Viens no atpazīstamākajiem viesnīcu zīmoliem Latvijā Hotel Kolonna iesniedzis maksātnespējas pieprasījumu.

SIA Hotel Kolonna lietoja zīmola Kolonna vārdu kā franšīzes uzņēmums, un tā kontrolpaketes turētāji bija ārvalstu investori, db.lv skaidro uzņēmuma sabiedrisko attiecību pārstāvis Juris Pētersons. «Uzņēmumam neizdevās realizēt jauna kapitāla piesaisti, kas ļautu asas konkurences un vienlaikus ekonomiskās krīzes apstākļos ilgstoši laikus norēķināties ar viesnīcu telpu iznomātājiem. Sniegt atbildi par prasības izskatīšanas termiņiem un tai sekojošiem tiesas lēmumiem būs iespējams, kad rīcībā būs atbilstoša informācija.»

Db.lv jau ziņoja, ka procesu izskatīs Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Antra Zute.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludinājusi SIA Hotel Kolonna maksātnespēju, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistra mājaslapā.

Uzņēmuma kreditori var pieteikties mēneša laikā. SIA Hotel Kolonna pieteikums maksātnespējas procesa uzsākšanai neietekmēs ar Kolonna zīmolu strādājošo viesnīcu darbību, iepriekš informēja uzņēmuma pārstāvis Juris Pētersons. SIA Hotel Kolonna uz franšīzes pamata lietoja Latvijas un ārzemju investoriem piederošo Kolonna zīmolu viesnīcu apkalpošanas biznesā.

Zaudējot konkurences cīņā un nespējot izpildīt savas saistības pret viesnīcu telpu izīrētājiem, uzņēmumam nācās pārtraukt savu saimniecisko darbību pagājušā gada decembrī, skaidro J. Pētersons. SIA Hotel Kolonna 2009. gada apgrozījums bija 1,01 miljons latu, bet gadu noslēdza ar 68 tūkstošiem latu zaudējumiem. Gadu iepriekš apgrozījums uzņēmumam bija 1,14 miljoni latu un to uzņēmums noslēdza ar 115 tūkstošu latu peļņu. SIA Hotel Kolonna 51% kapitāldaļas pieder holdingam Kolonna Limited, 34% - Margaritai Platacei un 15% - Anitai Bilzēnai.

Rīgas apgabaltiesā daļēji apmierināja AS Swedbank prasību pret šobrīd maksātnespējīgo uzņēmēju Kolonnas grupas dibinātāju Ievu Plaudi-Rēlingeri, viņas dēlu Ivaru Plaudi-Lasmani, kā arī Menas salā reģistrēto uzņēmumu Kolonna Limited un tam daļēji piederošo patlaban maksātnespējīgo SIA Hotel Kolonna par 3 miljonu latu piedziņu.

Kā informē tiesā, nolemts piedzīt nesamaksāto parāda pamatsummu, nesamaksātos procentus par iztērēto aizdevuma daļu laikā no 2009.gada 18.augusta līdz 2011.gada 1.novembrim, kā arī piedzīt nokavējuma procentus laika posmā no 2010.gada 30.aprīļa līdz 2011.gada 1.novembrim. Tāpat tiesa lēma piedzīt līgumsodu un tiesas izdevumus.

Šodien tika apsludināts saīsinātais spriedums, bet pilns tā teksts būs pieejams 24.septembrī. Sākot no šī datuma, 20 dienu laikā spriedumu varēs pārsūdzēt.

Swedbank vērsās tiesā, lai piedzītu 3 514 020 latu parādu no Ievas Plaudes-Rēlingeres, viņas dēla un uzņēmuma Kolonna Limited, tostarp vēršot parādu piedziņu uz diviem īpašumiem Jaunajā ielā, Langstiņos, ko Plaude-Rēlingere atdāvināja savam dēlam neilgi pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas, tādā veidā izņemot īpašumus no maksātnespējas procesa, padarot neiespējamu mantas piedzīšanu.

Augstākajā tiesā (AT) pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru daļēji tika apmierināta AS Swedbank prasība pret Kolonnas grupas dibinātāju Ievu Plaudi-Rēlingeri, viņas dēlu Ivaru Plaudi-Lasmani, kā arī Menas salā reģistrēto uzņēmumu Kolonna Limited un tam daļēji piederošo patlaban maksātnespējīgo SIA Hotel Kolonna par trīs miljonu latu piedziņu.

Kā liecina informācija tiesas.lv, apelācijas sūdzība AT tika pieņemta pagājušajā nedēļā, tomēr vēl nav lemts par apelācijas tiesvedības ierosināšanu.

Apgabaltiesa 10.septembrī daļēji apmierināja Swedbank prasību. Tiesā tika nolemts piedzīt nesamaksāto parāda pamatsummu, nesamaksātos procentus par iztērēto aizdevuma daļu laikā no 2009.gada 18.augusta līdz 2011.gada 1.novembrim, kā arī piedzīt nokavējuma procentus laika posmā no 2010.gada 30.aprīļa līdz 2011.gada 1.novembrim. Tāpat tiesa lēma piedzīt līgumsodu un tiesas izdevumus.

Swedbank vērsās tiesā, lai piedzītu 3 514 020 latu parādu no Ievas Plaudes-Rēlingeres, viņas dēla un uzņēmuma Kolonna Limited, tostarp vēršot parādu piedziņu uz diviem īpašumiem Jaunajā ielā, Langstiņos, ko Plaude-Rēlingere atdāvināja savam dēlam neilgi pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas, tādā veidā izņemot īpašumus no maksātnespējas procesa, padarot neiespējamu mantas piedzīšanu.

SIA "Latvijas-Vācijas kopuzņēmums "Reho"", kas tostarp ir skaistumkopšanas salonu ķēdes "Kolonna" pārvaldītājs, neraugoties pasludināto maksātnespēju, darbību vēl nepārtrauks un cer atgriezties pie tiesiskās aizsardzības procesa, informēja kompānijā.

"Latvijas-Vācijas kopuzņēmums "Reho"" pārstāve Elizabete Vegnere norādīja, ka maksātnespējas administrators likuma noteiktajā kārtībā lems vai turpināt kapitālsabiedrības darbību, taču patlaban kompānijas filiāles darbību nepārtrauks un saglabās visas esošās darbavietas.

Vegnere arī norādīja, ka kompānijas kreditoriem atbilstoši regulējumam būs jālemj par maksātnespējas procesa izbeigšanu un lūgumu tiesai ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu.

Komentējot Valsts ieņēmuma dienesta (VID) aprēķināto soda naudu, kompānijas pārstāve norādīja, ka uzņēmums vēl joprojām gaida VID skaidrojumu par soda naudas 300% apmērā likumisko pamatojumu. Pēc Vegneres paustā, 11.janvārī VID pamatparādam 572 405 eiro apmērā tika uzrēķināta 1 607 453 eiro soda nauda.

Viesnīcas Hotel de Rome operatoriem radītie zaudējumi un negūtie ieņēmumi patlaban aprēķināti 2,8 miljonu eiro (1,96 miljonu latu) apmērā, sacīja bijušās viesnīcas Hotel de Rome viena no operatoriem uzņēmuma Rohlinger Beteiligungs und Vermogensvervaltungs GmbH īpašnieks Jurgens Rēlingers.

1,7 miljonu eiro (1,19 miljonu latu) zaudējumi aprēķināti par viesnīcas aprīkojumu, kas fiksēts arī tiesā, bet 1,1 miljona eiro (770 000 latu) zaudējumi - par atceltajiem aptuveni 4000 fiksēto rezervāciju, kas bija līdz pat nākamā gada pavasarim, kā arī atsevišķām vēl tikai pieteiktām rezervācijām. Šī summa tika aprēķināta, vadoties pēc tā, ka pusgads varētu būt pietiekams laiks, lai atbrīvotu Hotel de Rome ēku, bet šāds termiņš netika dots.

Zaudējumus Rēlingers plāno piedzīt tiesas ceļā no Baltic Investments Group.

Viņš stāsta, ka šī gada 10.septembrī bijis tiesas lēmums, kas atļauj no bijušās viesnīcas telpām izņemt mēbeles, kas pieder piecām dažādām kompānijām - gan viesnīcas operatoram, gan restorāna apsaimniekotājam un citiem.

Rītdien visā Latvijā notiks referendums, lai nodkaidrotu vai 10. Saeima ir jāatlaiž vai nē. DB rīkotās diskusijas dalībnieku viedoklis ir vienots – Saeima ir jāatlaiž.

«Manuprāt, šī Saeima ir pelnījusi atlaišanu, jo ir mānījusi savus vēlētājus par ekonomisko situāciju valstī un nav pat uzsākusi diskusiju, kā to mainīt,» diskusijā saka Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits. Savu izvēli Jūs varēsiet izdarīt rīt!

Kontrabandu veicinot augsti nodokļi un mazas algas

«Jau trešo gadu saglabājas kritums legālā degvīna pārdošanas rādītājos. Un šo faktu var izskaidrot tikai un vienīgi ar nelegālā tirgus segmenta dominanci degvīna kategorijā,» uzsver ARTA valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters

Lai gan lielāko sabiedrības uzmanību šoruden varētu saistīt tiesāšanās sabrukušā lielveikala Maxima lietā, tiesu darba kārtībā ir arī daudz citu nozīmīgu procesu

Pēc būtības Rīgas apgabaltiesā sākta skatīt viena no Zolitūdes traģēdijas civillietām – prasība vērsta pret SIA Maxima Latvija, SIA Re&Re, Homburg Zolitude, SIA Tineo, Rīgas domi, SIA HND Grupa un arhitektu biroju Kubs. Tiesā vērsušies trīs cietušie – Edgars Čerņe- noks, Valērija Valentīna Mizula un Oksana Vilsone –, kuri vēlas panākt atbildētāju rīcības atzīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Iepriekš jau ziņots, ka cietušie kompensācijā vēlas piedzīt ap 140 milj. eiro. Cietušo pārstāvis, zvērināts advokāts Aldis Gobzems, kuram šī cīņa maksājusi biroju, masu medijiem jau paudis, ka mērķis ir atklāt nevis lielveikala sabrukšanas iemeslus, bet gan to, kā traģēdijas laikā tur varēja atrasties cilvēki. Prasības Maxima lietā iesniegtas arī citās tiesās un, piemēram, Talsu rajona tiesa 30. oktobrī plānojusi skatīt lietu, kurā pret jau minētajiem atbildētājiem vēršas Māris Apsītis. Arī viņš vēlas panākt atbildētāju prettiesiskas bezdarbības atzīšanu, nenodrošinot cilvēka dzīvībai un veselībai atbilstošu vidi būvniecības un telpu ekspluatācijas procesā, kas noveda pie smagām sekām un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu.

Viesnīcu tirgus Rīgā ir gana piesātināts, tomēr kā šogad, tā turpmāk ir sagaidāma jaunu viesmīlības objektu, zīmolu ienākšana.

2017. gadā nozare atzīmēja sengaidītu notikumu – viesnīcas Kempinski Grand Hotel Riga atklāšanu. «Tā bija tik ilgi gaidīta, un caur saviem kanāliem daudziem ceļotājiem paver šo galamērķi,» vērtē Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis (šobrīd pārstāv arī pašmāju kompāniju Mogotel). Viņaprāt, šāda līmeņa viesnīcas un zīmola parādīšanās ietekmē galamērķa prestižu.

Colliers International atzīmē, ka pērn, līdztekus Kempinski, jau pieminētā Mogotel ir nostiprinājusi savu klātbūtni, Vecrīgā atverot Rixwell Domus Hotel kādreizējās viesnīcas Kolonna vietā un Rixwell Hotel Konventa sēta.

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:

Noslēgusies klientu servisa kvalitātes uzlabošanas kampaņa Uzslavē labu servisu!, un apbalvoti uzslavētākie uzņēmumi dažādās nominācijās trīs kategorijās – «Bizness patērētājam», «Bizness biznesam» un «Valsts un pašvaldību iestādes».

Martā sabiedrība vērtēja labo klientu servisu un uzslavēja uzņēmumus un valsts, pašvaldību iestādes portālā uzslave.lv. Paralēli uzslavām norisinājās ekspertu vērtējumi, ko veica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija. Savukārt Labsserviss.lv sadarbībā ar Dive Latvija visu martu veica klientu servisa kvalitātes pētījumu Slepenais pircējs.

Kā uzslavētākais uzņēmums B2B kategorijā apbalvots SIA Officeday Latvia.

Par sabiedrībai un vienlaikus arī uzņēmējiem draudzīgāko pašvaldību vai tās iestādi tika atzīta Siguldas pilsētas dome, savukārt nominācijā «Sabiedrībai draudzīgākā padotības/pārraudzības valsts pārvaldes iestāde» apbalvojumu saņēma Latvijas Patentu valde. Tāpat kā «Uzņēmumiem draudzīgākā padotības/pārraudzības valsts pārvaldes iestāde» nosaukta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Nozares tirgus mainīsies, un atsevišķām viesnīcām tas būs pārbaudījumu laiks, intervijā DB norāda viesnīcu operatora SIA Mogotel ģenerāldirektore Jeļena Stirna

Fragments no intervijas:

Viesnīcu skaita ziņā operējat ar lielāko Latvijas naktsmītņu tīklu, kam populārākais zīmols ir Wellton, un ir arī Rixwell. Cik liels tas ir un kādi ir attīstības plāni?

Kopumā Latvijā tās ir 11 viesnīcas, no kurām 10 atrodas Rīgā, bet viena Bauskā. Arī viena Tallinas viesnīca ir saistīta ar mums. No 1. aprīļa pārņēmām vēl vienu viesnīcu, kas nu jau sanāk vienpadsmitā Rīgā, un tā atrodas Tirgoņu ielā 9, bijusī Kolonna Hotel Rīga. Tagad – ar nosaukumu Rixwell Domus hotel. Nākotnē sadarbībā ar partneriem operēsim ar vēl septiņām viesnīcām, līgumi ir parakstīti. Trīs no tām būs pieczvaigžņu. Viena neliela, ekskluzīva boutique pieczvaigžņu viesnīca jau tiek celta Kungu ielā. Tāpat būvdarbi notiek trīs ielu stūrī – 11. novembra krastmalā, Minsterejas ielā, Mārstaļu ielā. Tur būs visai liela viesnīca. Ap 250 numuriem, restorānu augšējā stāvā, ar skatu uz Daugavu, pilnvērtīgu SPA kompleksu. Tuvākajos trīs gados atvērsies trīs no minētajām septiņām viesnīcām. Svarīgi saprast, ka esam operators. Tā var būt gan jau esoša viesnīca vai jauns attīstības projekts, kur tālāk nodrošinām operatīvo saimniecisko darbību. Kā galveno mērķi esam izvirzījuši nokļūšanu arī citos tirgos. Ļoti interesants un pievilcīgs tirgus ir Tallinā. Sadarbībā ar investoriem skatāmies arī uz Lietuvas pusi. Plāni ir attīstīties Eiropā un vēlāk visā pasaulē. Uzskatu, ka mums jau ir veiksmīgs starts.

Tirgoņu ielā sadzīvo gan uzņēmumi «ar stāžu», gan tādi, kas te nonākuši, izmantojot krīzes laika iespējas tikt pie lētākām telpām

Pirms diviem gadiem, atverot Sweetday Café, iela bijusi panīkusi, bet visai drīz ielas vienā galā iekārtojās Egle, bet otrā – Nekādu problēmu. «Sapriecājāmies, ka esam atvērušies stratēģiski ļoti labā vietā. Vasarā viss ir pilns,» saka Inese Jace, Sweetday Café īpašniece. Viņa uzskata, ka ir divi varianti: atrast lētākas telpas sānieliņā un investēt reklāmā vai arī izvēlēties telpas uz noslogotas ielas un aizmirst par reklāmu, jo vieta jau ir reklāma.

Arī smadzeņu autotreniņu kabinets RigaBrain Tirgoņu iesakņojās krīzes laikā, kad bija visizdevīgākais telpu piedāvājums. «Mums te ļoti patīk. Es zināju, kādas telpas gribu. Ienācu un te tās bija. Centrā, mazliet noslēgtas, uz galvenajām ielām, nav īpaši trokšņi – esam kā aliņā,» stāsta RigaBrain īpašnieks Pēteris Urtāns.

Izbeigts uzņēmuma SIA Cafe Popular maksātnespējas process, liecina Lursoft dati.

Maksātnespējas reģistrā redzamā informācija liecina, ka uzņēmuma maksātnespējas process pasludināts 20. februārī, kad par procesa administratori iecelta Inese Rimdžus.

SIA Cafe Popular maksātnespējas process tika pasludināts, jo uzņēmumam trūka naudas līdzekļu, lai segtu savus parādus kreditoriem. Uz šā gada 8.februāri uzņēmuma parāda kopējā summa veidoja 92,3 tūkstošus latu.

SIA Cafe Popular 1993.gadā dibināts ar nosaukumu sabiedrība Danlat Hotels, kas 1999.gadā nomainīts uz SIA Danlat Group Latvija, bet 2005.gadā ieguvis nosaukumu SIA Hotel Cēsis.

SIA Hotel Kolonna piederošais uzņēmums pagājušajā gadā strādājis ar 279,14 tūkstošu latu apgrozījumu un 161,72 tūkstošu latu zaudējumiem.

Latvijā SPA bizness sīvas konkurences apstākļos attīstās jau aptuveni desmit gadu, klāt nākuši jauni saloni, nepārtraukti tiek ieviestas nebijušas procedūras, pakalpojumi kļuvuši pieejamāki reģionos , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SPA jeb Sanus per Aquam latīņu valodā nozīmē veselība caur ūdeni. Šīs jēdziens ir pazīstams no Senās Romas laikiem, kad slimību ārstēšanai izmantoja termālus avotus un vannas. Ilgu laiku jēdziens SPA ietvēra sevī kūrortus ar maksimālām ārstēšanas, profilakses un rehabilitācijas iespējām ar dažādu procedūru palīdzību, kuras ir balstītas uz ūdens ārstēšanas īpašībām - jūras un minerālajiem ūdeņiem, kā arī uz termālajiem avotiem. Taču mūsdienās par SPA sauc arī mazus skaistumkopšanas salonus, kuros ir burbuļvannas vai neliels baseiniņš, kā arī piedāvāta tikai viena vien ūdens procedūra.

Individuāla pieeja

No septembra Latvijā darbu uzsākusi interneta vietne, kas piedāvā internetā iegādāties dāvanas. Tās saņēmējs varēs saņemt dāvanas, uzrādot īsziņu. Tā tiks automātiski atsūtīta pēc tam, kad dāvinātājs būs izvēlēto dāvanu nopircis.

Lai iegādātos dāvanu, ir jāizvēlas prece vai pakalpojums no portālā piedāvātā klāsta jeb «dāvanu kataloga» un jāievada dāvanas adresāta telefona numurs. Pēc pirkuma apmaksas caur internetbanku vai, izmantojot karti VISA, cilvēks, kuram vēlaties sarūpēt dāvanu, saņems īsziņu. Pēc tam saņēmējam pašam būs jāatnāk pēc savas dāvanas uz veikalu, salonu, restorānu, kinoteātri u.c. Dāvanu varēs saņemt, uzrādot SMS kodu.

SMS Gift direktors Andrejs Ceculins uzskata, ka šis pakalpojums varētu noderēt cilvēkiem, kam trūkst laika vai kuri bieži vien atrodas izbraukumos, un nevar pasniegt dāvanu klātienē, kā arī tiem dāvinātājiem, kas vēlas palikt anonīmi.