Zivju pārstrādes uzņēmums AS "Brīvais vilnis" pagājušajā gadā strādāja ar 14,327 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 28,7% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī uzņēmums guva peļņu 818 703 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka "Brīvais vilnis" 2022.gadā saražoja 20,15 miljonus kārbu dažādu zivju konservu, tostarp 6,9 miljonus kārbu šprotu. No kopumā saražotā pērn pārdoti 20,4 miljoni kārbu par 14,3 miljoniem eiro. Pērn pārdoto kārbu daudzums, salīdzinot ar 2021.gadu, palielinājies par 11,5%.

"Brīvā viļņa" apgrozījuma pieaugumu sekmēja ne tikai pārdošanas apmēru kāpums, bet arī inflācijas radītais cenu pieaugums, teikts vadības ziņojumā.

Vienlaikus uzņēmuma vadība atzīmē, ka pērn "Brīvais vilnis" nostabilizēja darbību Latvijas tirgū, kā arī palielināja pārdošanas apmērus Uzbekistānā un Spānijā. Tāpat, pēc vadības ziņojumā minētā, palielinājusies uzņēmuma preču zīmes atpazīstamība.

Zivju pārstrādes uzņēmums AS "Brīvais vilnis" šovasar paralēli zivju apstrādei ir sācis jaunu darbības virzienu - saldēt ogas, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš teica, ka vasaras mēnešos sezonalitātes dēļ uzņēmums nesaldē zivis. Lai saldētava nestāvētu tukša un saldējamās kameras būtu noslogotas, uzņēmums nolēmis vasarās saldēt ogas. Visa nepieciešamā dokumentācija un sertifikācija, tostarp darbam ar bioloģiskajiem produktiem, šim nolūkam ir nokārtota.

Babris piebilda, ka rudenī saldētavas telpās plānots uzstādīt arī jaunu tehnoloģisko iekārtu saldēto ogu šķirošanai. "Brīvais vilnis" ogas plāno saldēt vien vasarā, kad tās pieejamas arī Latvijas dabā. Tikmēr ziemā, kā ierasts citus gadus, uzņēmums turpinās saldētavās uzglabāt zivis. Tādējādi infrastruktūra būšot efektīvāk noslogota.

Kompānija saldētu ogu realizācijai ir piesaistījusi arī sadarbības partneri, līdz ar to par noieta iespējam nebažījas. "Paši nodrošināsim industriālo platformu, bet tie, kas pārdod un piegādā šo produkciju citiem, mums jau ir atrasti," viņš teica. "Brīvais vilnis" neizslēdz nākotnē uzsākt arī ogu tālāku pārstrādi.

Lai noturētu savas pozīcijas tirgū, AS Brīvais vilnis pastāvīgi uzlabo produkcijas kvalitāti un tās daudzveidību, saglabājot ražošanas tradīcijas.

AS Brīvais vilnis uzsāk jaunu ražošanas sezonu ar apņēmību īstenot jaunas idejas. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Arnolds Babris norāda, ka, izstrādājot jaunus produkcijas veidus, tiek ņemtas vērā ne vien garšas īpašības, bet arī ietekme uz veselību. Pateicoties termiskajai apstrādei, konservi nesatur mākslīgos pārtikas produktu konservantus, un uzņēmums nelieto garšas pastiprinātājus.

A. Babris piebilst, ka tiek uzlabota ne vien produkta garša, bet arī tā iepakojums. Brīvais vilnis sadarbībā ar Šveices uzņēmumu O Klein izstrādāja caurspīdīgo vāciņu, kurš nu jau kļūst ļoti populārs un pieprasīts. Plastmasas vāciņu ir vieglāk atvērt, un caur to ir redzams produkts. Kopā ar Vācijas kompāniju Vaidenhamer tika iegūta augstvērtīga plastmasas caurspīdīga konservu kārba, kura ir labāka par stiklu un kurā produkta garša ir labāka nekā jebkurā citā iepakojumā.

Zivju pārstrādes uzņēmums AS "Brīvais vilnis" apsver iespēju veikt alternatīvus Covid-19 testus darbiniekiem, kuriem konstatēta inficēšanās ar vīrusu, sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš pauda, ka pagaidām vēl līdz galam nav skaidrs, kā varētu tikt veikti šie testi, taču pieļāva iespēju, ka uzņēmums varētu iegādāties testus un tos veikt no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) neatkarīga medicīniskā personāla vadībā.

Babris minēja, ka uzņēmuma darbiniekiem konstatētie Covid-19 pozitīvie testi devuši iespēju veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) paziņot par masveidīgu saslimšanu uzņēmumā, taču tas, ka 70 uzņēmuma darbiniekiem konstatēts pozitīvs Covid-19 tests, bet slimība norit bez simptomiem, vēl nenozīmē, ka viņi ir slimi.

Tāpat Babris norādīja, ka uzņēmumā tiek pildītas SPKC epidemioloģiskās prasības, noraidot veselības ministres pausto, ka Covid-19 ierobežojumu neievērošana "Brīvajā vilnī" novedusi pie stingriem ierobežojumiem visā pašvaldībā.

Nasdaq Riga šā gada 19. jūnijā pieņēma lēmumu apstiprināt AS Brīvais vilnis pieteikumu 3 099 450 uzrādītāju akciju izslēgšanai no Baltijas Otrā saraksta, par pēdējo akciju kotācijas dienu nosakot 2019. gada 28. jūniju, liecina biržas paziņojums.

AS «Brīvais vilnis» akcionāri 2019. gada 28. februāra ārkārtas akcionāru sapulcē pieņēma lēmumu izslēgt uzņēmuma akcijas no regulētā tirgus. Tika izteikts obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, kas noslēdzās 2019. gada 24. maijā.

Pēc obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izpildes SIA Mūsu investīciju fonds rīcībā ir 3 019 295 sabiedrības akciju, kas veido 97,41% no sabiedrības pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita.

Zivju pārstrādes uzņēmumā AS "Brīvais vilnis" saslimšana ar Covid-19 konstatēta 77 darbiniekiem, pavēstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš norādīja, ka sākotnēji uzņēmumā tika konstatēti septiņi saslimšanas gadījumi, taču, testējot darbiniekus pēc brīvprātības principa, Covid-19 konstatēts vēl 70 cilvēkiem.

Babris arī informēja, ka septiņiem darbiniekiem slimība norit ar simptomiem, bet 70 darbiniekiem nav saslimšanas simptomu.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs atzīmēja, lai gan viņš netic testa rezultātiem, visi darbinieki, kuriem ir jāievēro noteiktos drošības pasākumus, to darīs, un darbā varēs ierasties tikai pēc negatīviem testa rezultātiem.

Babris uzsvēra, ka uzņēmums turpina darbību.

"Brīvais vilnis" nodarbina kopumā apmēram 300 cilvēku.

Pērn "Brīvā viļņa" apgrozījums bija 9,458 miljoni eiro, kas ir par 26,1% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī uzņēmums guva peļņu 149 597 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem 2018.gadā, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas lielākais akcionārs ir SIA "Mūsu investīciju fonds", kura dalībnieki ir Babris (49,79%) un kompānijas izpilddirektors Māris Trankalis (50,21%).

Latvijā kopumā lielākais cenu kāpums ir pārvarēts un ir iezīmējusies pārliecinoša inflācijas lejupslīde, tomēr cenas vidēji turpina augt un dzīves dārdzība joprojām ir būtisks izaicinājums lielai sabiedrības daļai.

Šajā situācijā īstermiņa ieguvumu vārdā nebūtu pieļaujama budžeta deficīta kāpināšana, bet jādomā par ilgtermiņa reformu īstenošanu valsts konkurētspējas stiprināšanai. Uz to jaunākajā monitoringa ziņojumā Nr. 21 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (Padome).

“Pusgadam noslēdzoties, ekonomikas radītāji vieš cerību - cenu pieaugums strauji sabremzējas, algas pieaug un ekonomikā ir gaidāma izaugsme. Valsts finanses ir salīdzinoši stabilas, tomēr ekonomiskais izrāviens pagaidām nav prognozēts un jāturpina reformas, kas stiprinās Latvijas konkurētspēju. Būtu naivi cerēt uz budžeta deficīta kāpināšanu kā Latvijas izrāviena recepti,” uzsver Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Valsts parāda attīstība nākamajos gados uzrāda augošu tendenci, turklāt diezgan strauji pieaug arī valsts parāda procentu maksājumu apmērs - no 0,8% no IKP 2023.gadā līdz 1,4% no IKP 2027. un 2028.gadā. Tāpēc turpmākajos gados valdībai ir īpaši nepieciešams izvairīties no parāda apmēra kāpināšanas. Uz to Uzraudzības starpziņojumā par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam norāda Fiskālās disciplīnas padome (Padome).

Pasaulē, ES un Latvijā turpinās augstas nenoteiktības laiks, kas apgrūtina Stabilitātes programmas 2024. - 2028.gadam izstrādi un novērtējumu. Padome uzskata, ka valdībai ir jābūt gatavai nelabvēlīgiem ģeopolitiskiem scenārijiem, kas var vēl vairāk palēnināt Latvijas Stabilitātes programmas bāzes scenārijā prognozēto trauslo izaugsmi un pasliktināt valsts finansiālo situāciju.

"Latvija nevar atļauties paaugstināt valsts parādu virs 50% no iekšzemes kopprodukta, jo ir jāsaglabā drošības spilvens potenciālai krīzei, kas vienmēr nāk negaidīti. Diemžēl pašreizējā scenārijā jau 2028.gadā valsts parāds var būt tuvu 50%," norāda Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

2020. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10% Olainfarm akciju.

Jau toreiz Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm akcijas slēpās Kārļa Krastiņa un ar viņu saistīto Prudentia uzņēmumu intereses.

FKTK reakcija uz aizdomīgo iesniegumu bija pasīva, un, iespējams, tieši tas ļāva jau pēc nepilna gada tām pašām personām piedalīties nākamajā Olainfarm reiderisma mēģinājumā, kas beidzās ar policijas uzsākto kriminālprocesu.

Diena jau ziņoja par Valsts policijas progresu kriminālprocesa izmeklēšanā, taču šoreiz pēta, ko tad šajā situācijā īsti ir vai nav darījis finanšu tirgus uzraugs FKTK. Jautājums ir aktuāls, ņemot vērā FKTK plānoto apvienošanos ar Latvijas Banku, kas mudinājusi vadošās FKTK amatpersonas nodarboties ar pašreklāmu valdības un Saeimas gaiteņos.

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

Valdība ir salīdzinoši veiksmīgi tikusi galā ar Covid-19 pandēmija pirmā viļņa radītajām sekām un Covid-19 otrajā vilnī krīzes pārvarēšanai ir jāīsteno elastīga fiskālā politika. To jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 9 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome.

"Visa pasaule, Eiropa un arī Latvija ar bažām seko Covid-19 straujajai izplatībai un valstu noteiktajiem ierobežojošiem pasākumiem, kas ietekmēs arī ekonomikas attīstības palēnināšanos. Par laimi, attīstoties Covid-19 otrajam vilnim, Latvijā ir radīts zināms fiskālais spilvens, ko veido relatīvi zems valsts parāds pirms krīzes, konservatīvais valsts budžets 2020. gadam un piesardzīgi veidotais budžets nākamajam gadam. Tas ir priekšnoteikums elastīgas fiskālās politikas īstenošanai arī pandēmijas otrajā vilnī," uzsver Fiskālās disciplīnas padomes (Padome) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Piektdien, 6.novembrī, valdība lems par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā. Kā atzīst Padome, diemžēl patlaban epidemioloģiskā situācija pasliktinās un izskatās, ka no valsts puses būs nepieciešams papildus fiskālais stimuls. Šajā situācijā Padome uzteic salīdzinoši konservatīvo valsts budžeta projektu 2021. gadam - budžeta prioritātes ir sociāli orientētas, ar potenciālu fiskāli stimulēt kopējo iekšējo pieprasījumu, uzlabot veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un mazināt sociālo nevienlīdzību. Kopumā nākamā gada budžets varētu pieļaut izdevumu palielinājumu, taču plānotais fiskālais stimuls pārmērīgi neapdraud valsts fiskālo ilgtspēju, norāda Padome.

Fiskālās disciplīnas padome kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes 2023. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaram 2024. - 2026. gadam. Tomēr Padome norāda uz grūti prognozējamu risku kopumu, kas var strauji pasliktināt ekonomikas veiktspēju.

“Pieredze rāda, ka Finanšu prognozes ir diezgan precīzas. Lai gan Padome ir norādījusi uz vairākiem riskiem, kas attaisno piesardzību izaugsmes trajektorijas prognozēšanā, ceru, ka valdības centieni transformēt ekonomiku vecinās straujāku attīstību,” saka Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Kā norāda Padome, FM prognozes kopš 2023. gada sākuma ir uzlabojušās un pašlaik ir piesardzīgi optimistiskas. IKP pieauguma temps prognozēts augstāks, nekā plānots 2023.- 2026. gadiem, tomēr piesardzīgāk nekā 2022. gada otrajā pusē. Savukārt inflācijas prognoze palikusi gandrīz nemainīga un liecina par straujāku tās kritumu jau šī gada laikā.

Fiskālās disciplīnas padome kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes 2022.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2023. -2025.gadam, taču norāda uz vairākiem būtiskiem riskiem, kas var negatīvi ietekmēt turpmāko tautsaimniecības attīstību, informēja Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvji.

Padome uzskata FM prognozes par pieņemamām šābrīža augstās nenoteiktības laikā. Kopš iepriekšējās prognožu apstiprināšanas 2022.gada augustā ekonomiskā situācija ir būtiski pasliktinājusies, kas rada nepieciešamību prognozes pārskatīt. Kopš 2022.gada sākuma FM prognozes ir novirzījušās pesimistiskā virzienā, iekšzemes kopprodukts (IKP) tiek novērtēts arvien zemāk, savukārt inflācijas prognoze - kāpināta, norāda Fiskālās disciplīnas padome.

Padomes ieskatā, galvenie negatīvie faktori, kas ietekmēs tautsaimniecību, būs ģeopolitiskās spriedzes radītie ekonomiskie riski, augstā inflācija, piegāžu ķēžu traucējumi un mājsaimniecību patēriņa kritums. Šo faktoru rezultātā ar lielu varbūtību turpināsies ekonomikas lejupslīde.

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Teju tieši pirms gada finanšu tirgū bija vērojams pandēmijas dziļākais bezcerības punkts. Gandrīz zibenīgi – no 2020. gada februāra otrās puses virsotnēm ASV akciju tirgus Standard & Poor's 500 indeksa vērtība līdz tā gada 23. martam bija sarukusi par 35%.

Tas bija viens no straujākajiem akciju sabrukumiem vēsturē. Tiesa gan, nu var secināt, ka tas reizē bija arī viens no īsākajiem šādiem kritumiem. Marta beigu daļā ASV akcijas atsāka augt, un pagaidām tās atpakaļgaitas spogulī īsti kopš tā brīža skatījušās nav. Kopš 2020. gada marta zemākajiem punktiem minētā S&P 500 indeksa vērtība ir palielinājusies par 80%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir 21% apmērā.

Visai ātri akciju tirgus censoņi koncentrējās uz uzvarētājiem no jaunās situācijas, kas bieži bija tehnoloģiju kompānijas. Tāpat omu arvien uzlaboja pasaules ietekmīgāko valdību un centrālo banku mētāšanās ar naudu pa labi un pa kresi – ar regularitāti, atbildot uz pandēmijas krahu, nāca paziņojumi par multitriljonu atbalsta pasākumiem ekonomikām.

Jūras atjaunojamie energoresursi, pārtika no sālsūdens un saldūdens resursiem, ilgtspējīgs piekrastes un jūras tūrisms un citi faktori, kas veido zilo bioekonomiku, palīdz Vidzemes reģionam transformēties un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Kādas iespējas jau tiek izmantotas un kas vēl gaida potenciālos ieguldītājus?

Lai gan līdz šim zilā bioekonomika Vidzemē tiek saistīta galvenokārt ar tradicionālām darbībām, piemēram, zveju vai transportu, nozarē ienāk inovācijas, darbojas arī novatoriski uzņēmumi. Zilajai bioekonomikai kā jaunai pieejai nozarē šajā Latvijas reģionā saredz lielu potenciālu, kas aptver krietni plašākas jomas par tradicionālo zivsaimniecību un zvejniecību Rīgas jūras līča piekrastē un reģiona iekšējos ūdeņos.

“Zilā bioekonomika ietver visu, kas ir saistīts ar ūdeņiem: sākot no enerģijas ražošanas (ar vēja ģeneratoriem, no viļņiem, no aļģu biomasas) un ūdenstilpju resursu izmantošanas, visbeidzot ar tūrismu pie ūdens. Ja ūdenstilpēs iegūto biomasu apvieno ar biotehnoloģijām, rodas inovācijas: zināšanu ietilpīgā zilā bioekonomika. Šai nozarei svarīgs ir pārtikas sektors, jo zilā biomasa var nākt palīgā risināt globālo pārtikas iztrūkumu, un tas ir līdz šim neizmantots potenciāls,” atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) zināšanu ietilpīgas bioekonomikas vadošā eksperte un vadības grupas koordinatore Inese Skapste.

Ņemot vērā visus ap Olainfarm notikušos procesus, skandālus un uzraugošo institūciju dīvaino pasīvo attieksmi pret tiem, daļa Olainfarm akcionāru apsver iespēju lemt par uzņēmuma akciju izslēgšanu no Rīgas biržas sarakstiem, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Neskatoties uz gada sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iniciatīvu ar tā saukto desmit soļu programmu aktivizēt uz Eiropas un pat Baltijas valstu fona krietni panīkušo Latvijas kapitāla tirgu un sekmēt jaunu uzņēmumu interesi savas akcijas tirgot publiskajā regulētajā tirgū jeb biržā, izskatās, ka šī iniciatīva vismaz pagaidām nav devusi cerēto rezultātu, jo pat jau biržā kotēto uzņēmumu īpašnieki lemj par savu uzņēmumu akciju izslēgšanu no fondu tirgus.

Turpina aiziet no biržas

Diena jau rakstīja, ka no biržas savulaik nolēma aiziet tādi uzņēmumi kā a/s Grindeks, a/s Rīgas Farmaceitiskā fabrika, a/s Brīvais vilnis, a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, a/s Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca, un tie ir tikai daži no uzņēmumiem, kas pēdējos gados ir pametuši Nasdaq Riga biržu. Nenoliedzami, ir arī zināms sava veida veiksmes stāsts a/s Madara Cosmetics, taču kopumā gan tirgoto akciju apgrozījuma, gan arī biržas dalībnieku statistika nerada nekādu pamatu optimismam par Rīgas biržas dzīvīgumu.

Koronavīrusa pandēmija ir kļuvusi par draudu daudzu uzņēmumu maksātspējai un paaugstinājusi maksātnespējas risku. Situācija raisa jautājumus par to, ko un kā darīt, lai sarežģījumus pārvarētu bez būtiskiem zaudējumiem.

Pēc žurnāla "Dienas Bizness" aptaujāto domām, pašlaik pat vēl neesot iespējams prognozēt reālos postījumu apmērus, jo ir zināmas smagi cietušās nozares – viesmīlība, tūrisms, sabiedriskā ēdināšana, bet mazāk publiski zināms par darbības rādītājiem nozarēs un uzņēmumos, kuri darbu martā un aprīlī turpināja. Arī šie uzņēmumi sajuta pasūtījumu apsīkumu, cenu kritumu un rēķinu apmaksas termiņu pagarināšanos.

"Pašlaik Latvijā ir vairākas krīzes – koronavīrusa, tranzīta un tā dēvētā cīņa par naudas higiēnu. Tā sacīt – trīs vienā, un tāpēc arī kopējā situācija ar daudzu uzņēmumu maksātspēju nav tā iepriecinošākā, un sliktākais scenārijs būtu svētki maksātnespējas administratoriem, kura īstenošanos nevajadzētu pieļaut," situāciju vērtē AS "Brīvais vilnis" līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņaprāt, Latvijā nedrīkst pieļaut maksātnespējas cunami.

Pēc Zemkopības ministrijas un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas aicinājuma atsaukušies vairāki desmiti pārtikas nozares uzņēmumu, kas nekavējoties gatavi Ukrainai ziedot dažādus pārtikas produktus.

“Gan lieli, gan vidēji, gan mazi pārtikas ražotāji ir gatavi sniegt savu atbalstu, ziedot pārtiku Ukrainas iedzīvotājiem. Latvijas pārtikas ražotāji ir gatavi nodrošināt produktus, kas šobrīd ir visnepieciešamākie, tāpat nozare gatava nodrošināt Ukrainas bēgļus ar darba vietām,” atklāj Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Pārtikas koncerns Food Union Ukrainas iedzīvotājiem jau ziedojis 26 tonnas pārtikas produktu un ir gatavs veikt vēl vairākus apjomīgus pārtikas kravu sūtījumus.

Savukārt šodien ceļu uz Ukrainu sāk Dobeles dzirnavnieka pirmais pārtikas ziedojums Ukrainas iedzīvotājiem – vairāk nekā 40 tonnas dažādu pārtikas produktu. Arī Dobeles dzirnavnieks turpinās sniegt ilgtermiņa atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem līdz pat kara beigām un arī pēc tam, lai palīdzētu valstij atkopties no kara sekām.

Spītējot ievērojamam ceļotāju skaita kritumam un cerot uz pozitīvām pārmaiņām 2021. gadā, “ATU Duty Free” lidostā “Rīga” izveidojis divas jaunas tirdzniecības vietas un paplašina Latvijā ražoto preču un produktu pārstāvniecību, informēja uzņēmuma pārstāvji.

2020. gadā “ATU Duty Free” Latvijā guva 32% no 2019. gada ienākumu apjoma. Savukārt 2021. gada pirmā ceturkšņa ienākumi pielīdzināmi 13% no 2019. gada sākuma rezultātiem. Tomēr, pakāpeniski pielāgojoties jaunajiem apstākļiem un sadarbojoties ar lidostu “Rīga”, aviokompāniju “airBaltic” un citām aviācijas organizācijām, tirdzniecības uzņēmums turpina attīstību Latvijā. Nupat divu jaunu tirdzniecības vietu izveidošanai Rīgas lidostā ieguldīti 97 000 eiro.

2020. gadā lidostu “Rīga” apmeklēja par 74,2% mazāk pasažieru, nekā iepriekšējā gadā. Samazinājies arī apkalpoto lidojumu skaits. Šie rādītāji ievērojami ietekmēja ne vien aviokompānijas, bet arī lidostā “Rīga” esošo tirdzniecības uzņēmumu “ATU Duty Free”.

Darba devēji, kuriem ir vairāk nekā 50 nodarbināto, ir izveidojuši iekšējās trauksmes celšanas sistēmu, par tās atdevi vēl esot grūti spriest

Tā situāciju vērtē aptaujātie.

Vairums uzskata, ka pašlaik, kad ir pagājis tikai viens mēnesis kopš trauksmes celšanas likuma prasību iedarbināšanas, vēl pāragri gaidīt kādus rezultātus, drīzāk tas esot uzskatāms par jauninājuma iedzīvināšanas pirmo posmu. Tiek vērtēts, ka «cāļus skaitīs rudenī», tas nozīmē, ka vērtēt un analizēt varētu tikai pēc 3-6 mēnešiem vai vēl labāk – pēc gada vai diviem.

«Atbilstoši likuma prasībām un Valsts kancelejas izstrādātajām vadlīnijām ir izstrādāta procedūra un izveidota iekšējā trauksmes celšanas sistēma,» skaidroja SIA Rīgas meži Iekšējā audita vadītāja Anda Stīpniece. Uzņēmuma vadība par iekšējā trauksmes celšanas punkta atbildīgo ir nozīmējusi Iekšējā audita vadītāju. «Nekādi papildu izdevumi saistībā ar šo normu ieviešanu nav radušies,» uzsvēra A. Stīpniece. Viņa atgādina, ka uzņēmums noteikumus un procedūru izstrādājis pēc konsultācijām ar Valsts kancelejas atbildīgo speciālisti Inesi Kušķi. «Darbinieki ir informēti par iespējām celt trauksmi. Šāda informācija ir uzņēmuma iekšējā interneta (intraneta) vietnē, kur norādīti gan mani tālruņi, gan e-pasti, kā arī instrukcija, kā un ko darīt,» skaidroja A. Stīpniece. Viņa norāda, ka situācijās, kad kontaktpersona ir komandējumā, atvaļinājumā vai saslimusi, ir paredzēta aizvietošanas sistēma, taču tā atšķiras no aizvietošanas iekšējā audita daļas vadītāja amatā. «Manas prombūtnes laikā šajos sensitīvajos jautājumos aizvietošana ir sarežģīta, tāpēc trauksmes celšanas situācijā informācija nonāktu pie juristiem,» uz jautājumu, kur nonāktu iekšējā trauksmes cēlāja ziņojums, atbild A. Stīpniece. Viņa atzīst, ka pirmajā mēnesī neviens trauksmes celšanas ziņojums nav saņemts, bet ir bijuši jautājumi par izveidoto sistēmu, tās piemērošanu.