Noslēgusies pieteikšanās mājsaimniecības atbalstam par apkures vajadzībām iegādātajām granulām, skaidu briketēm, malku, klāt iesniedzot maksājumu apliecinošu dokumentu, un šim atbalsta veidam saņemti 18 911 pieteikumi, no kuriem 12 088 reģistrēti portālā "epakalpojumi.lv", informēja SIA "ZZ Dats" direktors un "epakalpojumi.lv" izstrādātājs Edžus Žeiris.

Viņš norāda, ka apkurē izmantoto energoresursu atbalstam valsts iedzīvotājiem izmaksājusi 15,67 miljonus eiro, un kopš 2022.gada oktobra energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma atbalstam no mājsaimniecībām pavisam saņemti 255 000 pieteikumi. Populārākais atbalsta veids bijis vienreizējs atbalsta maksājums 60 eiro apmērā par apkurē izmantoto malku, ja nav čeka.

Lai pieteiktos energoresursu atbalstam par apkurē izmantoto elektrību un dīzeļdegvielas vai sašķidrinātās naftas gāzes kurināmo, mājsaimniecībām jāaizpilda pašvaldībai adresēts pieteikums.

Tika pieņemts, ka mājsaimniecībai gadā vidēji nepieciešama viena tonna sašķidrinātās naftas gāzes, tāpēc valsts atbalsts noteikts 50% apmērā līdz 1000 kilogramiem sašķidrinātās naftas gāzes izmaksām par cenu, kas pārsniedz 0,91 eiro par kilogramu, bet ne vairāk kā 1,29 eiro par kilogramu bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Pēc Siguldas novada pašvaldības vadības rīkojuma ir sagatavots iepirkums un uzsākta dokumentu izstrāde finansējuma saņemšanai, lai pašvaldības esošos īpašumos atteiktos no gāzes apkures.

Pāreja uz granulu apkures katliem notiks tajās pašvaldības ēkās, kuras nav pieslēgtas centralizētajai apkurei, un šobrīd apkures nodrošināšanai tiek izmantota gāze.

“Šobrīd, kad gan pašvaldības, gan ikvienas ģimenes maciņu daudz vairāk tukšo energokrīze un, tuvojoties ziemai, varam sagaidīt izmaksu kulmināciju, ir svarīgi rīkoties, nevis cerēt uz brīnumu! Lai rīkotos valstiski, mazinot mūsu kopējo atkarību no gāzes, kā arī kliedētu neziņu par to, vai apkure būs un tam sekos adekvāti rēķini, nevis kosmiskas izmaksas, mēs pieņemam lēmumu meklēt alternatīvu apkurei,” skaidro Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

Šobrīd pašvaldības īpašuma saimniecībā ir 14 objekti un ēkas, kuros apkure notiek individuāli, izmantojot gāzes apkures katlus. Lai nodrošinātu pašvaldības ēku simtprocentīgu neatkarību no gāzes apkures, ir sagatavoti dokumenti iepirkumu procedūrai papildu granulu katlu izbūvei.

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, informē EM pārstāvji.

Tostarp sagatavots regulējums arī malku un koksnes briketes apkurē izmantojošo mājsaimniecību atbalstam un pilnveidots atbalsta mehānisms dabasgāzes izmantotājiem.

Plānots, ka šo regulējumu skatīs Ministru kabinetā 9.augustā, savukārt Saeimā - 11.augustā.

Šogad 21.jūnijā Ministru kabinets nolēma izstrādāt atbalsta instrumentus energoresursu izdevumu kompensēšanai mājsaimniecībām par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un koksnes granulām. Ņemot vērā straujo cenu pieaugumu arī malkai un koksnes briketēm, EM regulējumā iekļāvusi arī atbalstu mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes briketes un malku.

Atbalsta periodu rosināts noteikt no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Paplašinot nākamajā apkures sezonā plānotos atbalsta pasākumus iedzīvotājiem, valsts energoapgādes izmaksu kompensēšanas pakotnes kopējā atbalsta summa palielināsies no plānotajiem 350 līdz 430 miljoniem eiro, intervijā TV3 ceturtdien teica labklājības ministrs Gatis Eglītis (K).

Valdība par atbalsta pasākumu praktisko ieviešanu lems nākamajā nedēļā, tostarp paplašinot plānoto atbalstu, piemēram, paredzot kompensācijas arī par malkas apkures sadārdzinājumu.

Plānotais atbalsts energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai 

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas...

Rēķini arī pēc valsts atbalsta ieviešanas jebkurā gadījumā būs lielāki nekā pagājušajā ziemā, bet "ne tik lieli kā tad, ja valsts neveiktu intervenci", teica ministrs. Jautāts, cik daudz varētu būt tādu iedzīvotāju, kas nespēs segt rēķinus, pat neskatoties uz valsts atbalsta pasākumiem, viņš izteicās, ka to nezinot, jo situācija vēl būs atkarīgs no dažādiem apstākļiem.

Energoresursu cenu krīzei pagaidām nav redzama būtiska ietekme uz darba tirgu, jo bezdarba līmenis Latvijā neaug, atzīmēja politiķis.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, tostarp sagatavots regulējums arī malku un koksnes briketes apkurē izmantojošo mājsaimniecību atbalstam un pilnveidots atbalsta mehānisms dabasgāzes izmantotājiem.

Šogad 21.jūnijā Ministru kabinets nolēma izstrādāt atbalsta instrumentus energoresursu izdevumu kompensēšanai mājsaimniecībām par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un koksnes granulām. Ņemot vērā straujo cenu pieaugumu arī malkai un koksnes briketēm, EM regulējumā iekļāvusi arī atbalstu mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes briketes un malku.

Atbalsta periodu rosināts noteikt no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Malkai plānots noteikt cenu griestus 40 eiro apmērā par berkubikmetru jeb apmēram 35 eiro par megavatstundu (MWh).

Līdzīgi, kā koksnes granulām, EM piedāvā valdībai lemt par valsts kompensāciju izmaksu pieaugumam 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniegs 40 eiro par berkubikmetru, bet ne vairāk par 15 eiro par berkubikmetru. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 35 berkubikmetri. Atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu apmēram 37,5 miljoni eiro.

Savukārt koksnes briketēm, tāpat kā koksnes granulām, cenu slieksnis varētu būt noteikts 300 eiro par tonnu jeb apmēram 65 eiro par MWh.

Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos arī šeit izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniedz 300 eiro tonnā, bet ne vairāk kā 100 eiro tonnā apmērā. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 10 tonnu. Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 3,6 miljoni eiro.

Plānots, ka mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes granulas, koksnes briketes vai malku, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņems lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts atmaksās šīs kompensācijas izmaksu pašvaldībai.

Vienlaikus EM arī rosinās pagarināt iepriekš noteikto atbalsta periodu tām mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto dabasgāzi, nosakot to no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Atbalsts plānots gāzes cenas kompensācijai 30 eiro apmērā par MWh jeb 0,03 eiro par kilovatstundu (kWh) par patēriņu virs 221 kWh mēnesī jeb 21 kubikmetra mēnesī. Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 36 miljoni eiro. Atbalstu plānots piemērot automātiski mājsaimniecību rēķinos.

Tāpat atbalsts plānots mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju. Atbalsts tiks piešķirts tiem elektroenerģijas lietotājiem, kuru patēriņš ir lielāks par 500 kWh mēnesī, ja elektroenerģija tiek izmantota apkurei, balstoties uz siltumsūkņa pašdeklarācijas principu. Valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniegs 0,16 eiro par kWh, bet ne vairāk kā 100 eiro par MWh.

Jebkurai mājsaimniecībai pirmās patērētās 500 kWh būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja noteiktajai elektroenerģijas cenai, bet tiks kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni. Atbalsts plānots no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim. Atbalsta saņemšanai mājsaimniecībai būs jāpiesakās pašvaldībā.

EM pārstāvji uzsver, ka attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas lietotājiem, kas maksā par pakalpojumu pēc izlīdzinātā maksājuma principa, regulējumā plānots noteikt pienākumu dabasgāzes un elektroenerģijas tirgotājiem veikt izlīdzinātā maksājuma pārrēķinu, ņemot vērā faktisko mājsaimniecību patēriņu un dabasgāzes lietotājiem veicot maksājuma korekcijas par iepriekšējiem mēnešiem.

Tāpat laika periodā no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim plānots atbalsts centralizētās siltumenerģijas pakalpojuma maksas kompensācijai. Arī šajā gadījumā kompensācijas apmēru siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai paredzēts noteikt 50% apmērā no starpības starp tuvākās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu un siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro par MWh. Atbalstu piemēros automātiski mājsaimniecību rēķinos.

Šajā rakstā stāstām par to, ka un kāpēc ir ēkas automatizācijas sistēmas ir svarīgas, kam jāpievērš īpaša uzmanība un kā izvēlēties savam īpašumam piemērotāko automatizācijas sistēmu. Mūsuprāt, tehnoloģiju automatizācijai un efektivizācijai nozīme ir daudzkārt pieaugusi tieši šobrīd, kad piedzīvojam teju hiperinflāciju, tostarp energoresursu cenu svārstības.

Kas ir ēku automatizācija?

Pēc Caverion Latvija SIA novērojumiem, tehnisko iekārtu un dažādu vadības sistēmu skaits un veids nekustamajā īpašumā pēdējās desmitgadēs ir pastāvīgi un sistemātiski pieaudzis. Vienkārši definējot - ēkas automatizācija attiecas uz sistēmu, kas kontrolē ēkas tehniskā aprīkojuma darbību. Jau daudzkārt ir pierādījies, ka ēku automatizācija ļauj daudz efektīvāk ēku iekštelpās pārvaldīt klimata apstākļus, drošību un energoefektivitāti kā vienu vienību, un šo funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams uzstādīt desmitiem dažādu sistēmu katras funkcijas atsevišķai vadībai.

Sniedzot ikdienas pakalpojumus Caverion Latvija SIA izgudro, realizē un izmanto ēku automatizāciju, kas ļauj uzraudzīt un vadīt tādas inženiersistēmas kā: apgaismojums, gaisa kondicionēšana, ventilācija, apkure, ūdens apgāde, piekļuves kontrole un apsardze, ugunsgrēka atklāšanas signalizācija un sprinkleri, audio vizualizācijas sistēmas, videonovērošanu un citas.

Šī gada aprīlī cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 2,2%. Vidēji iepriekšējos 10 gados aprīlī cenas mēneša griezumā pieauga tikai par 0,4%. Mēneša inflācija aprīlī bija mazāka nekā martā (3,3%), taču ir noticis vēl viens “nenormāls” cenu kāpums, kas palielinājis gada inflāciju no 11,5% līdz 13,0%.

Ir jāpārdzīvo vēl viens mēnesis ar ļoti krasu dzīves dārdzības pieaugumu, ko radīs mājokļos patērētās enerģijas cenu subsīdiju beigas maijā. Jau no jūnija cenu kāpums pakāpeniski nomierināsies, gada inflācija vēl līdz rudenim pieaugs, bet daudz pakāpeniskāk. Izejvielu cenas pasaules tirgos jau divus mēnešus svārstās ap vienu punktu.

Gada inflācija aprīlī sasniegusi 13% 

2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis...

Tas nenozīmē, ka līdz marta sākumam notikušais kāpums jau ir pilnībā izpaudies patēriņa cenās, bet smagākais brīdis līdz vasarai būs pārvarēts. Šajā ziņā tomēr esam miera osta uz Baltijas fona: Igaunijā inflācija sasniegusi 18,8%, bet Lietuvā - 16,8%. Taču straujais cenu kāpums šobrīd nenoliedzami ir Latvijas lielākā sociāli ekonomiskā problēma, kas dominēs sabiedriskajā dienaskārtībā visu šo gadu, jo īpaši vēlēšanu kampaņas laikā.

Sabiedrības emocionālais šoks ir ļoti labi saprotams, cenu kāpums gada laikā (13,0%) ir gandrīz tikpat straujš, cik iepriekšējos desmit gados kopā - 2021. gada aprīlī attiecībā pret 2011. gada aprīli cenu līmenis pieauga par 14,2%. Iepriekšējā desmitgadē bija četri gadi, kad cenu līmenis gandrīz nemainījās, vidējā inflācija bija 0,0% vai 0,2%. Gan gada, gan mēneša griezumā vislielāko ietekmi uz kopējo cenu līmeni radīja pārtika - tās ietekme bija attiecīgi 4,46 un 0,95 procentpunkti.

Gada laikā patēriņa cenu indeksu stipri ietekmēja arī abas “enerģētiskās” pozīcijas – mājoklis un transports, apmēram trīs procentpunktu vērtē. Citu galveno izdevumu posteņu ietekme gada griezumā bija salīdzinoši niecīga uz šī fona, līdz 0,5 procentpunktiem. Mēneša laikā diezgan stipra ietekme bija arī apģērbiem un apaviem (0,45 pp), tai ir sezonāls raksturs. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu gada inflācija palielinājās īpaši strauji, līdz 17,4% no 14,7% martā. Šajā kategorijā cenu kāpums gada laikā bija lielāks nekā visā iepriekšējā desmitgadē (16,1%). Gāze un siltums pērn maksāja pat lētāk nekā 2011. gada aprīlī – attiecīgi par 5,2% un 7,9% mazāk. Transporta izmaksas iepriekšējā desmitgadē gandrīz nebija mainījušās, pieaugot par 1,5%. Jaunākajos datos gāzes un siltuma cenu gada inflācija ir 71,1% un 27,9%. Transports gada laikā ir sadārdzinājies par 24,9%.

Pārtikas cenu pieaugums pārtikas un bezalkoholisko dzērienu kategorijā mēneša griezumā (3,6%) bija straujākais kopš deviņdesmitajiem gadiem. Uz personiskajiem vērojumiem šādās situācijās nevar droši paļauties, bet patlaban šķiet, ka pārtikas cenu kāpums maijā ir nomierinājies.

Taču nav šaubu, ka kaut kad nākotnē vēl ievērojami pieaugs gaļas cenas, kuru pašreizējais līmenis nav ilgtspējīgs pēc graudu cenu divkāršošanās pasaules tirgos. Taču nevajadzētu ietekmēties no panikas celšanas par to, ka pārtikas cenas pieaugs vēl par 50% - tas nenotiks. Šādi varētu augt atsevišķu produktu, bet ne vidējās pārtikas cenas.

Nozaru pārstāvji publiskajā komunikācijā cenšas ietekmēt patērētāju uztveri, tas ir jāpatur prātā un teiktais jāizvērtē skeptiski. Lai mazinātu cenu kāpuma ietekmi, būs nepieciešamas dārgi maksājošas atbalsta programmas. Pārtikas cenu kāpuma ietekmi var mīkstināt, sniedzot palīdzību cilvēkiem ar maziem ienākumiem. Taču siltuma cenu kāpums dažās apdzīvotajās vietās, kā arī gāzes cenu kāpums visā valstī būs tik krass, ka ar to visdrīzāk nepietiks.

Tāpēc sagaidu, ka rudenī atkal tiks ieviestas enerģijas (siltuma, varbūt arī gāzes un elektrības) cenu subsīdijas. Valsts noteiktajiem enerģijas cenu “griestiem” gan nevajadzētu būt tik zemiem kā janvārī – aprīlī, kad tie radīja drošības ilūziju.

Politiķiem valstiskā līmenī būs jārisina problēmas, ko radījusi vietējā neizdarība – enerģijas avotu nemainīšana un māju nesiltināšana, apvienojumā ar globālo enerģijas cenu krīzi. Vietās, kur apkure ir atkarīga no gāzes, valdībai nāksies “nošķelt” siltuma cenu kāpuma asāko šķautni, taču palīdzība šīm vietām nedrīkst būt tik dāsna, lai pamudinātu neko nemainīt un sildīties uz nodokļu maksātāju rēķina.

Pilsētās un ciemos, kur apkure balstās uz šķeldu, nekādas subsīdijas siltumam nav un nebūs nepieciešamas. Izmaksas augs arī siltumapgādes sistēmās, kurās šķelda veido 100% no primārās enerģijas, jo šķeldas cena gada laikā ir apmēram divkāršojusies. Tarifi nākamajā sezonā tur varētu būt ap 70 eiro par MWh ierasto ~50 eiro vietā. Tā būs vēsturiski augstākā siltuma cena šajās vietās, taču apkures izmaksu slogs kā daļa no ienākumiem būs krietni mazāks nekā pirms 10 gadiem - nepatīkami, bet ne katastrofa.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Valdība šodien atbalstīja grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, iekļaujot tajā papildu atbalsta pasākumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem gaidāmajā ziemas sezonā.

Tostarp paredzēts, ka visām mājsaimniecībām pirmās 100 patērētās kilovatstundas (kWh) tiks nodrošinātas par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 160 eiro par megavatstundu (MWh). Par elektroenerģijas patēriņu virs 100 kWh mājsaimniecība maksās atbilstoši elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteiktajai cenai. Ja mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas patēriņš pārsniegs 500 kWh mēnesī, tad papildus mājsaimniecības lietotājs saņems arī to atbalstu, kas pienākas, izmantojot elektroenerģiju apkurē. Atbalsts mājsaimniecībām tiks piešķirts automātiski, kompensāciju pārskaitot elektroenerģijas tirgotājiem. Atbalsta sniegšanai kopā vajadzīgi 67 miljoni eiro.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) eksperti saskata būtiskus trūkumus Rīgas domes saistošajos noteikumos par siltumenerģijas ražošanas veidu izvēli, tādēļ nestāsies spēkā Rīgas domes lēmums par dažādu veidu apkures iekārtu aizliegšanu.

VARAM norāda, ka nevar atbalstīt domes piedāvāto regulējuma redakciju vairāku būtisku trūkumu dēļ, piemēram, nav notikušas konsultācijas ar sabiedrību, kā arī trūkst skaidra redzējuma par finansiālā atbalsta programmu iedzīvotājiem, kam būtu jāiet kopsolī ar aizliegumu noteikšanu.

Regulējumā noteiktās prasības no vienas puses tiešā veidā ietekmēs gan mājsaimniecības, gan uzņēmējus, kas Rīgas teritorijā izmanto individuālās apkures iekārtas, bet no otras puses - pārējos Rīgas iedzīvotājus, kas iegūs no gaisa kvalitātes uzlabošanās.

Neskatoties uz to, ka Rīgas domes vīzija, izstrādājot šos saistošos noteikumus, esot atbalstāma, piedāvātajā regulējumā pastāvot virkne trūkumu.

Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmumu grupa Civinity pamazām uzsākusi apkures atslēgšanu apsaimniekotajos objektos un secinājusi, ka aizvadītā apkures sezona bijusi dārgāka, jo šoziem ievērojami pieaudzis siltumenerģijas patēriņš, kaut tarifs kopumā ir krities.

2020/2021. gada apkures sezonā maksa par siltumenerģijas rēķiniem bijusi aptuveni par 7% lielāka nekā aizvadītajā sezonā. Kaut arī siltumenerģijas tarifs šajā sezonā bija pa 15% zemāks, patēriņš savukārt pieauga pa 15 %. Šī ziema Latvijā bija vēsākā kopš 2012./2013. gada , kad vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –4,4 °C, ar to arī skaidrojams apkures patēriņa pieaugums. Šogad pirmajās mājās apkure tika noslēgta 21. aprīlī , savukārt pagājušā gadā apkuri sāka atslēgt jau 8. aprīlī.

Uzņēmums secinājis, ka šajā sezonā cilvēki bijuši apzinīgāki un maksājumi par siltumenerģiju ir samaksāti laicīgi, kā arī dzēsti daudzi vecie parādi. Uzņēmums to skaidro ar to, ka pandēmijas laikā ir mainījušies cilvēku ieradumi naudas tērēšanai, piemēram, lielākā daļa nedodas ceļojumos, tādējādi uzkrājās vairāk līdzekļu. Arī komunālo pakalpojumu rēķinus iedzīvotāji vairumā gadījumu apmaksā laicīgi un pilnībā.

Koalīcijas politiķi kā iespējamos nākotnes risinājumus dabasgāzes cenu pieaugumam redz mērķētus pabalstus, kas drīzāk attiektos uz nākamo apkures sezonu, kā arī virzību uz attiekšanos no dabasgāzes izmantošanas iedzīvotāju mājokļu apkurē.

To koalīcijas pārstāvji pauda 7.martā pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes, atbildot uz jautājumu, vai pēc dabasgāzes cenu palielinājuma aprīlim salīdzinājumā ar martu Eiropā tiks ieviesti papildu atbalsta mehānismi iedzīvotājiem, kuri patērē dabasgāzi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka valdība un Saeima šogad ir pieņēmusi atbalsta pakotni jau iepriekš notikušajam energocenu pieaugumam apmēram 450 miljonu eiro apmērā pašreizējai apkures sezonai, kas vēl turpinās un kas ietver arī maksājumu griestus par apkuri.

Savukārt pašlaik notiekošajam dabasgāzes cenu pieaugumam ārējā tirgū nevajadzētu daudz ietekmēt situāciju pašreizējā apkures sezonā, atzīmēja valdības vadītājs. Reizē būs jāseko līdzi, kā attīstīsies notikumi pavasarī un vasarā, lai varētu prognozēt, kāda varētu būt situācija nākamajā rudenī un ziemā, pauda Kariņš.

Mitruma līmenim ir liela nozīme iekštelpu klimatā. Pārāk daudz vai pārāk maz mitruma būtiski ietekmē mūsu veselību un komfortu.

Mitrums ir ūdens daudzums gaisā. Iedomājieties, ka gaiss ir kā sūklis. Dažreiz šis sūklis var saturēt daudz ūdens, dažreiz mazāk. Mērot gaisa mitrumu, tiek lietots apzīmējums “relatīvais mitrums”, kas nozīmē cik mitrs ir gaiss salīdzinot ar to, cik mitrs tas varētu būt. Relatīvais mitrums vienmēr tiek mērīts un izteikts procentos.

Labs mitruma līmenis mājās ir no 40% līdz 60%. Šajā diapazonā cilvēki jūtas labi un nepiedzīvo veselības problēmas. Mitruma līmenis no 30% līdz 40% joprojām ir salīdzinoši labi panesams, taču jutīgāki cilvēki var justies nekomfortabli.

Iekštelpu mitruma diapazons:

• Mazāk nekā 30%: Sauss gaiss, kas var izraisīt sausu ādu un elpceļu kairinājumu.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Somijas elektroenerģijas patērētāji decembrī no tirgotājiem saņēmuši instrukcijas, kā rīkoties elektrības pārrāvumu gadījumā; Latvijā izsūtīt šāda veida ziņojumus pagaidām nav plānots.

Vēstulēs, kas izplatītas Tamperes pilsētā, teikts, ka šajā ziemā konkrētais reģions krīzes situācijā varētu saskarties ar pārrāvumiem, kas ilgtu līdz divām stundām. Tajā pašā laikā paziņojumā norādīts, ka šis scenārijs gan varētu tikt īstenots tikai kritiska enerģijas jaudu trūkuma gadījumā. Instrukcijā apkopoti dažādi padomi, kā rīkoties, ja piedzīvots elektrības pārrāvums un kā šādai situācijai vislabāk sagatavoties, tajā skaitā ieteikts izslēgt elektroierīces, nelietot silto ūdeni, ja mājā ir centralizētā apkure, kā arī laikus nodrošināties ar pārnēsājamajām uzlādes ierīcēm, svecēm, atbilstošiem pārtikas krājumiem, degvielu un skaidru naudu.

Rīgas zaļajā Teikas apkaimē 16. jūnijā tika nosvinēti spāru svētki nekustamo īpašumu attīstības uzņēmuma Kaamos divu dzīvojamo namu projektā «Ābeļziedu terases», kurā būs 72 dzīvokļi ar 2-4 istabām un kura nodošana plānota 2024. gada pavasarī.

Ar Bigbank Latvijas filiāles piešķirtu finansējumu 7,5 miljonu eiro apjomā būvēto ēku energoefektivitāte atbildīs gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām, tādējādi ļaujot samazināt telpu ekspluatāciju izmaksas un komunālo maksājumu rēķinus.

Šobrīd līgumi ir parakstīti un rezervācijas jau ir veiktas par vairāk kā 30% no šī projekta mājokļiem,» saka Kaamos vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

Mājoklī īpaši piestrādāts pie energoefektivitātes. Saules paneļi nodrošinās koplietošanas telpu elektroapgādi, par komfortablu sajūtu gādās zemgrīdas apkure un plašuma sajūtu sniegs gan 2,7 metru griestu augstums, gan balkons vai terase katrā dzīvoklī. Teritorijā būs arī 49 automašīnu stāvvietas un 39 uzglabāšanas telpas, un katrā mājā būs arī lifts. Dzīvokļi tiks piedāvāti ar pilnu iekšējo apdari, centrālo apkuri un mehānisko ventilāciju ar rekuperācijas sistēmu.

Pirmās pazīmes, kas liecināja par to, ka ar māju kaut kas nav kārtībā, parādījās jau dažus gadus pēc ievākšanās. Lai gan māja bija jauna, iemītnieki ievēroja, ka ir samazinājusies grīdas apkures efektivitāte un grīdas vietām ir acīmredzami nosēdušās. Kaut kas ar šo jauno ēku noteikti nebija kārtībā.

Izsauktais būvspeciālists uzstādīja mājai diagnozi, kas sākotnēji iemītniekiem šķita pilnīgi bezcerīga – mājas grīdas bija nosēdušās, un pastāvēja reāli draudi, ka tālākas nosēšanās rezultātā var tikt pilnībā sabojāta grīdas apkure.

Iemītniekiem stāvēja priekšā izvēle starp sliktu un vēl sliktāku scenāriju. Ķerties pie dārga remonta, uz kura laiku ģimenei uz kādu laiku būtu jāpamet mājas, vai atlikt problēmas risināšanu uz nenoteiktu laiku, apzinoties, ka situācija pastāvīgi pasliktinās. Turklāt šajā gadījumā nebūtu bijusi saprātīga grīdas uzlaušana un atkārtota betonēšana, jo betons žūst salīdzinoši ilgi, un uz darbu laiku ģimenei būtu jāmeklē pagaidu dzīvesvieta. Papildu izlīdzinošā slāņa uzklāšana tikai palielinātu slodzi uz jau tā nenoturīgo grunti, un tādējādi veicinātu vēl lielāku nosēšanos. Tāpat izlīdzinošā kārta samazinātu grīdas apkures efektivitāti. Ko darīt? Par laimi viens no speciālistiem ieteica vērsties pie URETEK, lai noskaidrotu, vai viņi var palīdzēt šajā situācijā.

Eiropas noteiktais Zaļais kurss ir nepielūdzams, un tas liks mums visiem mainīt dzīvesveidu, jo jaunajā politikā daudz plašāk tiek runāts par kopējo produkta radīšanas ciklu un ietekmi uz apkārtējo vidi.

Svarīgi kļūst ne tikai jautājumi, no kā produkts ir radīts, bet arī kādas tehnoloģijas ir tikušas izmantotas izejmateriālu ieguvē, cik efektīva ir ražotne, kā izmanto resursus ražošanas procesos, kāda ir loģistikas ķēde, kāds iepakojums un tā pārpalikumi, un galu galā – cik ilgs ir preces mūžs un kur, kā un par ko tā tiks pārstrādāta lietošanas cikla beigās. Līdz ar to rodas jautājums – vai tiešām atkritumi un pārpalikumi ir problēma, vai arī tie joprojām ir neizmantots resurss? Pētījumi rāda, ka uzņēmumi, kuri ir aizdomājušies par šo problēmu un rīkojušies, palielināja savu apgrozījumu, bet katrs sestais norāda uz izdevumu samazināšanos.

Jaunā Eiropas politika liks mums daudz intensīvāk domāt par atkritumu neradīšanu un maksimālu to tālāk izmantošanu. Tas attiecas ne tikai uz mūsu radītajiem sadzīves atkritumiem, bet arī uz preču ražošanas procesa pārpalikumiem, uzliekot vēl lielāku atbildību par radītajiem atkritumiem uz ražotāju. Eiropas politika jau sen vērš ražotāju uzmanību uz resursu tālāk-izmantošanas nozīmi biznesa konkurētspējas celšanā un darbības dekarbonizācijā.

AS "Latvijas gāze" (LG) uz 2022.gada 31.augustu nevarēs nodrošināt Enerģētikas likumā noteikto publiskā tirgotāja pienākumu par nepieciešamo dabasgāzes krājumu apjoma uzglabāšanu Inčukalna pazemes krātuvē, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Saskaņā ar Enerģētikas likumu situācijā, kad esošais publiskais tirgotājs (LG) nepilda likumā noteikto uzdevumu, publiskā tirgotāja funkcijas pārņem un pilda VAS "Latvenergo".

"Latvenergo" pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka Ministru kabinets otrdien pieņēma saistošus noteikumus, ar kuriem tiek nodrošināts, ka LG krātuvē esošā dabasgāze tiek rezervēta saistīto lietotāju apgādei visai apkures sezonai, kas garantēti paliktu Latvijas mājsaimniecību rīcībā.

"Latvijas normatīvie akti nodrošina dabasgāzes piegādi mājsaimniecības lietotājiem. Attiecīgi, rīkojoties atbilstoši likumam un saņemot nepieciešamo lēmumu, situācijā, ja "Latvenergo" būs jāpārņem mājsaimniecības klientu portfelis, mūsu rīcībā ir pietiekami klientu apkalpošanas resursi, lai to izdarītu," pauž "Latvenergo" pārstāvji.

Dzērienu nozares viedokļu aptaujas dati* rāda, ka vairāk nekā pusei (58%) mazumtirdzniecības ķēžu, restorānu un kafejnīcu pārstāvjiem ilgtspējīga uzņēmuma darbība ir viens no galvenajiem faktoriem, izvērtējot turpmāko sadarbību ar piegādātājiem. Tikai 7% atzīst, ka ilgtspējas faktors neietekmē lēmumu sadarboties. Dzērienu nozares viedokļu aptaujā kā ilgtspējīgākais partneris 2022. gadā ar augstāko reputācijas indeksu Latvijā, novērtēts vadošais dzērienu ražotājs “Cido Grupa”.

Sadarbības partneri “Cido Grupa” reputāciju novērtējuši visaugstāk dzērienu ražošanas nozarē – ar 77 punktiem. Aptaujas dati rāda, ka TOP3 ar reputāciju un ilgtspējību saistītie uzņēmuma parametri, kas svarīgi partneriem Latvijā ir: uzticams komercpartneris (82%), ražo un pārdod augstas kvalitātes produktus (82%) un nodrošina veselīgu dzērienu izvēli (67%).

"Esam priecīgi par partneru izrādīto uzticību un augsti vērtējam viņu viedokli – tik augsts reputācijas vērtējums tikai apliecina, ka esam uz pareizā ceļa. Uzskatām, ka, īstenojot ilgtspējas stratēģijas mērķus, mēs vēl vairāk attaisnosim cerības būt par labāko partneri", saka Marijus Valdas Kirstukas, “Cido Grupa” valdes loceklis

Blakus Rīgas apvedceļam (A5) starp Piņķiem un Beberiem atvērts jauns "Rimi Super" veikals, informēja SIA "Rimi Latvia" pārstāvji.

Veikala izveidē veiktās investīcijas kompānijā neatklāj.

Jaunuzceltā veikala platība ir 1068 kvadrātmetri, un tas nodrošina 43 jaunas darba vietas.

Jaunā veikala telpās izmantoti energoefektīvi risinājumi ar LED apgaismojumu, apkure un ventilācija darbojas ar siltumsūkņiem, un nākotnē plānots uzstādīt arī saules paneļus.

"Rimi Latvia" pagājušajā gadā strādāja ar 1,028 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 25,2% un bija 27,49 miljoni eiro.

"Rimi Latvia" reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais uzņēmums "Rimi Baltic".

Pārāk daudz tukšu putu sakults, pārāk daudz sapņu piļu sabūvēts par tā dēvēto Zaļo kursu. Un pārāk maz tajā pašā laikā bijis bezkaislīgu aprēķinu par to, kāda cena jāmaksā un kādas sekas būs, ejot uz šo definēto klimata saudzēšanas mērķi.

Proti, vai tie risinājumi, kas izvēlēti, patiesi ir videi draudzīgāki par līdzšinējo praksi? Ja ir, tad lieliski, bet vai vienmēr ir? Šis disbalanss atklājas aizvien skaidrāk, jo aizvien biežāk saskaramies ar piemēriem, kad aiz klimata saudzēšanas saukļiem tiek paslēptas kādas valstu vai cilvēku grupu intereses, noklusējot, ka to vārdā tiek iets pēc būtības no klimata viedokļa pilnīgi pretējā virzienā.

Spilgts piemērs – autoražotāja Volvo Motors vēstītais, ka saskaņā ar viņu pētījumu simtprocentīgi elektriskā apvidnieka Volvo C40 Recharge ražošana rada par 70 procentiem vairāk kaitīgo izmešu nekā tā paša modeļa XC40 ražošana ar iekšdedzes motoru. Gan jau to pašu par savu produkciju varētu teikt arī citi autoražotāji un ne tikai tie.

Būvniecības uzņēmums “Piche”, kas zināms kā biznesa parku attīstītājs Mārupē, nolēmis būvēt arī dzīvokļu un rindu mājas. Pašlaik Mārupē top uzņēmuma pirmais dzīvokļu komplekss “Dižozoli”, kura pirmo māju plānots nodot ekspluatācijā līdz šī gada beigām, bet blakus taps vēl viena.

Uzņēmuma “Piche” valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns norāda, ka, skatoties uz prognozētajām apkures un elektrības cenām, par ietaupīšanu ir jādomā ne vien katram iedzīvotājam pašam, bet nu jau tam uzmanība ir jāpievērš arī māju būvniekiem.

“Apkure dzīvokļos tiks nodrošināta ar siltajām grīdām, taču siltuma avots būs kombinēts - izmantosim gan “Latvijas Gāzes”, gan “Latvijas Propāna gāzes” resursus. Šobrīd propāna gāze ir vairāk kā divas reizes lētāka par dabas gāzi. Tāpat - sadegot propāna gāze izdala trīs reizes vairāk siltuma, kas ļaus būtiski ietaupīt šobrīd. Ja dabas gāzes cenas kritīsies, būs iespēja pārslēgties uz otru apkures veidu. Vēl centīsmies ietaupīt uz koplietošanas telpu ekspluatācijas izmaksām - tajās elektrība tiks nodrošināta no uz ēkas jumta izvietotajiem saules paneļiem,” skaidro P.Senkāns.

Nodokļu sistēmas pārskatīšana balstīsies uz topošajām nodokļu politikas pamatnostādnēm 2024.- 2026. gadam un notiks vienu reizi šīs valdības laikā, vienlaikus tās vērtējot arī no valsts finansiālajām vajadzībām, kuras būtiski pārsniedz iespējas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 31.janvāra numurā lasi:

Statistika

Likvidēto svars tautsaimniecībā

Tēma

Vai malkas apkure ietekmē vēlēšanas?

Finansējums

Latvijā var būt labi attīstīts kapitāla tirgus. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons

Nekustamais īpašums

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā

Aktuāli

Rīga – kļūdu indikators

Finanses

Kad 31,4 triljoni dolāru ir par maz

Tūrisms

Ekspluatācijā nodota nekustamā īpašuma attīstītāja "Kaamos" projekta "Moho Park" pirmā 12 stāvu ēka Mežaparkā, informē attīstītāja pārstāvji.

Ēkā ir kopumā 77 divu līdz četru istabu dzīvokļi. Ēkas Mirdzas Ķempes ielā būvnieks bija uzņēmums "Mitt&Perlebach".

Blakus pirmajai "Moho Park" ēkai top otrs, gandrīz identisks 12 stāvu nams ar vēl 77 dzīvokļiem, kurus plānots nodot ekspluatācijā šogad rudenī.

Kopumā projekta abās ēkās tiks izbūvēti 154 dzīvokļi, attīstītājam "Kaamos" ieguldot aptuveni 15 miljonus eiro.

Projekta "Moho Park" dzīvokļu platība ir no 36 līdz 170 kvadrātmetriem. Dzīvokļos ir zemgrīdas apkure ar iespēju individuāli regulēt gaisa temperatūru telpās, logi ar trīskāršo stiklu, kā arī iemītniekiem pašiem kontrolējamas ventilācijas iekārtas ar rekuperāciju. Logos, kuri ir vērsti uz dienvidiem, uzstādīti saules gaismu atstarojoši stikla paneļi, bet augšējo stāvu mājokļos - gaisa dzesēšanas sistēmas.

SEB banka piešķīrusi finansējumu 9,9 miljonu eiro apmērā Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājam "Kaamos". Finansējums paredzēts dzīvojamo māju projekta "Moho Park" būvniecībai Mežaparkā, kur kopumā plānots ieguldīt 15 miljonus eiro.

Projekts paredz divas 12 stāvu ēkas ar 154 dzīvokļiem, un plānots, ka pirmos dzīvokļus pircēji saņems 2023. gada sākumā. Šis ir otrais Kaamos projekts Rīgā, ko finansē SEB banka.

"Moho Park"(mo-ho – modern homes) ir jauns dzīvojamo māju projekts Mežaparkā, kura celtniecība tika uzsākta šī gada vasarā.

Projektā energoefektivitāti nodrošinās uz jumta izvietotās saules baterijas, logi ar trīskāršo stiklu, siltās grīdas apkure, kā arī ventilācija ar rekuperāciju, kas būs katrā dzīvoklī. Iedzīvotājiem būs pieejama arī elektroauto uzlāde.

""Moho Park" Kaamos grupai ir nozīmīgs projekts, jo šīs ēkas atbilst visiem nākotnes pieprasījuma standartiem. Arvien vairāk tiek likts uzsvars uz emisiju samazināšanu gan ēkas būvniecības laikā, gan arī pēc tam – ēkas lietošanas laikā," komentē "Kaamos" vadītājs Latvijā Guntars Cauna.