Pēdējo trīs mēnešu laikā Latvijas iedzīvotāju eiro gatavības indekss ir pieaudzis par trim punktiem, sasniedzot 34 indeksa punktus no 100, liecina Swedbank sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS veiktais Latvijas eiro gatavības indekss.
Tas vēl aizvien ir zems gatavības līmenis, ņemot vērā, ka līdz eiro ieviešanai Latvijā atlikuši tikai trīs mēneši, norāda banka.
Uzņēmēju eiro gatavības indekss pēdējo trīs mēnešu laikā ir audzis par četriem indeksa punktiem, septembra sākumā sasniedzot 54 indeksa punktus, kas norāda uz vidēja līmeņa gatavību pārejai uz eiro.
Uzņēmēju eiro gatavību pozitīvi ietekmējis informētības pieaugums, savukārt iedzīvotāji sākuši nedaudz aktīvāk rīkoties – apzināt informāciju, eiro maiņas kursu, pārrēķināt cenas un tarifus eiro valūtā.
Uzņēmēju eiro gatavības indeksa pieaugumu būtiski ietekmē tas, ka laikā no jūnija līdz septembra sākumam uzņēmumu vadītāju vidū būtiski ir uzlabojies informētības pašnovērtējums – septembra sākumā 35% uzņēmumu pārstāvju jutās par to pilnībā informēti (par 18 procentpunktiem vairāk nekā jūnijā). Būtisks informētības līmeņa uzlabojums ir tirdzniecības un pakalpojumu nozarēs, mazajos un vidējos uzņēmumos (līdz 49 darbiniekiem), Rīgas un vienlaikus arī lauku uzņēmumos.
Gatavojoties eiro ieviešanai, 62% uzņēmumi pāriet vai jau ir pārgājuši uz bezskaidras naudas norēķiniem, 60% plāno izmaiņas grāmatvedības programmās, 49% gatavojas cenu un tarifu paralēlai atspoguļošanai, kā arī 46% plāno klientus virzīt uz bezskaidras naudas norēķiniem.
Trīs mēnešu laikā nozīmīgi palielinājies to uzņēmumu īpatsvars, kuri ir iecēluši eiro projekta vadītāju (27%, par 18 procentpunktiem vairāk), plāno naudas priekšpiegādes laikā saņemtās skaidrās naudas glabāšanu (22%, par 15 procentpunktiem vairāk) un pieteikties kredītiestādēs eiro priekšpiegādei (20%, par 14 procentpunktiem vairāk), informē darbiniekus un rīko apmācības (25%, par 13 procentpunktiem vairāk). Tāpat audzis uzņēmumu skaits, kas plāno kasu pārprogrammēšanu (40%, par 10 procentpunktiem vairāk), ir sākuši vai jau paveikuši IT sistēmu pielāgošanu (26%, par 10 procentpunktiem vairāk), plāno naudas plūsmu atlikušajam šī gada periodam (19%, par 10 procentpunktiem vairāk), kā arī plāno ieviest skaidras naudas inkasāciju (15%, par 10 procentpunktiem vairāk).
Iedzīvotāju informētības līmenis par pāreju uz eiro ir nedaudz pieaudzis - pietiekami vai drīzāk pietiekami informēti par pāreju uz eiro jūtas 42% iedzīvotāju (par diviem procentpunktiem vairāk nekā jūnijā). Galvenā iedzīvotāju rīcība, gatavojoties pārejai uz eiro, joprojām ir informācijas ievākšana – 33% iedzīvotāju (par 9 procentpunktiem vairāk nekā jūnijā) atzinuši, ka pievērš uzmanību informācijai par eiro ieviešanas procesu.
Salīdzinot ar jūniju, ir pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri atzīst, ka ir uzzinājuši svarīgākos datumus pārejā uz eiro (11%, par 6 procentpunktiem vairāk), ir informēti par to, pēc kāda kursa mainīs latus pret eiro (13%, par 5 procentpunktiem vairāk) un ik pa laikam aprēķina produktu vai pakalpojumu cenas eiro (12%, par 5 procentpuntiem vairāk).
Līdz ar kopējās aktivitātes pieaugumu dubultojies arī to iedzīvotāju īpatsvars, kuri atzīst, ka skaidro naudu latos vai santīmos cenšas iztērēt (5%, par 3 procentpunktiem vairāk). Vēl ir liela daļa iedzīvotāju, kas par saviem skaidras naudas uzkrājumiem latos un to pārvēršanu eiro vēl nedomā.
Latvijas eiro gatavības indeksa trešo mērījumu Swedbank sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS veica augusta beigās un septembra sākumā, visas Latvijas teritorijā aptaujājot 1015 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem un 500 uzņēmumu vadītājus.