Pakalpojumi

[FOTOREPORTĀŽA] Motormuzejs atgūst spozmi un modernizējas

Zanda Zablovska, 14.07.2014

Jaunākais izdevums

Rīgas Motormuzeja ēkas rekonstrukcija tuvojas noslēgumam; savulaik progresīvajai celtnei spozmi piešķirs modernas tehnoloģijas

Rīgas Motormuzejs atrodas Mežciemā, 1,6 hektārus plašā zemesgabalā, no kura dažādu ierobežojumu dēļ faktiski ir izmantojams mazāk par hektāru. Līdz ar rekonstrukciju zemesgabalu izmants pilnībā – muzeja platība tiks palielināta līdz 7700 kvadrātmetriem, bet blakus 3000 kvadrātmetru plašā piebūvē top jauns Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) klientu apkalpošanas centrs. Agrāk Rīgas Motormuzejs tika uzskatīts par lielāko motormuzeju Baltijā, tagad tas būs arī modernākais Austrumeiropā un tajā būs interesanti gan speciālistiem, gan ģimenēm ar bērniem, ir pārliecināti CSDD.

Entuziastu klubiņš

Muzeja pirmsākumi saistīti ar 1972. gadā dibināto Latvijas Antīko automobiļu klubu, kas bija pirmais šāda veida klubs bijušajā Padomju savienībā. Klubs rīkoja antīko automobiļu izstādes, bet tās bija samērā īslaicīgas, stāsta Rīgas Motormuzeja Restaurācijas daļas vadītājs Gunārs Dortāns. «Izstādes bija tik populāras un guva tik plašu atsaucību, ka tika saprasts – tām jābūt pastāvīgi pieejamām un ir nepieciešams muzejs,» viņš norāda. Ar laiku Motormuzeja izveidotājam Viktoram Kulbergam izdevies varas pārstāvjus pārliecināt par muzeja nepieciešamību un to, ka tas jāveido Rīgā. Taču arī tālākais ceļš nebija viegls – Padomju savienība naudu bija iztērējusi Maskavas olimpiskajām spēlēm un kultūras, sporta projektus neatbalstīja. Toreizējās politiskās situācijas dēļ sākotnēji Motormuzejs nosaukts par tehniskās jaunrades, izstāžu un atpūtas centru Mežciems.

Beigās līdzekļi tomēr iegūti, un īpaša loma te bijusi LPSR Valsts plāna komitejas priekšsēdētājam Miervaldim Ramānam. «Pateicoties viņa tālredzībai, veicām neiespējamo – aizliegtajā būvniecības desmitgadē pēc Maskavas olimpiskajām spēlēm uzbūvējām īpaši projektētu Rīgas Motormuzeja ēku, turklāt izmantodami no Somijas par valūtu importētas konstrukcijas,» V. Kulbergs raksta savā grāmatā. «Neiespējamā misija», kas tapusi sadarbībā ar Noru Ikstenu. Ēkas projektu izstrādāja arhitekts Viktors Valgums. «Tiem laikiem tas bija avangardisks projekts,» atzīst G. Dortāns, skaidrodams, ka «atvēzēties» bija iespējams Somijas materiālu dēļ. «Šī ēka ir ģenētiski iekodēta (tā es to saucu) ar antīkās arhitektūras un Rolls Royce radiatora silueta līdzību ēkas frontālajā fasādē,» raksta V. Kulbergs. Tā dēļ Motormuzejam pat veltīta firmas pretenziju vēstule, taču vēlāk situācija atrisinājusies, pat saņemot no Rolls Royce dāvanu – firmas simbolu Nīkes statueti.

Motormuzeja celtniecība ilga aptuveni 3,5 gadus – līdz 1988. gada nogalei. Oficiāli muzejs dibināts 1989. gada 22 .aprīlī, bet 2009. gadā to pārņēma CSDD. Pērn aprīlī sākta muzeja ēkas rekonstrukcija, kas tagad tuvojas noslēgumam.

Vizuāli nemainās

«Esam nonākuši līdz galējiem apdares darbiem, konstrukciju montāža ir pabeigta, tīklu izbūve tāpat. Pašlaik nav gatavas grīdas, bet, kad betons tiks ieliets, tas tāds arī paliks – kā apdare,» sarunā ar DB stāsta CSDD projektu vadītājs Kaspars Aksenoks. Pēc viņa teiktā, pašlaik būvniekiem noteiktais termiņš ir jūlija beigas, bet jau panākta vienošanās par ekspozīcijas iekārtošanu, kas vēl nav līdz galam definēta līgumā. Tā dēļ visi būvdarbi kopumā varētu tikt pabeigti augustā, septembra sākumā, bet pēc tam gaidāma tehnoloģiju un iekārtu ierīkošana.

Rekonstrukcijas projekts nosaka, ka vizuāli muzeja āriene netiek mainīta – vēsturiskā ēka saglabās tādu pašu izskatu. «Visas Motormuzeja detaļas ir jaunas – stikli, fasādes, ķieģeļi, no vecā vairs nav nekā, bet kopējais projekts ir saglabāts vēsturiskajā veidolā,» skaidro K. Aksenoks. No bijušās mājas palikuši pamati, kolonnas, pārsegumi, bet iekšējie tīkli ir nomainīti. Tāpat ir atšķirīgas teritorijas segums, taču tā izkārtojums saglabāsies. Gadu gaitā muzeja ēka bija pamatīgi nolietojusies, piemēram, taupības nolūkos savulaik nav ierīkota kondicionēšanas sistēma, kas muzejā ir īpaši svarīga, atzīst G. Dortāns.

Cer uz «uhh!»

Iepriekš muzeja platība bija 7500 m2, bet pēc rekonstrukcijas būs jau 7700 m2. Nedaudz plašākas telpas plānotas kolekcijai – ja iepriekš ekspozīcijas telpas aizņēma 3300 m2 platību, tagad būs nedaudz vairāk kā 4000 m2. «Tas dos iespēju piemēroti izvietot eksponātus, ļaujot tos labāk aplūkot,» skaidro K. Aksenoks. Saskaņā ar CSDD stāstīto eksponātu būs mazāk, taču tagad visi eksemplāri tiks papildināti ar datoriem, ekrāniem, darbastacijām, radot modernāko motormuzeju Austrumeiropā. Paredzēts iekārtot 19 darba stacijas un 25 multimediālos ekspozīcijas punktus. «Cilvēkiem, ieejot Motormuzejā, vajadzētu pateikt «uhh!». Ja izdosies ekspozīcijas konceptu īstenot pilnībā, tā arī būtu jānotiek,» saka K. Aksenoks.

Par muzeja dizaina realizāciju, proti, tehnoloģiju piegādi pašlaik izsludināts iepirkums. K. Aksenoks apliecina, ka tehnoloģiju būs tiešām daudz, un praktiskie darbi pēc konkursa noslēgšanās varētu ilgt pusgadu. «Katrai automašīnai ekspozīcijā paredzēti desmit dažādi gaismekļi, prožektori utt. Tas nozīmē, ka automašīna ir jānoliek savā vietā, bet pēc tam cilvēkiem vēl viss jāizkārto,» viņš norāda. Plānots, ka apmeklētājiem muzejs būs pieejams 2015. gada pavasarī. Sākotnējā Rīgas Motormuzeja rekonstrukcijas un jaunās piebūves būvniecības līgumcena bija 9,89 miljoni eiro, taču projekta izmaksas nedaudz pieaugušas – pašlaik aptuveni par 200 tūkstošiem eiro, kas kopā veido 10,09 milj. eiro. «Daļa no papildu izmaksām radās, novēršot vecās būves konstruktīvās nepilnības, kuras nevarēja paredzēt, piemēram, jumta konstrukcija nebija visai stabila. Tāpat nācās nostiprināt pamatkonstrukciju. Jāņem vērā, ka apakšā ir purvs, jaunā piebūve izbūvēta uz pāļiem, kurus arī nācās pagarināt,» stāsta K. Aksenoks. Otrs, kas sadārdzināja procesu, ir inženiertehniskais aprīkojums, kurš turpmāk nodrošinās ekspozīcijas darbību. Papildus aptuveni vienu miljonu eiro varētu izmaksāt Rīgas Motormuzeja ekspozīcijas dizaina projekta realizācija (tehnoloģiju piegāde), taču precīzas izmaksas būs zināmas augustā, kad gaidāmi konkursa rezultāti. Rekonstrukciju CSDD finansē no saviem līdzekļiem, bet ir atvērta arī kredītlīnija.

Nāca tūkstošiem

Motormuzejs bijis populārs visos laikos, liecina G. Dortāna stāstītais. «Muzeja popularitāte bija ļoti augsta, jo tas bija vienīgais PSRS,» viņš piebilst. Saskaņā ar V. Kulberga rakstīto 1989. gadā muzeju apmeklēja 75 tūkstoši cilvēku, 1990. gadā apmeklētāju skaits sasniedza 130 tūkst., bet vēlāk tas saruka. CSDD atzīst, ka, līdzīgi kā vairums muzeju, arī Motormuzejs sevi atpelnīt nespēj, un tas ir jādotē. Jāņem gan vērā arī muzeja atrašanās vieta – tas atrodas 4–5 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, un sabiedriskais transports pašlaik uz muzeju nav pats ērtākais. Pēc rekonstrukcijas direkcija cer uz ļoti lielu apmeklētāju skaitu – skolēniem, tūristiem. Atjaunotā versija paredzēta visai ģimenei, tiks izveidota bērnu istaba un piedāvātas arī pedagoģiskās programmas. paredzētas ar drošību saistītas aktivitātes, papildinot CSDD funkcijas, iespējas dažādām ekskursijām utt. Tādā pašā 1000 m2 platībā tiek saglabāts restaurācijas darbnīcu bloks, bet tam mainīts plānojums, vairāk orientējoties uz izpēti, montāžu u.c. «Mēs esam droši, ka katram Latvijas iedzīvotājam būtu interese tagad atnākt apskatīties, kāds būs jaunais muzejs,» saka K. Aksenoks.

Jauns klientu centrs

Blakus Motormuzejam piecstāvu ēkā top jaunais CSDD klientu apkalpošanas centrs. Piebūve uzbūvēta brīvstāvoši, un ar vēsturisko Motormuzeja ēku to savienos stiklota pāreja. «Šajā piebūvē būs CSDD administratīvās telpas, pirmais stāvs būs atvērts klientu apkalpošanai. Pārējās telpās paredzēts pārcelt datu bāzi utt.,» stāsta K. Aksenoks.

Šī piebūve gan nevarēšot nodrošināt Bauskas ielas filiāles dublieri Daugavas labajā krastā, par ko CSDD doma esot jau sen. «Bauskas ielas noslodze nepārsniedz robežu, filiāle vēl spēj sevi nodrošināt, bet problēma vairāk ir ar satiksmes, transporta sadrūzmēšanos šajā rajonā – mācību mašīnas, reģistrācijas klienti, klienti, kas vēlas iziet tehnisko apskati. Bauskas ielas apkārtnes mazās ieliņas nav tam visam paredzētas».

Tā kā 1,6 hektārus plašajā teritorijā ar augstsprieguma līnijas aizsargjoslu neko lielāku par jauno piebūvi ieplānot nevar – tā jau tagad ir izmantota līdz maksimumam –, CSDD domā par jauna klientu apkalpošanas centra izveidi.

Jaunajā piebūvē pie Motormuzeja paredzēts sniegt primāros pakalpojumus, bet tehnisko apskati tajā iziet nevarēs. «Risks gan ir tajā, ja klienti sadalītos divās vienādās daļās katrā Daugavas krastā, jo S. Eizenšteina ielas centrs ir piecas reizes mazāks nekā Bauskas ielas filiāle, un tas nozīmē, ka pārslodze būtu milzīga,» atzīst K. Aksenoks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Zīmola stāsts: Rīgas Motormuzejs atzīmē 30 gadu jubileju

Laura Mazbērziņa, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlis Rīgas Motormuzejam (RMM) ir īpašs mēnesis, jo pirms 30 gadiem, 1989.gada 22. aprīlī īstenojās seno spēkratu kolekcionāru un entuziastu sapnis par savu mājvietu – svinīgā ceremonijā, klātesot simtiem cilvēku, tika atklāts motormuzejs.

Ideja par seno spēkratu muzeju Latvijā dzima jau 20. gadsimta septiņdesmitajos gados, kad neliela entuziastu grupa – Latvijas Antīko automobiļu klubs - iedibināja tam laikam vēl nebijušu kustību – seno spēkratu salidojumus un rallijus. Šie pasākumi pulcēja ne tikai seno spēkratu īpašniekus, bet arī skatītāju tūkstošus.

Muzeja ēka ir modernās arhitektūras piemineklis, tās fasādes daļa uzrunā kā stilizēta Rolls Royce markas automobiļa radiatora maska.

2016. gadā pēc trīs gadus ilgas rekonstrukcijas muzejs tika atvērts jaunā veidolā. Muzeja trijos stāvos izvietoti vairāk nekā simts automobiļi un motocikli, vairāki desmiti interaktīvo stendu, rotaļu zona bērniem, kafejnīca un konferenču zāle 200 personām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

FOTO: Iedarbina pasaulē vecākās automašīnas Benz Patent Motorwagen repliku

Žanete Hāka, 25.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 25.maijā, Doma laukumā svinīgi tika iedarbināta 1886.gadā patentētās pasaulē vecākās automašīnas Benz Patent Motorwagen replika, ko savā kolekcijā ieguvis Rīgas Motormuzejs (RMM), informē VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija pārstāvji.

Līdz ar šo vēsturisko notikumu simboliski uzsākta laika atskaite līdz 2.jūlijam, kad restaurētā muzeja durvis tiks vērtas apmeklētājiem.

«Varam lepoties, ka pasaulē pirmās automašīnas darba kārtībā esoša replika būs aplūkojama tepat Latvijā. Zīmīgi, ka pirms 130 gadiem 3.jūlijā leģendārais auto pirmo reizi tika demonstrēts sabiedrībai, un tiek uzskatīts par pasaules autobūves aizsākumu. Tāpēc tas izvēlēts par Baltijā lielākā un modernākā motormuzeja – Rīgas Motormuzeja – atklāšanas vēstnesi,» uzsver RMM Restaurācijas nodaļas vadītājs Gunārs Dortāns.

Restaurētais muzejs apmeklētajiem durvis vērs jau pēc nepilniem diviem mēnešiem 2.jūlijā. Pēc vērienīgās rekonstrukcijas ēka ir pilnībā pārbūvēta atbilstoši mūsdienu prasībām, iegūstot plašākas, kvalitatīvākas ekspozīcijas telpas, labiekārtotu un patīkamu vidi, kā arī ērtu pieejamību ikvienam apmeklētājam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Rīgas Motormuzejā būs apskatāms kalnu sacīkšu auto Auto Union CD V16

Zane Atlāce - Bistere, 17.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rekonstruētajā Rīgas Motormuzejā (RMM) piektdien, 17. jūnijā, uz īpaši veidota paaugstinājuma goda vietu ieņēma leģendārais kalnu sacīkšu auto Auto Union CD V16, informē muzejā. Spēkratam ir unikāla vieta gan autosporta vēsturē, gan RMM kolekcijā.

«1938. gada Auto Union CD V16 ir leģendārs un iekārojams sacīkšu auto, kas simbolizē Sudraba bultas laikmetu. Tie savulaik būvēti sacīkstēm bīstamajos Alpu kalnu serpentīnos. Automobiļa sešu litru V16 motors spēja attīstīt 520 zirgspēku jaudu, sasniedzot ātrumu 340 km/h. Auto ir vairākkārtējs prestižo sacīkšu uzvarētājs,» stāsta RMM direktors Aivars Aksenoks.

Auto Union CD V16 vadīšanai bija nepieciešamas īpašas prasmes – pilota sēdvieta ir ļoti šaura un neērta, nav nekādu pastiprinātāju, kas palīdzētu stūrēt un bremzēt. Šo automašīnu piloti bija tā laika tautas varoņi, Rīgas Motormuzejs apmeklētajiem durvis vērs pēc divām nedēļām – 2.jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Rekonstruēto Rīgas Motormuzeju gada laikā apmeklējuši teju 200 tūkstoši interesentu

Dienas Bizness, 27.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien, 1.jūlijā apritēs gads kopš durvis vēra rekonstruētais CSDD Rīgas Motormuzejs. Šajā laikā to ir apmeklējuši jau gandrīz 200 tūkstoši apmeklētāju, kas ir pat trīs reizes vairāk nekā pirms rekonstrukcijas 2012.gadā, informē Motormuzeja pārstāvji.

CSDD Rīgas Motormuzejs ir lielākais un tehnoloģiski modernākais seno spēkratu muzejs Baltijā.

Svinot gada jubileju, muzejā tiks organizētas bezmaksas ekskursijas. Apmeklētājiem tā būs vienreizēja iespēja apskatīt muzeju, uzzināt aizraujošus seno spēkratu stāstus un vēsturi profesionāla gida pavadībā.

Sestdien īpaši tiks gaidīti bērni, jo viņi kopā ar ģimeni varēs piedalīties speciāli izveidotā orientēšanās spēlē. Savukārt muzeja bērnu atpūtas zonā papildus jau esošajām atrakcijām mazākie apmeklētāji varēs izgatavot paši savu RAF mikroautobusiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Atklāts atjaunotais Rīgas motormuzejs, kura rekonstrukcijā ieguldīti 8,1 miljons eiro

LETA, 01.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Motormuzeja rekonstrukcijā investēti 8,1 miljons eiro, aģentūrai LETA atklāja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.

Muzeja ēka ir uzbūvēta no jauna. Būvniecība un telpu iekārtojums izmaksāja 5,6 miljonus eiro, savukārt muzejā apskatāmā ekspozīcija izmaksāja 2,5 miljonus eiro.

Lukstiņš norādīja, ka finansējuma piesaistīšanai CSDD ir ņēmis kredītu. Patlaban nav skaidrs ieguldīto līdzekļu atpelnīšanas plāns, taču CSDD cer tos atpelnīt ar biļetēm.

Ekspozīcija izvietota trīs stāvos, vairāk nekā 4000 kvadrātmetru platībā, un tajā patlaban aplūkojami vairāk nekā 100 automobiļi, motocikli un velosipēdi. Muzeja ekspozīcija veidota kā interaktīvs stāsts par dažādiem spēkratiem, personībām un nozīmīgākajiem notikumiem auto vēsturē.

Rekonstrukcijas laikā muzeja krājumi ir papildināti ar vairākiem jaunieguvumiem un restaurētiem spēkratiem, no kuriem lielākā daļa būs redzami arī atjaunotajā muzeja ekspozīcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Informē par satiksmi Rīgas MTB velomaratona laikā

Lelde Petrāne, 21.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23.jūlijā no plkst.8.00 līdz plkst.16.00 notiks Rīgas MTB velomaratons, informē Rīgas dome.

Tā maršruts ir: Rīgas motormuzejs–Šmerļa iela–Malienas iela–Celmu iela–Mežciema iela–Juglas iela–Mazā Juglas iela–Juglas iela–Biķernieku iela–Hipokrāta iela–Sergeja Eizenšteina iela–Rīgas motormuzejs.

Jāņem vērā, ka norādītajā laikā šajā maršrutā tiks ierobežota vai nepieciešamības gadījumā slēgta transportlīdzekļu satiksme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajai izglītības, zinātnes un kultūras organizācijai UNESCO, kuras dalībniece ir arī Latvija, šogad aprit 70 gadu. Laikā, kad Rīgas vēsturiskais centrs un tā buferzona tika iekļauti UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā, būvniecības un nekustamo īpašumu nozarē bija jūtama pretestība, bažas par attīstības iespējām. Pa šiem gadiem šis tas ir mainījies – gan pilsētas vaibstos, gan nozares profesionāļu attieksmē. Daudzas ēkas ir atguvušas spozmi, daļa no tām – ar būvkompānijas RBSSKALS rokām, piemēram, Latvijas Nacionālais teātris, Rīgas Birža, koka ēku renovācijas centrs Koka Rīga un daudzi citi. Saruna, kurā netrūkst garu paužu, ar kompānijas padomes priekšsēdētāju Māri Saukānu izvēršas gan par rekonstrukciju, gan būvniecību kopumā.

Vai, ieejot Biržas namā, ir gandarījuma sajūta par to, ka esat palīdzējuši šādam objektam tapt?

Drīzāk klātbūtnes sajūta. Bet tas attiecas arī uz citiem objektiem – tev ir bijusi iespēja būt daļai no kaut kā lielāka, nekā tu pats. Kad pienāks nākamā restaurācija vai rekonstrukcija, speciālisti ņems ārā būvžurnālus, arhīvus, pētīs, kas to darīja, kāpēc to darīja, kāda bija doma, un ceru, ka spēs novērtēt mūsu darbu un ieguldījumu.

Jums bija tāda pati iespēja, jo Biržas namā arī ilgus gadus nebija veikti kapitāli atjaunošanas darbi.

Un varbūt labi, ka tā. Jāpiemin trīsvienība – kultūrvēsturiskais mantojums, sabiedriskās vajadzības un ekonomiskais izdevīgums. Ne vienmēr starp tām ir balanss. Bieži vien tiek pārspīlēts ekonomiskais izdevīgums, citreiz tiek nobremzētas laikmetīgas vajadzības, taču mēs dzīvojam gadsimtu vai pat vairāk vēlāk, un vajag atrast kompromisu starp to, kā bija, un to, kā ir. Kultūrvēsturiskais mantojums stāv augstāk par visu. Mēs lepojamies ar Rīgu, kāda tā bijusi, – tas ir iemesls, kāpēc tūristi uz šejieni brauc, tas ir mūsu vērtību spogulis. Un šajā spogulī rādām, kā mēs redzam, kā mēs saprotam, kā mēs darām un cienām. Sākotnēji atsevišķās profesionāļu aprindās bija pretestība pret UNESCO prasībām, ka tās ierobežos, ka daudz ko nedrīkstēs. Vecrīga nav liela, salīdzinot ar vairāku citu valstu vecpilsētām, bet buferzona, kas tai apkārt, savukārt ir ļoti liela, un tas zināmā mērā sasien mums rokas. Taču, laikam ejot, pierādās, ka tas attaisnojas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Jūrmalas viesnīcas steidz atgūt savu spozmi

Elīna Pankovska, 19.07.2017

Pagājušajā gadā pēc rekonstrukcijas durvis vēra viesnīca «Daina», tomēr vēl notiek atsevišķu viesnīcas daļu remontdarbi.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar tūristu pieplūdumu viesnīcas Jūrmalā steidz atgūt savu spozmi un glanci

Puse no Jūrmalas naktsmītnēs nakšņojošajiem tūristiem šā gada pirmajā ceturksnī bijuši no Latvijas, otra puse - viesi no ārvalstīm. Tūristu skaits pilsētā pieaudzis par 31,3%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. No kopējā valstī uzņemto ārvalstu tūristu skaita Jūrmalu par savu galamērķi izvēlējušies 6,6%, līdz ar to pilsēta ir otrs populārākais ārvalstu tūristu galamērķis pēc Rīgas. Galvenie iemesli tūristu izvēlei par labu Jūrmalai ir veselības uzlabošanas iespējas, kūrortārstniecības un SPA pakalpojumi, kā arī konferenču rīkošanas iespējas. Līdz ar to viena no svarīgākajām Jūrmalas biznesa jomām ir saistīta tieši ar viesnīcām un to attīstību. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidēji valstī tūristi naktsmītnēs pavada divas naktis, bet Jūrmalā - trīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) izsludinājuši pieteikšanos izsolei uz vēsturiskā Tetera nama Brīvības ielā 61 nomas tiesībām uz 30 gadiem, aicinot tirgus dalībniekus novērtēt ēkas attīstības potenciālu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

«Nomas nosacījumi ir samērīgi un ticam, ka atradīsies tirgus dalībnieks, kas novērtēs šīs ēkas attīstības iespējas. Nelielu daļu -nepilnus septiņus simtus kvadrātmetru ēkas platības ekspozīcijai par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā izmanto muzejs. Cienām vēstures liecības, taču vienlaikus raugāmies nākotnē: vēsturiskā 7 stāvu neoklasicisma nama lielākajā – teju 8 tūkstoši kvadrātmetru plašajā daļā ir telpas, kuru sākotnējā dzīve bija saistīta ar sabiedrībai nozīmīgām jomām - izglītību, tirdzniecību, grāmatniecību, mūziku un citām. Vēlamies atdot ēkai tās pelnīto sākotnējo spozmi un iedvest jaunu elpu, tāpēc meklējam valstij izdevīgākos īpašuma attīstības scenārijus,» atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgus gadus kaņepes bija aizmirsts augs, bet pēdējā laikā tās atgūst savu agrāko spozmi un ir pieejami ne vien to riekstiņi un eļļa, bet arī proteīns, šokolāde, konfektes un pat siers

«Kaņepes ir saprotams augs, kas tradicionāli nāk no mūsu reģiona un bija populārs mūsu vecvectēvu laikā. Tagad tas atgriežas, turklāt visā Eiropā,» stāsta Ivars Auziņš, SIA Transhemp (zīmols Ramans) valdes loceklis. Uzņēmuma sortimentā ir kaņepju proteīns, šķiedrvielas un eļļa; pircēju vidū populārākie produkti ir tieši proteīns un eļļa. I. Auziņš pieļauj, ka tas saistīts ar dzīvesveidu – cilvēki vairāk sēž un mazāk kustas, tāpēc ir aktuāls jautājums par ķermeņa svaru, pareizu uzturu, un cilvēki meklē produktus, kas var pabarot un ir vērtīgi. Ir vairākas tendences, kas šobrīd vērojamas paralēli, – informācija kļūst pieejamāka, cilvēkiem ir jau pieminētais mazkustīgais dzīvesveids, taču viņi domā, ko ēst. Vienlaikus pieaug cilvēku rocība, izglītotība un viņi meklē labāku pārtiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

FOTO: Kādās kopmītnēs dzīvo RTU un RSU studenti

Dienas Bizness, 04.08.2015

Rīgas Tehniskās universitātes dienesta viesnīcā Meža ielā 5 diemžēl istabiņas lielākoties nav labā stāvoklī, norāda laikraksts.

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksta Diena fotogrāfs Aivars Liepiņš aizvadītajā nedēļā paviesojās vairākās Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes studentu dienesta viesnīcās jeb studentu valodā - kojās.

Kontrastiem bagāto fotoreportāžu skatieties raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Remontu gaida jau gadiem, bet vienlaikus cer attālināt

Dienas Bizness, 20.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Remonts vajadzīgs «kā ēst», bet mūsu kolektīvi ēkas atdzimšanu gaida ar bažām - tā pretrunīgo situāciju VEF Kultūras pilī raksturo iestādes vadītāja Ženija Katkovska. Šī Rīgas domes (RD) kultūras iestāde ir mājvieta aptuveni pussimtam radošo kolektīvu, kuriem remonta laikā būtu nepieciešamas citas mēģinājumu telpas, taču alternatīvas Rīgā neesot, vēsta laikraksts Diena.

«Gan pirms aizvadītajiem Dziesmu un deju svētkiem, gan tagad - gatavojoties skolēnu dziesmu un deju svētkiem - kolektīvi nāk un lūdz, lai tikai nesāk remontēt, lai ļauj sagatavoties lielajiem notikumiem un tikai pēc tam slēdz ciet,» atklājusi Ž. Katkovska, piebilstot, ka VEF Kultūras pils esot noslogotākā radošo kolektīvu mājvieta Latvijā - trīs pasākumi dienā esot ierasta lieta, bet mēģinājumiem tiekot izmantots pat lielās zāles balkons un vestibili. Iespējamā apmešanās nesen renovētajā kultūras pilī Ziemeļblāzma esot izslēgta, jo tur nav brīvu vietu.

To Dienaiapstiprinājusi arī Ziemeļblāzmas attīstības direktore Liene Kubiļus, sakot, ka viņu paspārnē darbojas 14 amatierkolektīvi, savukārt pasākumu zāles esot tik noslogotas, ka rezervācijas jāveic gadu uz priekšu. Abu kultūras piļu vadītājas sacījušas, ka citu - ietilpības ziņā līdzvērtīgu ēku - galvaspilsētā neesot. To, kur dziedātāji, dejotāji, amatierteātru aktieri un citi mākslinieki varēs darboties ēkas renovācijas laikā, Ž. Katkovska bildusi caur smagu nopūtu: «Būs jāorganizējas pa Rīgas skolām, bet, kur pārvest simtiem rekvizītu, tērpu, instrumentu un kur rīkot pasākumus, vēl nav zināms.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Kas tev jāzina

Kas Tev jāzina 23. maijā

Dienas Bizness, 23.05.2014

Pasaulē.

Fotonedēļa: 17. maijs - 23. maijs

Db.lv turpina aizsākto tradīciju, piedāvājot rubriku Fotonedēļa - fotostāstu par aizvadītajā nedēļā notikušo pasaulē. Lasīt tālāk...

Foto: AP

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien biznesa portālā db.lv var lasīt divas interesantas intervijas. Viena no tām - laikrakstā Dienas bizness publicētā intervija ar būvuzņēmēju Aināru Pauniņu. Tajā viņš atklāj, ka lēmums par to, ka aiziet no uzņēmuma operatīvās vadības, ir pieņemts - tas notiks tuvākā gada laikā.

Otra ir Dienas Biznesa redaktora Didža Meļķa intervija ar Cemex valdes priekšsēdētāju Enriki Garsiju. Intervijā uzņēmuma boss brīdina, ka investoriem ir kārdinājums pamest Latvijas tirgu.

Portālā aplūkojama arī fotoreportāža no Dobeles dzirnavnieka spageti ražotnes, kas izvietota vertikāli, četros stāvos.

Savukārt, rubrikā Piektdienas intervija savas atbildes mums šoreiz sagatavojusi valodu pakalpojumu uzņēmuma Skrivanek Baltic vadītāja Aiga Veckalne.

Pārējie šīsdienas jaunumi, kā arī informācija par aktuālākajiem rakstiem laikrakstā Dienas Bizness - raksta galerijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Nākamgad tiks pilnībā izremontēta šoseja no Jelgavas līdz Lietuvas robežai

Lelde Petrāne, 31.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā gadā tiks pilnībā izremontēta šoseja no Jelgavas līdz Lietuvas robežai, kas ir daļa no autoceļa Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene). Jau ir pabeigti segas pastiprināšanas darbi posmā no Jelgavas līdz Lielvircavas pagriezienam (49.-60. km), informē Latvijas Valsts ceļi.

Darbu ietvaros veikta segas pastiprināšana, reciklējot savu laiku nokalpojušo asfaltbetona segumu un ieklājot trīs jaunas kārtas, atjaunots tilts pār Platoni, paplašinot brauktuvi un izbūvējot ietves. Visā posmā veikts caurteku remonts un tīrīšana, kā arī autobusu pieturvietu izbūve.

Būvdarbus veica SIA Strabag laika posmā no aprīļa līdz oktobra beigām. Kopējās investīcijas ir 6,46 miljoni EUR (bez PVN), no kuriem 85 procenti ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums, bet 15 procenti - valsts budžeta līdzekļi.

Tikmēr turpinās līdzīgi segas pastiprināšanas darbi šī paša autoceļa posmā no Lielvircavas pagrieziena cauri Elejai līdz pat Lietuvas robežai (60.-76. km). Šajā posmā paredzēta arī ceļa apgaismojuma, regulējamas un apgaismotas gājēju pārejas izbūve Elejā, kā arī autobusu pieturvietu pārbūve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāta satiksme pār jaunizbūvēto tiltu pār Mazo Juglu, kas atrodas autoceļa Juglas papīrfabrikas ciemats–Upesciems (P2) 1,9. kilometrā.

Fotoreportāža par to, kā tapa jaunais tilts skatāma raksta galerijā.

Šā gada maijā va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēdza līgumu ar SIA Viadukts par tilta pārbūves darbiem, kuru kopējās izmaksas bija EUR 911 939,30, ieskaitot PVN. Uzņēmums uzvarēja atklātajā konkursā par būvdarbu veikšanu, kas tika izsludināts 2014. gada 19. februārī.

Tilta projektu izstrādāja SIA Projekts 3, savukārt būvuzraudzību veica a/s Ceļuprojekts. Būvdarbi objektā tika uzsākti šā gada jūnijā. Lai remonta laikā nodrošinātu satiksmi, tika izbūvēts apbraucamais ceļš un pagaidu tilts.

Uzsākot tilta pārbūvi, jūlijā notika vecā tilta demontāža, kuras laikā LVC, piesaistot RTU speciālistus, veica vecā tilta, kurš būvēts 1966. gadā, laiduma siju nestspējas pārbaudi. Iegūtie dati tiks izmantoti līdzīgas konstrukcijas saliekamo dzelzsbetona siju tiltu ilgmūžības noteikšanai un remontdarbu plānošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldība ir pabeigusi šajā gadā plānotos Anniņmuižas meža teritorijas labiekārtošanas darbus Imantā, informēja Rīgas domē.

Šodien notika iepazīšanās ar paveikto - fotoreportāža aplūkojama raksta galerijā.

Anniņmuižā ir izgaismoti celiņi apmēram 2,5 km garumā, uzstādīti soliņi un atkritumu urnas, līdzās mežam ierīkoti divi rotaļu laukumi un uzstādītas vingrošanas iekārtas, kā arī renovēta novadgrāvju sistēma.

Anniņmuižas mežs atrodas pašā Imantas centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas process Latvijā nefunkcionē tā, kā tam būtu jādarbojas; uzraudzības trūkums novedis pie nesodāmības, kā rezultātā blēži var turpināt iesākto rūpalu

To intervijā DB stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā maksātnespējas jautājumu darba grupas vadītāja un ZAB Deloitte Legal partnere Ilze Znotiņa. Viņa šaubās par procesa kvalitāti, kad pagājušā gadā, atsaucoties uz sabiedrības neapmierinātību ar maksātnespējas procesu efektivitāti, Saeimā vairākus mēnešus politiķi un ierēdņi, iesaistot virkni nevalstisko organizāciju pārstāvju, diskutēja par dažādiem likuma grozījumiem. Tad pēkšņi atcerējās, ka nedēļas laikā «jāsakārto» tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) regulējums un «palūdza» trīs dienu laikā atbildēt, vai konkrētā likuma redakcija, kas ievēra desmitiem būtisku izmaiņu, derēs vai tomēr ne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Zināms viens pretendents, kurš pieteicies Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsolei

LETA, 11.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsolei pieteicies viens pretendents - Kalnciema kvartāla īpašnieki, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kā apstiprināja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas un tirgus nomas tiesību izsoles komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR), noteiktajā termiņā Āgenskalna tirgus ēkas un pieguļošās teritorijas nomas tiesību izsolei uz 30 gadiem ir pieteicies viens pretendents.

Šobrīd komisija izvērtēs pretendenta iesniegto dokumentu atbilstību nolikuma prasībām, lai pieņemtu lēmumu par pretendentu iekļaušanu izsoles dalībnieku sarakstā.

Savukārt Kalnciema kvartāla pārstāve Una Meiberga šorīt informēja, ka kvartāla īpašnieki iesnieguši pieteikumu Āgenskalna tirgus izsolē. Līdz ar to, secināms, ka viņi šobrīd ir vienīgie pretendenti uz nomas tiesībām.

Pašvaldības pārstāvji gan oficiāli pretendenta vārdu nosaukuši nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā apgabaltiesa šodien pasludinās spriedumu strīdā par iedzīvotāju ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma.

Iepriekš Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments pērnā gada beigās atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Valsts ieņēmumu dienestam (VID) uzlikts pienākums izdot jaunu administratīvo aktu, proti, aprēķināt pieteicējai iedzīvotāju ienākuma nodokli par ienākumu no kapitāla jeb nekustamā īpašuma pārdošanas.

Izskatāmajā lietā bija izšķirami jautājumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanu apstākļos, kad persona ir atsavinājusi nekustamo īpašumu, bet pēc tam to atguvusi ar atcēlēju līgumu, kam savukārt sekojusi ienākuma gūšana, atkārtoti īpašumu atsavinot.

Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu, kurā pārsūdzēts VID lēmums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinu, piekrita VID viedoklim, ka īpašuma tiesību ilgums ir saistāms ar brīdi, kad persona atguva īpašumu ar atcēlēju līgumu, jo atcēlējs līgums atbilstoši Civillikuma 1865.pantam rada jaunu prasījumu. Tomēr apgabaltiesa nepiekrita VID viedoklim, ka īpašuma iegādes vērtība ir nosakāma atbilstoši vērtībai, par kādu persona īpašumu sākotnēji ieguvusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

LETA, 26.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Rīgas kuģu būvētavas pārstāvji informē, ka Skvarnovičs atstājis darbu kompānijas valdē ceturtdien, 25.maijā, iesniedzot paziņojumu par valdes priekšsēdētāja amata atstāšanu pēc paša vēlēšanās.

Pēc kompānijas pārstāvju minētā, jauns Rīgas kuģu būvētavas valdes loceklis tiks ievēlēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām un sabiedrības statūtiem.

Tādējādi šobrīd Rīgas kuģu būvētavas valdē strādā Jekaterina Meļņika un Einārs Buks.

Rīgas kuģu būvētava pagājušajā gadā strādāja ar 20,758 miljonu eiro auditēto apgrozījumu, kas ir par 2,1% mazāk nekā 2015.gadā, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 23,6% un bija 169 807 eiro.

Rīgas kuģu būvētava specializējas zvejas laivu, kabotāžas prāmju, palīgpeldierīču būvē un remontā. Kompānijas akcijas kotē Nasdaq Riga otrajā sarakstā. Kompānijas lielākais akcionārs ir Remars-Rīga, kas iekļauts koncernā Eiroholdings.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baušķenieks Elans Ozoliņš savulaik, nepabeidzis vidusskolu, devies uz Angliju meklēt laimi. Vienistabas dzīvokļa šaurība nomainīta pret divstāvu mājas plašumiem, strādnieka darbs fabrikā aizstāts ar slavenas kafejnīcas darba organizatora amatu. Dzīve Anglijā mainījusi Elana domāšanu, attieksmi pret apkārt notiekošo, un galvenais – viņš ir atguvis mīlestību pret Latviju, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Sarunas sākumā 24 gadus vecais puisis atzīstas: «Vidusskolas gados bezrūpīgi dzīvoju vienai dienai, nedomāju par nākotni. Pamatīgi apdedzinājos, bet ārzemēs gūtā pieredze mainīja manu pasaules uztveri un atvēra acis. Esmu sapratis – Latvijā ir viss, lai būtu laimīgs.»

Baušķenieks devies uz Plimutu Anglijā, kur strādājis viņa brālēns. Pirmie iespaidi bijuši labi – pilsēta skaista, cilvēki laipni un smaidīgi, bet drīz vien ilūzija par sapņu zemi izgaisusi. Puisis kopā ar četriem cilvēkiem dzīvojis vienistabas dzīvoklī. Vietas pieticis vien četriem matračiem. Devies uz aģentūru lūkot darbu.

Sākumā puisis pie līnijas pārbaudījis pīrāgu kvalitāti. Darbs ritējis naktīs, 12 stundas aizvadītas stāvot, mugura svilusi kā ugunīs. «Aģentūras piedāvā sliktāko darbu, ko paši angļi nedarīs,» atmiņās kavējas baušķenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Interesanti fakti par mājokli, kura celtniecībai finanses bijušas teju neierobežotas

Helmuts Medinieks, 02.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miljardierim, filantropam un "Microsoft" līdzdibinātājam Bilam Geitsam pieder vērienīga savrupmāja Medinā, Vašingtonā, iesaukta par "Xanadu 2.0". Lai gan miljardieris pēdējos gados izteikti aizraujas ar labdarību un pievērš uzmanību klimata pārmaiņu problēmu risināšanai, tas nemaina faktu, ka viņa īpašums ir izteikti ekskluzīvs un uzmanības vērts.

Jāatgādina, ka "Microsoft" līdzdibinātājs B. Geitss (Bill Gates) vēl pavisam nesen atkal bija kļuvis par bagātāko cilvēku pasaulē, liecināja "Bloomberg Billionaires Index". Taču šobrīd šī pozīcija atkal zaudēta.

B. Geitsa mājas celtniecībai zeme pie ūdens tika nopirkta 1988. gadā. Tā izmaksāja 2 miljonus ASV dolāru. Ēkas būvniecības izmaksas sasniedza 63 miljonus ASV dolāru. Īpašuma vērtība, pēc "King County public assessor's office" aplēsēm, pagājušā gadā sasniedza jau 127,48 miljonus ASV dolāru

Būves platība veido vairāk nekā 6100 kvadrātmetrus. To būvējusi 300 celtnieku brigāde, no kuriem 100 bijuši elektriķi. Publiskie dati liecina, ka ēkā ir septiņas guļamistabas un 18 sanmezgli. Kopā īpašumā izvietotas sešas virtuves.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna svinību vieta karstākajā slavas saulītē gozējas pirmo gadu pēc atklāšanas, tad pieprasījums var pārsniegt šo telpu iespējas, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Iecienītāko pasākumu rīkošanas vietu tops mēdz mainīties atkarībā no tā, kādas telpas konkrētajā gadā ir no jauna izveidotas, atjaunotas vai restaurētas. Šādu vietu nebūt nav daudz, tādēļ jaunpienācēji tiek sagaidīti ar interesi, kas vainagojas ar pieprasījumu.

«Veiksmīgi darbojoties un rūpējoties par savu reputāciju, jebkurai jaunai pasākuma norises vietai nevajadzētu satraukties par pieprasījumu vismaz trīs līdz piecus gadus pēc darbības sākuma. Spilgts piemērs ir restorāns Klīversala un Latvijas Nacionālā bibliotēka kopumā, kura jau kopš atvēršanas ir bijusi populāra pasākumu vieta. Tā kā karstajos datumos vairums no interesentiem telpas saviem pasākumiem neieguva, tad tās tika rezervētas jau gadu un pat divus uz priekšu,» raksturo 3K Management radošais direktors un mārketinga vadītājs Edgars Kuzmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ikkatram ir tiesības uz labu dizainu

Lāsma Vaivare, 23.05.2016

Multimediālā izstāde Lsx20 pēc Latvijas bankas pasūtījuma tapa kā veltījums Latvijas nacionālās valūtas divdesmit gadiem.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mums ir tiesības visu laiku neskatīties uz vizuālo piesārņojumu publiskajā vidē.»

Tā saka dizaina biroja H2E mākslinieciskā direktore Ingūna Elere. Birojam šis ir notikumiem bagāts gads. Šovasar durvis pēc trīs gadu rekonstrukcijas vērs Rīgas Motormuzejs, kura ekspozīcijas dizains ir biroja darbs. Vēl turpinās ekspozīcijas iekārtošana trīs Raiņa un Aspazijas muzejos – Tadenavā, Baznīcas ielā Rīgā un Pliekšāna ielā Jūrmalā. Valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi ziņo, ka ēkas pēc rekonstrukcijas nodotas ekspluatācijā, apmeklētājiem tās pakāpeniski tiks atvērtas no jūlija līdz septembrim. Savukārt gada beigās paredzēta nodošana Kara muzeja jaunajai ekspozīcijai par Pirmo pasaules karu jeb, kā saka dizaina birojā, «emocionāls stāsts par absolūtu dekonstrukciju».

Komentāri

Pievienot komentāru