Sākot elektroenerģijas ražošanu Olkilutoto atomelektrostacijas (AES) trešajam reaktoram, šī gada maijā pirmo reizi 20 gadu laikā Somija kļuvusi par enerģijas eksportētājvalsti, informē AS Latvenergo.

Koncerna Tirdzniecības daļas vecākā tirdzniecības analītiķe Rodika Prohorova norāda, ka pēc 2025.gada, attīstot savienojumu jaudas starp tirdzniecības apgabaliem, elektroenerģijas cenu starpībai starp Ziemeļvalstīm un Baltiju jākļūst mazāk izteiktai.

Šī gada 18.aprīlī komerciālu darbību sāka atomreaktors Olkilutoto - 3 (OL3) ar uzstādīto jaudu 1,6 GW - piektais atomreaktors Somijā un lielākais Eiropā. Prognozēts, ka Olkiluoto - 3 ražošanas apjoms būs aptuveni 30% no Somijas kopējās ģenerācijas un 14% no kopējā valsts patēriņa. Reaktora darbība plānota turpmākos 60 gadus. Jaunā atomelektrostacija nodrošinās nepārtrauktu bāzes ģenerāciju, samazinot regulējamu dabasgāzes staciju nepieciešamību Somijā, turklāt kopā ar atjaunīgo energoresursu izstrādi būtiski ietekmēs elektroenerģijas cenas veidošanos ne vien Somijas tirdzniecības apgabalā, bet arī Nord Pool biržā.

Igauniju un Somiju savienojošā gāzesvada "Balticconnector" remontdarbi sāksies marta sākumā, paziņojis Igaunijas pārvades sistēmu operators "Elering".

Plānotais gāzes savienojuma nodošanas ekspluatācijā datums ir 22.aprīlis, ja remontdarbus izdosies veikt, kā paredzēts. Saskaņā ar pašreizējo novērtējumu laikapstākļiem nevajadzētu traucēt darbu veikšanu, norādījis "Elering".

Remontdarbu plānotais ilgums ir četras nedēļas, pēc tam "Balticconnector" tiks pārbaudīts un nodots ekspluatācijā. Ja laika apstākļi kļūs sarežģītāki, darbi būs jāpārtrauc, kas var aizkavēt remontdarbu pabeigšanu, piebildis pārvades tīklu operators.

Jau ziņots, ka 8.oktobrī tika bojāts Igauniju un Somiju savienojošais gāzesvads "Balticconnector". Tajā pašā laikā tika bojāti arī sakaru kabeļi starp Igauniju un Somiju un Igauniju un Zviedriju.

Pieņemt ekspluatācijā objektus ar atliktiem darbiem ir normāla prakse, aģentūrai LETA sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve Daiga Reihmane, komentējot Liepājas būvvaldes 2023.gada izskaņā ekspluatācijā pieņemtās vairākas Liepājā pārbūvētas ielas ar kopējo garumu vairāk nekā četri kilometri.

Reihmane skaidroja, ka īpaši tas ir raksturīgi objektiem, kuru pabeigšanas termiņš ir ziemā, jo ziemas laikapstākļi var traucēt atsevišķu darbu paveikšanu.

Līdz ar to šie darbi parasti tiek atlikti līdz labvēlīgākiem laikapstākļiem. Pēc Reihmanes minētā, galvenais ekspluatācijā pieņemšanas kritērijs ir iespēja objektu ekspluatēt tam paredzētajiem mērķiem, kā arī tas, ka atlikto darbu paveikšana netraucē objekta ekspluatācija.

Reihmane sacīja, ka par Liepājā veiktajiem ielu un tramvaju ceļu pārbūves darbiem Eiropas Savienības finansējuma pieprasījumi CFLA vēl nav iesniegti. Kad maksājumu pieprasījumi tiks saņemti, arī CFLA vērtēs izpildītos darbus.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un pilnsabiedrības “SBSC” (“Skonto Būve” un “Skonto Construction”) noslēgtā vienošanās paredz Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa nodošanu ekspluatācijā līdz 2023.gada nogalei. Ēkai pilnībā jābūt nodotai VNĪ nākamā gada janvārī, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Panāktā vienošanās rāda, ka esam orientēti uz rezultātu - lai teātris iespējami ātrāk atgrieztos mājās. Vienlaikus šī vienošanās kā papildu motivācijas instrumentu paredz ļoti apjomīgu soda naudu un noteiktus atskaites punktus, kas ļauj novērtēt, vai būvnieks ir izpildījis apņemšanos par tempa kāpināšanu. Neslēpšu, mēs ļoti nopietni izvērtējām arī līguma pārtraukšanu un citu būvnieku piesaisti darbiem, taču tad būtiski pagarinātos nodošanas termiņi un palielinātos izmaksas. VNĪ kā gādīgs valsts nekustamo īpašumu saimnieks to nevar atļauties, tādēļ neatlaidīga darba rezultātā panācām vienošanos ar esošo būvnieku par stingrākām prasībām. Mēs joprojām esam pārliecināti, ka atlikušos būvdarbus var paveikt savlaicīgi, ja tiek piesaistīti pietiekami daudz resursu,” uzsver Gavrilova.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Ūdeņraža attīstība Baltijā un Baltijas jūras reģionā pašlaik ir sākuma stadijā, taču iespējas ražot zaļo ūdeņradi no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) Latvijā ir plašas.

Līdz šim ūdeņradis Latvijā izmantots vien dažu salīdzinoši nelielu projektu ietvaros, taču novembrī par iespējamiem plāniem zaļo ūdeņradi ražot rūpnieciskos apmēros publiski paziņojusi Ventspils brīvosta un aprīlī – arī Liepājas speciālā ekonomiskā zona. Šobrīd, kad Eiropas mērķis ir izveidot enerģijas sistēmu, kuras pamatā ir atjaunojamā enerģija, Ziemeļvalstīs vērojama ļoti strauja attīstība gan AER sektorā kopumā, gan arī ūdeņraža jomā, teic Simo Seinevirta (Simo Säynevirta), H2 klastera priekšsēdētājs Somijā un ABB Zaļās elektrifikācijas ekosistēmas vadītājs. Kā pozitīvu piemēru viņš šajā gadījumā min Somiju, norādot, ka arī Baltijas valstīs iespējas ražot zaļo ūdeņradi pastāv un tās ir jāizmanto.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A korpusa otrās kārtas ēkas pagrabstāvā nepareizas būvdarbu secības dēļ atklāts pelējums, aģentūru LETA informēja slimnīcas pārstāve Gunda Jauntēva.

Šīs nedēļas laikā slimnīcas būvuzņēmēji turpina darbu pie jaunās ēkas pagrabstāva telpu tīrīšanas darbiem, tajā skaitā attīrot no bojātajiem būvizstrādājumiem. Jauntēva norādīja, ka pelējuma sporu klātbūtne ir ļoti nopietns apdraudējums nākotnes slimnīcai un tās pacientu drošībai, jo projekts paredz, ka pagrabstāva zonā tiek izvietoti jaunizveidotais operāciju bloks un Neatliekamās medicīnas centrs, kas nozīmē, ka pelējuma sporu klātbūtne nav pieļaujama nekādā gadījumā.

Pēc būvuzņēmēja pagrabstāva telpu tīrīšanas darbu pabeigšanas pagrabstāvā, PSKUS piesaistīs starp pusēm saskaņotus neatkarīgos ekspertus gan no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), gan Valsts zinātniskā institūta "BIOR" laboratorijas, kas veiks papildus pārbaudes, lai noteiktu, vai minētajā zonā darbus var droši turpināt un pelējums pilnībā likvidēts.

Jūrmalas dome ir paredzējusi paaugstināto 3% nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi ēkām, kurām pārsniegts maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums un kuras nav nodotas ekspluatācijā, piemērot no 2026.gada 1.janvāra, nevis 2024.gada 1.janvāra, kā tas bija plānots sākotnēji, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Pašvaldībā skaidro, ka šāds lēmums pieņemts, reaģējot uz iedzīvotāju iesniegumiem, vispārējo ekonomisko situāciju valstī, tostarp straujo EURIBOR likmju kāpumu, kā arī problēmām ar kadastrālās uzmērīšanas pasūtījumu savlaicīgu izpildi Valsts zemes dienestā.

Ar 2026.gada 1.janvāri ekspluatācijā laikus nenodotām ēkām tiks piemērota paaugstināta NĪN likme 3% apmērā.

Līdz ar to NĪN par ekspluatācijā nenodotām ēkām, kā arī nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība 2024.gadā Jūrmalā vēl nemainīsies.

Ņemot vērā samērā laikietilpīgo būvniecības dokumentācijas kārtošanas procesu, pašvaldība aicina iedzīvotājus izmantot šo pārejas periodu līdz 2026.gada 1.janvārim un neatlikt uz pēdējo brīdi ēku nodošanu ekspluatācijā.

Iestājoties aukstajam laikam gada sākumā, janvāra vidējais dienas patēriņš Latvijas elektroenerģijas sistēmā ir pieaudzis par 5% pret decembri, sasniedzot 21,58 GWH, liecina Nord Pool dati.

Vakar, 4.janvārī, Latvijas patēriņš pieauga līdz 24,17 GWH, sasniedzot sistēmas slodzes maksimumu pēdējā gada laikā. Latvijas energosistēma ir gatava šādām pīķa slodzēm, apliecina Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls". Aukstā laika veicināts elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumus šonedēļ sasniedzis šajā ziemā augstāko līmeni visās Baltijas un Skandināvijas valstīs, kopumā radot cenu pieaugumu.

Baltijas valstīs un Somijā elektroenerģijas cenas šobrīd ir augstākas, nekā citās Eiropas valstīs, jo paaugstinātā patēriņa segšanai tiek izmantotas dārgākas termoelektrostacijas. Vidējais dienas patēriņš janvāra sākumā Somijā pieaudzis par 23% pret decembri un sasniedza 331 GWH. Elektroenerģijas biržas Nord Pool dati liecina, ka tā ietekmē no 1.janvāra mainījusies Baltijas elektroenerģijas importa - eksporta struktūra. Ja ierasti elektroenerģijas plūsma ir no Ziemeļiem uz Dienvidiem - no Somijas uz Igauniju un tālāk uz Latviju un Lietuvu, tad patlaban tā ir pretēja - Somija importē elektroenerģiju no Baltijas.

Noslēgušies renovācijas darbi eklektisma stilā celtajā namīpašumā Pulkveža Brieža ielā, kurā tiks piedāvāti 85 ilgtermiņa un īstermiņa īrei labiekārtoti un pilnībā mēbelēti dzīvokļi. Ēka atrodas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā un tās renovācijā ieguldīti teju 5 miljoni eiro.

“Strādājot pie Pulkveža Brieža ielā esošā nama atjaunošanas, mums bija svarīgi, lai ēka saglabā savu stāstu un vēsturisko mantojumu. Esam patiesi gandarīti, ka šis projekts šobrīd ir otrais no trim “Indexo Real Estate Fund” portfelī esošajiem ilgtermiņa daudzdzīvokļu īres īpašumiem, kas ir nodots ekspluatācijā, un kurā tuvākajā laikā tiks uzsākta dzīvokļu ilgtermiņa izīrēšana,” norāda "Provendi Asset Management" ("Indexo Real Estate Fund" fondu pārvaldnieks) valdes priekšsēdētājs Kristaps Bērziņš.

Ēkas kompleksu veido vēsturiskā ēka un jaunbūve ar kopējo platību 4582.5 m2, no tās iznomājamā platība ir 3518.9 m2. Nama renovācijas procesā tika saglabāta ēkas vēsturiskā fasāde, kas papildināta ar gaismas objektiem, lai izceltu ēkas greznumu.

Viļņā katru gadu tiek uzbūvēti un pārdoti aptuveni 5000 dzīvokļu, savukārt Rīgā šis skaitlis nesasniedz pat 2000. Jau šobrīd, iebraucot Lietuvas galvaspilsētā, mēs varam justies kā mazajā Baltijas Manhetenā, jo viņi ir atvērti ārvalstu investīcijām. Tikmēr mēs mēģinām pārdalīt Eiropas fondu naudu un vienkārši nelaižam lielos investorus mūsu valstī, tādēļ arī ekonomika kopumā neattīstās.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums situāciju Latvijas nekustamo īpašuma tirgū vērtē nekustamo īpašumu attīstītāja un celtniecības pakalpojumu sniedzēja YIT LATVIJA valdes loceklis Andris Božē.

Viņš atzīmē, ka par Latvijas nekustamo īpašumu tirgus atpalicību liecina arī kopējais kredītu portfelis - ja līdz 2008. gadam situācija visās Baltijas valstīs bija diezgan līdzīga un nekustamo īpašumu iegādei bankas kredītos katrā valstī bija izsniegušas apmēram 10-11 miljardus eiro, tad šobrīd aina ir pavisam citāda. Lietuva un Igaunija ir spējusi atgriezties pirmskrīzes līmenī un to jau pārsniegt, savukārt Latvijas kopējais kredītu portfelis joprojām ir vien ap pieciem miljardiem eiro.

Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa pārbūve un rekonstrukcija tuvojas noslēguma fāzei: ir atlikušas vien pēdējās pārbaudes, nodošana ekspluatācijā, paralēli tam - defektu novēršana, tad jau JRT varēs sākt domāt par pārcelšanos uz atjaunotajām telpām, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“JRT ēku kompleksa rekonstrukcija un pārbūve ir bijis viens no sarežģītākajiem projektiem, ar kuriem mums ir nācis strādāt. Patiesi priecājos, ka izdevās pārvarēt lielos izaicinājumus, ar kuriem nācās saskarties visu būvniecības laiku. Šobrīd varam būt diezgan droši, ka JRT ēku komplekss tiks nodots ekspluatācijā vēl šogad, un jau varam sākt domāt par tālākajiem soļiem. Tostarp, teātra darbinieku tehniskajām apmācībām, pārcelšanās organizēšanu,” skaidro Gavrilova.

“JRT atgriešanās Lāčplēša ielā ir ilgi gaidīts notikums visā kultūras nozarē. Priecājos par to, ka ēkas atjaunotājiem ir izdevies saglabāt būtiskus celtnes oriģinālos elementus, cienot tās vēsturisko nozīmi. Esam optimistiski noskaņoti par to, ka JRT nākamo sezonu varēs uzsākt pienācīgi atjaunotā celtnē,” uzsver kultūras ministre Agnese Logina.

RIX Rīgas lidosta 2023. gadu noslēgusi ar 1,6 miljonu eiro peļņu, kas ir par 1,3 miljoniem jeb 4,6 reizes vairāk nekā gadu iepriekš.

Par ceturto daļu 2023. gadā pieaudzis uzņēmuma neto apgrozījums, sasniedzot 72,5 miljonus eiro, liecina RIX Rīgas lidostas nerevidētais saīsinātais starpperiodu pārskats par 2023. gadu.

Rīgas lidostas neto apgrozījumu pērn veidoja ieņēmumi no sniegtajiem aviācijas pakalpojumiem 36,7 miljonu eiro apjomā (pieaugums par 18 %), savukārt neaviācijas ieņēmumi veidoja 21,2 miljonus eiro jeb par 38 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Pieaugot darbaspēka, energoresursu un infrastruktūras uzturēšanas izmaksām, par piekto daļu pieaugušas arī uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas, kas kopā 2023. gadā bija 76 miljoni eiro.

Elektrovairumtirdzniecības uzņēmums “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA patreiz īsteno 15 saules parku projektus klientiem 60 miljonu eiro apmērā.

Kā norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs, zaļā enerģija patreiz ir kļuvusi par pieprasītāko investīciju objektu, un var prognozēt, ka investoru uzmanība turpinās koncentrēties šajā virzienā.

Starp lielākajiem “Baltijas Elektro Sabiedrība” īstenotajiem saules parku projektiem var minēt SIA “Agrofirma Tērvete” 3 MW saules parku, kuru šobrīd jau nodod ekspluatācijā. Saražoto elektroenerģiju uzņēmums izmantos pašpatēriņam, bet pārpalikumu pārdos kopējā tirgū. Investīcijas – aptuveni 2 miljoni eiro.

Kā lielāko projektu, kura īstenošanas mērķis ir darbības attīstīšana atjaunojamo energoresursu nišā un saražotās elektroenerģijas tirdzniecība, var minēt saules parku izveidi ar kopējo jaudu 30,3 MW, kurā 21 miljonu eiro ir investējusi Rietumu Banka. Šobrīd tas tiek nodots ekspluatācijā. Viens no objektiem šī apjomīgā projekta ietvaros ir saules elektrostacija “Aleksandriņi”, kas atrodas Salaspilī ar kopējo jaudu 11MW.

Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas pārbūve un rekonstrukcija ir noslēgusies: komplekss 2023.gada 22.decembrī ir nodots ekspluatācijā.

Janvārī turpināsies defektu novēršana, telpu iekārtošana, un jau pavisam drīz teātris varēs pakāpeniski sākt iekārtoties savā vēsturiskajā mājvietā, Lāčplēša ielā 25. Ēkas atslēgas lietotājam paredzēts nodot līdz martam, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Šī ir lieliska Ziemassvētku dāvana visiem teātra cienītājiem: izaicinošais ceļš līdz atjaunotām, mūsdienīgi aprīkotām telpām faktiski ir noslēdzies. Esam priecīgi par to, ka ir izdevies ievērot termiņus, par kuriem martā vienojāmies ar pilnsabiedrību “SBSC”. Tagad ir atlicis vien pabeigt telpu iekārtošanu, iebūvēt vēl pēdējās mēbeles un novērst defektus. Un tad teātra kolektīvs varēs atgriezties savās mājās,” stāsta Griškevičs.

AS "APF Holdings" grupas uzņēmums SIA "Alūksnes putnu ferma", investējot vairāk nekā 240 000 eiro, ir sākusi saules enerģijas parka uzstādīšanu, informē uzņēmumā.

Parkā patlaban notiek instalācijas darbi. Pēc tā nodošanas ekspluatācijā saules parka jauda būs 250 kilovatstundu (kWh), ko nodrošinās 384 saules paneļi. Paredzēts, ka saules enerģijas parks tiks nodots ekspluatācijā līdz šā gada nogalei.

Saules enerģijas parks vasaras mēnešos nodrošinās visu esošo "Alūksnes putnu fermas" vistu novietņu elektrības patēriņu, kā arī nosegs 25% no kopējā uzņēmuma enerģijas patēriņa. Projektu ievieš enerģētikas uzņēmums SIA "Ignitis Latvija".

"APF Holdings" valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs norāda, ka kompānija tiek veidota par pilnībā aprites ekonomikas principos balstītu uzņēmumu, proti, tādu, kas pats rada enerģiju, pārstrādā ražošanas procesa atkritumus un gādā par dzīvnieku labturību.

Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukciju ir iespējams pabeigt līdz 2023.gada beigām, nepiesaistot papildu finansējumu, informē teātra ēku rekonstruējošās pilnsabiedrības "SBSC" pārstāvji.

Nepieciešams tikai mazināt birokrātiskos šķēršļus un paātrināt savstarpējo norēķinu procesu, ceturtdien, klātienē apmeklējot un izvērtējot teātra ēkas būvniecības gaitu, secināja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), arhitekte un JRT rekonstrukcijas projekta autore Zaiga Gaile, JRT aktieru kolektīvs un būvnieku pārstāvji.

Patlaban ir sākts JRT rekonstrukcijas darbu noslēdzošais posms un teātris pamazām iegūst tās aprises, kādas tam būs pēc visu rekonstrukcijas darbu pabeigšanas. Tostarp jau ir sākta arī skatuves aprīkojuma piegāde.

"SBSC" pārstāvji skaidro, ka JRT rekonstrukcijas gaitu sākotnēji smagi ietekmēja gan Covid-19 pandēmija, gan Krievijas sāktais karš Ukrainā, kas būtiski sadārdzināja energoresursus, un tāpēc ievērojami kāpa arī būvmateriālu ražošanas izmaksas. Mainījās arī būvmateriālu iegādes un pasūtīšanas process. Daudzviet bija nepieciešama priekšapmaksa, lai spētu laicīgi rezervēt rekonstrukcijai nepieciešamos būvmateriālus un saņemt tos ar iespējami mazāku aizkavēšanos.

Ekspluatācijā nodota jaunā un modernā biznesa centra “GUSTAVS” pirmā ēka Gustava Zemgala gatvē, kuras kopējā platība ir apmēram 20 700 kvadrātmetri. Ēkas enkurnomnieks ir “SEB Global Services”, kas nomās aptuveni 11 000 kvadrātmetrus.

Nomnieku sarakstu papildinājuši arī pārtikas mazumtirdzniecības tīkls “Rimi Latvia” ar “Rimi Mini” veikalu, un Latvijā pirmais pusdienu restorāns “iLunch”.

Biznesa centra Gustavs pirmo ēku plāno atklāt pavasarī  

Teikas apkaimē topošā biznesa centra Gustavs pirmā ēka, kas būs sešus stāvus...

Ekspluatācijā nodotā ēka ir sešus stāvus augsta ar divu līmeņu pazemes autostāvvietu, ātriju ar koka jumta logu konstrukciju, konferenču zālēm, restorānu zonu, elektrisko automašīnu uzlādes iespējām, dušas telpām, ģērbtuvēm, kā arī speciālām telpām darbinieku labbūtībai. Ēka būvēta atbilstoši augstākajām "BREEAM New Construction Excellent Fully fitted" sertifikāta prasībām ilgtspējas jomā un būvniecībā izmantoti ilgmūžīgi risinājumi. Uz ēkas jumta izvietoti saules paneļi.

“Projekts paredz trīs ēkas, tāpēc pirmās ēkas nodošana ekspluatācijā ir ļoti nozīmīgs brīdis mums kā nekustamā īpašuma attīstītājam, jo “GUSTAVS Biznesa centrs” ir mūsu debijas projekts Latvijā. Kopš būvniecības uzsākšanas 2021. gada augustā, esam iekļāvušies noteiktajos termiņos – tas ir noticis, pateicoties lieliskai sadarbībai ar mūsu partneriem. Esam arī priecīgi, ka pirmās ēkas nomnieku loku papildinājuši tādi uzņēmumi kā “Rimi Latvia” un “iLunch”, kas gan darbiniekiem, gan apkaimes iedzīvotājiem piedāvās iespēju gan iepirkties, gan ieturēt gardas maltītes. Mūsu mērķis – piedāvāt modernas un energoefektīvas telpas – paliek nemainīgs un turpinām darbu arī pie nākamo ēku būvniecības uzsākšanas tuvā nākotnē,” komentē Kaspars Beitiņš, "GALIO Development" valdes loceklis Latvijā.

"Esam gandarīti, ka Rīgā, Latvijā, atklājam pirmo iLunch restorānu, kas ir ikdienas pusdienu restorāns. “iLunch” ir jauns, ļoti strauji augošs inovatīvs restorānu biznesa koncepts, uzņēmums ar vairāk nekā 20 vietām Lietuvā un aktīvi paplašināmies arī Latvijā, Rīgā. Mēs piedāvāsim Rīgas iedzīvotājiem darbadienu pusdienas, kuras viņi varēs baudīt katru dienu no pirmdienas līdz piektdienai trīs veidos: pusdienojot restorāna telpās, paņemot pusdienas līdzi un pasūtot, izmantojot populārākās piegādes platformas Rīgā uz birojiem vai mājām, kas ir mūsu pirmās “iLunch” atrašanās vietas diapazonā," saka Donatas Vaitasius, “iLunch” izpilddirektors.

Kā iepriekš ziņots, ēkas būvniecība tika uzsākta 2021. gada augustā, kad par būvniecības partneri tika izvēlēta būvkompānija “Merks”. "GUSTAVS" biznesa centra arhitekti un projekta autori ir SIA "Vilnis Mičulis". Būvuzraudzību nodrošināja SIA "Būvuzraugi LV".

Nekustamā īpašuma attīstītāja “GALIO GROUP” biroja ēku portfolio ietilpst tādi veiksmīgi realizēti projekti kā, piemēram, “S7”, “Freedom 36” un “Wave”. Savukārt komerctelpu projekts “Kintu 11” Viļņā un tirdzniecības centrs “Stock-O” Klaipēdā jau ir nodoti ekspluatācijā.

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” janvārī nodevis ekspluatācijā pirmo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju jauno mājokļu projektā “Pīlādžu mājas” Ziepniekkalnā, Tumes ielā. Investējot aptuveni 6,4 miljonus eiro, sešu stāvu ēkā izbūvēti 72 energoefektīvi un funkcionāli divu līdz četru istabu dzīvokļi.

Kopumā projektu veidos trīs daudzstāvu dzīvojamās ēkas ar 190 dzīvokļiem, un tā būvniecību plānots realizēt līdz 2025. gada beigām. Līdz ar ēkas pabeigšanu par attīstītāja līdzekļiem izbūvēta un nodota ekspluatācijā arī dabā iepriekš neesošā Reimermuižas iela, kuras izveidē un teritorijai blakus esošās Tumes ielas rekonstrukcijā investēts 1,1 miljons eiro. Līdz ar ielu izbūvi rekonstruēti vai no jauna ierīkoti arī būtiskākie pilsētas inženiertīkli.

Ekspluatācijā nodotajā ēkā jau pārdoti vai rezervēti aptuveni 50% dzīvokļu. Atlikušie dzīvokļi pieejami iegādei, sākot no 87 000 eiro.

"Bonava Latvija" 2022.gadā strādāja ar 35,349 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,1% mazāk nekā 2021.gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 7,5% un bija 4,998 miljoni eiro.

SIXT franšīzes turētājs Baltijas valstīs (SIA Transporent) iegādājas Veho Group piederošo Veho Rent Oy Ab. Veho Rent šobrīd darbojas kā neatkarīgs SIXT franšīzes ņēmējs Somijā, savukārt SIA Transporent darbojas kā neatkarīgs SIXT franšīzes ņēmējs visās Baltijas valstīs.

Līdz ar šo darījumu tiek nodrošināta SIXT zīmola nomas piedāvājumu nepārtrauktība, tostarp turpmāka attīstība Somijā sadarbībā ar SIA Transporent.

“Esam priecīgi paziņot par veiksmīgu Veho Rent Oy Ab iegādi, kas atspoguļo mūsu apņemšanos stratēģiski attīstīties Somijā. SIA Transporent, kopš 2010. gada darbojoties kā neatkarīgs SIXT franšīzes partneris, spējis konsolidēto apgrozījumu palielināt līdz 63 miljoniem eiro, bet autoparks pieaudzis līdz vairāk nekā 7000 transportlīdzekļu. Mēs esam pārliecināti, ka saglabāsim stabilu SIXT zīmola klātbūtnes izaugsmi Somijas tirgū, izmantojot abu organizāciju stiprās puses, lai veicinātu inovācijas un uzlabotu vispārējo klientu pieredzi,” norāda SIA Transporent valdes priekšsēdētājs Arnis Jaudzems.

Augustā Latvijā saražotas un tīklā nodotas 237 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 61% vairāk nekā jūlijā.

Saules un vēja ģenerācija veidoja 14% no kopējā tīklā nodotā elektroenerģijas apjoma, tam pieaugot par 77% pret 2022. gada augustu, savukārt saules ģenerācijas tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms gada laikā ir gandrīz trīskāršojies, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Augustā būtiski - par 637% jeb līdz 89 GWh pieaudzis gāzes elektrostaciju tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms, tādējādi līdzsvarojot elektroenerģijas cenu Baltijā laikā, kad Somijā bija vērojams izteikts jaudu deficīts. Savukārt hidroelektrostacijas tīklā nodeva 78 GWh elektroenerģijas, kas ir par 35% vairāk nekā jūlijā, vēja elektrostacijās vērojams tīklā nodotā enerģijas kritums par 36% līdz 15 GWh, saules elektrostacijās - samazinājums par 13% līdz 18 GWh, savukārt biomasas stacijas tīklā nodeva 21 GWh elektroenerģijas, kas ir par 20% vairāk nekā jūlijā.

Biznesa veiksmes pamatā ir prasme pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem un spēja ieviest dažādas inovācijas, kas var nodrošināt konkurētspēju un panākumus arī ilgtermiņā, teic Ulla Zakowski, Danone vadītāja Somijā un Baltijas valstīs.

Galvenais faktors, lai veicinātu cilvēku uzticēšanos uzņēmumam un mudinātu klientus veikt atkārtotus pirkumus, ir kvalitāte, domā U.Zakowski. Lai attīstītos, ir nepieciešams sekot līdzi tirgus vajadzībām, konkurencei un zināt savas mērķauditorijas vajadzības.

Patērētāji bieži vien meklē jaunas tendences un iekļauj savā ikdienā daudzveidīgus produktus, tāpēc plašs produktu klāsts un nepārtrauktas inovācijas var palīdzēt piesaistīt jaunus klientus, kā arī saglabāt esošos, spriež Danone vadītāja Somijā un Baltijas valstīs.

Gūst starptautisku pieredzi

Bērnībā iedvesmojos no gudru un spēcīgu sieviešu tēliem seriālā Alija Makbīla (Ally McBeal), tādēļ gribēju kļūt par juristi, atminas U.Zakowsi. “Vēlmi apgūt šo profesiju veicināja arī mana vidusskolas apmaiņas programma Amerikas Savienotajās valstīs (ASV), tādēļ es nolēmu pieteikties tiesību studijām Somijā un sagatavošanas kursiem, lai veiksmīgi nokārotu iestāšanās eksāmenu. Laika gaitā gan sapratu, ka reālajā dzīve Eiropas un Somijas tiesību sistēma krasi atšķiras no idealizētās Amerikas tiesību sistēmas televīzijas seriālā. Gūtā atziņa mudināja mani pārskatīt savus mērķus. Apdomājot savas stiprās puses, atklāju, ka es patiesi izbaudu darbu ar cilvēkiem un tādu darba ikdienu, kurā ir būtiska sadarbība, saskarsme ar cilvēkiem un darbs komandā,” stāsta U.Zakowski, kura, pēc vidusskolas absolvēšanas, iestājās Belvjū Universitātē (Bellevue University) ASV un vēlāk ieguva bakalaura grādu komunikācijā un biznesā.

"PHH Group", kas Latvijā pārvalda tirdzniecības centru internetā "220.lv", Lietuvā "Pigu.lt", savukārt Igaunijā "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee", no maija paplašinās savu darbību un atvērs tīkla "Marketplace" platformu Somijā, informē kompānijā.

Somijā "Marketplace" būs pazīstams ar zīmolu "HobbyHall.fi"."PHH Group" un "220.lv" izpilddirektors Florins Filote norāda, ka lēmums saskan ar kompānijas stratēģisko mērķi investēt "Marketplace" attīstībā.

Pēc viņa teiktā, pārdevējiem ērtības nodrošinās tas, ka, neskatoties uz "Marketplace" dažādajiem nosaukumiem katrā no valstīm, tirgotājiem būs nepieciešams tikai viens konts tirdzniecībai visos četros tirgos ar vairāk nekā 11 miljoniem iedzīvotāju. Filote paredz, ka līdz 2027.gadam Somijas tirgū būs aptuveni četri miljoni tiešsaistes pircēju.

"220.lv Marketplace" pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols min, ka viens no uzņēmuma galvenajiem mērķiem ir nodrošināt stabilu "Marketplace" darbību jau no pirmajām minūtēm pēc tā darbības sākšanas Somijā, vienlaikus nodrošinot platformas attīstību. Pārdevēji jaunajam tirgum tiks pievienoti pakāpeniski.

East Capital Real Estate fonds IV un ICA Gruppen ietilpstošais Rimi Baltic ir noslēguši līgumu, ar kuru East Capital Real Estate iegādājas Rimi Baltic loģistikas un biroju centru A. Deglava ielā 161, Rīgā.

Šis pirkums ir 2023. gada lielākais nekustamo īpašumu darījums Latvijā un lielākais loģistikas ēkas iegādes darījums Baltijā. Pirkuma cena ir 83 miljoni eiro.

Rimi Baltic loģistikas centrs ir 94 000 kvadrātmetru liela moderna celtne ar tai piegulošo teritoriju aptuveni 17 hektāru platībā. Tā apkārtnē esošā infrastruktūra nodrošina labu sasniedzamību gan ar sabiedrisko, gan privāto un kravas transportu. Loģistikas centram ir plašas autostāvvietas, kā arī lielisks satiksmes savienojums ar Rīgas apvedceļu. Loģistikas centra līdzšinējais īpašnieks bija ICA Gruppen ietilpstošais mazumtirdzniecības uzņēmums RIMI, kas ir viens no lielākajiem mazumtirgotājiem Baltijas reģionā. Tas vienlaikus ir gan galvenais RIMI reģionālais birojs, gan arī produkcijas izplatīšanas centrs, no kura tiek koordinētas visas galvenās aktivitātes Baltijas reģionā. RIMI arī turpmāk paliks vienīgais centra nomnieks un jau ir parakstījis nomas līgumu uz 15 gadiem ar East Capital Real Estate.

Ventspils Piedzīvojumu parkā nodota ekspluatācijā Eiropas mēroga vissezonas rodeļu trase, informē Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestāde “Ventspils Komunālā pārvalde”.

Vissezonas rodeļu trase būs atvērta visu gadu jebkuros laika apstākļos. Lietus laikā kamanas būs aprīkotas ar aizsegiem, pasargājot pasažieri no nokrišņiem. Trases kopējais garums ir 800 metri, no kuriem trases nobrauciens ir 580 metri un pacēlāja garums 220 metri. Rodeļu trase ir izbūvēta ne tikai kalna zemes reljefa līmenī, bet trases augstākais punkts atrodas nobrauciena sākumā ap 25 metru no zemes ar vairākiem 360 grādu pagriezieniem nobrauciena laikā, un kamanu maksimālais ātrums spēs sasniegt līdz 40 km/h.

Trasē būs pieejamas kamanas, kuras aprīkotas ar manuālo un elektronisko bremzēšanas sistēmu, kas nodrošinās pašbremzēšanu gadījumā, ja priekšā braucošais apmeklētājs brauks lēnāk vai arī tiks pārsniegts drošs braukšanas ātrums. Šajās kamanās varēs braukt viens vai divi apmeklētāji vienlaicīgi.