Igaunijas valdība saņēmusi pozitīvu vērtējumu no Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) un šogad parlamentā plānotas diskusijas par atomelektrostacijas (AES) būvniecību valstī, paziņoja Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals.
"Atgriezeniskā saite no Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ekspertiem Integrētās kodolinfrastruktūras pārskata (INIR) misijā bija ļoti vērtīga un ar atbalstu debatēm par kodolenerģiju, kuras 2024.gadā plānotas Rīgikogu," teica ministrs.
Viņš informēja, ka parlamentā šogad plānoto diskusiju mērķis ir noteikt, vai valsts ir gatava ierosināt kodolenerģētikas attīstību atļaujošas normatīvu vides izveidi, lai sasniegtu 2050.gada klimata mērķus un garantētu elektroapgādes drošību.
IAEA misija pēc Igaunijas valdības uzaicinājuma valsti apmeklēja 23.-30.oktobrī, izvērtējot valsts iespējas attīstīt drošas un ilgtspējīgas kodolenerģijas programmas īstenošanai nepieciešamo infrastruktūru.
Aģentūras Kodolenerģijas nodaļas direktore Alina de Kluazo otrdien iesniedza Mihalam ziņojumu, sakot, ka "INIR misija secināja, ka Igaunijas valdība rīkojas organizēti, gatavojoties lēmumam par to, vai sākt kodolenerģijas programmu ar mērķi atbalstīt valsts pamatoto pāreju uz klimatneitralitāti".
"Atomenerģijas izmantošana ir jebkuras valsts suverēns lēmums. IAEA var sniegt atbalstu, bet galvenā atbildība par programmas virzību ir valstij," viņa uzsvēra, piebilstot, ka Igaunijai ir svarīgi attīstīt savus cilvēkresursus, prasmes un zināšanas, lai varētu nodrošināt kodolenerģijas programmas ilgtspēju.
IAEA norādīja, ka Igaunija meklē iespējas dažādot energoresursus līdz 2035.gadam, kad Igaunija plāno pakāpeniski atteikties no degakmens izmantošanas enerģijas ražošanā, lai izpildītu Eiropas Savienības mērķi par klimatneitralitāti 2050.gadā.
Kā pietiekami elastīgs un pieejams risinājums tiek izskatīts mazjaudas modulārais reaktors.
Pirms IAEA savu ziņojumu valdībai iesniedza arī nacionālā kodolenerģētikas darba grupa, kas ieteica būvēt kodolstaciju Igaunijā, jo tas veicinātu valsts klimata mērķu izpildi, piegāžu drošību un enerģētikas sistēmas drošību.
Igaunijas ziemeļu un rietumu daļā ir noteiktas vairākas vietas, kur būtu iespējams izbūvēt mazjaudas modulāro reaktoru.
IAEA solīja Igaunijai palīdzēt izstrādāt integrēto darba plānu kodolenerģētikas attīstībai, ja valdība nolems īstenot ilgtermiņa projektu. AES būvniecībai ir nepieciešami apmēram desmit gadi.
Igaunijā pašlaik kodolenerģija netiek ražota. Padomju laikos valstī bija divi kodolreaktori, kas atradās slepenā sauszemes kodolzemūdeņu mācību poligonā Paldisku ostā.
Iepriekš amatpersonas pieļāvušas, ka Igaunija varētu apsvērt būvēt nelielu AES ar vienu reaktoru, kura jauda nepārsniegtu 300 megavatus (MW).
Gala lēmumu par AES attīstīšanu Igaunijā pieņems parlaments.
Eiropas Parlaments 2022.gada 6.jūlijā atzina investīcijas kodolenerģijā par videi draudzīgām, tādēļ vairākās valstīs izskanējuši aicinājumu attīstīt šī resursa pieejamību.
Igaunijas privātā kompānija "Fermi Energia", kas jau ilgstoši strādā pie AES projekta, 2022.gada jūlija sākumā paziņoja, ka, sākot darbu tobrīd, pēc desmit gadiem Igaunijā būtu pieejama no laikapstākļiem un citiem piegādātājiem neatkarīga elektrība.
AES ar 300 MW jaudu nodrošinātu apmēram piekto daļu no Igaunijas elektrības patēriņa dienā, bet naktī spētu nodrošināt pat ceturto daļu nepieciešamās elektrības.
