Netālu esošie slēpošanas un atpūtas parki Žagarkalns un Ozolkalns aktīvi strādā pie apvienošanās plāna.

«Esam izstrādājuši plānu, lai drīzumā Žagarkalns ar Ozolkalnu varētu apvienoties. Starp kalniem ir mežs, kurš ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, tāpēc nopietni tiek strādāts pie dažādām formalitātēm, lai Dabas Aizsardzības pārvalde piekristu realizēt ideju. Ja mūsu projekts tiks apstiprināts, mums kopā būs lielākā slēpošanas bāze Baltijā. Tas ne tikai kalniem dos spēcīgu ekonomisku grūdienu, bet arī pašām Cēsīm,» uzskata slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

«Līdz ar kalnu apvienošanos, es piepildīšu savu sapni paplašināt Žagarkalna bāzi, piesaistīt vairāk cilvēku. Tā kā starp kalniem ir aptuveni 500 metri, jaunās trases garums arī būs aptuveni 420, 450 metri un augstuma starpība 80 metri. Ceru, ka komunikācija ar Gaujas nacionālo parku turpināsies pozitīvi, jo sabiedrības ieguvums būs ievērojami lielāks nekā zaudējumi dabai. Mēs plānojam kopumā ieguldīt no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro gan savus līdzekļus, gan ceram piesaistīt ES fonda atbalstu,» komentē J. Žagars.

Lietuvas valdība pirmdien nolēmusi atļaut darboties slēpošanas centriem, taču, ņemot vērā joprojām spēkā esošos pārvietošanās ierobežojumus, uz tiem vismaz pagaidām varēs doties tikai attiecīgās pašvaldības iedzīvotāji.

Šāds lēmums pieņemts, balstoties uz Ārkārtējo situāciju komisijas ieteikumu. Šonedēļ, konsultējoties ar ekspertiem, paredzēts lemt arī par to, vai un kad atļaut daļēji atsākt darbu nepārtikas preču veikaliem, ja tiem ir atsevišķa ieeja no āra, un skaistumkopšanas saloniem; iecerēts, ka līdz februāra beigām skolās varētu atgriezties sākumskolas klašu skolēni, drīzumā varētu tikt pārskatīti arī stingrie ierobežojumi, kas kopš decembra vidus liedz bez īpašas nepieciešamības atstāt savas pašvaldības teritoriju.

Āra slēpošanas centri varēs sākt darboties jau otrdien, bet slēgtais ziemas sporta komplekss "Snow arena" Druskininkos apmeklētājus uzņemt vēl nedrīkstēs. Slēpošanas centru apmeklējumam būs iepriekš jāpiesakās, un biļetes varēs iegādāties tikai elektroniski, turklāt inventāra noma un citi ar slēpošanas trašu darbību tieši nesaistīti pakalpojumi joprojām nebūs atļauti. Pieļaujamās apmeklētāju plūsmas tiks aprēķinātas tā, lai, rēķinot uz vienu pacēlāju, slēpošanas centrā vienlaikus neatrastos vairāk par 30 apmeklētājiem.

Kopš Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pārņēma Biķernieku trases apsaimniekošanu, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai, aģentūrai LETA sacīja CSDD Sabiedrisko attiecību daļā.

CSDD norādīja, ka nacionālā Biķernieku kompleksā sporta bāze ir visai sabiedrībai nozīmīgs sporta un atpūtas komplekss, kuru uzticēts pārvaldīt CSDD. «Diemžēl daļa no trases atrodas uz privātīpašnieku zemes. Jau pārņemot šo trasi apsaimniekošanā, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai. Īpašnieki nav slēpuši neapmierinātību, ka trase tika nodota CSDD. Viņu mērķis bija novest trasi līdz bankrotam un iegūt trases zemi savā īpašumā. Pārņemot trasi, viņu nodomi tika izjaukti, pasargājot trasi no bankrota,» skaidroja CSDD.

Direkcijā apgalvoja, ka no trases pārņemšanas brīža arī sākās pretdarbība no īpašnieku puses. «Īpašnieki pretojās jebkurai attīstībai, jo viņi vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu. Līdz ar to mums nav pārsteigums, ka īpašnieki vēlas, lai trasei atņemtu nacionālās sporta bāzes statusu,» informēja CSDD.

Neraugoties uz to, ka svētku brīvdienās slēpošanas kalnu trases bija slēgtas un sezonas kopējā budžetā paredzams pamatīgs robs, kalnu īpašnieki ir optimistiski.

Ziema šajā nedēļas nogalē būšot, cer aptaujātie uzņēmēji.

Visiem viena bēda

Labākais laiks slēpošanas kalniem ik gadus parasti ir no 20. decembra līdz 10. janvārim, kad visi iegūst lauvas tiesu no sezonas ienākumiem. Šogad tā ir izpalikusi. «Domāju, ka vienu trešo daļu sezonas ieņēmumu vairs neiegūsim. Šajā periodā bija skolēnu brīvlaiks, janvārī un februārī liela daļa slēpošanas entuziastu brauc uz lielajiem kalniem citviet Eiropā,» stāsta Milzkalna valdes priekšsēdētājs Viesturs Košnieks.

«Šajā sezonā visus Latvijas slēpošanas kalnus piemeklējusi vienāda liksta. Decembrī mēģinājām atvērt vienu trasi un nedēļu nostrādājām,» stāsta kalna Golgāts īpašnieks Juris Stradiņš. Īsais darbības periods ieguldīto neļāva atpelnīt – sniega pūšana izmaksājusi apmēram tūkstošs latu, bet ieņēmumi no apmeklētājiem bijuši 200 latu. Visticamāk, cilvēkiem nebija apziņas, ka iespējams slēpot, jo pilsētās sniega bija maz. «Tās trases, kuras īpašnieki paspēja atvērt, nebija pārpildītas. Arī konkurentiem situācija bija līdzīga. Šogad nebija tas efekts: kurš pirmais atver kalnu slēpotājiem, tas ēd krējumu, pārējiem – paniņas,» norāda J. Stradiņš. Arī uz gadu mijas svinībām bijis daudz rezervāciju Golgāta naktsmm, bet lielākā daļa galu galā tika atsauktas. Cilvēki naktsmājas kā ierasts rezervējot savlaicīgi – rudenī. Lielākā daļa saņēmuši atpakaļ iemaksāto naudu, bet bijuši klienti, kas rezervāciju nav atsaukuši, cerot, ka ziema tomēr būs un pakalpojumu varēs izmantot vēlāk.

Noslēgusies jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Rail Baltica ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskā apspriešana, kas norisinājās 15 Latvijas pašvaldībās laikā no 11. novembra līdz 11. decembrim. Atšķirībā no pavasarī notikušajām trases apspriedēm, kad no 15 pašvaldībām, kuras tā šķērso, pozitīva attieksme bija 10 pašvaldībām, tagad projektu atbalsta visas 15 pašvaldības, informē projekta attīstītāji.

Ir būtiski mainījusies attieksme un to apliecina trases plānošanas ietvaros notikušās diskusijas, saņemtie un izskatītie ap 600 priekšlikumi, rastā konstruktīvā sadarbība gan ar iedzīvotāju un pašvaldību izveidotajām darba grupām, gan valsts institūcijām, norāda trases pētnieku – pilnsabiedrības RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.

Laikā no aprīļa līdz novembrim, strādājot kopā ar pašvaldību un iedzīvotāju darba grupām, kurās apvienojās 220 iedzīvotāji, izveidots precizēts trases novietojums. No 300 metru platās aptuvenās joslas precizēts 60 metru plats trases koridors. Tiekoties ar iedzīvotājiem individuāli, 130 individuālajās konsultācijās „uz vietas”, precizēts trases novietojums, atbilstoši situācijai dabā, konkrēto īpašnieku vēlmēm un tehniskajām iespējām. Kopumā sniegtas ap 600 elektroniskas un 430 telefona konsultācijas. Notikusi reāla iedzīvotāju līdzdalība.

Kalnu slēpošanas sporta bāzēm Covid-19 noteiktie ierobežojumi radījuši papildus izdevumus, taču klientu pieprasījums šoziem ir liels, un sezona varētu rezultēties ar peļņu, atzina aptaujāto slēpošanas trašu pārstāvji.

Kā norādīja Baldones novada atpūtas kompleksa "Riekstukalns" vadītājs Ervīns Kišuro, lieli izdevumi ir bijuši arī sniega ražošanai, taču, ja sezona martā vēl turpināsies, tad tā varētu būt finansiāli veiksmīga.

Arī Cēsu novada atpūtas kompleksa "Žagarkalns" direktors Māris Zvīnis atzīst, ka darbs ārkārtējā situācijā prasījis papildu līdzekļu, taču kopumā sezona vērtējama kā finansiāli veiksmīga, jo ziema šogad ir labvēlīga nozarei.

Engures novada atpūtas kompleksa "Milzkalns" direktors Viesturs Ošinieks atzīst, ka šīs sezonas finansiālais rezultāts varētu būt pozitīvs, un peļņa varētu segt daļu no pagājušās sezonas zaudējumiem, neskatoties uz ārkārtējās situācijas radītajām papildu izmaksām.

Pēteris Janevics, kurš kā profesionāls sportists vairākas sezonas aizvadīja riteņbraukšanas komandā DPA cycling team, šobrīd strādā par slēpošanas instruktoru vienā no lielākajiem Jaunzēlandes slēpošanas kūrortiem.

«Jaunzēlandē uz katru instruktora vietu ir ļoti liels konkurss. Atrast slēpošanas instruktora darbu latvietim Jaunzēlandē ir grūti, jo neviens nesaista Latviju ar ziemu un kalnu slēpošanu,» viņš stāsta biznesa portālam db.lv.

Oktobra sākumā P. Janevics atgriezīsies Latvijā, lai pabeigtu pēdējo gadu universitātē, kā arī turpinās strādāt par slēpošanas instruktoru Žagarkalnā. «Noteikti vēlētos uz vēl vienu sezonu atgriezties Jaunzēlandē, jo tik daudz vēl nav apskatīts un piedzīvots. Mīlu šo valsti. Strādāt par slēpošanas instruktoru, tas ir lieliskākais veids, kā apceļot pasauli, tāpēc mans mērķis ir pavadīt sezonu Japānā, Kanādā un Čīlē. Šis nav naudas darbs, tāpēc nevēlos doties uz Eiropas Alpiem, jo ir daudz citu interesantāku kalnu un valstu, kurās kādu laiku dzīvot un uzturēties, lai gan Eiropas Alpi ir vieta, kur slēpošanas instruktors tiešām spēj nopelnīt.»

Ziemas atpūtas kompleksi vēl cer uz aukstumu tuvākajās nedēļās, pastāstīja ziemas atpūtas kompleksu pārstāvji.

Talsu novada atpūtas kompleksa "Kamparkalns" vadītājs Viesturs Ošenieks atklāja, ka patlaban atpūtas kompleksam sokas labi un tas turpina darbu citās atpūtas kompleksa jomās. Viņš atzina, ka darbs saistībā ar slēpošanas kalnu nav sācies, netiek pūsts mākslīgais sniegs, līdz ar to zaudējumi netikšot ciesti.

Ošenieks atzina, ka šosezon šī ir pirmā reize, kad kalnu slēpošanas sezona janvāra beigās vēl nav sākta. Taču ir bijuši gadi, kad slēpošanas sezona ir bijusi "īsa un kodolīga". "Pagaidām cerību nezaudējam, tāpēc skatāmies laikapstākļu prognozes un gaidām aukstumu," viņš norādīja..

Vienlaikus "Kamparkalna" pārstāvis piebilda, ka šī sezona neietekmēs spēju darboties nākamajās ziemas sezonās un būt gataviem pilnvērtīgi sākt darbu.

Slēpošanas trases šogad varētu būt atvērtas līdz pat Lieldienām, informē Latvijas Slēpošanas trašu asociācijas valdes priekšsēdētājs Juris Žagars.

«Mūsu pieredzē šis ir pirmais gadījums, kad pat martā vēl iespējams pieražot sniegu, jo tuvojošais aukstums un ziemas atgriešanās marta otrajā pusē patiešām ir reta parādība,» viņš saka.

Asociācijā norāda, ka par spīti vēlam sākumam šogad ziema ir bijusi intensīvākā un aukstākā pēdējo piecu gadu laikā, turklāt ilgtermiņa prognozes liecina, ka ziemīgie laikapstākļi pēc nelielā pārtraukuma šogad varētu saglabāties neierasti ilgi - līdz pat marta beigām. To savā labā ir izmantojušas arī slēpošanas trases, saražojot sniega rezerves vairāk nekā jebkuru gadu un nodrošinot ilgāku slēpošanas trašu darbību.

Gan «Riekstukalnā», gan «Milzkalnā» sniega rezerves pašlaik esot pietiekamas, arī Siguldas trases ir nodrošinājušās ar sniegu garai sezonai, tas pats arī Cēsu trasēs - «Žagarkalnā» un «Ozolkalnā». «Žagarkalnā» uzkrāti pat 15 000 kubikmetru sniega, ko zem speciāla materiāla iespējams saglabāt visu vasaru, līdz pat nākošās slēpošanas sezonas sākumam.

Otrdien, 18. oktobrī Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorātā Salacgrīvas novada pārstāvji kopā ar Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas pārstāvjiem konsultēties, lai noskaidrotu iespējas realizēt Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica būvniecībā Salacgrīvas teritorijā trases novietojumam C5 alternatīvu, nekaitējot projekta Rail Baltica laika grafikam un neradot nepamatoti lielas izmaksas, informē Satiskmes ministrijā (SM) .

«Gatavošanās konsultācijai Eiropas Komisijā (EK) noritēja sadarbībā ar Salacgrīvas pašvaldību. Gandarī fakts, ka esam sagatavojuši vienotu viedokli, kura pamatā ir vēlēšanās realizēt trases novietojumu Salacgrīvas novadā tā, lai nepamatoti nesadārdzinātu izmaksas un neveidotu šķēršļus projekta realizācijai noteiktajā laika grafikā. Konsultācija tiek organizēta, ievērojot salacgrīviešu vēlmes, kas izteiktas veidojot trases novietojumu un atbalstītas Ministru kabineta (MK) lēmumā par trases novietojumu Latvijas teritorijā. Ar šo lēmumu valdība uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai kopīgi ar Satiksmes ministriju (SM), iesaistot arī Salacgrīvas novada pašvaldību, līdz 2016.gada 1.novembrim konsultēties ar Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorātu par C5 posma īstenošanas iespējām, realizējot Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica būvniecību Salacgrīvas novadā,» norāda projekta Rail Baltica nacionālās izpētes vadītājs Kaspars Vingris.

Turpinās Biķernieku kompleksās sporta bāzes sacīkšu trases posma rekonstrukcija, kā to paredz ceļu būves uzņēmuma CBF SIA Binders līgumsaistības ar rekonstrukcijas pasūtītāju - VAS Ceļu satiksmes drošības direkcijam, informē SIA Binders pārstāve Vita Noriņa.

Kopš rekonstrukcijas darbu sākšanas šā gada sākumā ir demontētas atjaunošanai paredzētās trases drošības konstrukcijas, nofrēzēts vecais asfaltbetons, uzsākta trases betona apmaļu pamatu izbūve un gājēju tuneļa rekonstrukcija.

Rekonstrukcijai līgumā paredzētā apjoma ietvaros jābūt pabeigtai līdz šā gada 1.jūlijam.

Projekts paredz atsevišķu trases posmu rekonstrukciju ar dažādiem atjaunošanas darbu veidiem un apjomiem. Kopumā līdz jūlijam tiks rekonstruēti 734 m no trases kopējā garuma.

Vislielākais darbu apjoms paredzēts posmā no starta pozīcijas līdz vietai trasē, kur beidzas Elkoņa līkums. Šeit 5 cm biezumā nofrēzēts vecais asfalta segums, neskarot trases apakšējās konstrukcijas. 2-3 cm biezumā tiks ieklāta izlīdzinošā asfaltbetona kārta, uz tās tiks ieklāta asfaltbetona virskārta 5 cm biezumā.

Valmieras pilsētas pašvaldība parakstījusi līgumu par BMX trases un starta ēkas izbūvi Valmierā un būvuzraudzību, informē pašvaldībā.

Darbus veiks SIA Sanart, trases būvniecībai piesaistot speciālistus ar starptautisku pieredzi BMX trašu būvniecībā Eiropas un Pasaules čempionātiem, kas būs arī sadarbības partneri trases būvniecībā 2020.gada lielākajam BMX sporta pasaules notikumam.

Būvniecības līgums paredz divu starta ēku, kas atradīsies zem 8m un 5m augstiem starta kalniem, būvniecību, kā arī BMX trases izbūvi, trases teritorijas nožogojuma izveidi un apgaismojuma ierīkošanu. «Valmieras BMX trases pasaules unikalitāte būs starta kalns ar divām barjerām, lai trasē varētu trenēties un startēt gan paši mazākie BMX riteņbraucēji, gan vidējās, augstākās un elites klases sportisti,» projektu ieskicē BMX riteņbraukšanas treneris, pašvaldības deputāts Ivo Lakučs, «turklāt trase tiks veidota tā, lai to pēc iespējas ilgāk varētu izmantot atbilstoši Latvijas laikapstākļiem. Starta kalna un trases segums būs no asfaltbetona, kas izslēgs slīdamību lietus apstākļos un paildzinās iespējamo trases lietošanas laiku pavasarī, rudenī un padarīs to lietojamu arī siltā ziemā.»

Slēpošanas trase Žagarkalns kopā ar Phjončhanas olimpisko spēļu snovparka būvniekiem — pašmāju uzņēmuma We Build Parks (WBP) grupas komandu no Baltic Snowpark Agency pašlaik īsteno vēl nebijušu eksperimentu – pirmo reizi Baltijā ar jaunām metodēm tiek veikta sniega uzglabāšana kalnu slēpošanas trasē.

Šāda metode ļaus garantēt trases darbības uzsākšanu ziemas sezonā vēl pirms Ziemassvētkiem. «Latvijas klimats ir mainīgs, ļoti grūti prognozējams. Stabili sala periodi un brīži, kad varam efektīvi ražot sniegu, kļūst arvien īsāki, kas rada nopietnus finansiālus riskus kalnu īpašniekiem. Latvijā vairs nevaram paļauties uz to, ka sals iestāsies ap Ziemassvētkiem. Dažreiz, piemēram, šogad slēpošanas sezona tiek uzsākta tikai janvāra otrajā pusē, tāpēc meklējam inovatīvus risinājumus. Somijā ar sniega uzglabāšanu jau dažus gadus eksperimentē ziemeļu reģiona lielās trases, bet tik tālu uz dienvidiem no Polārā loka kalnu trasēs vēl neviens to nav izmēģinājis. Šogad izlēmām mēģināt paši, un tieši tādi paši plāni bija Baltic Snowpark Agency komandai. Nolēmām apvienot spēkus kā kādreiz, kad kopīgi veidojām pirmo snovparku Baltijā, veicinot snovborda popularitāti,» komentē slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

Ceturtdien, 21. jūlijā, tika atklāta jaunā CSDD Biķernieku kompleksās sporta bāzes rallijkrosa trase, kuras būvniecību veica ceļu būves firma SIA Binders.

Trases garums sasniedz Starptautiskās Automobiļu federācijas (FIA) noteiktos 1294 metrus, no kuriem 60% ir ar asfalta segumu, bet 40% ir minerālmateriāla un cementa maisījuma jeb netīrā seguma posms. Trasē uzstādīts Šveicē radīts inovatīvs F-1 standarta drošības aprīkojums, informē SIA Binders.

Jaunākās FIA standartiem atbilstošās rallijkrosa trases būvniecība darbu veicējiem neparasto standartu un jaunievedumu dēļ bijusi pārbaudījums, ko pasūtītājs un autosportisti atzinuši par izturētu. No ceļu būvē ierastās prakses rallijkrosa trases būvniecībā atšķirīga bijusi gan asfalta, gan „netīrā seguma” posma būvniecība. Arī Šveices uzņēmumā Geobrugg radītais drošības aprīkojums bija jaunums gan būvniekam, gan ražotājam, jo virkne elementu ir inovācijas, kuras pirmo reizi uzstādītas tieši Biķerniekos.

Konkurences padome (KP) izvērtējusi divu slēpošanas un atpūtas parku sadarbības vienošanos par vienotu noteikumu piemērošanu savstarpēji neatkarīgos slēpošanas un snovborda parkos un atļāvusi slēgt minēto vienošanos, liecina KP publiskotā informācija.

KP neatklāja uzņēmumus, kas vienošanos slēguši.

Kā informē KP, 2023.gada nogalē padome saņēma lūgumu sniegt konsultāciju par divu savstarpēji konkurējošu slēpošanas un atpūtas parku sadarbības vienošanos, kas ļautu klientiem izmantot to pakalpojumus uz vienotiem noteikumiem. Pēc tikšanās ar iesaistītajām pusēm, KP sniedza uzņēmumiem skaidrojumu par to, kāda rīcība no konkurences tiesību viedokļa ir pieļaujama un kāda rīcība ir aizliegta uzņēmumu plānotajās darbībās.

Iepazīstoties ar plānotās sadarbības noteikumiem, KP secināja, ka vienotu noteikumu izstrāde diviem patstāvīgiem slēpošanas un atpūtas parkiem ir vērtējama kā kopīga pakalpojuma pārdošana, kas tirgus dalībniekiem ir atļauta, ja to kopējā tirgus daļa kalnu slēpošanas pakalpojumu tirgū Latvijā nepārsniedz 15% un tā nesatur karteļa jeb konkurējošu uzņēmumu aizliegtu vienošanos, piemēram, par cenu noteikšanu, klientu vai tirgus sadali un citām darbībām, kas ierobežo konkurenci par sliktu patērētājiem.

Lai gan daļa Latvijas slēpošanas trašu pārstāvju cer uz vēsākiem laika apstākļiem, šajā nedēļas nogalē trases aktīvi strādās, aģentūra LETA uzzināja pēc slēpošanas trašu apzināšanas.

Slēpošanas un atpūtas kompleksa «Ozolkalns» valdes locekle Līga Rokpelne aģentūrai LETA sacīja, ka «Ozolkalns» sezonu atklāja trešdien, 17.janvārī. Pirmā darbības nedēļa «Ozolkalnam» ir iesākusies ļoti labi. Lai gan aizvadītas tikai divas dienas, apmeklētāju skaits salīdzinājumā ar tām ziemām, kas ir garas un ilgstošas, darba dienās bijis ļoti labs. Arī šajā nedēļas nogalē «Ozolkalns» plāno aktīvi strādāt - sestdien, 20.janvārī plānots strādāt no plkst. 9 līdz 23, bet svētdien no plkst. 9 līdz 21.

Rokpelne teica, ka sestdienās parasti kalnu apmeklē vairāk ziemas sporta piekritēji individuāli, bet svētdienas ierasti ir ģimenes dienas, kad cilvēki brauc kopā ar bērniem un vairāk nepieciešama arī instruktoru palīdzība. Interesi apmeklēt «Ozolkalns» trases nedēļas nogalē pārsvarā izrādījuši vietējie iedzīvotāji, kā arī gaidāmi tūristi no Igaunijas un daļa apmeklētāju varētu ierasties no Lietuvas. Cilvēku interese esot ļoti liela, rezervācijas nedēļas nogalei pieteiktas arī blakus esošajā kempingā, kā arī pilnībā aizpildīts «Ozolkalns» instruktoru darba grafiks.

Baltijas kartinga federācijas un autosportisti ir nosūtījuši vēstuli valsts atbildīgajām institūcijām, Kandavas novada domei un trases īpašniekiem ar lūgumu risināt samilzušo Kandavas kartinga trases jautājumu. Sportisti pauž sašutumu par lēmumu slēgt trasi kartinga sezonas vidū, kā rezultātā sportisti ir palikuši bez treniņu bāzes un sacensību vietas, liecina medijiem izplatītā informācija.

«Uzskatām, ka Kandavas trases slēgšana ir pārsteidzīgs un neapdomīgs solis, kas var apdraudēt kartinga un arī citu auto sportu attīstību Latvijā. Kartings ir viena no autosporta pamatdisciplīnām visā pasaulē, gandrīz visi pasaules slavenākie sacīkšu braucēji ir sākuši savas sportista gaitas kartingā. Vēl vairāk – Kandavas trasei ir īpaša loma kartinga attīstībā. Tā vienmēr ir bijusi milzīga nozīme Latvijas autosportā. Kandavas kartodromā ir sagatavoti 12 PSRS sporta meistari un četri starptautiskie sporta meistari,» pauž Hugo Jurševskis, Latvijas un PSRS kartinga izlašu treneris.

Vēstule ir nosūtīta Latvijas Nacionālajai sporta padomes priekšsēdētājai, Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Romānam Naudiņam, Veselības inspekcijas vadītājam Egilam Harasimjukam , Kandavas novada domes priekšsēdētājam Normundam Štofertam un pašvaldības deputātiem, kā arī SIA Braukšanas mācību centrs direktorei Jutai Krīgerei. To parakstījuši Latvijas un PSRS kartinga izlašu treneris Hugo Jurševskis, Red Bull turnīra rīkotājs Haralds Šlegelmilhs, Latvijas Auto Federācijas (LAF) kartinga komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Budovskis un komisijas loceklis, Prokart valdes priekšsēdētājs Valdis Brutāns, Lietuvas kartinga federācijas priekšsēdētājs Ramūnas Savickas, Igaunijas kartinga federācijas priekšsēdētājs Marko Asmers, kā arī 160 kartinga sporta pārstāvju un sporta entuziastu pārstāvis Ģirts Ļaudaks. Viņi ir izteikuši gatavību iesaistīties un palīdzēt risināt trases problēmjautājumus, lai trases darbība tiktu atjaunota.

Jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta pētnieki – pilnsabiedrības RB Latvija eksperti, līdzdarbojoties pašvaldību un iedzīvotāju darba grupām, izstrādājuši trīs alternatīvas Rail Baltica trases novietojumam, tuvojas noslēgumam arī risinājumu meklējumi blīvāk apdzīvotās vietās, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Neils Balgalis, RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts, skaidro: «Risinājumu meklējumos mums jāsabalansē iedzīvotāju, pašvaldības, vēstures un vides faktori. Latvijas teritorijā vietās, kur ir visasākā interešu sadursme, ir izstrādātas trīs Rail Baltica trases alternatīvas jeb jauni trases novietojumi. Tāds tagad ir Mārupes novadam, kas izveidots, ņemot vērā iedzīvotāju un pašvaldības viedokļus. Par ieguvumiem, ja tiks realizēts šis variants, trases pētnieki kopā ar mārupiešiem varēs spriest papildu sabiedriskajā apspriešanā augusta mēnesī. Vēl divas dzelzceļa trases alternatīvas izstrādātas Salacgrīvas novadam, arī ar tām varēs iepazīties papildu sabiedriskajā apspriešanā Salacgrīvā, kas notiks vēl pirms sabiedriskās apspriešanas oktobrī, kas norisināsies trases skartajās pašvaldībās Latvijā.»

Salacgrīvas novada pašvaldība kopā ar vietējiem iedzīvotājiem sadarbībai ar Rail Baltica trases plānotājiem izveidojusi konsultatīvo darba grupu. Noteikti trīs svarīgākie darba uzdevumi: kompensāciju jautājums, optimālākā trases varianta izvēle un jautājums par Salacgrīvas stacijas izveidi, teikts paziņojumā medijiem.

«Salacgrīvas novadam Rail Baltica trases plānotāji ir piedāvājuši divus jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa trases variantus. Šobrīd iedzīvotāju vidū nav vienprātības, ir dažādas intereses un ir dažādi viedokļi par trases iespējamo novietojumu. 21. aprīlī uz kopsapulci un tikšanos ar trases plānotājiem pašvaldībā bija ieradušies aptuveni 60 iedzīvotāju, un tika izveidota darba grupa, kas līdzdarbosies trases plānošanas laikā,» stāsta RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.

«Ir jāstrādā pie tā, lai mēs - pašvaldība un iedzīvotāji būtu ieguvēji, ne zaudētāji. Šo dzelzceļa līniju mēs būvējam sev - ne igauņiem vai lietuviešiem. Šobrīd tas ir kā apgrūtinājums, bet ir jāskatās nākotnē,» saka Salacgrīvas domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Jānis Cīrulis.

Atkusnim Latvijas kalnu slēpošanas trases ir gatavas, un to darbību tas būtiski pagaidām neietekmē, aģentūrai LETA atzina vairāku kalnu slēpošanas trašu pārstāvji.

Trašu pārstāvji prognozē, ka sezona turpināsies vismaz vēl nākamas trīs nedēļas.

"Uz galvenajām trasēm mēs vienmēr ražojam tik daudz sniega, lai izturētu divus atkušņus. Ja divas nedēļas ir silts un lietains, tad galvenās trases izturēs," stāstīja Cēsu novada atpūtas kompleksa "Žagarkalns" direktors Māris Zvīnis.

Kā atzina Zvīnis, apmeklētāju skaits atkušņa periodā samazinās. "Esam novērojuši, ka tiklīdz Rīgā nokūst sniegs, apmeklētāju skaits samazinās, pat tad, ja mums uz kalna sniega vēl ir daudz," sacīja "Žagarkalna" pārstāvis.

Kā informēja Baldones novada atpūtas kompleksa "Riekstukalns" vadītājs Ervīns Kišuro, "Riekstukalns" ir saražojis sniega akumulatorus jeb lielas sniega kaudzes, ko, gadījumā, ja uz kalna rodas kāds caurums, izmanto, lai to izlīdzinātu. Viņš prognozē, ka sniegs uz kalna būs vēl ilgāku laiku, jo marta sākumā temperatūra atkal noslīdēs zem nulles grādu atzīmes.

Gadu no gada, slēpošanas trašu īpašnieki cer uz veiksmīgiem laikapstākļiem un sniegotu ziemu. Šī sezona tiek vērtēta kā mainīga, tomēr veiksmīgāka kā iepriekšējā.

«Slēpot gribētāju šogad ir vairāk, bet grūti teikt, vai tas saistīts ar labākiem laikapstākļiem, vai to, ka cilvēki kļuvuši ekonomiski aktīvāki,» saka atpūtas kompleksa Milzkalns biroja vadītāja Ieva Rasa. Viņa norāda, ka uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, cilvēki ir gatavi tērēt vairāk naudas atpūtai.

Slēpošanas un atpūtas trases Ozolkalns valdes loceklis Ģirts Kaļķis uzskata, ka Baltijas valstu kontekstā Latvijas slēpošanas bāzes ir konkurētspējīgas. «To pierāda tas, ka daudzi lietuvieši brauc slēpot uz Latviju, savukārt igauņi atzīst, ka mēs esam lētāki un ar labāku servisu.»

«Visiem patīk braukt atpūsties, kad spīd saule, nav pārāk daudz mīnusu, nav vējš, nav apmācies un nav lietus. Tādas dienas Latvijā mums ir diezgan maz,» stāsta I. Rasa, norādot, ka Latvijai ar Alpu valstīm sacensties nav iespējams, tomēr Baltijā konkurēt var.

Slēpošanas trašu pieprasījums patlaban ir aptuveni vairākas reizes lielāks nekā piedāvājums, pauda aptaujāto trašu pārstāvji.

Kā stāstīja Amatas novada slēpošanas un atpūtas parka "Ozolkalns" valdes locekle Līga Rokpelne, patlaban "Ozolkalns" pieprasījums ir aptuveni trīs reizes lielāks, nekā piedāvājums. Pēc Rokpelnes domām, ceļošanas ierobežojumi uz ārvalstīm ir sekmējuši interesi par vietējām atpūtas iespējām. "Kopumā mums iet ļoti labi, bet ierobežojumu dēļ nevaram apkalpot visus apmeklētājus," sacīja Rokpelne.

"Ozolkalns" valdes locekle minēja, ka pašreiz rezervācijas kalna apmeklējumam tiek aizpildītas ļoti ātri, piemēram, atvērtās rezervācijas brīvdienām tika aizpildītas 15 minūšu laikā. Tāpat aizpildītas ir visas rezervācijas darba dienām, kas līdz šim nav pieredzēts.

Trešdien Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Biķernieku trasē notika asfaltēšanas darbi, kā rezultātā gandrīz 750 metrus garais trases posms no starta – finiša līnijas līdz līkumam Elkonis tika pārklāts ar jaunu, kvalitatīvu asfaltbetona virskārtu, informē CSDD.

Tik ievērojami darbi Biķerniekos nav notikuši gandrīz 50 gadus, kad, pateicoties sportistu un līdzjutēju entuziasmam, Biķernieku mežā tika izveidota Baltijā lielākā auto – moto šosejas trase.

Rekonstruētais posms ir trases ātrākā vieta, kur sporta auto traucas ar ātrumu līdz pat 200 km/h, strauji veic bremzēšanu un pēc tam – pagriezienu. Tieši tādēļ šis asfalta klājums gadu laikā ir saņēmis vislielāko slodzi. Tas savu laiku ir godam nokalpojis, bet mūsu sportisti šobrīd ir pelnījuši labāku un drošāku trasi, skaidro Biķernieku trases vadītāja vietnieks Normunds Lagzdiņš.

Šajā nedēļas nogalē pirmās slēpošanas trases Latvijā plāno atklāt ziemas sezonu un mēģinās strādāt, ievērojot valstī noteiktos Covid-19 ierobežojumus.

Cēsu pusē esošajā "Žagarkalnā" pirmdien sāka ražot sniegu ar cerību, ka nedēļas nogalē tiks atvērta pirmā trase.

Šajā atpūtas vietā darbs tiek plānots, ievērojot Covid-19 ierobežojumus. Galvenais noteikums būs slēpotāju skaita ierobežošana vienā trasē un uz viena pacēlāja konkrētā laika periodā. Šajā nolūkā pirms ierašanās trasē klientiem būs jāreģistrējas elektroniskā sistēmā un jārezervē slēpošanas laiks. Katra diena tiks sadalīta divu stundu periodos un slēpotāji varēs pieteikties tikai uz šo laiku. Pacēlāja biļeti varēs nopirkt tikai uz konkrētajām divām stundām.

Arī slēpošanas inventāra nomas telpās drīkstēs atrasties tikai limitēts apmeklētāju skaits, lai nepārsniegtu 20% no telpu ietilpības. Savukārt kafejnīca ēdienu izsniegs līdzi ņemšanai.

Slovākijā naktī no sestdienas uz svētdienu Tatros gājušas bojā divas sievietes no Latvijas, atsaucoties uz Slovākijas Kalnu glābšanas dienestu (HZS), ziņo vietējie mediji.

Sievietes, domājams, nosalušas.

Viņas bija 50 cilvēku grupā, kas no kalnu kūrorta devās pārgājienā, bet ceļā pazuda un neatgriezās kopā ar pārējiem.

Glābēji sāka viņas meklēt sestdienas naktī un atrada kāda kalna pakājē jau mirušas.

Ceļojumu aģentūras Impro valdes priekšsēdētājs Vilnis Klinovičs aģentūrai LETA apstiprināja, ka bojāgājušās sievietes ir no Latvijas un ceļojumā devušās Impro grupā.

Oficiālajā paziņojumā Impro profilā sociālajā tīklā Facebook publicēts grupas vadītājas ziņojums par šīs nelaimes apstākļiem.

«26.septembrī plkst.9.30 ar kalnu tramvaju no Starijsmokovecas uzbraucām kalnā. Laika apstākļi piemēroti kāpšanai, nedaudz apmācies, bet nelīst. Aizgājām ar grupu līdz ūdenskritumiem, pēc tam nonācām vietā, kur trases sadalās zilajā un zaļajā. Tā kā jau autobusā biju izstāstījusi, ka zaļā trase ir stāvāka, tad norunājām, ka pa to kopā ar mani ies tikai tie, kuriem spēki atļauj. Pārējie paiesies pa zilo līdz kalnu būdiņai, paēdīs un nāks atpakaļ. Lielākā daļa grupas, īpaši seniori, tā arī darīja,» teikts paziņojumā.