Lai skaidrotu faktorus, kuri ietekmē skolēnu interesi un izvēli savu nākotnes profesiju saistīt ar informācijas tehnoloģijām (IT) un citām eksaktajām zinātnēm, šodien tika prezentēti Tele2 Shared Service Center (Tele2 SSC) veiktā pētījuma Jaunieši IT rezultāti. Pētījuma gaitā noskaidrojās, ka tikai 2,1% meiteņu un 12,7% zēnu plāno savu karjeru saistīt ar IT, kam par iemeslu tiek minēti pastāvošie aizpriedumi par nozari, nepieteikama informācija par karjeras iespējām IT un iedrošinājuma trūkums karjeras izvēlē no līdzcilvēkiem, u.c.

Pētījumā Jaunieši IT piedalījās 1528 astoto klašu skolēni (773 meitenes un 755 zēni) no 45 Rīgas skolām. Skolēnu viedokļi ar digitālas aptaujas palīdzību tika ievākti 2016. gada maijā sadarbībā ar Edurio.

No aptaujātajiem skolēniem tikai 2,1% meiteņu un 12,7% zēnu plāno savu karjeru saistīt ar IT (pirmā karjeras izvēle). Meitenes kā savu nākotnes profesiju vairāk izvēlas praktiskas un radošās profesijas, piemēram, viņas vēlas kļūt par ārstēm, dizainerēm un māksliniecēm, kamēr zēni nākotnē vēlas kļūt par programmētājiem, sportistiem un pavāriem. Informācijas tehnoloģiju nozarē kopumā vēlētos strādāt 8% jeb 112 meitenes un 14,9% jeb 205 zēni. Ar citām eksakto zinātņu profesijām nākotnē vēlētos nodarboties 13,2% meiteņu un 14,6 % zēnu.

Lai veicinātu treniņtērpa kā mājas tērpa izskaušanu no ikdienas, sieviešu apģērbu zīmols "Olivija" fokusējas uz sievišķīgu apģērbu radīšanu.

Zīmols "Olivija" savu darbību uzsāka pirms četriem gadiem, lai gan iestrādnes dažādu izstrādājumu tapšanā ir bijušas jau ilgi. Apģērbu šūšana ir zīmola radītāju hobijs no paaudzes paaudzē, tāpēc pavisam likumsakarīgi, ka spējas uzņēmējdarbībā izmēģinātas tieši šajā jomā.

Lai iepazītu savu auditoriju, šo gadu laikā "Olivija" ir ražojusi visdažādāko sieviešu apģērbu atšķirīgām gaumēm. Lai gan lielu atzinību guvis zīmola klasiskā stila apģērbs, eko ādas izstrādājumi un mēteļi, palēnām no šīs kategorijas uzņēmums attālinās, lai pilnveidotu sākotnēji plānoto "Olivijas" produkcijas ieceri.

Valmierā taps dabai draudzīgi peldkostīmi 

Iecerēts, ka, pircējai pašai izvēloties individuālu peldkostīma dizainu, tā dzīvescikls būs...

Šo gadu laikā ir pārliecinoši izkristalizējies zīmola bāzes produkts – sieviešu naktsveļa un mājas tērpi.

"Uzskatām, ka sievietei mājās ir jāizskatās ne mazāk sievišķīgai un sakoptai, kā nereti izskatāmies tikai ārpus mājas. Lai veicinātu treniņtērpa kā vienīgā mājas tērpa izskaušanu, sākām ražot mājas kleitas kā sievišķīgu un vienlīdz ērtu apģērbu mājas apstākļiem. Šāds apģērbs ir pietiekami praktisks un elegants, lai sieviete var ne tikai ērti justies mājvietā, bet arī pilnīgi brīvi iziet ārpus mājas uz vietējo veikalu, sagaidīt kurjeru vai pastaigāt gar jūru," komentē zīmola pārstāve I.Krīgere.

Ne mazāk lielu atzinību "Olivijas" produkcija ir ieguvusi vīriešu vidū, jo liela daļa no pasūtījuma noformētājiem ir tieši viņi. Mazās ražošanas priekšrocība ir tā, ka iespējams saglabāt individuālu pieeju, aprunājoties ar gandrīz katru pircēju.

"Olivijas" mērķauditorija ir sievietes, kuras zina, ko vēlas no dzīves. Sieviete, kurai ir svarīga kvalitāte un individuāla pieeja. "Mūsu patiesā alga ir klienšu atsauksmes, un mums ir liels prieks, ka lielākā daļa sieviešu pēc pasūtījuma saņemšanas mums personīgi atraksta sajūsmas pilnas ziņas, ka ekspektācijas ir sasniegtas vai pat pārsniegtas," pauž I.Krīgere.

Pidžamu darināšanā izmanto rožu krūmus 

Vīriešu veļas zīmols "tom àdam" drīzumā plāno uzsākt tirdzniecību uni-sex pidžamām, kas...

Viņa atzīst, ka apģērbu nozarē ir milzīga konkurence. "Bieži vien tiek salīdzinātas dažāda līmeņa ražotnes, kuras izmanto pilnīgi atšķirīgus ražošanas modeļus. Tāpēc galvenais atšķirt masu produkcijas ražošanu no individuālas pieejas, piemēram, "Olivija" piedāvā jebkuru apģērba gabalu no piedāvājuma pielāgot arī konkrētās sievietes parametriem. Mūsdienās tā ir liela priekšrocība, jo lielai daļai sieviešu standarta izmērs nav piemērots," stāsta zīmola pārstāve.

Viņa norāda, ka runāt par nākotnes plāniem nav viegli, jo pieredze rāda, ka globālie apstākļi paši koriģē uzņemto kursu.

"Pasaules problēmas kontekstā varam atzīt, ka mūsu bāzes produkti iegūst arvien lielāku popularitāti un atsaucību. Joprojām uzskatām, ka vislabākā reklāma ir no mutes mutē, un, skatoties uz pārdošanas apjomu, varam apgalvot, ka šis reklāmas veids strādā. "Olivijas" produkcija bija un ir iegādājama tikai internetā, attiecīgi nekādas negatīvas izmaiņas šajā laika periodā neizjūtam," komentē I.Krīgere.

Organizācijas Riga TechGirls mērķis ir meiteņu izglītošana, iedvesmošana un palīdzība kontaktu veidošanā, iestājoties par līdzsvarotāku nākotni ar abu dzimumu pārstāvniecību tehnoloģiju biznesā

Riga TechGirls iniciatores ir Froont līdzdibinātāja Anna Andersone un infogr.am līdzdibinātāja Alise Semjonova – viņas bija vienas no pirmajām sievietēm, kuras pirms četriem gadiem sāka darboties tehnoloģiju jaunuzņēmumos, kas pēdējos gados strauji attīstījušies. «Ir vispārzināms fakts, ka tehnoloģiju biznesā sieviešu ir daudz mazāk nekā vīriešu. Mēs gribam to līdzsvarot, jo pieredze rāda, ka ir labāki rezultāti, strādājot kopā. Mēs negribam runāt par to, ka sievietes ir ar kaut ko labākas,» saka A. Andersone. A. Semjonova norāda, ka tehnoloģijas ir nākotne un daudzi amati, kas tagad ir, ar laiku izzudīs. «Vai mēs to gribam vai nē, bet viss virzās tehnoloģiju virzienā. Šobrīd sievietes uz tehnoloģijām īpaši neskatās, tāpēc mums jādara viss iespējamais, lai parādītu, ka sievietēm ir iespēja iesaistīties šajā jomā. Ir svarīgi par to runāt, lai radītu iespējas sievietēm iesaistīties. Tehnoloģijas ir neizbēgama mūsu visu nākotne. Kāpēc gan lai tajā būtu pārstāvēts tikai viens dzimums?» tā viņa. Uzņēmēja arī piebilst, ka tāpat viņas paaudze skolā mācījās lasīt un rēķināt, drīzumā bērni mācīsies programmēt un tā vienkārši ir vēl viena valoda, kurā cilvēki izsakās.

Noslēgusies Jelgavas Valsts ģimnāzijas pārbūve un tā pieņemta ekspluatācijā, informē RERE grupa.

Būvdarbi objektā ilga divarpus gadus, un skola piedzīvojusi pārmaiņas – ēkai ir jauns jumts un logi, atjaunota un 20. gadsimta 30. gadu funkcionālajai arhitektūrai raksturīgos pelēcīgos toņos nokrāsota fasāde, labiekārtota teritorija un rekonstruēts stadions. Izbūvētas jaunas komunikācijas – apkure, kanalizācija, ūdensvads, elektrība –, kas nebija mainītas kopš ēkas atjaunošanas pēc Otrā pasaules kara. Tāpat sakārtota drenāžas sistēma un veikti vēl citi pasākumi, lai augstais gruntsūdeņu līmenis neradītu applūšanas draudus un nebojātu skolas pamatus.

Izremontētas arī skolas telpas, vienlaikus veidojot telpu grupas mācību priekšmetu blokiem, piemēram, valodu un vēstures bloku, matemātikas un informātikas bloku, dabaszinību (ķīmijas, fizikas, bioloģijas, ģeogrāfijas) bloku. Pagrabstāvā joprojām būs virtuve, ēdamzāle, garderobe un zēnu mājturības kabinets, bet no jauna izveidots meiteņu mājturības kabinets, kurā būs šujmašīnas un virtuves aprīkojums. Tāpat izbūvēta plaša un moderna bibliotēka, vieta atrasta arī skolas muzejam.

Zināšanas digitālajā mārketingā uzņēmējam palīdz būtiski ietaupīt reklāmas budžetam paredzētos finanšu līdzekļu. Vienalga vai tas būtu viesu mājas vai matu lakas nosaukums, vai nepacietīgi meklēts autoserviss vai zooveikals – atbildi jau ierasti sniedz interneta meklētājs Google. Digitālā mārketinga aģentūras Infinitum 8 meistarklasē "Efektīva Digitālā mārketinga optimizācija" kā jauniem, tā arī pieredzējušiem uzņēmējiem piedāvā uzzināt visjaunāko un visefektīvāko informāciju Google AdWords un Google Analytics stratēģiju izveidē.

Uz meistarklasi "Efektīva Digitālā mārketinga optimizācija" ir aicināti uzņēmumu vadītāji, mārketinga un PR speciālisti ar minimālu pieredzi darbā ar Google AdWords un Google Analytics kontiem. Meistarklase būs sadalīta divos līmeņos.

"Biznesa uzlecošās superzvaigznes" tiek aicināti jaunie uzņēmēji, kuriem ir pamatzināšanas, bet viņi vēl meklē savu mārketinga stratēģiju darbā ar Google AdWords un Google Analytics. Meistarklasē jaunie uzņēmēji varēs iegūt nepieciešamās vadlīnijas, lai interneta plašumos atrastu un pārliecināt savu klientu. Meistarklasē tik skaidrota ārējās mājas lapas optimizācija. Uzmanība tiks pievērsta Google Analytics konta galveno uzmanības punktu novērtējumam un tipiskāko kļūdu apskatei. Speciālisti stāstīs par galvenajām kļūdām, kas atbaida klientus no uzņēmuma sociālo mediju konta un citām zināšanām. Šīs un vēl citas meistarklasē iegūtās zināšanas noderēs, lai uzņēmumā realizētā mārketinga stratēģija būtu vēl veiksmīgāka.

Pirms 10 gadiem, 2013. gada oktobrī, Rīgas centrā darbību uzsāka Realweb Latvia – digitālā mārketinga aģentūra, kas viena no pirmajām piedāvāja tobrīd tādus inovatīvus digitālā mārketinga risinājumus kā reklāmu Google un Facebook.

Šodien Realweb Latvia ir viena no lielākajām digitālā mārketinga aģentūrām Baltijā ar gada apgrozījumu virs 50 milj. EUR, un tās lielāko partneru vidū ietilpst Google, Meta Facebook, Microsoft, TikTok. Realweb Latvia ir viens no 3 Google Premier partneriem Latvijā vairāk kā 40 reklāmas aģentūru konkurencē un pārvalda digitālās reklāmas Google, Meta Facebook, Microsoft, Linkedin, TikTok ar budžetu virs 3 miljoniem EUR mēnesī. Visi aģentūras speciālisti ir sertificēti, savukārt aģentūras vadītāja Velta Mestere 2020. gadā Forbes Latvijas veiksmīgāko sieviešu reitingā ieņēma augsto 4. vietu. Pēdējo gadu laikā esam strauji auguši eksporta nozarē - to apliecina arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 2022. gada nominācija “Eksporta čempions”.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aicinās grozīt likumu Par nodokļiem un nodevām, paaugstinot tajā noteikto nodokļu parādu piedziņas slieksni.

VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča komisijas sēdē stāstīja, ka patlaban šis slieksnis ir 15 eiro, savukārt minimālās bezstrīdus piedziņas izmaksas ir 39 eiro par vienu parādu.

Garanča skaidroja, ka nelielie parādi, kuru piedziņa valstij izmaksā dārgāk nekā atgūtā summa, veido diezgan apjomīgu īpatsvaru kopējā parādnieku skaitā. Tā, piemēram, 37 440 parādnieku parāds ir mazāks vai vienāds ar 15 eiro, bet tie ir 21,1% no kopējā parādnieku skaita, lai gan šo parādnieku kopējā parāda summa ir 0,12 miljoni eiro.

Savukārt parādnieku, kuru nodokļu parāds ir no 15 eiro līdz 300 eiro, skaits ir 83 042 jeb 46,8% no kopējā parādnieku skaita, lai gan šo parādnieku kopējais parāds ir deviņi miljoni eiro jeb 2% no kopējā nodokļu parāda apmēra.

Būt zaļam ir modē. Uzņēmumu mārketinga komunikācijā redzam saukļus, kuros ņirb tādi jēdzieni, kā “zaļš”, “ekoloģisks”, “klimata neitrāls”, “videi draudzīgs” un tamlīdzīgi.

Līdz šim par šādu korporatīvās reputācijas un produktu mārketinga stiprināšanu mēdzām līdzjūtīgi pasmaidīt, bet šobrīd uzņēmējiem būtu jāapzinās, – par maldinošām darbībām ilgtspējas jomā būs jāatbild. Pasaulē pieaug t.s. zaļmaldināšanas (no angļu greenwashing) gadījumu skaits, kad uzņēmējiem jāpiedzīvo finansiāli un reputācijas zaudējumi dēļ piemelošanas savā publiskajā komunikācijā. Ņemot vērā ilgtspējas pieaugošo nozīmi, Eiropas Savienība ir izvirzījusi kā prioritāti stingrāku zaļmaldināšanas kontroli, paredzot lielākus sodus par patērētāju maldināšanu un manipulācijām.

Ko tas nozīmē?

Zaļmaldināšana ir jauns jēdziens Latvijā, kas apzīmē manipulatīvus, nepatiesus apgalvojumus un rīcību saistībā ar uzņēmuma darbībām ilgtspējas jomā (vides, korporatīvās pārvaldības un sociālie jautājumi), šādi gūstot konkurences priekšrocības vai radot sev labvēlīgākus apstākļus. Īsi sakot, – runa ir par uzņēmumiem, kuri sabiedrībā aktuālo ilgtspējas tēmu iekļauj savā mārketinga stratēģijā, taču realitātē nekādas iniciatīvas vai darbības, lai kļūtu ilgtspējīgāki, tie faktiski neveic vai veic jau šķietami nepietiekoši.

Lai pārbaudītu savu varēšanu starptautiska mēroga uzņēmumā, Jānis Polis devās uz Malaiziju, ņemot līdzi savu pieredzes bagāžu digitālā mārketinga jomā .

Pēdējos desmit gadus Jānis Latvijā bija darbojies mediju un mārketinga nozarē, un, atskatoties uz noieto karjeras ceļu, viņš DB atzīst, ka bija viens no spēcīgākajiem digitālās komunikācijas speciālistiem Latvijā. Tomēr pirms trīs gadiem viņam radās sajūta, ka kaut kas dzīvē jāmaina, jo bija sasniegti profesionālo izaicinājumu un atalgojuma griesti.

Jānis atminas karjeras pirmsākumus 2008. gadā, kad popularitāti iemantoja draugiem.lv un facebook.com, bet mārketinga jomā nebija tādu speciālistu, kas prastu šos rīkus izmantot. Digitālais mārketings aprobežojās ar reklāmas laukuma jeb banera izvietošanu interneta portālā. Bija skaidrs, ka digitālais mārketings būs neizbēgamas sāpes visiem reklāmas devējiem un klientiem. Mediju aģentūra Inspired Communications tolaik bija vēl jauna un bija pirmā Latvijā, kas pieņēma darbā cilvēku, kura darbs tika saistīts tikai ar interneta medijiem, digitālā mārketinga stratēģiju izveidi. «Sociālie tīkli plauka un zēla, un ļoti daudzi zīmoli vēlējās tur izpausties, bet nevienam nebija ne jausmas, kā to izdarīt. Arī man tādu zināšanu nebija, jo to nevienā skolā Latvijā nemācīja. Es darbojos sabiedrisko attiecību jomā, bet paralēli biju aktīvs interneta blogu rakstītājs. Mani pamanīja un uzaicināja aprunāties,» stāsta Jānis. Darbu viņš ieguva. Uzņēmums Jānim deva brīvas rokas attīstīt līdz šim Latvijā nezināmu jomu. Zināšanas par interneta kā rīka izmantošanu Jānis smēlās starptautiskās konferencēs, semināros. Brīdī, kad SIA Inspired Communications guva pirmos panākumus interneta mārketinga jomā, to pamanīja arī konkurenti. «Mani pārvilināja holdings, kurā ietilpst trīs mediju aģentūras. Darbs trīs aģentūrās uzreiz piedāvāja atkal jaunus izaicinājumus un arī atalgojumam bija grūti atteikt,» atzīst Jānis. Viņa pārziņā bija izdomāt digitālā mārketinga pakalpojumus, kurus aģentūras varētu piedāvā saviem klientiem, kā arī pieņemt darbā cilvēkus, kuri tos varētu pārdot un īstenot. Šobrīd sociālā tīkla konta uzturēšana, mobilās aplikācijas, spēles un konkursi virtuālā vidē šķiet pašsaprotami, bet tolaik tas bija kādam jāizdomā vai jāadaptē no ārvalstīm.

Latvijā šogad novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 863,343 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,8% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 1,5% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada novembra sākumā bija 399,227 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,1% salīdzinājumā ar oktobra sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 291,784 miljonus eiro, kas ir par 0,6% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 172,333 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 2,8%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.novembrī veidoja 62,3% no kopējās parādu summas jeb 537,698 miljonus eiro.

VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.novembrī bija atzīti parādi 2,466 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā šogad decembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 859,002 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada decembra sākumā bija 398,146 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 0,3% salīdzinājumā ar novembra sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 289,086 miljonus eiro, kas ir par 0,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 171,769 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 0,3%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.decembrī veidoja 62,1% no kopējās parādu summas jeb 533,69 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.decembrī bija atzīti parādi 2,851 miljona eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā šogad maija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 857,38 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 2,2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada maija sākumā bija 406,106 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 1,2% salīdzinājumā ar aprīļa sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 280,539 miljonus eiro, kas ir par 0,9% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 170,735 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,8%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.maijā veidoja 58,8% no kopējās parādu summas jeb 504,605 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.maijā bija atzīti parādi 2,393 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā šogad septembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,093 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 4,7% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2022.gada septembra sākumā bija 574,187 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,4% salīdzinājumā ar augusta sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 310,233 miljonus eiro, kas arī ir par 0,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 208,666 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2% mazāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2022.gada 1.septembrī veidoja 56,5% no kopējās parādu summas jeb 617,585 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.septembrī bija atzīti parādi 2,062 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā šogad oktobra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 856,471 miljona eiro apmērā, kas ir par 0,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,3% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada oktobra sākumā bija 398,696 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 1,1% salīdzinājumā ar septembra sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 290,089 miljonus eiro, kas ir par 1,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 167,686 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 2,5%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.oktobrī veidoja 63,1% no kopējās parādu summas jeb 540,406 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.oktobrī bija atzīti parādi 2,457 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,096 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,6% vairāk nekā mēnesi iepriekš, kā arī par 4,9% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2022.gada jūlija sākumā bija 575,457 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,6% salīdzinājumā ar jūnija sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 307,594 miljonus eiro, kas ir par 3,8% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 212,875 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,5% vairāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2022.gada 1.jūlijā veidoja 56,1% no kopējās parādu summas jeb 614,389 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.jūlijā bija atzīti parādi 2,019 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā šogad septembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 851,809 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,8% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada septembra sākumā bija 394,398 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 3,1% salīdzinājumā ar augusta sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 293,769 miljonus eiro, kas ir par 2,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 163,643 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 1,6%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.septembrī veidoja 61,7% no kopējās parādu summas jeb 525,599 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.septembrī bija atzīti parādi 2,446 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā šogad novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,077 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 3,1% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2022.gada novembra sākumā bija 562,145 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 0,8% salīdzinājumā ar oktobra sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 305,214 miljonus eiro, kas arī ir par 1,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 209,559 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,3% vairāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2022.gada 1.novembrī veidoja 57,2% no kopējās parādu summas jeb 615,689 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.novembrī bija atzīti parādi 2,154 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 847,075 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 3,4% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada jūnija sākumā bija 401,106 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 1,2% salīdzinājumā ar maija sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 280,791 miljonu eiro, kas ir par 0,1% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 165,178 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 3,3%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.jūnijā veidoja 59,2% no kopējās parādu summas jeb 501,171 miljonu eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.jūnijā bija atzīti parādi 2,407 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 857,958 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,3% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 1,2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada jūlija sākumā bija 402,672 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,4% salīdzinājumā ar jūnija sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 289,852 miljonus eiro, kas ir par 3,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 165,433 miljonu eiro apmērā, kas ir kāpums par 0,2%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.jūlijā veidoja 60,4% no kopējās parādu summas jeb 518,645 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.jūlijā bija atzīti parādi 2,419 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā šogad janvāra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 862,329 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 1,6% mazāk nekā pagājušā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2024.gada 1.janvārī bija 398,316 miljonu eiro apmērā, kas ir līdzīgi kā decembra sākumā, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 288,026 miljonus eiro, kas ir par 0,4% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 175,987 miljonu eiro apmērā, kas ir kāpums par 2,5%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.janvārī veidoja 63,2% no kopējās parādu summas jeb 545,301 miljonu eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.janvārī bija atzīti parādi 2,362 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,014 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp visstraujāk turpinājis pieaugt sociālās apdrošināšanas iemaksu parāda apmērs. Parādi valsts pamatbudžetam šogad jūlija sākumā bija 524,012 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,8% salīdzinājumā ar jūnija sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 291,51 miljonu eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 198,726 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7% vairāk.

Vienlaikus aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2020.gada 1.jūlijā veidoja 53,9% no kopējās parādu summas jeb 547,006 miljonus eiro. Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2020.gada 1.jūlijā bija atzīti parādi 250 240 eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā šogad septembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 994,164 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam šogad septembra sākumā bija 497,345 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 2,3% salīdzinājumā ar augusta sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 294,322 miljonus eiro, kas ir par 0,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 202,497 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,1% vairāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2020.gada 1.septembrī veidoja 52,5% no kopējās parādu summas jeb 521,996 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.septembrī bija atzīti parādi 285 500 eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā šogad augusta sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,0001 miljarda eiro apmērā, kas ir par 1,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam šogad augusta sākumā bija 509,008 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 2,9% salīdzinājumā ar jūlija sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 293,684 miljonus eiro, kas ir par 0,7% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 198,229 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,3% mazāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2020.gada 1.augustā veidoja 52,9% no kopējās parādu summas jeb 529,269 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.augustā bija atzīti parādi 256 230 eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā šogad novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 949,73 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam šogad novembra sākumā bija 473,832 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 2,5% salīdzinājumā ar oktobra sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 285,576 miljonus eiro, kas ir par 1,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 190,321 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,7% mazāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2020.gada 1.novembrī veidoja 52,7% no kopējās parādu summas jeb 500,433 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.novembrī bija atzīti parādi 476 310 eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā šogad novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 885,946 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 481,144 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir samazinājums par 1% salīdzinājumā ar oktobra sākumu, 273,764 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir samazinājums par 0,2%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 131,039 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,3% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.novembrī bija 61,5% no kopējās parādu summas jeb 544,6 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2019.gada 1.novembrī bija atzīti parādi 259,8 tūkstošu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.