Saistībā ar piena iepirkuma cenas pieaugumu gada laikā par 17% programmas Skolas piens piegādātāji cieš zaudējumus, līdz ar to ražotāju atbalstam Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus likumdošanā, paredzot palielināt valsts līdzfinansējuma likmi, atzina ministrijas pārstāve Viktorija Kalniņa.

«Esam konstatējuši, ka 2013.gadā no janvāra līdz decembrim piena iepirkuma cena ir pieaugusi par 17%. Tā ietekmē pieauga arī pasterizēta piena ražošanas izmaksas un realizācijas cenas. Līdz ar to uzņēmumiem nākas "Skolas piena" programmā darboties ar zaudējumiem,» sacīja Kalniņa.

Viņa norādīja, ka informācija par šīm tendencēm saņemta no vairākiem programmā iesaistītajiem piena produktu ražošanas uzņēmumiem. Tādēļ, lai mazinātu izmaksu un cenu starpību, ministrija ir izstrādājusi grozījumus programmas nacionālajā likumdošanā, paredzot palielināt valsts līdzfinansējuma likmi, lai rezultātā turpinātu nodrošināt skolēnus ar pienu bez maksas.

Šonedēļ mācību iestādēs sāk darboties programmas Skolas auglis jaunā sezona. Skolēni trīs dienas nedēļā bez maksas saņems kādu augli vai dārzeni. Zemnieki norāda, ka faktiski laucinieki no programmas tiekot izspiesti, jo pretendēt uz augļu un dārzeņu piegādi var ne tikai tiešie ražotāji, bet arī skola, pašvaldība un ikviens starpnieks, kurš tos iepircis, trešdien vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Jau vairākus gadus programmā Skolas auglis iesaistījušies Durbes novada dārzkopji Rihards un Dagmāra Kokini. Viņu audzētos ābolus un bumbierus skolās slavē, un saimnieki iepriekš ar šo iespēju bija diezgan apmierināti.

«Tur nav kārtības ar likumdošanu,» secina R. Kokins, kurš darba mūžu aizvadījis tieslietu sistēmā. ES programmai doto naudu administrē Lauku atbalsta dienests (LAD), un tā esot domāta lauku ražotāju atbalstam. Taču faktiski laucinieki no programmas tiekot izspiesti, jo pretendēt uz augļu un dārzeņu piegādi var ne tikai tiešie ražotāji, bet arī skola, pašvaldība un ikviens starpnieks, kurš tos iepircis. «Ne viņš sēj, ne pļauj, bet piegādā skolai.» No zemniekiem šie pārpircēji cenšoties iegādāties preci pēc iespējas lētāk, piemēram, solot 30–40 centus par kilogramu. Bet no ES viņi saņemot 1,10 eiro par piegādāto kilogramu.

Skolas augļu un dārzeņu programmas produktu sarakstā iekļauts arī ķirbis, vēsta reģionālais portāls Rekurzeme.

Iniciatīva nākusi no pašiem zemniekiem un ķirbi līdzīgi kā pārējos augļus un dārzeņus skolēniem pasniegs svaigu. Tāpat šajā mācību gadā skolas augļa programmas piegādātājiem papildus pie kompensāciju pamata likmēm ir noteiktas piemaksas par bioloģisku produkciju, kā arī par piegādi mazajām skolām.

Lai dažādotu dārzeņu un augļu piedāvājumu Eiropas Savienības līdzfinansētajā programmā Skolas auglis, šajā mācību gadā porcijās tiks iekļauti arī ķirbji.

Zemnieku saimniecība Kliblapsas lielākoties audzē ķirbjus, taču atzīst, ka skolas augļa programmā vēl neplāno iesaistīties, jo neredz tajā īpašus ieguvumus. Taču saimniece Ilze Venterzute atzīst, ka ir ķirbju šķirnes, kas garšo pēc riekstiem, bet ēst svaigu ķirbi vispirms savām atvasēm jāiemāca mājās, lai bērni to patiešām ēstu skolā:

Arī šogad tāpat kā pērn daudzas Gulbenes novada skolas ir pieteikušās dalībai programmā Skolas auglis, lai ar 1.novembri skolēni varētu saņemt svaigus augļus vai dārzeņus par brīvu. Skolu direktori atzinīgi vērtē šo programmu, tikai problēma ir atrast piegādātājus, vēsta dzirkstele.lv.

Šogad svaigos augļus var saņemt ne tikai jaunāko klašu skolēni, bet arī skolēni no 7. līdz 9.klasei. Paredzēts, ka skolēni katru dienu par brīvu saņem 100 gramus augļu vai dārzeņu.

Pērn deviņām novada skolām augļus piegādājis SIA Vecpāpani īpašnieks Māris Brencis (Rankas pagasts), bet šogad vairs ne. M.Brencis skaidrojis, ka šogad ir izveidojusies tāda situācija, ka viņš, pirmkārt, nav izturējis prasības. Lai varētu piedalīties šajā programmā un skolām piedāvāt savus augļus vai dārzeņus, piegādātājam ir jābūt reģistrētam augļu un dārzeņu integrētās audzēšanas reģistrā. Otrkārt, viņam šogad nav ābolu gads.

Skolas augļa programmā, iespējams, daži piegādātāji mēģina likumu apiet ar līkumu, skolām piegādājot kaimiņvalsts preci.

Informēts avots - augļkopis no Tukuma novada, kurš vēlējās palikt anonīms, nododot izaudzēto ražu pieņēmējam, viņš konstatējis automašīnas ar Lietuvas numuriem, kuri nodeva savu preci Skolas augļa programmai. Augļkopis ir sašutis par šādu kārtību, jo tādējādi lietuvieši izkonkurē vietējos ražotājus. Uzņēmējs par notikušo jau esot informējis Skolas augļa programmas administrētāju – Lauku atbalsta dienestu (LAD), taču interese no kontrolējošā dienesta neesot saņemta. Konkrētais augļkopis gan atsakās publiski nosaukt «vainīgā» vārdu.

Par kaimiņvalsts aktivitātēm ir dzirdējuši arī citi ražotāji, taču viņu rīcībā nav konkrētu faktu. Viena no lielākajiem augļu un dārzeņu piegādātājiem KS Baltijas dārzeņi izpilddirektors Jānis Bušs stāsta, ka kooperatīvs piegādā augļus un dārzeņus aptuveni 120 skolām un šogad, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, piegādātie apjomi auguši par 10 – 15 %. Baltijas dārzeņiem preci piegādā KS sastāvā esošās saimniecības, līdz ar to tās ir uzticamas un pārbaudītas. J. Bušs atklāj, ka neoficiāla informācija par lietuviešu interesi par programmu Skolas auglis ir saņemta, bet viņa rīcībā nav faktu, kas šo informāciju varētu apstiprināt. J. Bušs norāda, ka tas ir kontrolējošo dienestu kompetencē – pārbaudīt piegādātājus un preces izcelsmi, jo «vietējie ražotāji ir jāaizstāv». Ja kāds no programmas dalībniekiem rīkojas negodprātīgi, tad tas ir rupjš pārkāpums, vērtē KS Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

EK programmā «Skolas auglis», kas šogad ieviesta skolās, jāpilnveido to regulējošie noteikumi, lai uzņēmējiem nebūtu jānodarbojas ar labdarību.

Izmaiņas jāveic, lai ražojošiem lauksaimniekiem nebūtu jā sedz daļu skolai piegādāto augļu un dārzeņu porciju no savas kabatas, uzskata atsevišķi programmā iesaistītie uzņēmēji. Šobrīd vislielāko problēmu programmā iesaistītajiem uzņēmējiem sagādājot skolēnu skaits, ko nav iespējams prognozēt, Db stāsta kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Ja attiecīgā skola norāda vienu skolēnu skaitu, kas ieradušies mācību iestādē, tad realitāte esot pavisam cita, jo kāds ir saslimis, cits aizbraucis. «Piemēram, skola norāda, ka šodien būs 170 bērnu, bet ieradušies 158. Reāli mēneša beigās, savelkot galus kopā, sanāk, ka esam skolai uzdāvinājuši 80 porcijas, jo Lauku atbalsta dienests maksā tikai par tiem skolēniem, kas apmeklējuši skolu,» stāsta Mūsmāju dārzeņu vadītāja.

Atbalsta programmā Skolas auglis šajā mācību gadā iesaistījušās 687 mācību iestādes, kopā piesakot 145 126 skolēnus, kas ir vairāk kā 90% no Latvijas izglītības iestāžu 1.-9.klašu audzēkņiem.

Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka augļu un dārzeņu produktu izdale skolās notiks trīs reizes nedēļā no 2011.gada 1.novembra līdz 2012.gada 9.martam.

LAD aicina integrēto augļu un dārzeņu audzētājus, kuri reģistrēti Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā, aktīvi iesaistīties programmā un nodrošināt Latvijas bērniem pie ikdienas uztura svaigus augļus un dārzeņus.

Atbalsta programmā noteiktās atbalsta likmes par 100 g augļu un dārzeņu (turpmāk – produktu) porciju ir šādas: par neiesaiņotiem produktiem - 0,10 Ls, par iesaiņotiem produktiem un neiesaiņotiem produktu asorti - 0,12 Ls, savukārt par iesaiņotiem produktu asorti - 0,13 Ls.

Augi ziemu pārcietuši labi vai pat izcili, bet labas ražas prognozes bremzē bažas par laikapstākļu «atriebību» pavasarī, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā augļkopji un lauksaimnieki maigo ziemu vērtē ar dalītām jūtām. «Nopirku slēpes, bet sniega nav jau otro gadu! Bet augļkokiem – ziema kā paradīzē,» atzīst augļkopības saimniecības Akmentiņi Lietuvas pierobežā saimnieks Jānis Baltiņš, kurš saimnieko kopā ar Daci Drošprāti, saimniecības Gaidas īpašnieci. Pēc šādas ziemas arī raža sagaidāma laba, norāda J. Baltiņš. Latvijas Augļkopju asociācijas, kas apvieno 400 lielāko Latvijas augļkopju, konsultants par jautājumiem ābolu audzēšanā Guntis Ofkants vērtē, ka ziema parasti nepaiet pilnīgi bez sekām, tāpēc daba vēl varot paņemt savu daļu.

Grozījumi tā sauktajos «Skolas bulciņu likumos» praksē tiek ieviesti godprātīgi. Ēdnīcu pavāres rūpīgi no ēdienkartēm izslēdz tomātu pastu un majonēzi, bet skolu kafejnīcās bulkas no plauktiem pazudušas. Bērni likumu apiet katrs pa savam, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Vecāku nopirktas bulkas skolēni nu stiepj līdzi jau tā smagajās somās, savukārt kabatās - maisiņi ar sāli. To, ka ēdienam pietrūkst tikai sāls, Kalvenes pamatskolas vecāko klašu zēni sapratuši jau tūdaļ jaunā gada pirmajā ēdienreizē, bet nākamajās pusdienās bijuši līdzi maisiņi ar sāli. «Nu viņi saber tur tik daudz, ka tiešām sāku baiļoties. Viss galds ar sāli nokaisīts. Ko darīsi, tas tagad ir aizliegtais auglis un... kas pusaudžiem ir aizliegts, to viņi grib ar dubultu spēku,» par saviem novērojumiem pastāsta Kalvenes pamatskolas ēdnīcas šefpavāre Dagrita Medisa. Savukārt Aizputes vidusskolā privātās kafejnīcas vadītāja Liene Freidenfelde no plauktiem izņēmusi visas bulciņas, kuras nāca no ceptuves pāri ielai. «Bulkām nebija ne vainas,» saka kafejnīcas vadītāja.

«SIA Pūres dārzi āboli gandrīz visu gadu ir atrodami Latvijas lielveikalos un jau vairākus gadus nodrošinām skolas ar vietējiem āboliem, piedaloties programmā Skolas auglis,» laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Pūres dārzi vadītājs Edmunds Grīnbergs.

No pērnā gada ābolu ražas, kas bijusi aptuveni 500 tonnas, noliktavās šobrīd vēl palikušas tikai 40 tonnas ābolu. No aptuveni 100 tonnām ābolu izspiestas sulas. Pavisam SIA Pūres dārzi 40 ha lielā platībā tiek audzētas 30 dažādas ābolu šķirnes, pieprasītākās ir Ligols, Alva un Spartāns. Uzņēmumā galvenā augļu produkcija ir āboli, kuri tiek audzēti, ievērojot integrēto augļu ražošanu. «Audzējam dažādu šķirņu ābolus – gan vasaras, gan rudens, gan arī ziemas šķirņu ābolus, lai nodrošinātu iespējami garāku to realizācijas periodu, sākot no augusta vidus līdz pat pēdējam ābolam maijā vai jūnijā. Ražu glabājam augļu noliktavā, tādēļ varam nodrošināt maksimāli ilgu augļu realizāciju,» stāsta E. Grīnbergs.

Šogad vismaz 14,184 milj. Ls valsts budžeta naudas plānots iztērēt, apmaksājot ārštata darbinieku pakalpojumus.

«Šeit būtu jāvērtē - varbūt ir jēga turēt kaut kādu pastāvīgu ekspertu ar pastāvīgu darba samaksu, jo viss, ko tu dari fragmentāri, vienmēr maksās dārgāk nekā pastāvīgs cilvēks, kas strādā uz pilnu slodzi,» norāda valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Visu rakstu lasiet otrdienas, 1. februāra, Dienas Biznesā.

Severstaļlat plāno pārspēt rekordus

2011. gadā plānojam pārsnieggt pat vislabākajos gados iespēto, stāsta metāla tirdzniecības un metālapstrādes a/s Severstaļlat valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs.

Enerģētika

Devām zaļo gaismu AES kaļiņingradā

Skolu un bērnudārzu ēdienkartēs turpmāk vairs nedrīkstēs iekļaut frī kartupeļus un piedevās piedāvāt kečupu vai majonēzi, savukārt cīsiņiem, sardelēm un citiem gaļas izstrādājumiem būs jāsatur vismaz 70% gaļas.

To paredz valdībā otrdien apstiprinātie Veselības ministrijas (VM) priekšlikumi bērnu ēdienkartes uzlabošanai.

Bērnudārzos un skolās bērniem nevarēs pasniegt frī kartupeļus, kartupeļu kroketes un citus eļļā vārītus un analogus pārtikas produktus, mehāniski atdalītu gaļu, majonēzi, kečupu, tomātu mērci, krējuma izstrādājumus piedevu veidā, pasniedzot ēdienu (ēdienu gatavošanā majonēzi, kečupu, tomātu mērci ir atļauts izmantot).

Tāpat skolu un bērnudārzu ēdienkartēs nedrīkstēs iekļaut konditorejas izstrādājumus, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki.

Tādi paši ierobežojumi attieksies arī uz 18 gadu vecumu nesasniegušiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centru klientiem un mazajiem slimnīcu pacientiem.

Sakām –augļkopība, domājam – āboli. Taču pat tos vēl nespējam izaudzēt vajadzīgajā daudzumā un kvalitātē

Tā uzskata Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte. Ābolu raža kopumā ir laba, taču dažādos reģionos – atšķirīga. Ābolu cena ir kritusi.

Augļkopji uzsver, ka pircēji psiholoģiski nevar pieņemt šķietamo cenu kāpumu pēc eiro ieviešanas. Vēl kāds drauds – poļu āboli; vienīgā cerība uz to, ka veiklie poļi atradīs aplinkus iespējas tos nogādāt ierastajiem ēdājiem.

Aptaujātie dārzu īpašnieki atzīst, ka augļkopība nav ātrs un viegls bizness, tomēr – ienesīgs dzīvesveids; sekmīgāk darbojas ģimenes uzņēmumi. Augļkopībā bez roku darba neiztikt, un to nekad nebūs iespējams pilnībā aizstāt ar tehniku, salīdzinot ar graudu audzēšanu. Tā kā laukos iedzīvotāju skaits samazinās, problēma ir tieši darba roku atrašana. Tādējādi daudzas saimniecības, sevišķi ogu audzētāji, nopietni pārdomā iespēju nākamgad ievest viesstrādniekus. Šīs sezonas ieguvums – atvieglotā programma sezonas laukstrādnieku reģistrācijā.

Augļu un dārzeņu vairumtirgotājs Mūsmāju dārzeņi pērn apgrozījis 3,727 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2012.gadu ir kritums par 1,49%, liecina Lursoft dati.

Pretstatā apgrozījumam, sabiedrības peļņa aizvadītajā gadā uzrādījusi augošu tendenci, palielinoties par 3,62% un sasniedzot 194,778 tūkstošus eiro.

2013.gadā kooperatīvajā sabiedrībā aktīvi darbojušies 10 biedri, tostarp SIA Dimdiņi Agro, ZS Galiņi, ZS Bračas u.c. Iesniegtajā gada pārskatā par sabiedrības aizvadītā gada panākumiem teikts, ka 2013. gadā sabiedrība turpinājusi darbību programmā Skolas auglis, un īpaši uzsvērts, ka pērn jau pieci kooperatīva biedri ieguvuši G.A.P. sertifikātu, kas ir visā pasaulē lietots lauksaimniecības produkcijas ražošanas procesu standarts, kas ietvar kontroli un darbības izvērtējumu visos uzņēmuma darbības posmos.

Ar Jāni Libeku reģionālais laikraksts Dzirkstele ticies ābolu sidra ražotnē, kas atrodas Brīvības ielā, Gulbenē. Viņš stāsta, ka aptuveni pirms trīs gadiem kopā ar draugu prātojuši, ko varētu vēl papildus darīt savam ikdienas darbam, un radusies doma, ka varētu veidot savu uzņēmumu. Jānis atzīst, ka jau skolas laikā prātā virmojusi doma, ka gribētu veidot uzņēmumu, kas saistās ar ražošanu, vēsta laikraksts.

Sākumā ar draugu izmēģinājuši ražot dažādus dzirkstošos vīnus, piemēram, no bērzu sulām, līdz tomēr sapratuši un nonākuši pie secinājuma, ka ābolu sidrs ir tas produkts, kuru mūsu platuma grādos var ražot tiešām kvalitatīvu. Jānis skaidro, ka ābols ir Latvijas auglis, kurš pie mums ir pieejams bez problēmām, to parasti ir daudz un tie ir ļoti piemēroti laba sidra iegūšanai.

Lai arī Jānis ābolu sidra recepti pilnībā neatklāj, tomēr viņš pastāsta, ka no brīža, kad uz ražotni tiek atvesti āboli līdz gatavai produkcijai, kad jau var atvērt gatavu ābolu sidra pudeli un nobaudīt to, paiet aptuveni pusgads. Sidra garšu veido tas, no kādām ābolu šķirnēm tiek iegūta ābolu sula.