Pakalpojumi

Veselības centra 4 Baltijas Vēnu klīnikas attīstībā šogad investēs līdz 100 000 eiro

LETA, 22.02.2017

Jaunākais izdevums

SIA Veselības centrs 4 Baltijas Vēnu klīnikas attīstībā šogad plānots investēt līdz 100 000 eiro, informē klīnikas vadītāja Zane Rēvalde.

Baltijas Vēnu klīnika šogad plāno ieviest jaunu kvalitātes vadības sistēmu, kas nozīmē, ka klīnikas vadībai būs jāveic nepieciešamie uzlabojumi un izmaiņas, kam jābūt pabeigtām līdz šā gada oktobrim, kad tiks veikts kvalitātes vadības sistēmas audits, kurā noskaidros, vai Baltijas Vēnu klīnikas kvalitātes vadības sistēma būs atbilstīga standartam ISO 9001:2015.

Rēvalde norādīja, ka Baltijas Vēnu klīnika šogad paredzējusi piedalīties arī vairākās nozares izstādēs ārvalstīs, kā arī aktīvāk komunicēt ar ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem, lai informētu par vēnu problēmu risinājumiem un ārstēšanu Latvijā.

Tāpat šogad par 20% plānots palielināt ārvalstu pacientu skaitu. Pērn klīnikā veiktas vairāk nekā 2500 vēnu operācijas. No visiem pacientiem, kam veiktas operācijas, ārvalstu pacientu īpatsvars pērn bija apmēram 7%, atzīmēja Rēvalde. Klīnika apkalpojusi pacientus no Latvijas, NVS valstīm, Vācijas, ASV, kā arī Skandināvijas valstīm.

Patlaban Baltijas Vēnu klīnikai ir piešķirts starptautiskais kvalitātes vadības sistēmas sertifikāts saskaņā ar standartu ISO 9001:2008.

Veselības centra 4 apgrozījums 2015.gadā bija 17,738 miljoni eiro, kas ir par 8,3% vairāk nekā 2014.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 21,1% un bija 1,257 miljoni eiro.

Veselības centrs 4 dibināts 1994.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 14 220 eiro. Veselības centra 4 kapitāldaļas pieder Mārim Rēvaldam - 55%, Ģirtam Rēvaldam - 25%, Elgai Rēvaldei - 15%, Vijai Žīgurei - 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Garmin Venu" patiks tiem sportiska dzīvesveida cienītājiem, kuri sagaida ne vien plašas sporta pulksteņa iespējas, bet arī kvalitatīvu skārienekrānu.

Kopš iesaistīšanās ar viedtelefonu savienojamu valkājamo tehnoloģiju ražošanā aizgājušās desmitgades sākumā "Garmin" uzaudzējis prāvu piekritēju pulku, kas augstu novērtē amerikāņu ražotāja piedāvātās daudzveidīgās sporta aktivitāšu mērīšanas iespējas. Tomēr visu šo laiku kompānija pati sev «šāvusi kājā», viedajiem pulksteņiem izvēloties taupīgus, taču modernos lietotājus pavisam neuzrunājošus zemas izšķirtspējas displejus. Pērnā gada nogalē "Garmin" šo kļūmi laboja, prezentējot savu pirmo izstrādājumu ar laika garam atbilstošu AMOLED ekrānu.

Dizains

✪✪✪✪✪✪✪

(Raksta autora vērtējums: 7 punkti no 10)

Atšķirībā no "Garmin" dārgajiem modeļiem, "Venu" vizuāli ir pavisam vienkāršs un viegls. Šeit nav ne titāna, ne safīra. Korpuss veidots no plastmasas, kas mārketinga vajadzībām nosaukta par «šķiedru stiprinātu polimēru» un tikai ap pašu 1,2 collu AMOLED displeju ir dažus milimetrus plats nerūsējoša tērauda gredzens, kurā nez kādēļ iegrebtas sīkas gropes. Var jau būt, ka vizuāli tas piešķir pulkstenim savdabīgu šarmu, taču praktisku labumu nedod. Gredzenu nevar pagriezt, tādēļ šādai saķeres virsmai jēgas nav. Vēl vairāk – gropēs viegli ieķeras netīrumi un tos ir grūti izkasīt no dziļajām rievām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpePubliskajam un privātajam sektoram jāapvieno spēkiAdekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

VIDEO: Kur ņemt naudu veselības aprūpei? 

15. maijā portālā Db.lv bija vērojama tiešraides diskusija "Kur ņemt naudu veselības...

Latvija — Baltijā pēdējā

Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka finansējuma apmērs veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums. To, cik daudz naudas valsts tērē veselības aprūpei, pasaulē vērtē pēc trijiem parametriem — procentos no IKP, procentos no kopējiem valsts budžeta izdevumiem un cik vidēji vienam iedzīvotājam. „Veselības aprūpei piešķiramais minimālais procentuālais apjoms no IKP, ko iesaka eksperti, ir 5%, valstis ar attīstību veselības aprūpei tērē apmēram 8% no IKP, pēc valsts budžeta izdevumiem minimālais apjoms ES ir 12%, vidēji Eiropā tie ir 15%, bet Latvijā nesasniedz pat 11%,” skaidroja I. Aizsilniece. Viņa atgādināja, ka pēc OECD datiem 2023. gadā veselības aprūpei Igaunijā tērēs 2600 eiro (pērn ap 2400 eiro), Lietuvā — 2100 eiro (pērn ap 1400 eiro), bet Latvijā teju uz pusi mazāk. Arī IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā — 40 500 eiro - ir mazāks nekā kaimiņvalstīs — Lietuvā – 49 000 eiro un Igaunijā — teju 48 000 eiro. „Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma pasaulē tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, lai neļautu cilvēkiem saslimt, ilgstoši slimot, iegūt hroniskas kaites un nebūt darbspējīgiem, jo darbspējīgs cilvēks ir pienesums ekonomikai,” uzsvēra I. Aizsilniece.

Viņa norāda, ka nepietiekamais veselības aprūpes finansējums rada ietekmi uz savlaicīgu šīs sfēras pakalpojumu pieejamību. Latvijā apmēram 11% iedzīvotāju ir ar invaliditāti. „Latvija slimnīcu tēriņos pietuvojas Igaunijai un Lietuvai, kaut gan pakalpojumu tarifs, ko maksā slimnīcām Latvijā, ir zemāks nekā par to pašu pakalpojumu slimnīcām kaimiņvalstīs,” uzsver I. Aizsilniece. Viņa šo situāciju skaidro ar to, ka cilvēki Latvijā nevar savlaicīgi saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, bet to saņem, jau esot kritiskā stāvoklī, bet smagi slimu pacientu ir daudz grūtāk un dārgāk ārstēt. „Neieguldot veselības aprūpē tik, cik būtu nepieciešams sākotnēji, vēlāk jau nākas tērēt ļoti lielas summas ārstēšanai un invaliditātes apmaksai,” tā I. Aizsilniece. Viņa atgādina, ka Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir reformēta četras reizes atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur tas izdarīts tikai vienu reizi.

Pieaug pašatnācēju skaits

Valsts SIA Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina: slimnīca izjūt to, ka veselības aprūpe nav pieejama ārpus slimnīcas, ar lielo un pieaugušo tā dēvēto pašatnācēju — smagi slimo pacientu skaitu. Latvijā cilvēki jau tieši samaksā apmēram 40% no visiem veselības aprūpes tēriņiem, kas tāpat ir ļoti daudz salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. „Veselības aprūpes sistēmai ir jābūt gatavības režīmā, to nevar uzturēt tikai tad, kad tā būs nepieciešama, tā jāuztur ik dienu, lai tā gaidītu ikvienu pacientu un būtu pieejama tad, kad ir nepieciešama,” norādīja R. Muciņš. Viņš norāda, ka šādas sistēmas uzturēšana bez valsts finansējuma nav iespējama.

„Slimnīcai trūkst speciālistu. Latvijā ir ļoti labi attīstīts arī privātais veselības sektors, kur ir liela tiešmaksājumu ietekme, bet esam vienotā tirgū, un daudzi pakalpojumi publiskā finansējuma trūkuma dēļ tiek sniegti privātajā sektorā. Ja būtu vairāk publisko līdzekļu, tad arī publiskais un privātais sektors varētu sniegt vairāk pakalpojumu. Vislielākā problēma ir publiskajā sektorā, kur iemesls ir naudas trūkums, kas tālākā ķēdē izraisa visas pārējās problēmas,” skaidroja R.Muciņš.

I.Aizsilniece kā piemēru rāda situāciju, kad valsts kādai no lielajām slimnīcām piešķir naudu 100 magnētiskās rezonanses izmeklējumu veikšanai mēnesī, bet reāli nepieciešami ir 150 izmeklējumi, un, kaut arī pat šim nolūkam ir atbilstoši speciālisti, kuri to varētu paveikt, taču naudas tam nav. „Veselības aprūpes pakalpojumu rindās ilgais gaidīšanas laiks pacientiem rodas tāpēc, ka nav atbilstoša finansējuma,” tā I. Aizsilniece.Ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska, piekrītot I. Aizsilnieces un R. Muciņa sacītajam par katastrofālo situāciju veselības aprūpes finansēšanā, norādīja uz teju 50 milj. eiro lielu iztrūkumu kompensējamo medikamentu iegādei. „Ja pacienti, kuri nespēs par tiem maksāt, nevarēs saņemt valsts pilnībā vai daļēji apmaksātos medikamentus, tad tas būs ceļš uz bezdibeni,” prognozēja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par valsts laboratorijas pakalpojumu pieejamību, kur gada beigās paredzams deficīts 30 miljonu eiro apmērā, jo šā gada pirmajos trijos mēnešos tas jau bija apmēram 7 miljoni.

L. Kozlovska atgādina, ka Latvijā jau esam pārdzīvojuši vairākus veselības aprūpes finansēšanas modeļus — gan punktu, gan algu, gan kapitācijas (ar variācijām). Primārajā veselības aprūpē Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Banka par valstīm un pacientiem visizdevīgāko, vispieejamāko atzīst tā dēvēto jauktās kapitācijas modeli, kas ietver sevī valsts medicīnas sistēmu. „Nekas labāks nav izdomāts kā noteiktais procents veselības aprūpei no kopējā valsts budžeta, un tie ir vismaz 12%, lai varētu dzīvot gan pacienti, gan arī ārstniecības iestādes iepriekšējā gada līmenī,” uzsvēra L. Kozlovska. Viņa savu sacīto pamato ar RSU doktorantes pētījumu par Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņas lietderību, tā novērtējumu.

K. Ketners atgādina, ka 2002.- 2003. gadā diskutēja par apdrošināšanas sistēmu, pēc tam veidoja Nacionālo veselības dienestu, tam sekoja kārtējie apdrošināšanas sistēmas ieviešanas mēģinājumi, balstoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vēlāk arī uz valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu daļu. Būtiskākais jautājums - vai šīs pārmaiņas ģenerē papildu naudu. Ja ne, tad jāraugās uz nodokļu pārskatīšanu, piemēram, K. Ketners 2016. gadā piedāvāja šim mērķim novirzīt divus procentpunktus no PVN, savukārt toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs - sākotnēji vienu, vēlāk trīs un vairāk procentpunktu no valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām.

Pacientam vajag pakalpojumu

I.Aizsilniece norāda, ka pacientam nav svarīgas konkrētā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja īpašumtiesības — vai tas pieder valstij, pašvaldībai, privātuzņēmējiem vai baznīcai, bet būtiski ir maksimāli ātri saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. „Valsts par veselības pakalpojuma sniegšanu var maksāt gan valsts, gan pašvaldību, gan baznīcas, gan privātuzņēmēju medicīnas iestādēm, piemēram, Vācijā ir daudzas veselības aprūpes iestādes, kuru īpašniece ir baznīca,” tā I. Aizsilniece.

Viņa pirms daudziem gadiem iestājusies pret ideju par lielo valsts slimnīcu privatizāciju, jo tās ir ne tikai sabiedrībai svarīgas, bet arī valstij stratēģiski nozīmīgas. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsver, ka nevajadzētu šķirot pēc tādas pazīmes kā uzņēmējdarbības forma vai īpašumtiesības. Tā to dara gudras valstis tepat Eiropas Savienībā. Tās slēdz līgumus ar tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem ir izdevīgi to darīt un kuri var sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi, ļoti vēlams, lai viņi iztiktu bez papildu subsīdijām — ar to apmaksas sistēmu, kas eksistē. Latvijā diemžēl ir gan ļoti labi, gan arī slikti apmaksāti (tarifi) veselības aprūpes pakalpojumiem.

„Tās privātās veselības aprūpes iestādes, kuras Latvijā sniedz pakalpojumus, iztiek no tā, ko valsts samaksā, kaut arī nereti privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus kritizē, ka tie izlasot rozīnes — savācot tos labākos, kaut arī darbojas tur, kur valsts viņiem ir ļāvusi darboties, izmantojot iepirkumu politiku,” uzsvēra M. Rēvalds. Viņš skaidro, ka privātie nesaņem ne valsts, ne kādas pašvaldību subsīdijas un arī netiek pie ES struktūrfondu līdzfinansējuma (izņemot ģimenes ārstus). „Ir jāmeklē risinājumi sistēmas iekšienē un jādara tā, lai valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēma balstītos uz to, kas skaitās tās pamats — tā ir primārā veselības aprūpe, lai tā maksimāli daudz un maksimāli kvalitatīvi sāktu pildīt tieši šo funkciju. Tas varētu samazināt spiedienu uz pārējām sistēmas sastāvdaļām, kuras ir dārgas.

Tādējādi pārskatāmā termiņā tās pārstātu spiest uz visdārgāko sadaļu, kas ir slimnīcu darbība, kur nonāk ielaistie pacienti pārāk lielā skaitā un pārslogo šo sadaļu,” piedāvāja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka nav iespējams mainīt iedzīvotāju vecuma struktūru, jo vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju ir pensijas vecumā. Lai cilvēki mazāk slimotu, lielāks finansējums jānovirza ģimenes ārstiem komplektā ar viņu kvalitatīvākiem pakalpojumiem un lielāku veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, jo īpaši, ja Latvijā veselīgais dzīves ilgums ir par 20 gadiem īsāks nekā Zviedrijā. „Tā kā privātās veselības aprūpes izdevumi Latvijā tuvojas 40% un darba devēji darbinieku veselības apdrošināšanas prēmijās ik gadu samaksā vairāk nekā 100 milj. eiro, pie tam šī summa ik gadu turpina pieaugt, tad Latvijas valdība varētu atvieglot dzīvi darba devējiem, mainot novecojušos kritērijus, kas limitē naudas daudzumu, cik drīkst iztērēt uz vienu strādājošo gadā, lai to neapliktu ar nodokļiem un samazinātu spiedienu uz valsts apmaksātu veselības aprūpes sistēmu,” ierosināja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka valsts attiecīgās veselības apdrošināšanas summas griestus, kurus neapliek ar nodokli, noteica pirms daudziem gadiem, kad bija citas pakalpojumu cenas (izmaksas). „Par šo ar Latvijas valdību ir runāts vairākkārtīgi, un arī šāda soļa fiskālais efekts budžetam nav milzīgs, jo īpaši, ja pretī tiek likti ieguvumi — cilvēku veselība, mazāki ārstniecības izdevumi, ātrāka sasirgušā cilvēka atgriešanās darbā, bet attiecīgu lēmumu joprojām nav,” tā M. Rēvalds.

Vajag ekonomisko izaugsmi

„Iespējams, ka atbilde par veselības aprūpes finansējuma apmēru, rēķinot attiecībā pret IKP vai budžeta izdevumiem, vai vienu iedzīvotāju, ir datos, ka 2021. gadā Latvijā nodokļu apmērs uz vienu iedzīvotāju bija 5442 eiro, Igaunijā — 7927 eiro, Lietuvā - 6449 eiro, bet ES vidēji 13 674 eiro,” tā uz jautājumu par veselības aprūpes finansējumu atbild Finanšu ministrijas Budžeta politikas plānošanas departamenta direktors, bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka ir arī šīs medaļas otra puse — kā ar šiem līdzekļiem rīkojamies, kas ir Latvijas prioritātes un kam šo iekasēto nodokļu naudu tērējam.

„Tad, kad nonāk līdz politiskajai diskusijai par izdevumiem, tad ir citas prioritātes un var atrast, kurām sfērām atvēlētais finansējums ir virs ES vidējā līmeņa un kurām tas ir ievērojami zemāks,” tā K. Ketners. Viņš atzīst, ka arī citām nozarēm ir pietiekami būtiski politiķu solījumi, tāpēc budžeta izdevumu pārkārtošana, šķiet, varētu būt ļoti sarežģīta. „Neviens nestrīdēsies, ka vidēji viena cilvēka veselības aprūpei gadā būtu nepieciešami ir 1800 — 2000 eiro, taču Latvijā cilvēks pats samaksā apmēram 40% tad, kad viņam veselības aprūpe ir nepieciešama, un pat, ja šāda nauda valstij tiktu atrasta, būtu jautājums, kur šo naudu ieguldīt — primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē vai citā vietā,” analizē K. Ketners.

Viņš norāda, ka, ieguldot primārajā aprūpē, tik daudz nebūs jāiegulda stacionāros, vienlaikus ir jautājums, vai lielās universitātes slimnīcas koordinē savu darbību ar reģionālajām slimnīcām — vai ir izveidots attiecīgs tīkls. „Beļģijā ir tīkls (hospital network), kur galvgalī ir universitātes slimnīcas, iespējams, ka uz nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju tomēr ir pārāk daudz dažādu īpašnieku struktūru, vienlaikus Rīgai nav reģionālās slimnīcas, tāpēc viss spiediens tiek vērsts pret universitātes slimnīcām,” skaidro K. Ketners. „Ja nekas nemainīsies ārējā vidē, tad iedzīvotāju skaits vecumā grupā 60+ līdz 2060. gadam pieaugs par piektdaļu, un, ja mēs neuzlabosim primāro aprūpi un cilvēki nekļūs veselīgāki, tad uz slimnīcām būs vēl lielāks spiediens pacientu skaitā pie vēl mazākas darbaspēka pieejamības, tāpēc ir būtiski rīkoties šobrīd, lai šos riskus mazinātu, pretējā gadījumā problēmas kļūs tikai vēl asākas,” uzsver R. Muciņš. Viņš atzīst, ka Rīgā universitātes slimnīcas pilda reģionālās slimnīcas funkcijas, kam atbilst 60%, bet terciāram līmenim - 30%. „Bez tam ap 5% pacientu patērē 30% no PSKUS naudas, tas ir tas superterciārais līmenis, kurā ieguldām milzu līdzekļus, jo vienas operācijas izmaksas var būt 100 000 eiro un arī vēl dārgāk, lai glābtu cilvēku, un tā notiek, iespējams, tāpēc, ka iepriekš kaut kas nav darīts pareizi,” tā R. Muciņš. Viņš norāda, ka sabiedrība noveco, bet darbaspēka pieejamība samazinās, un slimnīcas vienā brīdī var neizturēt šo spiedienu.

Papildu naudu vajag nekavējoties

Ja īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam, tad 2027. gadā nonāktu līdz 2000 eiro gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju Latvijā, kas ir absolūtais minimums, norāda I. Aizsilniece. Vienlaikus viņa atgādina, ka pēc Covid-19 pieaugusi mentālā saslimšana par 23%, kā arī saslimšana ar onkoloģiju. „Diemžēl, bet pieaugusī saslimstība neļauj tikt līdzi pat tam līmenim, kāds bija iecerēts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs,” secina I. Aizsilniece.

L. Kozlovska uzskata, ka valsts līmenī ir jābūt pēctecībai attiecībā uz iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, vēl jo vairāk, ja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam pieņemtas tieši tā paša premjera vadībā, kurš ir arī pašlaik, mainījušies vien komandas spēlētāji (ministri). „Šī valdība veselības aprūpi kā prioritāti neizvirza, jo šogad vajadzīgi papildu 140 milj. eiro, kas spētu nodrošināt sfēras pamatvajadzības atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, un nākamajā budžetā tas jau jāiekļauj kā papildu finansējums 310 milj. eiro apmērā, kam līdz 2027. gadam jāpārsniedz 900 milj. eiro,” skaidroja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka primārajai veselības aprūpei finansējums solīto un apstiprināto 26 milj. vietā tika piešķirts 2,5 milj., tādēļ pacienti tagad stāv rindā uz skrīningiem. „Un brīnāmies par ielaistajiem dzemdes kakla vēžiem, par zarnu vēža skrīningiem, kur mēs nevaram pacientu nosūtīt uz kolonoskopiju. Zarnu vēža slimnieki, kuru diagnozes ir apstiprinātas, 30-40% ir 3.-4.tadijā. Tas ir tas, kas valstij izmaksās daudz dārgāk,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds iespējamu problēmas sakni redz faktā, ka veselības aprūpes nozari uztver kā tērējošu nozari, jo veselības aprūpe norij milzīgu naudu.

„Mums ir jāmācās redzēt savādāk, jo veselības aprūpe savā ziņā ir ražojoša nozare, tā ražo darbspējīgu cilvēku, kurš piedalās Latvijas tautsaimniecībā un ar savu produktīvo darbu ģenerē nodokļus,” uzsver M. Rēvalds. Viņš norāda, ka Latvijā cieš no tā, ka ir pārāk maz veselīgi nodzīvotu gadu salīdzinājumā ar citām valstīm un pārāk daudz darba nespējas, kā arī pārāk augsta invaliditāte, kas liek ciest tautsaimniecībai. „Produktīvs darbaspēks nevar būt cilvēks situācijā, kad viņš ir slims, sēž darbā un domā par muguras sāpēm, domā par citām sāpēm vai kopj savu radinieku, kurš ir slims, līdz ar to pusi no sava darbalaika ražīgi nestrādā. Jautājums ir - vai mums nākotnē vajag 390 000 produktīvu darbinieku vecuma grupā no 50-70 gadiem?” spriež R. Muciņš. I. Aizsilniece steidz papildināt, ka darba nespēja ir liela problēma, jo tā rada milzīgus izdevumus no valsts budžeta, turklāt šajā laikā darbnespējīgs cilvēks nestrādā, tātad nerada arī darbaspēka nodokļus.

Sadarbības iespējas

„Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir piemēri, kuri būtībā atbilst privātās publiskās partnerības ( PPP) pazīmēm,” norāda M. Rēvalds. Viņaprāt, situācijā, kad valstij trūkst finansējuma veselības aprūpei, ir tikai loģiski izmantot to pienesumu, ko var dot privātās veselības aprūpes iestādes. „Par PPP Latvijā tiek runāts jau daudzus gadus, bet realitātē ir tikai viens liels Ķekavas apvedceļa projekts, lai gan arī veselības aprūpē PPP varētu būtu, ja tas būtu jēgpilni un abpusēji izdevīgi, tā nav parazītiska,” uzsver M. Rēvalds. Viņaprāt, PPP ir potenciāls, ko varētu gudri izmantot. „Slimnīcai ir maksimāli daudz funkciju, un visu, ko vien iespējams, cenšamies iegādāties ārpakalpojumā, tostarp arī ar medicīnu saistītos pakalpojumus, taču PPP projektu klupšanas akmens medicīnā ir ilgtermiņa plānošana, jo nav iespējams paredzēt, kāda tā būs pēc 10-20-30 gadiem, bez tam vēl ir nepieciešamas zināšanas,” tā R. Muciņš.

Viņaprāt, to, ko kāds jau ir izveidojis un attīstījis, otru reizi nav jēgpilni darīt, piemēram, slimnīcai vajag sadarboties ar tikko atklāto Nukelārās medicīnas centru, nevis pašiem veidot ko līdzīgu. „PPP sevi ir pierādījusi, un ir nepieciešama savstarpējā uzticēšanās, jo PPP netiek pieļauta tikai tāpēc, ka ir satraukums par to, cik pēc tam valstij nāksies maksāt, ko apstiprina arī viens gadījums (ātrās palīdzības auto noma). Arī K. Ketnera ieskatā galvenā problēma ir ilgtermiņa plānošana, jo neskatāmies tālāk par budžetu nākamajiem trijiem gadiem. „Bremzējošais faktors ir fiskālā disciplīna un negatīvā pieredze ar dažiem projektiem,” tā K. Ketners. M. Rēvalda ieskatā pirmie soļi šajā virzienā ir ārpakalpojumi.

Datu apmaiņas rēbuss

„Problēma, ka nav vienotas informācijas platformas valsts mērogā ar medicīniskās informācijas apmaiņu starp publisko un privāto veselības aprūpes sniedzēju,” tā L. Kozlovska. Viņa atzīst, ka digitalizācija norit jau daudzus gadus, bet valsts līmenī nav šādas vienotas datu apmaiņas vietnes. „E-veselībā strādā četras pozīcijas — e-recepte, vakcinācija, nosūtījums un darba nespējas lapa, turklāt iepriekšējā valdība lēma, ka ir nepieciešami vismaz 30 milj. eiro, lai reformētu e-veselības sistēmu,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds uzsver, ka sistēmai ir vajadzīga efektīva iespēja, kur apmainīties ar pacienta datiem starp visiem pakalpojuma sniedzējiem visos līmeņos, sākot ar ģimenes ārsta praksi vienā galā un universitātes slimnīcu otrā galā. „Šo procesu ir traucējuši gan subjektīvi, gan objektīvi apstākļi — kāds nepiedalās datu apmaiņā vai ir pārspīlēta vēlme attīstīt savas sistēmas un pārspīlēta datu drošība, kas to padara sarežģītu,” tā M. Rēvalds. Viņš kā vēl vienu problēmu min veselības aprūpes darbiniekus, kuri nespēj ievadīt datus attiecīgajās sistēmās. L. Kozlovska atgādina, ka nepārtraukti ir jāstrādā ar vismaz 3-4 programmām uz vienu pacientu, tas ir pilnīgi nevajadzīgi, un e-veselība būtu īstā vieta, kur savienot visas šīs programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mežaparka Rezidencēs" Rīgā tiks būvēta Dr. Mauriņa Vēnu klīnika - būvniecību plānots sākt nākamgad, un iecerēts, ka filiāle pacientiem būs pieejama 2023. gada pavasarī.

Kopējās projekta izmaksas - aptuveni 8 miljoni eiro.

Iecerēts, ka jaunās klīnikas platība būs ap 3800 kvadrātmetru, tā atradīsies iepretim ēkai "Mežaparka biroji". Tāpat kā biroju ēkas, arī plānotās klīnikas projekta autors ir arhitektu birojs "Didrihsons arhitekti". Pēc biroja vadošā arhitekta Gata Didrihsona sacītā klīnikas arhitektūra ir askētiska, racionāla, tehnoloģiski gudra un medicīnas vajadzībām atbilstoša, tomēr reizē arī eleganta un smalka.

"Baltais būvapjoms saudzīgi iesēdināts starp divām esošajām koku rindām, vienotā harmonijā un īpaši pārdomāti risinot teritorijas labiekārtojumu, ēkas arhitektūru un interjeru. Uzsvars uz vietējo ražotāju materiālu pielietojumu un augstu detaļu kvalitāti," stāsta G. Didrihsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sertificēts gastroenterologs Sabri Abdelmasī par savu īsto vietu pasaules kartē jau vairāk nekā 25 gadus uzskata Latviju un piepilda sen lolotu sapni – Piņķos atver privātklīniku Good Life Clinic

Finansiāli viņam palīdz brālis Rabī Abdelmasī, kurš ir iemīlējies Latvijā, īpaši tās dabā, jau no paša pirmā acu skatiena. Klīnikas oficiālā atklāšana notiek 17. maijā, un tā vēlas saviem klientiem piedāvāt Latvijas veselības aprūpē ko pilnīgi jaunu – konsultācijas pie ārvalstu speciālistiem attālinātā veidā. Šobrīd tiek pētīti šī pakalpojuma likumdošanas aspekti.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc nolēmāt atvērt klīniku Latvijā? Kāpēc tieši Piņķos?

Rabī Abdelmasī. Kad tiek lemts par jebkāda biznesa izveidošanu, svarīgi ir vairāki faktori. Pirmkārt, konkrētās valsts politiskā un ekonomiskā stabilitāte, iespējamie riska faktori, kā arī investīciju un biznesa vide kopumā. Otrkārt, ārkārtīgi būtiska ir valsts izveidotā sistēma, mūsuprāt, Latvijā uzsākt savu biznesu var relatīvi ātri – dibināt kompāniju Latvijā ir salīdzinoši vienkāršāk nekā, piemēram, mūsu dzimtenē Libānā vai Apvienotajos Arābu Emirātos, kur esmu strādājis. Tieši tas piesaista investorus doties uz Latviju un uzsākt savu biznesu. Turklāt Latvijai ir vairākas priekšrocības. Es to redzu kā Baltijas valstu galvaspilsētu, kas nenoliedzami ir saistošs faktors, ja izvērtējam biznesa iespējas. Kāpēc tieši Piņķos? Mēs veicām padziļinātu izpēti par šo reģionu – apkārtnē nav līdzīgu medicīnisko pakalpojumu sniedzēju. Jutām, ka varētu būt pieprasījums no šajā apkārtnē dzīvojošajiem cilvēkiem. Vieta ir ļoti skaista, turklāt viegli sasniedzama gan ar auto, gan sabiedrisko transportu. Pie klīnikas ir bezmaksas stāvvietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ādažos izveidota pirmā ātrās apkalpošanas medicīnas klīnika Latvijā "1 min. klīnika", kas piedāvā iespēju pacientiem saņemt tūlītēju ambulatoro aprūpi.

Klīnikas izveidē investēti vairāk nekā 100 tūkstoši eiro. Latvijā ir plānots atvērt vēl vismaz 15 klīnikas, sākotnēji Pierīgā - Jūrmalā, Piņķos, Mārupē, Salaspilī, Ķekavā, vēlāk citās Latvijas lielākajās pilsētās. Ar laiku plānots izvērst klīniku tīklu arī reģionāli.

“1 min. klīnika” uzcelta blakus degvielas uzpildes stacijai “Viada”. Vieta izvēlēta, jo tā ir ērti sasniedzama ar automašīnu, turklāt blakus vienmēr pieejama bezmaksas stāvvieta. Klīnikas valdes locekle un biznesa idejas autore Ramona Mežale norāda, ka rūpīgi izsvērts arī šobrīd aktuālais jautājums - epidemioloģiskā drošība. Uzgaidāmā telpa būs pacientu automašīna, līdz ar to pacienti varēs izvairīties no kontakta ar citiem apmeklētājiem. Informācija par kabinetu pieejamību būs izvietota klīnikas ārpusē, un pacients redzēs atlikušo laiku līdz viņa vizītes sākumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā, Rīgas ielā 56, atvērta “1 min. klīnika”, kur pacienti kur var saņemt tūlītēju ambulatoro aprūpi.

“1 min. klīnika” tīkls savu darbu Latvijā uzsāka 2021. gada pavasarī un šobrīd pacientiem ir pieejamas jau trīs klīnikas - Ādažos, Jūrmalā un Jelgavā.

Pacienti uz klīnikām nereti ierodas arī no attālākiem reģioniem, piemēram, salaspilieši dodas uz Ādažu klīniku, bet rīdzinieki - uz Jūrmalas filiāli.

“Tas diemžēl apstiprina to, ka mūsu valstī pastāv pieejamības problēma medicīnai. Redzam, ka šī iespēja - saņemt tūlītēju ambulatoro aprūpi - ir ļoti nepieciešama ne vien Pierīgā, bet citos Latvijas reģionos. Tagad šie pakalpojumi būs pieejami arī jelgavniekiem,” stāsta klīnikas valdes priekšsēdētāja Ramona Mežale.

Izvēloties atrašanās vietas klīnikām, svarīgākais bijis, lai pacientiem tās ir ērti sasniedzamas pa ceļam uz darbu vai uz mājām, kā arī vienmēr ir pieejama bezmaksas autostāvvieta. Līdz ar to degvielas uzpildes staciju un lielveikalu teritorijas ir īpaši veiksmīgs koncepts, ko pierādot arī ārzemju prakse. Klīnika strādā septiņas dienas nedēļā, arī svētku dienās, no 7.00 līdz 23.00, un pacienti nepieciešamo pakalpojumu var saņemt jau tajā pašā dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli nomaksu jeb iespēju par preci vai pakalpojumu norēķināties pa daļām, izmanto dažādu elektropreču un mājsaimniecības preču iegādei. Pēdējos gados pakalpojumu klāsts, kurus var iegādāties uz nomaksu, ir paplašinājies. Pērn ievērojami augusi iedzīvotāju interese arī par medicīnas pakalpojumu saņemšanu, par tiem norēķinoties vēlāk.

Saskaņā ar “Inbank” datiem, 2023. gadā noslēgts pat par 89 % vairāk līgumu par medicīnisko pakalpojumu finansēšanu, bet piešķirtā finansējuma apjoms audzis pat par 128 %, nekā gadu iepriekš.

“Inbank” vidējā uz nomaksu izsniegtā finansējuma summa medicīnas pakalpojumiem bija 1503 eiro, un klienti visbiežāk izvēlējās 12 mēnešu apmaksas termiņu.

“Pieaug to cilvēku skaits, kuri nevēlas ilgi gaidīt valsts apmaksātu medicīnas pakalpojumu, radot lielāku interesi par privātajām medicīnas iestādēm. Tomēr salīdzinoši augsto cenu dēļ, cilvēki arvien biežāk izskata dalītā maksājuma iespēju. Dažkārt veselības likstas uzrodas negaidot, radot neparedzētu finansiālo slogu, tāpēc cilvēki ir izvēles priekšā - ārstēšanu atlikt, atteikties no citiem izdevumiem vai maksāt pa daļām. Iespēja medicīnas pakalpojumus saņemt uz nomaksu pieaug gan no klientiem, gan no medicīnas iestādēm. Mūsu novērojumi liecina, ka šo pakalpojumu izmanto ne tikai dārgākiem medicīnas pakalpojumiem virs 1000 eiro, bet nereti arī nelielām summām, jau sākot no 75 eiro,” stāsta “Inbank Latvia” vadītājs Dainis Skrinda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību Vidzemes reģionā, Cēsu klīnikā īstenots pēdējo gadu laikā nozīmīgākais attīstības projekts, kurā investēti kopumā gandrīz 4,79 miljoni eiro un galvenais akcents likts uz ārstniecības vidi.

Ar svinīgu iekšķīgo slimību nodaļas telpu atklāšanu ārstniecības korpusa 4. stāvā 10.decembrī tika atzīmēts projekta aktivitāšu noslēgums.

Projekta ietvaros atjaunotas inženiertehniskās komunikācijas visā ārstniecības korpusā, kas bija kritiski novecojušas, pilnībā pārbūvēta iekšķīgo slimību nodaļa 4. un 5. stāvā, uzstādīti divi jauni lifti, kā arī iegādāta virkne būtisku, modernu medicīnisko tehnoloģiju kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai Cēsu klīnikā un Vidzemes slimnīcā.

Papildus par Cēsu klīnikas klīnikas līdzekļiem pagrabstāvā izbūvētas mūsdienīgas, epidemioloģiskām prasībām atbilstošas darbinieku ģērbtuves.

Komentējot paveikto, Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa pauda gandarījumu par sasniegto rezultātu un pateicību visiem projektā iesaistītajiem, kas darīja iespējamu veiksmīgu projekta norisi tik sarežģītā epidemioloģiskā situācijā, kad bija jāapvieno vērienīgus pārbūves darbus ar ārstniecību: “Šis ir nozīmīgs brīdis klīnikas attīstībā, kad varam arī vizuāli parādīt tās pārmaiņas, kuru ieviešanā pēdējo gadu laikā ieguldīts daudz darba. Lai tuvotos mērķim nodrošināt mūsdienīgu diagnostiku un ārstēšanu, modernizēti procesi, piesaistīti jauni speciālisti, iegādātas tehnoloģijas. Pārbūves projekts ir bijis lielākais izaicinājums visam mūsu kolektīvam, jo tika īstenots līdz šim nepiedzīvotas krīzes situācijā. Tāpēc no sirds pateicamies katram darbiniekam par atbildīgu ikdienas pienākumu veikšanu, arhitektiem, būvniekiem un citiem partneriem, kuri mūsu ieceres ir palīdzējuši realizēt tik augstā līmenī un plānotajos termiņos. Lai ārstniecības korpusa pārbūvi varētu pabeigt pilnībā, ir izstrādāts tehniskais projekts arī 2. un 3. stāvam. Tāpēc darbs pie klīnikas modernizācijas būs mūsu prioritāte arī nākamajā gadā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

CFLA parakstījusi līgumu ar Cēsu klīniku par gandrīz 1,1 miljona eiro piešķiršanu

Db.lv, 31.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) parakstījusi līgumu ar SIA "Cēsu klīnika" par gandrīz 1,1 miljona eiro piešķiršanu energoefektivitātes uzlabošanas projektam, informē "Cēsu klīnika".

Finansējums piešķirts, lai samazinātu primārās enerģijas patēriņu, sekmējot energoefektivitātes paaugstināšanu Cēsu novada pašvaldības kapitālsabiedrības SIA "Cēsu klīnika" diagnostikas korpusa ēkā atbilstoši Cēsu novada attīstības programmai.

Ar šo finansējumu būs iespējams realizēt jau sākto, ERAF līdzfinansēto projektu "Cēsu klīnikas" diagnostikas korpusa energoefektivitātes uzlabošana", projekta Nr. 4.2.2.0/20/I/015.

"Pēdējais gads "Cēsu klīnikai" ir bijis lielu pārmaiņu laiks, kad paralēli sarežģītajai epidemioloģiskai situācijai esam veiksmīgi virzījuši vispirms viena un tad jau divu lielu attīstības projektu īstenošanu, kuru gaitā "Cēsu klīnikas" ārstniecības vide un infrastruktūra tiek būtiski uzlabotas. Plānojot un īstenojot šos projektus, tiecamies vadīties pēc Eiropas medicīnas iestāžu vispārpieņemtajiem standartiem un labās prakses, lai spētu nodrošināt mūsdienīgu un drošu vidi pacientiem un darbiniekiem", uzsver "Cēsu" klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Veselības apdrošināšanai būtu jābūt normai darba tirgū

Monta Ieleja, ABSL Latvia izpilddirektore, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija skārusi ne vien katra ikdienas maksājumus, bet arī medicīnas pakalpojumu izmaksas un cenas, kā rezultātā darba devēji šobrīd novēro būtisku sadārdzinājumu veselības apdrošināšanas polisēm. Radusies situācija met ēnu ne vien pār uzņēmēju maciņiem un darbinieku dzīves kvalitāti.

Jau 16 gadus nepārskatītais neapliekamais minimums veselības apdrošināšanai potenciāli varētu ietekmēt visu veselības aprūpes sistēmu kopumā. Starptautisko biznesa pakalpojumu nozare sagaida atbildīgo valsts institūciju iesaisti šajā jautājumā, lai nevājinātu jau tā nepilnīgo valsts veselības aprūpes sistēmu. Ignorējot cenu kāpumu, laba veselības apdrošināšana drīzumā nodarbinātajiem varētu kļūt par luksusa tipa labumu nevis normu.

Nozare, kas vēsturiski bijusi kā piemērs citiem rūpēs par darbinieku labbūtību

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozare jau gadu desmitu darba tirgū bijusi pazīstama ar savām rūpēm par darbinieku labbūtību, piedāvājot veselības apdrošināšanu. Nozares ieskatā šāds darbiniekam piešķirtais labums, ņemot vērā Latvijas jau tā novājināto veselības aprūpes sistēmu, uzskatāms vairāk kā pašsaprotama norma nevis privilēģija. Pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijas statistikas datiem, apdrošināto personu skaits 2022. gadā bijis vairāk nekā 447 tūkstoši, kas ir visaugstākais rādītājs visā šīs statistikas apkopošanas vēsturē. Turklāt 2022. gadā veselības apdrošināšanas parakstīto prēmiju apjoms bija 10,3% no kopējā valsts veselības aprūpes budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālais veselības dienests (NVD) gada sākumā nebūs spējīgs dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos - pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31.decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.

NVD apgalvo, ka dienesta sistēmās notiek kļūdu novēršanas darbi, tādējādi pacientu statuss tiešsaistē nav pieejams.

Plašāku redzējumu par to, cik IT problēmas ir lielas un cik drīzā laikā tās varētu atrisnāt, NVD pārstāvji vēl nesniedza.

NVD direktore Inga Milaševiča vēl 28.decembrī preses konferencē apgalvoja, ka veselības aprūpei apdrošināto personu datubāze ir gatava, tomēr uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā, ja ārstniecības iestādēm nebūs elektroniski pieejama informācija par pacienta apdrošināšanas statusu, tad pakalpojumus pacientam sniegs atbilstoši iepriekšējai kārtībai - neiedalot pacientus apdrošinātajos un neapdrošinātajos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Orto klīniku ABLV bankas likvidācija neietekmēs

Kristīne Stepiņa, 16.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Orto klīnika attīsta medicīnas tūrismu, kā arī vairo ārstu zināšanas un kompetenci, lai veicinātu klīnikas atpazīstamību un reputāciju starptautiskajā mērogā

SIA Orto klīnika pašreiz ir vienīgais privātais traumatoloģijas – ortopēdijas, mugurkaula specializācijas un reimatoloģijas – centrs. Šobrīd tās medicīnas pakalpojumu eksports veido 5–7% no apgrozījuma, taču tuvākajos piecos gados ir plānots to dubultot. Klīnikas lielākais akcionārs ir ABLV bankas holdinga uzņēmums AmberStone Group, taču bankas likvidācija klīnikas attīstību neietekmēs, tās finansiālais stāvoklis ļauj klīnikai veikt nepieciešamās investīcijas.

Moderns aprīkojums

SIA Orto klīnika nodibināta 2008. gadā, to izveidoja vairāki ārsti, kuri strādāja SIA Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnika Ādaži, kas atradās Ādažu slimnīcā. 2010. gadā klīnikas attīstībai tika piesaistīts investors – AmberStone Group – un nopirkts zemes gabals Rīgā, netālu no Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas. Speciāli klīnikas vajadzībām tika uzbūvēta mūsdienīga ēka 3,5 tūkst. kvadrātmetru platībā; tā pirmos pacientus uzņēma 2013. gada vasarā. Orto klīnikas celtniecībā un aprīkošanā tika ieguldīti aptuveni 4,5 miljoni eiro. «Šī ir vienīgā slimnīca Latvijā un, iespējams, arī visā Baltijā, kura kādai šaurai medicīnas nozarei ir uzbūvēta no nulles. Tā ir pārdomāta gan no loģistikas viedokļa, gan pēc medicīniskā aprīkojuma un sniedzamajiem pakalpojumiem tā, ka var nodrošināt ar visu nepieciešamo cilvēkus ar balstaparāta problēmām,» atzīst SIA Orto klīnika valdes loceklis, līdzīpašnieks Andrejs Peredistijs. No valsts budžeta vai Eiropas Savienības struktūrfondiem klīnikas izveidošanā un labiekārtošanā līdzekļi nav piesaistīti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā mirstība gan no profilaktiski, gan no medicīniski novēršamiem cēloņiem ir otrā augstākā Eiropas Savienībā, veselīgais dzīves ilgums Latvijā gan sievietēm, gan vīriešiem ir visīsākais visā Eiropā, un tas norāda uz to, ka daudz cilvēku slimot sāk darbaspējīgā vecumā un jau krietni pirms pensijas vecuma sasniegšanas vairāk laika pavada, cīnoties ar slimībām nekā darbā.

Par problēmu ne tikai spriež profesionālās mediķu organizācijas, bet vēsta arī visaptverošu pētījumu (State of Health in the EU Latvija Valsts veselības profils 2021) dati.

Sabiedrības veselība ir gan valsts drošības, gan tautsaimniecības pamats, un jebkuram, pat medicīniski vai ekonomiski īpaši neizglītotam cilvēkam, ir skaidrs, ka slimi pilsoņi nespēs pastāvēt par valsti, kā arī nespēs būt labi darbinieki un ražot produktus vai sniegt pakalpojumus, tāpat maksāt nodokļus, tādēļ veselības aprūpes risināšana šobrīd ir primārs jautājums. Nelaime, ka valsts budžetā jau tā ir pamatīgs robs un naudas meklējumos atkal nonākam pie lietas, kas pirmkārt var ieņēmumus radīt un to dara jebkurā valstī – uzņēmējdarbības vide un uzņēmēji, turklāt privātuzņēmējs var būt labs risinājums veselības aprūpē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piņķu apkaimē, Jūrmalas šosejas malā, blakus degvielas uzpildes stacijai “KOOL” atvērta jau otrā “1 min. klīnika”, kur var saņemt tūlītēju ambulatoro aprūpi. Tuvāko mēnešu laikā plānots atvērt vēl vairākus punktus gan Pierīgā, gan Rīgas mikrorajonos, informē klīnikas valdes locekle un biznesa idejas autore Ramona Mežale.

Jau vēstīts, ka pavasarī Ādažos, pie Tallinas šosejas, blakus degvielas uzpildes stacijai "Viada" tikai atklāta pirmā šāda veida klīnika.

Pirmā pusgada laikā klīnikas vīzija esot sevi attaisnojusi: “Ir redzams, ka cilvēkiem Latvijā trūkst ātri pieejamu ambulatoro medicīnas pakalpojumu - bieži nākas gaidīt garās rindās, trūkst iespēju saņemt pakalpojumus ārpus ierastā mediķu darba laika. Daudzi klīnikas apmeklētāji atzīst, ka vairs nepaļaujas, ka veselības problēmas atrisināsies pašas no sevis. Viņi izvēlas vērsties pie speciālistiem klīnikā, nevis nodarbojas ar pašārstēšanos,” saka R.Mežale.

Līdzīgas ātrās apkalpošanas klīnikas ir daļa no veselības aprūpes sistēmas daudzviet pasaulē. Klīnikā var saņemt diagnostiku un medicīnas pakalpojumus akūtu, dzīvību neapdraudošu saslimšanu gadījumos, kā arī veikt vakcināciju, nodot laboratorijas analīzes un veikt cita veida manipulācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas Amerikas acu centrs līdz ar akcionāru maiņu cer stiprināt pozīcijas

Linda Zalāne, 26.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvijas Amerikas acu centrs 2018. gadā plāno sasniegt četru milj. eiro lielu apgrozījumu, nākamajā gadā investīcijām atvēlēt vienu milj. eiro, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Latvijas Amerikas acu centrs (LAAC) šogad pārkāpusi 25 gadu slieksni, un tā valdes locekle Una Brūna, atskatoties uz paveikto, atzīst, ka sākotnēji tā bija pat samērā traka ideja, veidot privātu klīniku, jo tolaik visi ārsti strādāja valsts medicīnā. Klīnikas dibinātājs un investors bija ASV profesors Džons Džozefs Makdermots, kurš Latvijas ārstiem iedēstīja ideju un ticību saviem spēkiem par privātas klīnikas izveidošanu. «Viņš bija tikai iespējas devējs, bet uzņēmuma vadība tolaik bija četru ārstu rokās, kuriem bija jādomā, kā vadīt biznesu, jo bija atbildība gan pret darbiniekiem, gan pacientiem, kuri saņēma pakalpojumu. Sākumā klīnikā bija tikai četri ārsti un menedžeris, kurš gan vadīja klīniku, gan pārdeva brilles, gan veica virkni citu pienākumu. Tagad klīnikā strādā 15 ārsti un ir plaša administrācijas komanda,» stāsta U. Brūna, kura pati uzņēmumā strādā jau 24 gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijā ieviesta valsts veselības apdrošināšana un divi veselības pakalpojumu grozi

LETA, 01.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas Latvijā tiek ieviesta valsts veselības apdrošināšana, paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnā.

Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklātas starptautiskās estētiskās un lāzermedicīnas klīnikas Era Esthetic jaunās telpās Rīgas klusā centra vēsturiskajā koka ēkā, kas atrodas nesen izveidotajā dzīvojamo ēku kvartālā Parkers.

Atklāšanas ceremonijas laikā klīnikas direktore Jūlija Jurgele uzsvēra, ka pēc pieciem nostrādātiem gadiem klīnikas atvēršana jaunās telpās ir iespēja arvien plašākam klientu lokam sniegt iespēju rūpēties par savas ādas skaistumu un veselību.

Jaunajās telpās divos stāvos izvietotas dažādas lāzertehnoloģijas, aparātprocedūras un injekciju metodes.

Klīnikas direktore piebilda, ka uzņēmums turpinās strādāt arī iepriekšējās klīnikas telpās Jeruzalemes ielā, kur iecerēts attīstīt jaunu estētiskās medicīnas virzienu un piebilda, ka pēdējā desmitgadē lāzerdermatoloģija visā pasaulē attīstās un kopumā arī Latvija neatpaliek no pasaules tendencēm.

Estētiskās medicīnas un lāzerdermatoloģijas klīnika Era Esthetic ir starptautiskā klīniku tīkla pārstāve, kas darbojas Lietuvā (Viļņā, Kauņā, Klaipedā), Vācijā (Frankfurtē), kopš 2015. gada - Latvijā (Rīgā un Jūrmalā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Darbinieku veselību pārsvarā apdrošina lielie un vidējie uzņēmumi

Rūta Kesnere, 21.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ārstus nedrīkst padarīt par datu ievades operatoriem

Rūta Kesnere, 09.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attālināta ārstēšana noteikti ir attīstāms virziens, kam gan vēl nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos

To uzsver Dienas Biznesa un holdinga Repharm rīkotā apaļā galda, kas veltīts e-veselībai, dalībnieki: Nacionālā Veselības dienesta direktores vietniece informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Linda Freimane, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, ģimenes ārste Aija Šnikvalde, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras daļas vadītājs Kārlis Bētiņš, uzņēmuma Lattelecom Korporatīvo klientu dienesta vadītājs Jānis Kirilka un SIA Mobilly izpilddirektors Ģirts Slaviņš.

Diskusiju sākšu ar aktualitāti. Latvijas ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) vēl joprojām uztur spēkā prasību, ka e-veselības sistēmas, kas attiecas uz e-receptēm un e-darba nespējas lapām, ieviešana ir jāatliek, jo sistēma vēl nav tik gatava, lai ārsti ar to varētu strādāt. Turklāt LĢĀA īpaši uzsver, ka nav pret e-veselības lietošanu kā tādu, bet iebilst pret negatavo sistēmu. Kāda ir Nacionālā veselības dienesta nostāja?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piejūras īpašumu cenas Latvijā apsteidz Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Topošā valdība deklarācijā grib iekļaut solījumu likvidēt plānoto divu grozu sistēmu veselības aprūpē

LETA, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā valdības deklarācijā tiek piedāvāts iekļaut solījumu likvidēt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos, kas pērn tika noteikta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu, liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušās ministru amata kandidātu vadītajās darba grupās apkopotās idejas valdības deklarācijai.

Idejas valdības deklarācijai vēl vērtēs Finanšu ministrija, jo starp tām ir arī daudzi finansiāli ietilpīgi pasākumi. Līdz ar to paredzams, ka deklarācijas melnraksts būs gatavs nākamnedēļ.

Veselības jomā valdības deklarācijā tiek piedāvāts iekļaut solījumu noteikt pierādījumos balstītu vienotu valsts apmaksāto pakalpojumu grozu, kas tiek obligāti nodrošināts visiem Latvijas rezidentiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem un dzīvesvietas.

«Mēs uzskatām, ka tiesības laikus saņemt veselības aprūpi ir vienas no cilvēktiesībām. Mūsu mērķis ir universāla veselības apdrošināšanas sistēma, kas tiek finansēta no dažādiem avotiem un pieejama katram Latvijas rezidentam neatkarīgi no viņa rocības un dzīvesvietas,» paudusi darba grupa, kas valdības deklarācijai izstrādāja priekšlikumus veselības aprūpes jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru