās ieceļot Eiropas Savienībā (ES).

ES Padomes ārlietu ministru neformālajā sanāksmē Prāgā 2022.gada 30.augustā un 31.augustā tika panākta vienošanās, ka, ņemot vērā sarežģīto ietekmi uz robežvalstīm, dalībvalstis nacionālā līmenī var veikt pasākumus, lai ierobežotu ieceļošanu ES saskaņā ar Eiropas Parlamenta un ES Padomes regulu, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām.

Ievērojot minēto vienošanos, Latvija, Igaunija, Lietuva un Polija koordinēti veica izmaiņas nacionālajos tiesību aktos, lai ierobežotu Krievijas pilsoņu, kuri ilgstoši ir atbalstījuši un turpina atbalstīt Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma agresīvās darbības un ir līdzatbildīgi par Krievijas agresiju Ukrainā, ieceļošanu.

Ņemot vērā saslimšanas ar Covid-19 pieaugumu, iebraucot Latvijā no Igaunijas, cilvēkiem turpmāk būs jāievēro pašizolācija, informē Veselības ministrija.

Prasība stājas spēkā no 12.septembra plkst.00:00.

Veselības ministrija atgādina par iepriekš Ministru kabineta apstiprinātajiem īpašajiem nosacījumiem pierobežas teritoriju iedzīvotājiem, kuri ikdienā šķērso Latvijas - Igaunijas robežu darba vai mācību vajadzībām. Arī turpmāk ikdienā šīs personas varēs brīvi doties uz Igauniju, kā arī atpakaļ uz Latviju šādos gadījumos: lai pildītu darba pienākumus Igaunijā (ja var uzrādīt nodarbinātības faktu apliecinošu dokumentu); lai saņemtu bērnu uzraudzības pakalpojumus vai apmeklētu pirmskolas izglītības iestādi (ja var uzrādīt pakalpojuma sniedzēja vai izglītības iestādes izsniegtu izziņu); lai apmeklētu izglītības iestādes, kā arī interešu izglītības pulciņus (ja var uzrādīt izglītības iestādes izsniegtu izziņu); lai pavadītu personas ar speciālām vajadzībām uz izglītības iestādi, piemēram, skolām un bērnudārziem, kā arī interešu izglītību (ja var uzrādīt iestādes izsniegtu izziņu personai); lai saņemtu ārsta nozīmētus veselības aprūpes pakalpojumu, kas nav pieejami Latvijas teritorijā.

Ministru kabinets trešdien skatīs Operatīvās vadības grupas izstrādātos priekšlikumus Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu pārskatīšanai, kas paredz no 7.aprīļa atļaut darboties visiem tirgotājiem.

Operatīvā vadības grupa rosina turpināt pamata ierobežojošos pasākumus, proti, sejas masku lietošanu, distancēšanos, roku mazgāšanu un dezinfekciju, jo šie pasākumi atzīti kā efektīvi.

Vienlaikus grupa atzīst, ka jebkuri atvieglojoši pasākumi ir riskanti, tāpēc jābūt gataviem tos jebkurā brīdī atcelt vai ieviest stingrus pasākumus, ja saslimšana strauji pieaug.

Vadības grupa piedāvā ierobežojumu atcelšanu pa posmiem, trīs nedēļu cikla ietvaros. Mainoties epidemioloģiskajai situācijai, tiktu arī pārskatīti pasākumu ieviešanas soļi. Plānots, ka visi pasākumi būs īstenojami tikai ar drošiem protokoliem, nodrošinot reālu to ievērošanas kontroli un uzraudzību.

Dažu pēdējo mēnešu laikā esmu saņēmis daudz jautājumus par mājokļu tirgu – kas notiek un kas notiks, kāpēc aug cenas, vai labāk pirkt vai īrēt?

Tas atgādina notikumus apmēram pirms 15 gadiem, kad mājokļu tirgus bija Latvijas ekonomikas centrālā ass, kuras gravitācija turēja orbītā darba tirgu, patēriņu un patēriņa cenas, IKP dinamiku un maksājumu bilanci. Par to daudz runāja ballēs, bērēs un biznesa konferencēs. Par šiem notikumiem toreiz daudz rakstīju kā žurnālists un saņēmu daudz jautājumu, atzinības un kritikas.

Šogad mājokļu tirgus ir mainījies pietiekami strauji, lai varētu apgalvot, ka pēc vairāk nekā desmit gadus ilgušas stagnācijas tirgū notiek pavērsiens. Ir paātrinājies īpašumu cenu kāpums. Vairākās Pierīgas pilsētās kopš gada sākumā sērijveida dzīvokļu cenas augušas apmēram par piektdaļu. Aktivizējas hipotekārā kreditēšana, piemēram, pirmajā pusgadā Luminor bankas mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms audzis gandrīz trīs reizes. Top jauni mājokļu projekti, aug izsniegto būvatļauju apjoms. Ienākumu kāpums pamazām palielina to ģimeņu īpatsvaru, kas spēj ņemt hipotekāros kredītus.

Turpinoties saslimstības ar Covid-19 pieaugumam, turpmāk pašizolācija būs jāievēro no visām Slimību profilakses un kontroles centra sarakstā esošajām Eiropas valstīm, liecina SPKC apkopotie dati.

Iepriekš, atgriežoties Latvijā no Covid-19 smagāk skartajām valstīm, bija jāievēro 14 dienu ilga pašizolācija, taču kopš 17.septembra šis obligātās pašizolācijas ilgums ir samazināts līdz desmit dienām. Tomēr vienlaikus 14 dienu pašizolācijas prasība joprojām attiecas uz tām personām, kuras ir kontaktējušās ar Covid-19 inficēto.

Tāpat 14 dienu pašizolācijas prasība vispārējā gadījumā arī turpmāk attieksies uz personām, kuras ir nodarbinātas ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes institūcijās un izglītības iestādēs un kuras ir tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem, piemēram, ārsti, kuri sniedz palīdzību pacientam, vai skolotāji, kuri strādā ar bērniem.

Krīzes vadības padomes sekretariāts izstrādājis virkni kritēriju lokdauna ieviešanai gadījumā, ja būtiski pasliktināsies epidemioloģiskā situācija.

Krīzes vadības padomes sekretariāta izstrādātais drošības pasākumu kopums ārkārtējās situācijas ietvaros "D+ koncepts" šodien tiks skatīts Ministru kabinetā.

Ārkārtējo situāciju varētu nepagarināt 

Ministru kabinets trešdien vienojās virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Covid-19 infekcijas...

"D+ konceptu", kas būtībā paredz ļoti stingrus ierobežojumus, paredzēts aktivizēt, ja izpildīsies viens no vairākiem kritērijiem, proti, ja 14 dienu Covid-19 kumulatīvā gadījumu skaita uz 100 000 iedzīvotājiem pieaugums būs par 20%, ja Covid-19 saslimstības rādītājs sasniedz 14 dienu kumulatīvo gadījumu skaitu virs 600 uz 100 000 iedzīvotājiem, ja stacionāru gultu noslodze sasniedz 70% no ikdienas apstākļos pielietotā gultu apjoma stacionārajās ārstniecības iestādēs vai intensīvās terapijas gultu noslogojums pārsniedz 70%.

Ja izpildīsies kāds no šiem kritērijiem, tad četru dienu laikā plānots izstrādāt lēmumu projektu par konkrētiem ierobežojumiem, bet to apstiprināt valdībā plānos trīs dienas pirms ierobežojumu spēkā stāšanās.

Krīzes vadības padomes sekretariāts iesaka, ka, būtiski pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai, personām būs pienākums uzturēties savā dzīvesvietā vienas mājsaimniecības ietvaros, bet no tās varēs iziet tikai pamatotas nepieciešamības gadījumos.

Šādā gadījumā klātienē varētu apmeklēt tikai ārstniecības iestādi, nodot Covid-19 testu vai apmeklēt vakcinēšanās vietu.

Tāpat lokdauna gadījumā klātienē varētu saņemt pakalpojumus tuvākajā vietā, tostarp tirdzniecības vietā. Pastaiga būtu atļauta vienu stundu divas reizes diennaktī līdz trīs kilometru attālumam no dzīves vietas. Personas, kas atrodas pašizolācijā vai karantīnā, nedrīkstēs atstāt dzīvesvietu.

Tāpat būtu atļauts individuāli sportot ārā līdz vienai stundai divas reizes diennaktī un līdz trīs kilometru attālumam no dzīves vietas. Būtu atļauts apmeklēt kopjamas personas. Tāpat būtu atļauts apmeklēt sankcionētas sapulces, gājienu vai piketu, reliģiskās vietas, bēres, kāzas vai kristības.

Būtiski pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai, klātienē varētu strādā tikai tie darbinieki, kuri nodrošina steidzamu un neatliekamu pakalpojumu sniegšanu, vai kuri nodrošina būtisku neatliekamu darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīves vietā.

Savukārt tirdzniecības jomā būtu liegts sniegt pakalpojumus klātienē. Ievērojot "Drošas tirdzniecības protokolu", klātienē varētu strādā tikai aptiekas, degvielas uzpildes stacijas, un tirdzniecības vietas, kas tirgo pārtiku un pirmās nepieciešamības preces.

Kritiskas epidemioloģiskās situācijas gadījumā darbu varētu turpināt plašsaziņas līdzekļi, savukārt sabiedriskās ēdināšanas vietās būtu atļauts izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai, tai skaitā ārā.

Šī scenārija gadījumā tiktu aizliegti un atcelti visi sporta un kultūras pasākumi. Ārā būtu atļauti tikai treniņi profesionālajā sportā. Muzeju ārtelpās, dabas takas un sporta veikšanas vietas ārā būtu slēgtas.

Izglītības jomā tiktu pārtraukta mācību procesa norise klātienē visās izglītības iestādēs un nodrošinātas mācības attālināti, izņemot pirmsskolas izglītības programmas apguvi bērniem, kuru likumiskie pārstāvji paši nevar nodrošināt bērnu pieskatīšanu, ja izglītības iestādē nodarbinātie mācību procesa laikā un ārpus tā lieto mutes un deguna aizsegus.

Starppilsētu un pilsētas pasažieru pārvadājumos būtu jāveic noslodze līdz 50%. Tāpat transporta jomā tiktu atceltas visa veida valsts un pašvaldību noteiktās atlaides.

Šī scenārija gadījumā tiktu pārtraukti visi starptautiskie pasažieru pārvadājumi gan pa gaisu, gan zemi, gan ūdeni. Tāpat tiktu pārtraukti visi tūrisma pakalpojumi.

Savukārt ārstniecības iestādes varētu nodrošināt un nepārtraukt virkni veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu - neatliekamo medicīnisko un akūto palīdzību, tai skaitā zobārstniecības, nepieciešamos izmeklējumus un konsultācijas, ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, Valsts asinsdonoru centra sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, vakcinācijas pakalpojumus, veselības aprūpes pakalpojumus mājās, grūtnieču aprūpi un laboratorijas pakalpojumus.

Reliģiskās darbības veikšanas vietās darbu varētu uzsākt ne agrāk kā plkst.6 un beigt ne vēlāk kā plkst.20, ievērojot "Reliģisko vietu drošības protokolu".

Ierobežojumu kontroli veiktu Valsts policija, pašvaldības policija un Valsts robežsardze.

Lai nodrošinātu vakcīnu piegāžu un loģistikas drošību, Nacionālie bruņotie spēki varētu aktivizēt mobilizācijas sistēmu un nodrošināt vakcinācijas procesa koordināciju.

Šī koncepta ieviešanas mērķis ir novērst vai strauji samazināt Covid-19 infekcijas izplatīšanos sabiedrībā, mazināt Covid-19 inficēto personu skaitu un importēto Covid-19 infekcijas gadījumu skaitu. Tāpat šo pasākumu mērķis ir mazināt jaunu Covid-19 infekciju izplatību, hospitalizēto un mirušo personu skaitu.

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, ražošana, tā intervijā DB teic llka Supanens (llkka Suppanen).

Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un visvairāk titulētajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem. Pēc arhitekta grāda iegūšanas Helsinku Tehniskajā universitātē, mēbeļu dizaina programmas apguves Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kā arī studijām Gerita Rietvelda akadēmijā Amsterdamā, 1995. gadā Helsinkos viņš dibināja dažādos arhitektūras un dizaina virzienos orientēto biroju Studio Suppanen, bet dažus gadus vēlāk kopā ar kolēģiem attīstīja vienu no prominentākajām mūsdienu somu dizaina grupām Snowcrash. 1968. gadā dzimušais dizainers, kurš Instagram kontā pozicionē sevi kā uzņēmēju, sadarbojas ar daudziem slaveniem zīmoliem, izstrādā izstāžu koncepcijas, modelē nākotnes dizaina vīzijas, lasa dizaina lekcijas jaunajai paaudzei. Viņa klientu vidū ir gan skandināvu, gan starptautiskas kompānijas, tostarp Artek, Axis, Cappellini, Ferlea, Leucos, Lucente, Nokia, Zanotta, Marimekko, Iittala, Ferrero, Luhta, SAAB Automobiles, Sony u.c. Šogad Milānā Salone del Mobile. Milano ietvaros Supanens, no kura personības un darbiem staro īstās skandināvu dizaina skolas DNS, prezentēja savus jaunākos darbus. Līdz vīlītei patiess un pragmatisks, ar plašu starptautisku redzējumu apveltīts, Supanens atklāja savu redzējumu par dizainera profesionālo misiju šodien un skandināvu kodu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu vairākums šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, paredzot no 2021.gada pakāpeniski ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu.

Likumprojektam piešķirta steidzamība, un pirmajā lasījumā tas tiks izskatīts 28.oktobrī Saeimā kopā ar citiem nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem.

Likumprojekta izskatīšanu pavadīja opozīcijas politiķu kritika par plānotā regulējuma negatīvo ietekmi uz uzņēmējdarbību un ekonomiku kopumā.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka daudzās pasaules valstīs jaunu un mazu uzņēmumu veidošana tiek veicināta un pastāv īpašie nodokļu režīmi šādas uzņēmējdarbības veicināšanai.

"Jūs taču negribat pateikt, ka visas valstis ir stulbas, ka viņiem nav vienāds nodokļu režīms? Finanšu ministrija (FM) dara savu darbu, FM nevar zināt visu par visām tēmām, nevar orientēties un arī neorientējas," secinājis politiķis.

Ministru kabinets piektdien pieņēma zināšanai Krīzes vadības padomes sekretariāta izstrādātos kritērijus lokdauna ieviešanai gadījumā, ja būtiski pasliktināsies epidemioloģiskā situācija.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka izstrādātais "D+ koncepts" tiks īstenots gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija Latvijā pasliktināsies tā, kā, piemēram, Igaunijā un citās valstīs, kuras piedzīvo Covid-19 trešo vilni. "Šis ir rezerves variants, ja krasi mainās situācija. Bet [priekšlikumu] pamatu pamats, ka mēs atkal sēdētu mājās," rezumēja premjers.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citksovskis uzsvēra, ka šī principa ieviešanai nav paredzēts konkrēts laiks, bet gan tas tiktu "iedarbināts" pēc nepieciešamības, būtiski pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai. Viņš piebilda, ka "iedarbinot" šo konceptu, ierobežojumi būtu spēkā 21 dienu.

Lietuvas valdība trešdien plāno pieņemt lēmumu par valsts mēroga karantīnas ieviešanu no sestdienas uz vismaz trim nedēļām, otrdien paziņojis premjerministrs Sauļus Skvernelis.

"Rīt valdībai tiks ierosināts ieviest vispārēju karantīnu, sākot no šīs nedēļas beigām, domājams, no sestdienas pusnakts," viņš norādījis pēc Covid-19 krīzes pārvaldības komitejas sēdes.

Kā pastāstījis premjers, valdībai tiks ieteikts ierobežot ēdināšanas iestāžu darbu, atļaujot tām vienīgi izsniegt ēdienu līdzņemšanai. Veikalu un aptieku darbība netiks ierobežota, bet tiem būs jānodrošina sociālā distancēšanās, savukārt frizētavām un skaistuma saloniem būs jāgādā par higiēnas prasību ievērošanu un iepriekšēju reģistrāciju, lai cilvēkiem nebūtu jāgaida rindās.

Paredzēts noteikt ierobežojumus attiecībā uz svētkiem un svinībām, bet kāzās un bērēs atļaut piedalīties ne vairāk par desmit cilvēkiem - pašiem tuvākajiem radiniekiem. Arī citās situācijās karantīnas laikā var tikt aizliegta pulcēšanās kopā vairāk nekā divām mājsaimniecībām jeb desmit cilvēkiem, un baznīcas tiks aicinātas atcelt dievkalpojumus.

Ārkārtējās situācijas laikā netiks ierobežots veikalu darbalaiks darbadienās un būs atvērti muzeji, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Valsts kanceleja trešdien medijiem izplatīja precizētu informāciju par otrdien valdībā atbalstītajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem ārkārtējās situācijas laikā.

Atšķirībā no iepriekš vēstītā, Valsts kancelejā norādīja, ka visi veikali un tirdzniecības centri neatkarīgi no kopējās tirdzniecības platības darba dienās drīkstēs strādāt ierastajā darbalaikā un to darbība netiks ierobežota no plkst.6 līdz 20, kā tika ziņots otrdien.

Tāpat ārkārtējās situācijas laikā apmeklētājiem būs pieejami muzeji, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Vienlaikus Valsts kancelejā precizēja, ka bērniem skolās sejas maskas būs jānēsā sākot no nākamā gada 4.janvāra, bet no septiņu gadu vecuma sabiedriskajā transportā jau no 7.decembra.