Jaunākais izdevums

Kūrortveselības bizness Jūrmalā pakāpeniski attīstās; pilsēta kurortoloģiju definējusi par prioritāti

Jau vairākus gadus aug Jūrmalas sanatoriju apgrozījums, piemēram, Jaunķemeru sanatorijas īpašnieks SIA Sanare-KRC Jaunķemeri pērn strādāja ar 5,3 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir vairāk nekā 2012. gadā apgrozītie 5 milj. eiro un 2011. gadā apgrozītie 4,4 milj. eiro, liecina Lursoft informācija. Arī uzņēmuma pērn nopelnītie 452 tūkst. eiro ir krietni vairāk par 76,4 tūkst. eiro, kas makā palika 2012. gadā.

Tas saistāms ar Latvijas veselības sistēmas trūkumiem, proti, cilvēki, kuri vēlas rūpēties par savu veselību, bet netiek pie ārsta, savā atvaļinājumā izmanto iespēju doties uz sanatoriju, kur pieejami gan dažādu speciālistu apmeklējumi, gan rehabilitācija, skaidro Sanare–KRC Jaunķemeri valdes priekšsēdētāja vietniece veselības aprūpes jomā Elīna Malkiela. Lielākā interese ir par rehabilitāciju – modernās medicīnas, piemēram, fizioterapeita, uztura speciālista, logopēda palīdzība un konsultācijas apvienojumā ar balneoloģiju, kas Ķemeros kādreiz bija spēcīgi attīstīta. Joprojām tiek izmantotas Ķemeru dūņas.

Arvien slimāki

E. Malkiela arī norāda – pacienti kļūst slimāki. Līdzīgi novērojumi ir arī sanatorijas Belorusija galvenā ārsta vietniecei medicīnas darbā Ritai Elcei – salīdzinot ar situāciju pirms pieciem gadiem, šodien sanatorijā ārstējas cilvēki ar smagākām diagnozēm. Tas apliecina to, ka Latvijā trūkst valsts finansētas rehabilitācijas. «Valstij naudas nav, cilvēki arī ilgi slimot nevar, labākajā gadījumā plaušu karsoni nedēļu ar antibiotikām ārstē un tad skrien darbos,» viņa stāsta, uzsverot, ka ar to ir par maz sekmīgai slimības izārstēšanai. Trūkst arī kardioloģiskās rehabilitācijas. Sanatorija pievērsusies kompleksai ķermeņa atveseļošanai, jo cilvēkiem, it īpaši pusmūžā un vecākiem «nav tikai viena diagnoze», tādēļ, ja nepieciešams, tiek nodrošināta arī medikamentoza ārstēšana un speciāla diēta. «Cilvēki pie mums brauc ārstēties, nevis saņemt SPA procedūras,» viņa rezumē. Tiesa, tiek piedāvātas arī dažādas ūdensprocedūras un dūņu dziedniecība.

Kompleksa atveseļošana dodot lielāku labumu, tādēļ 55% klientu sanatorijā atgriežas, esot arī tādi, kas brauc pat desmit gadus pēc kārtas. Šobrīd arvien vairāk vērojama tendence, ka ceļazīmi uz sanatoriju bērni pērk saviem vecākiem. Vasaras sezonā tipiska ir arī aina, kad dažādas ārstniecības procedūras un sanatorijas pakalpojumus, ieskaitot ēdināšanu, izmanto cilvēki, kuri sanatorijā nedzīvo, bet atbraukuši atpūsties uz Jūrmalu.

Mazāk krievu

Lielākā daļa Jaunķemeru pacientu – vairāk nekā 70% – ir vietējie iedzīvotāji, kas skaidrojams gan ar sanatorijas samērā nomaļo novietojumu Ķemeru Nacionālajā parkā – ārvalstnieki, īpaši no bijušajām Padomju savienības valstīm labāk izvēlas Jūrmalas aktīvāko daļu, gan ar to, ka sanatorijas ēka «tomēr būvēta pirms piecdesmit gadiem», tā E. Malkiela. Tomēr uz sanatoriju veselību uzlabot dodas arī tūristi no Vācijas un Skandināvijas, šogad vērojams mazāks Krievijas tūristu skaits.

Lai gan, kā ierasts, vasaras vidū sanatorija ir pilna ar pacientiem no Krievijas, arī R. Elce norāda – šogad redzams, ka krievu tūristu ir mazāk. Pērn ap 8% sanatorijas klientu bija no Krievijas, ap 31% – vietējie, bet ap 50% no Baltkrievijas. Kopumā pērn sanatorijā ārstējās ap 6 tūkst. pacientu no 29 valstīm. Sanatorija sākusi vairāk orientēties uz vietējiem pacientiem, gan izstrādājot jaunas atveseļošanas programmas, nodrošinādama ambulatoro aprūpi arī cilvēkiem, kas sanatorijā nedzīvo, gan izvēršot mārketinga aktivitātes dažādos Latvijas reģionos. R. Elce lēš, ka 2014. gadā vietējo pacientu īpatsvars būs vēl lielāks.

Kā tas ietekmēs šā gada finanšu rādītājus, būs redzams nākamgad, taču pēdējos gados sanatorijas saimnieciskā darbība kļūst veiksmīgāka, kas savukārt nozīmē lielākus ieguldījumus jauninājumos. Pērn sanatorijas apsaimniekotāja Nodibinājuma Sanatorija Belorusija ieņēmumi par teju 207 tūkst. eiro pārsniedza izdevumus – gandrīz divarpus reižu vairāk nekā vēl gadu iepriekš, kad šī starpība bija 85 tūkst. eiro, liecina Lursoft dati. Belorusija ēka pieder Baltkrievijas Republikas Prezidenta lietu pārvaldei, arī nodibinājumā darbojas Baltkrievijas pilsoņi, taču, kā norāda R. Elce, personālu veido vietējie speciālisti.

Labāk arī citiem

Savukārt Krievijas Federācijas prezidenta lietu pārvaldes federālās budžeta valsts iestādes atveseļošanas kompleksa Bor filiāle ir sanatorija Jantarnij bereg Ķemeros. Arī tās finanšu rādītāji pakāpeniski uzlabojas – pērn tās apgrozījums bijis 2,12 milj. eiro, nedaudz vairāk par 2012. gadā apgrozītajiem 2,09 milj. eiro. Sarukuši arī zaudējumi – pērn tie bija ap 43 tūkst. eiro, bet iepriekšējos gados svārstījās 60 – 65 tūkst. eiro robežās.

Jāatgādina, ka sanatorijas ēku un tai piegulošo zemi, kas jau pirms desmit gadiem tika reģistrēta Zemesgrāmatā uz Bor vārda, Latvija ilgstoši centās atgūt savā īpašumā, līdz pērn vienojās, kā uzsvēra Ārlietu ministrija, par ekonomiski izdevīgu darījumu. Proti, Krievija ieguva tiesības uz ēku un uz 49 gadiem par simbolisku samaksu tika arī pie 20 tūkst. m2 lielā piegulošā zemesgabala nomas ar tiesībām to pagarināt vēl uz 49 gadiem, bet Latvija – vēstniecības vajadzībām izmantojamu ēku Maskavā un tiesības par simbolisku samaksu 49 gadus nomāt zemi, kā arī nomas maksas atlaidi ģenerālkonsulāta ēkai Sanktpēterburgā. Padomju gados sanatorijas ēkā atradusies valsts vasarnīca, kurā atpūtusies kompartijas vadība.

Finansiāli labāk sokas arī valsts SIA Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari, kurš 2013. gadu beidzis ar 6,3 milj. eiro apgrozījumu un 176,7 tūkst. eiro peļņu. Arī Neirožu klīnikai Dzintaros, kas specializējas uz psiholoģisku, psihiatrisku un psihoterapeitisku palīdzības sniegšanu, piedāvājot arī pakalpojumus labsajūtas un veselības uzlabošanai, finanšu rādītāji pakāpeniski uzlabojas – pērn apgrozījums sasniedza 466,7 tūkst. eiro pretstatā 2012. gada 453,7 tūkst. eiro. Pērn arī strādāts ar 4,8 tūkst. eiro peļņu.

Labsajūtas un veselības uzlabošanas pakalpojumus sola arī lielākas un mazākas SPA viesnīcas, taču pēc tā, kā tās uzrāda kopējos finanšu rādītājus, grūti noteikt, cik lielu daļu veido SPA pakalpojumi. Tomēr, piemēram, Baltic Beach Hotel apgrozījums pērn audzis līdz 11,5 milj. eiro, bet peļņa pārsniegusi 570 tūkst. eiro.

Pašvaldības loma

Jūrmala ir vienīgā pilsēta Latvijā, kas ir ieguvusi kūrorta statusu. Tā savos stratēģiskās attīstības plānos kurortoloģiju definējusi kā vienu no attīstības prioritātēm, kas veicina tūrisma pieaugumu un rada jaunas darbavietas. Vai sanatorijas jūt kādu pašvaldības atbalstu? E. Malkiela stāsta par pašvaldības programmu pilsētas iedzīvotāju veselības veicināšanai. Piemēram, Jaunķemeros senioriem pieejamas pašvaldības apmaksātas izglītojošas nodarbības ar fizioterapeitu, ergoterapeitu, uztura speciālistu, psihologu, ārstnieciskā vingrošana un nūjošana, savukārt topošajiem un jaunajiem vecākiem – skoliņa, bet jebkuram, arī pilsētas viesiem divreiz nedēļā Kauguru un Jaunķemeru pludmalē tiek mācīts, kā pareizi nūjot. Interese esot liela un, piemēram, seniori, nākot uz bezmaksas nodarbībām, pēc tam atgriežas arī pie speciālistiem kūrortpoliklīnikā, līdz ar to šo pašvaldības aktivitāti var uzskatīt par sava veida reklāmu medicīnas iestādēm, kas tur iesaistās.

Pašvaldības līdzfinansējums veselības veicināšanas pakalpojumiem tiek piešķirts konkursa kārtībā. Šogad tas piešķirts vairākiem projektiem, arī Belorusija īsteno divus, viens ir projekts sirds un asinsvadu slimību profilaksei darbaspējas vecuma cilvēkiem, kas tikko sākts. Ar to tiek cerēts nošaut divus zaķus uzreiz – virknei pilsētnieku tiks veiktas pārbaudes un sniegta kardiologa konsultācija, kas ļaus analizēt iedzīvotāju paradumus un salīdzināt tos ar citās pilsētās iegūtiem datiem, dodot informāciju par situāciju valstī. Otrs projekts ir peldēšanas nodarbības bērniem, kas tiek organizētas jau vairākus gadus. Ārpus aktīvās sezonas sanatorijā rehabilitāciju pēc Baltkrievijas valsts pasūtījuma iziet arī bērni no Černobiļas apgabala.

Iegulda infrastruktūrā

Jūrmalas domē atzīst – tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai tā nevar sniegt. Pašvaldības atbalsts ir netiešs, piemēram, sakārtojot piegulošo teritoriju infrastruktūru vai ar informatīvu atbalstu – piedaloties starptautiskās izstādēs, tūrisma gadatirgos, kontaktbiržās, veicot mārketinga kampaņas u.tml. «Kūrorta mārketingā tiek īpaši izcelts veselības tūrisms, jo tam nav sezonalitātes rakstura, piesaistot tūristus cauru gadu. Tā ir eksporta prece ar augstu pievienoto vērtību,» norāda Jūrmalas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Aile. Kūrorta mārketingu uzteic R. Elce, norādot, ka tajā liela loma ir arī Latvijas Kūrortpilsētu asociācijai.

Pilsētas kā kūrorta attīstības vārdā pašvaldība arī iegulda publiskās infrastruktūras attīstībā, piemēram, tiek būvēti veloceliņi, labiekārtota pludmale – ierīkoti sporta trenažieri un sporta laukumi, bērnu rotaļu laukumi, pludmale tiek pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, no šīs vasaras pieejami specializēti peldrati un asistenta pakalpojumi, rekreācijas zonās pieejamas kafejnīcas un labiekārtota vide atpūtnieku ērtībām, piemēram, publiskās dušas, sanitārie mezgli. Ieguldījumi tiek novērtēti – Jūrmalā ir trešdaļa Latvijas Zilo karogu, Jūrmalas Dzintaru Mežaparks šogad saņēma atzinību Eiropas Padomes Ainavu balvā par izcilu piemēru kvalitatīvi īstenotai ainavu iniciatīvai.

«Vēl ir jautājumi, kas atrodas darba vai ideju izstrādes procesā, lai atjaunotu kūrorta vēsturisko infrastruktūru, minerālūdens dzeršanas paviljonus. Jūrmalai trūkst jaunas, modernas kūrortārstniecības iestādes, pieprasījums pēc kūrortārstniecības un medicīnas SPA pieaug, ko apliecina arī 2014.gada pirmā ceturkšņa dati – tūristu skaits pieaugums Jūrmalā bija 32,6%. Pilsēta meklē risinājumus aktīvās atpūtas piedāvājumiem ziemas periodā,» norāda I. Aile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas Republikas Prezidenta Lietu pārvaldes pārvaldītā Jūrmalas sanatorija "Belorusija" ir nonākusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām Baltkrievijai, aģentūrai LETA atzina komisijā.

FKTK gan neatklāj, vai pret sanatoriju vērstas kādas darbības šo sankciju piemērošanā.

"Minētā juridiskā persona ir nonākusi FKTK redzeslokā, bet FKTK nedrīkst atklāt informāciju par konkrētām finanšu iestādēm, to klientiem, kā arī atklāt uzraudzības informāciju un to komentēt," uzsvēra FKTK Komunikācijas un finanšu pratības daļas vadītāja Dace Jansone.

Viņa norādīja, ka starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likums nosaka, ka gadījumā, ja attiecībā uz sankciju subjektu noteikti finanšu ierobežojumi, visām iestādēm atbilstoši to kompetencei ir pienākums nekavējoties un bez iepriekšēja brīdinājuma iesaldēt visus finanšu līdzekļus, kas tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji ir sankciju subjekta īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē, kā arī liegt sankciju subjektam piekļuvi finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētajā melnajā sarakstā iekļauti Baltkrievijas valsts struktūrai piederošās Jūrmalas sanatorijas "Belorusija" un Krievijas valsts struktūrai piederošā sanatorija "Jantarnij bereg" jeb "Dzintarkrasts" vadītāji.

Valsts drošības dienestā (VDD) apstiprināja, ka Krievijas pilsonis Viktors Daņilohs un Baltkrievijas pilsonis Aleksandrs Gruzdovs jau ilgstoši atradās VDD redzeslokā saistībā ar darbībām, kas ir atbilstošas Krievijas interesēm un var radīt apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai.

Ņemot vērā jau iepriekš identificētos riskus un kontekstā ar Krievijas izvērsto agresiju pret Ukrainu, VDD martā rosināja iekšlietu ministri iekļaut minētās personas tā dēvētajā melnajā sarakstā jeb ārvalstnieku sarakstā, kam ieceļošana Latvijā ir aizliegta.Papildus VDD norāda, ka atbilstoši VDD iegūtajai informācijai sanatorija "Jantarnij bereg" ilgstoši darbojās ne tikai kā ārstnieciska iestāde, bet arī atbalsta punkts Krievijas ietekmes pasākumiem, kas vērsti uz pozitīva Krievijas tēla veidošanu, ekonomisko interešu lobēšanu, Kremlim izdevīgas vēstures interpretācijas izplatīšanu un tā saukto Krievijas "tautiešu" politikas popularizēšanu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas valsts struktūrai piederošā sanatorija "Belorusija" Jūrmalā, pret kuru vērstas starptautiskas sankcijas, savā interneta mājaslapā paziņojusi par darbības pārtraukšanu.

Vietnē ir paziņojums, ka sankciju dēļ sanatorija no 20.aprīļa vairs nepieņem jaunus atpūtniekus.

Sankcijām pakļauta arī Krievijas valsts struktūrai piederošā sanatorija "Jantarnij Bereg" jeb "Dzintarkrasts", kura patlaban esot slēgta rekonstrukcijai, un tās vietnē ir paziņojums, ka remonta dēļ viesi netiek uzņemti.

Sanatorijā pauda, ka ir paredzēta pilnīga ēkas renovācija, taču patlaban nezināmu iemeslu dēļ remontdarbi ir apstādināti un nav zināms, kad tie atsāksies.

Pēc sanatorijā paustā, iestādē nekas nenotiek, darbu saīsinātā režīmā turpina vien dežūrējošais personāls, lai atbildētu uz zvaniem.

Jau ziņots, ka sanatorija "Belorusija" pieder Baltkrievijai Prezidenta lietu pārvaldes personā un līdz ar to faktiskais kontrolētājs ir sankcionētais prezidents Aleksandrs Lukašenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jūrmalas sanatoriju un Maskavas nama atsavināšana tiek saskaņota ar Ukrainu

LETA, 24.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijām pakļauto Jūrmalas sanatoriju "Belorusija" un "Jantarnij bereg", kā arī Rīgā esošā "Maskavas nama" atsavināšana tiek saskaņota ar partneriem Ukrainā, noskaidroja aģentūra LETA.

Vasaras sākumā tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) uzdevis Tieslietu ministrijas (TM) ekspertiem izstrādāt speciālu likumu par īpašumu atsavināšanu, lai atsavinātu Baltkrievijai piederošās un sankcijām pakļautās Jūrmalas sanatorijas un "Maskavas namu".

Ministrs uzskata, ka šie īpašumi būtu izmantojami Ukrainas bēgļu izmitināšanai, cietušo rehabilitācijai un informācijas centra vajadzībām.

Aģentūra LETA noskaidroja, ka pēc ministra rezolūcijas plānotajā termiņā TM eksperti veica padziļinātu izpēti, strādājot pie tiesiska risinājuma, bet, ņemot vērā šī jautājuma sarežģītību un bezprecedenta būtību, lai izstrādātu risinājumu, kas atbilst vispārpieņemtajiem starptautisko tiesību standartiem, tika nolemts, ka tiks sagatavots informatīvais ziņojums par šī jautājuma tālāko virzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība atļāvusi VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārdot izsolē nekustamo īpašumu "Īles sanatorija" Īles pagastā, Dobeles novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai.

Īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā. Nekustamais īpašums "Īles sanatorija" sastāv no četrām zemes vienībām un uz tām esošās apbūves.

Zemes vienībai ar 2300 kvadrātmetru platību kadastrālā vērtība noteikta 644 eiro. Uz šīs zemes vienības atrodas sūkņu stacija ar kopējo platību 6,1 kvadrātmetrs, kuras kadastrālā vērtība uz noteikta 111 eiro.

Zemes vienībai 22 450 kvadrātmetru platībā kadastrālā vērtība noteikta 17 801 eiro. Uz šīs zemes vienības atrodas sanatorijas galvenais korpuss ar kopējo platību 1634,7 kvadrātmetri, kura kadastrālā vērtība noteikta 7856 eiro, klubs ar kopējo platību 167,1 kvadrātmetri, kura kadastrālā vērtība noteikta 1177 eiro, mazā klientu māja ar kopējo platību 410,6 kvadrātmetri, kuras kadastrālā vērtība noteikta 3945 eiro, sanatorijas direktora māja ar kopējo platību 477,5, kura ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, un citas būves.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Birštonas sanatorijās iegulda desmitiem miljonu eiro

Monta Glumane, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsēta Birštona kļuvusi par ārvalstu un Latvijas tūristu magnētu.

Lai gan pilsētas platība ir nieka 13 kvadrātkilometri un tās iedzīvotāju skaits sasniedz vien 4000, taču tajā atrodas vairākas sanatorijas un spa centri, piemēram, Royal Spa Residence,Medical SPA Eglės sanatorija,Vermes un Tulpes, kuras aktīvi uzņem gan atpūtniekus, gan cilvēkus ar veselības problēmām. Šobrīd notiek gan esošo sanatoriju un spa centru rekonstrukcija, gan jaunu būvniecība un uzņēmumi vēlas piesaistīt vēl vairāk ārvalstu tūristus, tajā skaitā arī no Latvijas.

Kā biznesa portālam db.lv apstiprināja spa centru vadītāji, tad veselības un medicīnas pakalpojumu joma attīstījusies, pateicoties pašvaldības un uzņēmēju sadarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvija vēlas iesaldēt sanatoriju Belorusija un Jantarnij bereg finanšu aktīvus

LETA, 07.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesām nosūtīta informācija par Baltkrievijas un Krievijas valsts struktūrām piederošām sanatorijām "Belorusija" un "Jantarnij bereg" Jūrmalā, lai iesaldētu viņu finanšu aktīvus, trešdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Tiesu administrācija lūgusi tiesai izvērtēt divu sanatoriju nekustamo īpašumu iesaldēšanu Jūrmalā. Sanatorija "Belorusija" pieder Baltkrievijai Prezidenta lietu pārvaldes personā un līdz ar to faktiskais kontrolētājs ir sankcionētais prezidents Aleksandrs Lukašenko.

Savukārt sanatorija "Jantarnij bereg" ir Krievijas Prezidenta lietu pārvaldes "Atveseļošanas kompleksa "BOR"" filiāle, tātad kontrolētājs ir prezidents Vladimirs Putins.

Abas sanatorijas iekļautas arī Uzņēmumu reģistra ar sankcijām saistīto juridisko personu sarakstā.

Jau vēstīts, ka Tieslietu ministrija (TM) ir nolēmusi iesaldēt arī "Maskavas nama" aktīvus, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijā sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas banka "Swedbank", pamatojoties uz Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām, iesaldējusi Baltkrievijas valstij piederošās Druskininku sanatorijas "Belorus" kontus, paziņojusi sanatorija.

Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis šīs sanatorijas vadītājs Iļja Jepifanovs, viņš vērsies pie atbildīgajām Lietuvas institūcijām, lūdzot atbloķēt kontus, lai varētu samaksāt algas darbiniekiem, kuru lielākā daļa ir Lietuvas pilsoņi.

Pēc viņa teiktā, konti iesaldēti 18.decembrī, kā pamatojumu norādot sankcijas, ko ES noteikusi Baltkrievijai.

Pašas sanatorijas "Belorus" ES sankciju sarakstā nav, bet 17.decembrī tajā iekļauta Baltkrievijas Republikas Prezidenta Lietu pārvaldes Galvenā saimnieciskā pārvalde (GHU), kas saskaņā ar Lietuvas Reģistru centra datiem ir vienīgā sanatorijas akcionāre. Sanatorija darbojas kā valsts iestāde.

"Mums nav saistības ne ar kādām fiziskajām personām, esam Baltkrievijas Republikas īpašums. Neesam saistīti ar sliktiem cilvēkiem vai sliktām lietām," izteicies Jepifanovs. "Esam sekmīgs uzņēmums, kas dod darbu lielam skaitam cilvēku, kuri regulāri godīgi nomaksā visus nodokļus, atbalsta Lietuvas valsti, un tāda situācija man nav saprotama. (..) Nevaram pat izmaksāt algas, lai gan nauda ir."

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Atjaunotā sanatorija būs jaunas, kultūrvēsturiskas naktsmājas Ogres viesiem

Dienas Bizness, 20.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Izvēlēts atdzīvināt bijušo sanatoriju Ogre, kas atrodas Gaismas prospektā 2/6, ko mēs pārņēmām savā īpašumā no Veselības ministrijas pagājušā gada decembrī. Šī sanatorija ir vietējās nozīmes kultūrvēsturiskais piemineklis, bet Anša Cīruļa zīmējumi, kas atrodas sanatorijā, ir valstiskas nozīmes kultūrvēsturiskais piemineklis,» reģionālajam medijam Daugavas Balss stāstījis Ogres novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības, sporta un tūrisma jautājumos Egils Helmanis.

Sanatorija atrodas tuvu Zilajiem kalniem, kur nemitīgi, īpaši vasarā, notiek dažādas sporta aktivitātes. «Mums vienmēr nepieciešama vieta, kur nakšņot sportistiem. Lai efektīvāk būtu iespējams izmantot Zilo kalnu trases, lai piesaistītu lielāku tūristu plūsmu, atjaunotajā sanatorijā plānots dot naktsmājas Ogres sportiskajiem viesiem,» viņš atklāj.

Šobrīd pašvaldība pretendē uz finansējumu 300 000 eiro apmērā, lai atjaunotu sienu gleznojumus un ēku.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Daugavas krastos atjaunos trīs unikālus kultūras pieminekļus

Monta Glumane, 10.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgta vienošanās par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansēta projekta «Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Daugavas ceļā» īstenošanu. Tā ietvaros jaunu saturu un atjaunotas aprises iegūs trīs spilgti kultūras pieminekļi Daugavas krastos - Krustpils pils, Kokneses pilsdrupas un bijusī sanatorija «Ogre», informē Kultūras ministrija.

Atjaunojot unikālos kultūras pieminekļus un veidojot tajos jaunus pakalpojumus, pašvaldības paredzējušas veicināt reģionālo attīstību, dot jaunas iespējas uzņēmējdarbībai un palielināt tūrisma plūsmu Zemgales reģionā.

Krustpils pils lielākajā daļā telpu joprojām ir padomju mantojuma atstātās pēdas, tāpēc projekta ietvaros ir paredzēts sakārtot pils A korpusu, lai apmeklētājiem atklātu unikālās vēsturiskās celtnes patieso vērtību. Korpusa pirmajā stāvā paredzēts atjaunot 18. gs. sienu gleznojumus un izvietot pastāvīgo pilsētas vēstures ekspozīciju, savukārt otrajā stāvā atjaunot vēsturiskās telpas, paverot iespējas dažādu pasākumu rīkošanai. Atbilstoši vēsturiskajām liecībām atjaunots tiks arī pils dārzs un strūklaka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, Ķemeros, ir demontēts viens no bijušās sanatorijas Līva korpusiem, savukārt otru ēkas īpašnieki plāno rekonstruēt un attīstīt, iespējams, par dzīvojamo māju vai viesnīcu.

Bijušās sanatorijas un teritorijas sakārtošanu veic ēku īpašnieks SIA Ironsloks. Ironsloka projektu vadītājs Aleksandrs Koļesņikovs apliecināja, ka viena no ēkām ir demontēta, bet otru īpašnieki vēlētos atjaunot un attīstīt. Pašreiz tiek meklēts investors. Koļesņikovs pastāstīja, ka investoru Ironsloks plāno atrast gada laikā. Pašreiz sabiedrība spriež, ka ēkā varētu izbūvēt dzīvojamo māju vai viesnīcu.

Koļesņikovs pastāstīja, ka Ironsloks lēmis saglabāt to korpusu, kurš bija tehniski labākā stāvoklī un ir atjaunojams. Pašreiz tiek gatavots arī eksperta atzinums, ka būve ir rekonstruējama, apliecināja Ironsloka pārstāvis. Šis korpuss atrodas tuvāk šosejai, un tam ir 11 stāvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES sankcijām pakļautā Druskininku sanatorija nesaņems dīkstāves subsīdijas

LETA--BNS, 15.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Seims ceturtdien nolēmis, ka Baltkrievijas valstij piederošā Druskininku sanatorija "Belorus", kuras līdzekļus pagājušā gada nogalē Lietuvas banka "Swedbank" iesaldēja saistībā ar Minskas režīmam noteiktajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām, vairs nesaņems Covid-19 dīkstāves subsīdijas, bet vienlaikus atļāvis izmaksāt vienreizējus pabalstus darbiniekiem, kuri aizies no no darba šai dziednīcā.

Saskaņā ar Seima lēmumu ES sankcijām pakļauti Lietuvas uzņēmumi nevarēs pretendēt nedz uz dīkstāves subsīdijām, nedz cita veida atbalstu, kas būtu paredzēts, piemēram, jaunu darba vietu radīšanai.

Sanatorijas "Belorus" gadījums ir pirmā reize, kad starptautiskas sankcijas noteiktas kādam Lietuvā strādājošam uzņēmumam. Lielākā daļa no gandrīz 400 "Belorus" darbiniekiem ir Lietuvas pilsoņi.

Uz vienreizēju pabalstu varēs pretendēt sanatorijas darbinieki, kas darbā pieņemti līdz pagājušā gada nogalei un no darba aizies šogad neatkarīgi no tā, vai viņi to darīs pēc darba devēja iniciatīvas, pēc pašu vēlēšanās vai arī saskaņā ar pušu vienošanos. Pabalsti tiks izmaksāti 20 dienu laikā pēc aiziešanas no darba, bet būs jāatmaksā gadījumā, ja "Belorus" ar attiecīgo darbinieku triju mēnešu laikā noslēgtu jaunu darba līgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lietuvas mazpilsētu vēlas izveidot par Eiropas nozīmes kūrortu

Natālija Poriete, 20.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas mazpilsētu Birštonu vēlas izveidot par Eiropas nozīmes kūrortu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Mazā medicīnas kūrorta – Birštonas – platība ir tikai 13 kvadrātkilometru, un tās iedzīvotāju skaits sasniedz vien 4000. Šajā vietā nav tik daudz tūristu cik Palangā un Druskininkos, taču tajā ir savas priekšrocības, kas nav nekur citur Lietuvā. Var teikt, ka Birštona, kas 2016.gadā svinēja savu 170 gadu jubileju, atrodas uz minerālūdens pamatiem, kas nāk no dabiskiem avotiem. Turklāt šī vieta ir ļoti tuvu Latvijai – no Rīgas tā atrodas 300 kilometru attālumā.

Pilsētā ir 28 minerālie avoti 50-300 metru dziļumā, turklāt 16-18 avoti ir ar dažādu sāļuma pakāpi. Šeit uz katra soļa ir pieejams minerālūdens, taču tajā pašā laikā dzeramais ūdens pilsētā nav iegūstams vispār, to iegūst 7 kilometru attālumā no Birštonas. «Šeit ir arī ļoti sāļš ūdens, piemēram, ūdenī, kas ir pie veselības centra Vytautas Mineral Spa, sāls saturs ir 10 miligrami uz vienu litru, tas ir jāatšķaida,» skaidro Birštonas mēre Nijole Dirginčene. Pēc viņas teiktā, avoti lielākoties pieder pilsētai, taču ir arī tādi avoti, kurus iegādājušās sanatorijas, piemēram, sanatorija Egle vienu avotu izpirkusi, savukārt citus avotus pašvaldība izsola. Runājot par cenām, viņa skaidro, ka par viena avota īri Egle maksā 12 eiro mēnesī, bet sanatorija Vytautas, kas noīrējusi avotu vēlāk, par diviem avotiem maksā jau 180 eiro mēnesī – tādi ir izsoles rezultāti. Karjers ar ārstējošiem dubļiem pieder sanatorijai Versme, bet sanatorija Tulpes pati ved baltos dubļus no Francijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Sanatorijas spridzināšana draud ar katastrofu

Dienas Bizness, 26.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sanatorija Līva Ķemeros jau vairāk nekā 20 gadus ir īsta spoku ēka, kas piesaista vien zagļus un asu izjūtu cienītājus. Par tās nojaukšanu un pat spridzināšanu spriests jau iepriekš, bet nu to jau tuvākajā laikā apņēmusies īstenot SIA Ironsloks, kas nodarbojas ar metāllūžņu vairumtirdzniecību. Ķemernieki gan bažījas, vai tas neizraisīs īstu dabas katastrofu, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Daudzi Ķemeru iedzīvotāji zina stāstīt par Līvas pamatos esošo freonu – ķīmisku vielu, ko savulaik plaši izmantoja ledusskapjos par saldējošu elementu. Lai gan ir ne mazums, kas noliedz šādu versiju, tomēr bez savas taisnības tā nav, jo sanatorijas abi vienpadsmitstāvu milzeņi tika uzcelti purvā (ir pat runāts par apakšzemes ezeru). Būvēja ēkas padomju laikā, kad par vides lietām daudz galvu nelauzīja. Turklāt celtniecība gāja kā pa celmiem – tā ilga teju desmit gadus, daudzi tai paredzētie materiāli aizgāja pa kreisi. Tas pats notika, kad to deviņdesmito gadu sākumā slēdza, – kustamā manta pazuda nezināmā virzienā. Palika nekustamā – to tad drupināja zagļi un vējš. Nekādu pielietojumu pilsēta šīm ēkām neredzēja, pa skuju taku aizgāja ne jau tikai šī sanatorija, bet arī pārējās, skaidro laikraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? VENDEN ūdens produkcija

Laura Mazbērziņa, 13.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «VENDEN», vērojot avota ūdens «VENDEN Mežavots» un dabīgā minerālūdens «VENDEN Sport» tapšanas procesu. «VENDEN» gatavojas vērienīgām investīcijām ražotnes paplašināšanā.

Uzņēmums «VENDEN» dibināts 1997. gadā, tā pamatdarbības veids ir dabīgā avota ūdens un dabīgā minerālūdens ražošana, ūdens lietošanas iekārtu noma, kafijas un saistīto produktu tirdzniecība, kā arī kafijas iekārtu noma. Tas jau vairāk nekā divdesmit gadus darbojas ūdens biznesā. «VENDEN» ir ģimenes veidots Latvijas uzņēmums, tam nav ārvalstu investoru un tas nav kāda liela pasaules koncerna uzņēmums.

«VENDEN» šobrīd gatavojas ražotnes paplašināšanai. Ir plānots, ka esošajai ražotnei tiks piebūvēti papildu 2000 kvadrātmetri, pirmajā piebūves etapā investējot aptuveni 2 miljonus eiro. Būvdarbus plānots sākt 2019. gada februārī.

Pirms «VENDEN» dibināšanas, deviņdesmito gadu sākumā uzņēmuma īpašnieks Eduards Magelis vairākus gadus dzīvoja ASV, kur novēroja, ka lielākajā daļā uzņēmumu ikdienā lieto dabīgu ūdeni no 18,9 litru pudelēm, kā arī birojos ir dažāda veida un funkciju ūdens lietošanas iekārtas, kas dod iespēju ūdeni lietot karstā, aukstā un gāzētā veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1926. gada vasarā Gaismas prospektā ielika sanatorijas Ogre (tolaik – Mālkalne) pamatakmeni. Rīgas centrālās slimokases darbinieki, meklējot vietu trūcīgo iedzīvotāju bērnu sanatorijai, par piemērotāko atzina Ogri. Ēkas projektu uzticēja izstrādāt pazīstamajam arhitektam Konstantīnam Pēkšēnam (1859.-1928.), vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

«Uzsākot strādāt muzejā un apzinot vēsturisko apbūvi, manu uzmanību piesaistīja šī Jaunogres pērle, kas ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis un kurā esošajiem Anša Cīruļa sienu gleznojumiem noteikts valsts nozīmes mākslas pieminekļa statuss,» saka Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktore Iveta Ruskule.

Muzeja kolektīvs 2013.gadā organizēja pirmo sarīkojumu, atzīmējot Anša Cīruļa 130.jubileju. Sanatorijas ēdamzālē, kur ir lieliska akustika, gaisma, visiem pat nepieticis vietas, tik liela bijusi ieinteresētība.

«Pēc pirmā publiskā pasākuma izstaigājām ēku. Uzmanību piesaistīja kāpņu telpā nolupusī krāsa. Uzmanīgi paskrubinot, sapratu, ka zem krāsas slāņa slēpjas vēl kādi zīmējumi. 1954.gadā sanatorijas ēkā bija remonts. Tolaik valdīja nelatvisks gars, un ēkā esošos zīmējumus nosedza ar eļļas krāsas slāni. Uzaicinājām mākslas zinātnieku Ilmāru Dirveiku veikt ēkas padziļinātu izpēti. Uzrakstījām projektu Kultūrkapitāla fondam, pusgada laikā tapa pētījums, kas tagad ir mūsu īpašumā. Ēkā ir saglabājusies oriģinālā grīda, logi, durvis, to profili un konstrukcijas ļoti raksturīgi tā laika arhitektūrai. Tieši K.Pēkšēna un A.Cīruļa ieguldījums sanatorijas ēku padara īpaši vērtīgu Latvijas kultūras vēsturē,» uzsver I. Ruskule.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Park Hotel Ķemeri joprojām operatora meklējumos

Laura Mazbērziņa, 01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieczvaigžņu viesnīcai Park Hotel Ķemeri, kas atradīsies bijušajā Ķemeru sanatorijā, joprojām tiek meklēts operators,

biznesa portālam pastāstīja Lotfi Abid, SIA Park Hotel Kemeri projekta vadītājs.

Iepriekš tika ziņots, ka līgumu ar viesnīcas operatoru plānots noslēgt jau vasaras sākumā. Tagad kā iespējamais laiks tiek minēts nākamā gada janvāris.

Šobrīd pārrunu ceļā tiekot analizēti pasaules atpazīstamākie viesnīcu operatori ar pieredzi kūrortu industrijā. 2019. gada janvārī tiks noslēgts līgums ar vienu no operatoriem un uzsākti viesnīcas tālākie labiekārtošanas darbi, balstoties uz izvēlētā viesnīcu operatora standartiem. Šobrīd notiek pārrunas ar trim starptautiskiem viesnīcu operatoriem, taču konkrēti nosaukumi netiek atklāti.

Līdz šim viesnīcas ēkā noritējuši remontdarbi, lai sagatavotu to rekonstrukcijai – ierīkota apkures sistēma, kas nestrādāja vairāku gadu garumā, atjaunoti logi, savesta kārtībā drenāžas sistēma, tiek izstrādāti un saskaņoti nepieciešamie tehniskie, tehnoloģiskie un dizaina projekti. Objekta rekonstrukcijas un tehnoloģisko projektu izstrādē piedalījušies starptautiskie un vietējie vadošie eksperti wellness jomā. Tam visam bija nepieciešami gandrīz divi gadi. Viesnīcā ir ar mēbelēm labiekārtoti četri viesnīcas pilotnumuri (Junior Suit, Corner Suit, Standard Double un Standart Twin numuri). Kā mēbeļu, materiālu, aprīkojuma piegādātājus un sadarbības partnerus SIA Park Hotel Kemeri ir izvēlējies Latvijas uzņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Daugavpils dome plāno iegādāties un attīstīt bijušo sanatoriju Mežciems

Žanete Hāka, 06.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils pilsētas domes finanšu komitejas sēdē izskatīts un atbalstīts jautājums par nodomu līguma noslēgšanu bijušās sanatorijas Mežciems kompleksa iegādei.

Pirms tam Saimniecības komitejas izbraukuma sēdē deputāti klātienē apsekoja objektu, izvērtējot tā stāvokli un atjaunošanas iespējas.

Unikālās ūdens dziednīcas ēka bija uzbūvēta 1883. gadā. Sanatorija darbojās līdz 1990.gadu sākumam, bet nu jau 30 gadus netiek ekspluatēta. Tā iegāde ļaus pašvaldībai revitalizēt vēsturiski nozīmīgo teritoriju, kura pašlaik ir degradētā stāvoklī, un atbalstīt mikrorajona attīstību.

Kompleksa kopējā platība ir 5,6431 ha, tas sastāv no 1433 m2 liela galvenā korpusa un gandrīz 20 ķieģeļu mūra un koka ēkām. Objektu plāno iegādāties par summu, kas nepārsniedz 330 000 eiro. Turklāt, ieguldītā nauda atgriezīsies pašvaldības budžetā, jo pašreizējais īpašnieks pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus novirzīs nekustamā īpašuma nodokļa parāda segšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas Swedbank atbloķē iesaldētos Druskininku sanatorijas Belorus kontus

LETA/BNS, 01.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas banka "Swedbank" atbloķējusi Baltkrievijas valstij piederošās Druskininku sanatorijas "Belorus" kontus, ko tā pagājušā gada nogalē iesaldēja, pamatojoties uz Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām pret Baltkrievijas fiziskajām un juridiskajām personām, kas atbalsta šīs valsts autoritāro līderi Aleksandru Lukašenko vai saistītas ar protestu apspiešanu pēc pērnvasar notikušajām prezidenta vēlēšanām.

Līdz ar to sanatorija pēc vairāk nekā pusgada pārtraukuma varēs atsākt darbu, ziņu aģentūru BNS ceturtdien informējis tās darbinieku padomes priekšsēdētājs Vladislavs Šaruckis.

Kā ziņots, pašas sanatorijas sankciju sarakstos nav, bet pērn decembrī tajos tika iekļauta Baltkrievijas prezidenta Lietu pārvaldes Galvenā saimnieciskā pārvalde (GHU), kas saskaņā ar Lietuvas Reģistru centra datiem ir vienīgā sanatorijas akcionāre. Līdz ar to tika liegta iespēja izmaksāt algas darbiniekiem, kuru lielākā daļa ir Lietuvas pilsoņi

Kūrortpilsētas mērs Ričards Maļinausks apliecinājis informāciju, ka sanatorijas konti atsaldēti, jo jūnija vidū aizgājis pensijā Baltkrievijas prezidenta Lietu pārvaldes vadītājs Viktors Šeimans, kurš sankciju sarakstā iekļauts pirms vairāk nekā desmit gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

FOTO: Kādās kopmītnēs dzīvo RTU un RSU studenti

Dienas Bizness, 04.08.2015

Rīgas Tehniskās universitātes dienesta viesnīcā Meža ielā 5 diemžēl istabiņas lielākoties nav labā stāvoklī, norāda laikraksts.

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksta Diena fotogrāfs Aivars Liepiņš aizvadītajā nedēļā paviesojās vairākās Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes studentu dienesta viesnīcās jeb studentu valodā - kojās.

Kontrastiem bagāto fotoreportāžu skatieties raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

TM turpina meklēt tiesiskus risinājumus Krievijai un Baltkrievijai piederošo sanatoriju atsavināšanai

LETA, 26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrija (TM) turpina meklēt tiesiskus risinājumus Krievijai un Baltkrievijai piederošo sanatoriju "Jantarnij bereg" un "Belorusija" atsavināšanai, aģentūra LETA noskaidroja ministrijā.

Ministrijā norāda, ka rīcība ar Maskavas namu un sanatorijām prasa dažādus tiesiskos risinājumus.

Likumprojekts par Maskavas nama pārņemšanu tapa kā Nacionālās drošības komisijas iniciatīva sadarbībā ar TM un valsts drošības iestādēm, lai novērstu apdraudējumu Latvijas valstiskumam un tiktu pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā notiekošās nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes.

Savukārt Krievijai un Baltkrievijai piederošajās sanatorijās šobrīd nenorisinās nekāda saimnieciska darbība, nav arī identificēta pretvalstisku pasākumu norise kādu kultūras, sporta vai cita veida aktivitāšu aizsegā, kas pamatotu pašaizsargājošās demokrātijas instrumentu attiecināšanu uz šiem objektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Remontu gaida jau gadiem, bet vienlaikus cer attālināt

Dienas Bizness, 20.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Remonts vajadzīgs «kā ēst», bet mūsu kolektīvi ēkas atdzimšanu gaida ar bažām - tā pretrunīgo situāciju VEF Kultūras pilī raksturo iestādes vadītāja Ženija Katkovska. Šī Rīgas domes (RD) kultūras iestāde ir mājvieta aptuveni pussimtam radošo kolektīvu, kuriem remonta laikā būtu nepieciešamas citas mēģinājumu telpas, taču alternatīvas Rīgā neesot, vēsta laikraksts Diena.

«Gan pirms aizvadītajiem Dziesmu un deju svētkiem, gan tagad - gatavojoties skolēnu dziesmu un deju svētkiem - kolektīvi nāk un lūdz, lai tikai nesāk remontēt, lai ļauj sagatavoties lielajiem notikumiem un tikai pēc tam slēdz ciet,» atklājusi Ž. Katkovska, piebilstot, ka VEF Kultūras pils esot noslogotākā radošo kolektīvu mājvieta Latvijā - trīs pasākumi dienā esot ierasta lieta, bet mēģinājumiem tiekot izmantots pat lielās zāles balkons un vestibili. Iespējamā apmešanās nesen renovētajā kultūras pilī Ziemeļblāzma esot izslēgta, jo tur nav brīvu vietu.

To Dienaiapstiprinājusi arī Ziemeļblāzmas attīstības direktore Liene Kubiļus, sakot, ka viņu paspārnē darbojas 14 amatierkolektīvi, savukārt pasākumu zāles esot tik noslogotas, ka rezervācijas jāveic gadu uz priekšu. Abu kultūras piļu vadītājas sacījušas, ka citu - ietilpības ziņā līdzvērtīgu ēku - galvaspilsētā neesot. To, kur dziedātāji, dejotāji, amatierteātru aktieri un citi mākslinieki varēs darboties ēkas renovācijas laikā, Ž. Katkovska bildusi caur smagu nopūtu: «Būs jāorganizējas pa Rīgas skolām, bet, kur pārvest simtiem rekvizītu, tērpu, instrumentu un kur rīkot pasākumus, vēl nav zināms.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Kas tev jāzina

Kas Tev jāzina 23. maijā

Dienas Bizness, 23.05.2014

Pasaulē.

Fotonedēļa: 17. maijs - 23. maijs

Db.lv turpina aizsākto tradīciju, piedāvājot rubriku Fotonedēļa - fotostāstu par aizvadītajā nedēļā notikušo pasaulē. Lasīt tālāk...

Foto: AP

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien biznesa portālā db.lv var lasīt divas interesantas intervijas. Viena no tām - laikrakstā Dienas bizness publicētā intervija ar būvuzņēmēju Aināru Pauniņu. Tajā viņš atklāj, ka lēmums par to, ka aiziet no uzņēmuma operatīvās vadības, ir pieņemts - tas notiks tuvākā gada laikā.

Otra ir Dienas Biznesa redaktora Didža Meļķa intervija ar Cemex valdes priekšsēdētāju Enriki Garsiju. Intervijā uzņēmuma boss brīdina, ka investoriem ir kārdinājums pamest Latvijas tirgu.

Portālā aplūkojama arī fotoreportāža no Dobeles dzirnavnieka spageti ražotnes, kas izvietota vertikāli, četros stāvos.

Savukārt, rubrikā Piektdienas intervija savas atbildes mums šoreiz sagatavojusi valodu pakalpojumu uzņēmuma Skrivanek Baltic vadītāja Aiga Veckalne.

Pārējie šīsdienas jaunumi, kā arī informācija par aktuālākajiem rakstiem laikrakstā Dienas Bizness - raksta galerijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Nākamgad tiks pilnībā izremontēta šoseja no Jelgavas līdz Lietuvas robežai

Lelde Petrāne, 31.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā gadā tiks pilnībā izremontēta šoseja no Jelgavas līdz Lietuvas robežai, kas ir daļa no autoceļa Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene). Jau ir pabeigti segas pastiprināšanas darbi posmā no Jelgavas līdz Lielvircavas pagriezienam (49.-60. km), informē Latvijas Valsts ceļi.

Darbu ietvaros veikta segas pastiprināšana, reciklējot savu laiku nokalpojušo asfaltbetona segumu un ieklājot trīs jaunas kārtas, atjaunots tilts pār Platoni, paplašinot brauktuvi un izbūvējot ietves. Visā posmā veikts caurteku remonts un tīrīšana, kā arī autobusu pieturvietu izbūve.

Būvdarbus veica SIA Strabag laika posmā no aprīļa līdz oktobra beigām. Kopējās investīcijas ir 6,46 miljoni EUR (bez PVN), no kuriem 85 procenti ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums, bet 15 procenti - valsts budžeta līdzekļi.

Tikmēr turpinās līdzīgi segas pastiprināšanas darbi šī paša autoceļa posmā no Lielvircavas pagrieziena cauri Elejai līdz pat Lietuvas robežai (60.-76. km). Šajā posmā paredzēta arī ceļa apgaismojuma, regulējamas un apgaismotas gājēju pārejas izbūve Elejā, kā arī autobusu pieturvietu pārbūve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāta satiksme pār jaunizbūvēto tiltu pār Mazo Juglu, kas atrodas autoceļa Juglas papīrfabrikas ciemats–Upesciems (P2) 1,9. kilometrā.

Fotoreportāža par to, kā tapa jaunais tilts skatāma raksta galerijā.

Šā gada maijā va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēdza līgumu ar SIA Viadukts par tilta pārbūves darbiem, kuru kopējās izmaksas bija EUR 911 939,30, ieskaitot PVN. Uzņēmums uzvarēja atklātajā konkursā par būvdarbu veikšanu, kas tika izsludināts 2014. gada 19. februārī.

Tilta projektu izstrādāja SIA Projekts 3, savukārt būvuzraudzību veica a/s Ceļuprojekts. Būvdarbi objektā tika uzsākti šā gada jūnijā. Lai remonta laikā nodrošinātu satiksmi, tika izbūvēts apbraucamais ceļš un pagaidu tilts.

Uzsākot tilta pārbūvi, jūlijā notika vecā tilta demontāža, kuras laikā LVC, piesaistot RTU speciālistus, veica vecā tilta, kurš būvēts 1966. gadā, laiduma siju nestspējas pārbaudi. Iegūtie dati tiks izmantoti līdzīgas konstrukcijas saliekamo dzelzsbetona siju tiltu ilgmūžības noteikšanai un remontdarbu plānošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru