"Korupcija muitas sistēmā ir ieilgusi problēma. Un otra problēma – rīcības trūkums. Tiek ieņemta nogaidoša, aizsardzības pozīcija: ''Mums viss ir labi!''".
Tā intervijā par Terehovas muitas darbinieku masveida aizturēšanu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības kūtrumu muitas darba sakārtošanā laikrakstam Diena saka finanšu ministrs Jānis Reirs.
“Terehovas lietas atklāšana ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) darbības rezultāts. Tas ir skandalozi, ka muitas punktā vairāk nekā veselu maiņu darbinieku ir jānoņem no trases, bet VID un muitas vadība izliekas, ka neko nezina, un par to nerunā. Finanšu ministrijas departaments, kas atbild par ēnu ekonomikas apkarošanas politiku, ir norādījis uz šīm problēmām, bet praksē tā ieteikumi tiek ignorēti. Tas ir novedis pie tās situācijas, kāda tā ir. Un, es domāju, ka tad, ja VID vadība rīkotos tā, kā to dara citas valsts institūcijas, kas atklāti atzīst pastāvošās problēmas un informē sabiedrību par savu darbinieku pārkāpumiem, vesela maiņa muitnieku neatļautos organizēti grupā ilgstoši veikt visdažādākos pārkāpumus. Tas ir šokējoši!,” atzīst ministrs.
Viņaprāt, nekādā gadījumā nevar teikt, ka Terehovas gadījuma atklāšana bija VID vai Muitas pārvaldes vadības laba darba rezultāts.
"Kontekstam atgādināšu tikai dažas lietas, kas VID tika slēptas no sabiedrības. Un varbūt tieši šīs slēpšanas un noklusēšanas dēļ muitas darbinieki atļaujas rīkoties, kā tiem ienāk prātā. Viens ir t. s. degvielas bunkerēšanas kriminālprocess, kurā bija iesaistīti arī muitnieki un kura ierosināšana arī ir VID IDP un KNAB veiksmīgas sadarbības rezultāts. Tad ir krimināllieta par vairāk nekā 100 fiktīvu muitas deklarāciju noformēšanu Terehovas muitas punktā. 100 viltotu muitas deklarāciju – tur momentā bija nepieciešama Muitas pārvaldes un VID izmeklēšana, bet nekas nenotika! Tad krimināllieta par fiktīvu alkohola muitas deklarāciju noformēšanu Grebņevas muitas punktā, kur atkal nebija nekādas reakcijas! Es gribētu arī atgādināt notikumus pirms aptuveni pusgada ar VID darbinieku Māri Knoku, kurš ir augstas raudzes speciālists un eksperts valsts pārvaldē. Viņš cēla trauksmi par to, ka muitā netiek veikta pārkāpumu izmeklēšana, ja šie pārkāpumi attiecas uz augstām muitas amatpersonām. Šīs lietas tiek vienkārši kaut kur nobēdzinātas. Bet sodīti tiek tikai zemākā līmeņa muitas darbinieki. Pēc tam pats Knoks tika nekavējoties aizrotēts uz citu struktūrvienību. Kuriozi, ka es pērn VID vadībai uzdevu ieviest rotāciju kā instrumentu darbinieku pilnveidei un korupcijas iespēju izskaušanai. Bet rezultātā tās tiek attiecinātas tikai uz zemākā līmeņa muitniekiem. Nodaļas vadītāju vai augstākā līmenī nekādas rotācijas nenotiek. Nav nekādas ieinteresētības kaut ko darīt. Un, es ceru, ka Terehovas gadījums ir tas kritiskais punkts, kas varētu beidzot mainīt VID vadītājas domāšanu un sapratni par to, kas notiek viņas saimniecībā," saka J.Reirs.
Viņš arī uzskata, ka nevar būt tā, ka 30 gadus muitā ir viens un tas pats personāla apjoms un procedūras. "Muitas informācijas tehnoloģiju sistēmu uzlabošanai mēs piešķiram daudzus miljonus eiro gadā. Pērn vien tie bija vairāk nekā 21 miljons eiro. Privātajā biznesā IT sistēmās iegulda, lai mazinātu darbinieku skaitu vai optimizētu procesus. Muitā štata vietas nav mainījušās 30 gadu, neskatoties uz jaunāko tehnoloģiju ieviešanu. Tāpat vēl joprojām atsevišķos gadījumos muita pieprasa pievienot papīra formas dokumentus. Ir jautājums – vai tiešām ar tādu darbinieku skaitu un tādu finansējumu nevar strādāt efektīvāk?," prāto ministrs.
J.Reirs laikrakstam atzīst, ka viņu kā politiķi un ministru vienlīdz satrauc valstij nodarītie morālie zaudējumi, kas lielā mērā ir saistīti ar uzņēmēju uzticību valsts pārvaldei: "Tāda parādība kā joprojām ''caurā muita'' grauj gan uzticību valstij kopumā, gan konkrēti muitas sistēmai". Viņš sagaida ātru un drosmīgu VID ģenerāldirektores izvērtējumu par muitas vadības atbildību.
