Veicot SIA Mālpils piensaimnieks katlu mājas remontdarbus, Sudas upē ieplūdis mazuts. Avārija notikusi strādnieku neuzmanīgas rīcības rezultātā. Veicot remontdarbus pienotavas katlu mājā, naftas produkti nonākuši pienotavas attīrīšanas iekārtās un plūduši uz upi. Kopējais upē nonākušā mazuta apjoms – 100 litri, informē Valsts vides dienesta (VVD) pārtsāve Jūlija Ņikitina.

Par vides avāriju Mālpils pašvaldībai ziņojuši vietējie iedzīvotāji. VVD Lielrīgas reģionālā vides pārvalde uzsākusi administratīvo lietvedību par upes piesārņošanu un negadījuma neziņošanu atbildīgajiem dienestiem. SIA Mālpils piensaimnieks uzdots veikt upes attīrīšanas darbus. Upes zivju resursu zaudējuma aprēķināšanai VVD Lielīrgas RVP piesaistīs Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūtu BIOR.

Pārbaudes brīdī SIA Mālpils piensaimnieks direktors informēja, ka mazuta sūkņu telpā šā gada 30.jūnijā tika veikta filtra nomaiņa, tā kā mazuta sūkņu telpa ir tehniski saistīta ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, tad mazuts ir nonācis attīrīšanas iekārtās ar izvadi Sudas upē. Pienotavas vadība VVD Lielrīgas RVP informēja, ka Sudas upē varētu būt nonākuši aptuveni 100 l mazuta. Mazuts sastājies upes krastos, kā arī nosēdies tās gultnē. VVD Lielrīgas RVP uzdevis SIA Mālpils piensaimnieks veikt vides piesārņojuma savākšanu un bīstamos atkritumus nodot attiecīgajam atkritumu apsaimniekotājam. Vides pārvalde ir uzsākusi lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par vides piesārņošanu un piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumu neievērošanu. Pēc VVD speciālistu domām, šis piesārņojums ir būtisks un atstās sekas uz upes ekosistēmu, tāpēc Sudas upes zivju resursu zaudējuma aprēķināšanai VVD Lielīrgas RVP piesaistīs Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūtu BIOR.

Norvēģiem piederošā SIA Baltic pork, kas jau audzē cūkas Allažos, iecerējusi nodarboties ar cūkkopību arī tiešā Mālpils tuvumā, ceturtdien raksta Latvijas Avīze.

Taču šā uzņēmuma radītās trīs jaunās darba vietas neatsver iedzīvotāju bailes no gaisa piesārņojuma.

Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs skaidroja, ka 1950 jauncūkām paredzētā kompleksa «Riemeņi 1» būvniecībai likumi neprasot ietekmes uz vidi novērtējumu, bet zinot, allažnieku neapmierinātību, novada būvvalde izsludinājusi jaunceļamā objekta publisko apspriešanu.

Uz apspriešanu 21.jūlijā sanākušajiem aptuveni 60 cilvēkiem SIA Baltic pork pārstāvji centušies pierādīt, ka jaunais komplekss viņiem nekādas neērtības neradīs, tomēr, šķiet, ka mālpiliešus uzņēmēju argumenti nav pārliecinājuši, un sākusies vērienīga parakstu vākšana pret cūku fermas būvniecību.

Viesu apkalpošana galvaspilsētas līmenī, aktīva kokapstrāde un potenciāls ģipša ieguvei – nelielajam Mālpils novadam ir laba apetīte uz ambīcijām , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mutvārdos figurējam kā Pierīgas novads, bet sevi par tādu neuzskatām, lai arī stundā var aizbraukt uz Rīgu, un daudzi to arī diendienā dara,» sarunu sāk Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs. No galvaspilsētas 60 kilometru attālā Mālpils ir viena no senākajām apdzīvotajām vietām Latvijā, hronikās tā pirmo reizi minēta pirms 807 gadiem.

Bagātības zem kājām

«Lepojamies tieši ar lielo dažādību uzņēmējdarbībā. Tā rada zināmu stabilitāti. Tradicionālās jomas novadā ir lauksaimniecība, mežsaimniecība un kokapstrāde, taču aktīvo zemnieku saimniecību skaits samazinās. Tam ir dažādi iemesli. Atbalsta maksājumi ir zemākie Eiropas Savienībā, arī piena iepirkuma cena ir zemākā,» stāsta A. Lielmežs. Katrs desmitais novadā dzīvojošais devies peļņā uz ārzemēm. Mālpilī nelielos apjomos jau notiek kūdras ieguve, plānots ražot sūnu siltinājumu, darbojas trīs mazās hidroelektrostacijas, bet uz laiku atlikts plāns iegūt ģipsi. Šim mērķim globālais koncerns Saint–Gobain pirms vairākiem gadiem iegādājies vairāk nekā 200 hektārus novada zemes, kuras sevī slēpj ģipša iegulas. Tagad projekts ir iesaldēts. «Bija paredzēts, ka ģipša rūpnīca ar celtniecības materiāliem apgādās Austrumeiropu, ieskaitot daļu Krievijas, Ukrainu un Baltkrieviju. Agrāk vai vēlāk iestāsies miers, pēc kara taču vajadzēs materiālus, ar ko atjaunot ēkas!» perspektīvu tālākā nākotnē pamato A. Lielmežs. Līdz tam iesaldētas arī simt darbavietas, ceļu izbūve un gāzesvads. «Žēl, jo viens no retajiem Latvijas resursiem guļ zem kājām, netiek izmantots un nodots tautsaimniecībā,» galvu nogroza A. Lielmežs.

Šī gada zemeņu ražu nelabvēlīgi ietekmējusi gan pavasara salna, gan sausums, tomēr pieprasījums pēc Latvijā audzētām zemenēm ir nemainīgi augsts, pauda aptaujātie nozares eksperti.

Vienlaikus zemeņu audzētāji atzīst, ka par platību samazināšanu lielā mērā spriež tās saimniecības, kurās zemeņu audzēšana notiek klajā laukā un kurām ir problēmas piesaistīt darba spēku.

Zīmola "Augusta zemenes" agronoms Guntars Dzērve skaidroja, ka uzņēmumā zemenes tiek audzētas segtajās platībās, proti, siltumnīcās un tā dēvētajos tuneļos, tādējādi "Augusta zemenes" platības nav tik lielas un nav nepieciešams arī liels darbaspēks.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka saprot lielos zemeņu audzētājus, kuri zemenes audzē uz lauka un samazina platības.

Taujāts par šī gada ražu, Dzērve norādīja, ka "Augusta zemenes" pieejamas jau no maija beigām, un uzņēmumā audzēto ražu visvairāk ietekmējušas karstās pavasara dienas.

Piena pārstrādes uzņēmuma Mālpils piensaimnieks produkcijas cenas šoruden Krievijas embargo dēļ ir samazinājušās par 20-30%, aģentūrai BNS pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Imants Stepāns.

Viņš atzina, ka Krievijas noteiktais pārtikas produktu embargo būtiski negatīvi ietekmējis uzņēmuma darbību, tostarp kompānijai nācies samazināt produkcijas cenas. «Atkarībā no produktu veida [cenas šoruden ir samazinājušās] par 20-30%,» sacīja Stepāns, piebilstot, ka politiskās situācijas dēļ uzņēmums nākamgad nav iecerējis realizēt arī investīciju projektus.

Tāpat viņš norādīja, ka Latvijā piena iepirkumu cenas turpina kristies un pagaidām nav pamata domāt, ka cenas šogad varētu kāpt. «Pagaidām ir tendence, ka piena cenas var tikai kristies,» teica Stepāns.

Viņš arī minēja, ka uzņēmums īpaši necer uz atbalstu ne no valdības, ne arī Eiropas Komisijas (EK). «Nezinu, vai pienotavām būs kāds atbalsts. Visticamāk, ka nebūs,» sacīja Stepāns.

Latvijā pazīstamiem hokejistiem daļēji piederošajā Mālpils biotehnoloģiju centrā iegūtais slieku komposts jau, sākot ar šo nedēļu, ir nopērkams Latvijas veikalos, tai skaitā lielveikalos un to ķēdēs.

Loģistiku uzņēmusies nodrošināt SIA Voldemārs, uzņēmums, kas plašāk pazīstams ar savu preču zīmi Valdo, kā arī noliktavas un loģistikas pakalpojumiem.

Šobrīd veikaliem tiks izplatīts vien 1 litra iepakojums, taču pēcāk tiek plānoti arī lielāki iepakojumi. Produkcija tiek tirgota ar preču zīmi GrowoOrganic.

«Mēs esam vairāk pazīstami ar savu darbību pārtikas segmentā, taču lai mazinātu riskus, mēs jau vairākus gadus darbojamies nepārtikas segmentā, tai skaitā savulaik esam strādājuši gan kā Spodrība distribūcijas partneris, gan arī šobrīd, izplatot ražotāja Unia produktus Tytan, kā arī matu lakas Salon, un citas nepārtikas preces,» skaidro SIA Voldemārs komercdirektore Iveta Švarce.

Mālpils novadā īpašumā Klūgas-Grūbas uzņēmumam Mālpils agro ir iecere veidot cūku fermu, kurā gadā paredzēts nobarot 36 800 rukšu. Pašvaldībai pēc dažiem mēnešiem būs jālemj, vai to atļaut, vēsta laikraksts Diena.

Vairākums iedzīvotāju ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā pauduši negatīvu nostāju.

Klūgas-Grūbas atrodas aptuveni četru kilometru attālumā no novada centra mežu ieskautu tīrumu vidū, un tur iecerēts būvēt fermu. Vācu investori šīs ieceres īstenošanai gatavi ieguldīt trīs miljonus latu.

Šajā ražošanas procesā tiks veidots maksimāli noslēgts cikls - no nobarojamo cūku mēsliem plānots ražot biogāzi un siltumu, bet pēc tam atlikušais substrāts kā mēslojums tiks izkliedēts pa apkārtējo zemnieku laukiem, no kuriem pēc tam savukārt tiks iegūti lauksaimniecības graudi, stāstījusi SIA Mālpils agro direktore Anita Lancmane. Uzņēmums plānojot nodarbināt 16 personas, taču ieguvēji būšot arī, piemēram, lopbarības sagatavošanā, graudaudzēšanā iesaistītie iedzīvotāji, uzskata šīs ieceres autori.

Zemo piena iepirkuma cenu un Krievijas embargo radītās piena pārprodukcijas dēļ jaunbūvētās fermas un vairāk nekā 300 piena govju ganāmpulkus izpārdod viena no lielākajām Pierīgas zemnieku saimniecībām - Mālpils novada Bērzi.

Kā norāda saimniecības īpašnieki, Bērzu darbību pērn ļoti negatīvi ietekmējis Krievijas noteiktais embargo, kā dēļ radusies izejvielas pārprodukcija, piena iepirkuma cena nokritusi zem pašizmaksas, saimniecībai sāka trūkt apgrozāmo līdzekļu, līdz ar to tālākā saimnieciskā darbība nav iespējama.

Kā liecina sludinājums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis, saimniecības maksātnespējas administratore izlikusi pārdošanai izsolē saimniecības īpašniecei Zanei Dreimanei piederošu nekustamo un kustamo mantu - liellopu fermas ar vienu no modernākajiem slaukšanas iekārtu aprīkojumiem, mēslu krātuves, ganāmpulku, kukurūzas, siena, skābbarības krājumus, zemesgabalus Mālpils, Zaubes un Ķeipenes pagastā, dzīvojamās ēkas, kā arī plašu tehnikas parku.

Norvēģijas kapitāla SIA Baltic Pork atsakās no iecerētās cūku fermas izveides, taču līdzīgu projektu mēģinās īstenot SIA Mālpils Agro.

SIA Baltic Pork no iecerētās 3000 cūku fermas izveides atteicās tieši Mālpils iedzīvotāju negatīvās nostājas dēļ, kaut arī šī projekta īstenošana radītu vismaz 30 jaunas darba vietas, būtu arī iespējams papildu darbs šī objekta celtniecībā.

«Atšķirībā no ārvalstu investora, pašmāju uzņēmumam ir labāk saprotamas vietējo iedzīvotāju vēlmes un vieglāk ir atrast kompromisu,» tā uz jautājumu, vai negatīvā pieredze ar SIA Baltic Pork nav atņēmusi cerību realizēt līdzīgu projektu, atbild šogad reģistrētās Jurim Raudzepam piederošās SIA Mālpils Agro projektu attīstības un zinātniskā vadītāja Anita Lancmane.

Piena pārstrādes uzņēmumam SIA Mālpils piensaimnieks mainīts valdes un padomes sastāvs.

Komercreģistra informācija liecina, ka no valdes priekšsēdētāja amata atbrīvots Aivars Strauss un valdes locekļi Rolands Jomerts un Imants Stepāns. Savukārt no padomes priekšsēdētāja amata atbrīvots Tālivaldis Zagorskis, viņa vietnieks Linards Ligeris un padomes loceklis Ojārs Stabulnieks.

Par Mālpils piensaimnieka valdes priekšsēdētāju kļuvis I. Stepāns, bet par valdes locekļiem - Didzis Petrovičs un Uldis Eiduks. Par padomes priekšsēdētāju ievēlēta Vita Stepāne, par priekšsēdētājas vietnieci Laura Rudzīte, bet padomes locekļa amata pienākumus pildīs Ingus Kasparāns.

Kompānijas apgrozījums 2010.gadā bija 1,33 miljoni latu, kas ir par 19% mazāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa sasniedza 2113 Ls.

Pērn par labāko pieaugušo neformālās izglītības sniedzēju atzīta Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB), kurai piešķirta balva "Saules laiva".

Tā dibināta, lai akcentētu pieaugušo izglītības nozīmīgumu un sekmētu kvalitatīvu mācību programmu īstenošanu. Balva tiek piešķirta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) "Erasmus+" projekta "EPALE Nacionālais atbalsta dienests" ietvaros.

LNB ar salīdzinoši nelieliem resursiem spējusi panākt izcilību gan savas nozares speciālistu kompetences pilnveidošanā, gan darbā ar daudziem tūkstošiem bibliotēku apmeklētāju visā Latvijā, vertē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

LNB Kompetenču attīstības centra vadītāja Dženija Dzirkale, saņemot balvu, izteica gandarījumu, ka pamazām vairojas mūžizglītības pedagogu pašapziņa un, ka aizvien vairāk organizāciju izstrādā izglītības programmas pieaugušajiem.

Lai «neizlidotu» no Skolas piena programmas, piensaimniekiem mācību gada vidū piespiedu kārtā jāpievienojas Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai; Zemkopības ministrija mudinās valdību noteikt pārejas periodu.

22. janvārī stājās spēkā Skolas piena programmas prasības par maksimālo piena transportēšanas attālumu – 250 km – un par atbilstību pārtikas kvalitātes prasībām – bioloģiskās lauksaimniecības shēmai vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmai. Savukārt Skolas augļa programmā jau iepriekš noteiktas augstākas kvalitātes prasības un piegādes attālums, tādējādi turpmāk abas programmas būs balstītas uz līdzīgiem apsvērumiem.

Par stingrākām padarītās prasības noteiktas pienam, kuru ar valsts līdzfinansējumu bez maksas piegādā pirmsskolas un 1. – 9.klases izglītojamiem. Kā Dienas Biznesam skaidro Zemkopības ministrijā (ZM), izmaiņu mērķis ir «izglītojamos nodrošināt ar veselīgu augstas kvalitātes uzturu, kā arī ievērot vides aizsardzības apsvērumus un ekonomiskos faktorus».

Šonedēļ Daugavpilī, Baldones, Krāslavas, Salacgrīvas, Aknīstes, Varakļānu, Mārupes, Mālpils, Smiltenes, Garkalnes, Limbažu un Salaspils novadā Covid-19 izplatības dēļ tiks ieviesti stingrāki ierobežojošie pasākumi, otrdien ārkārtas sēdē lēma valdība.

Pēc epidemiologu novērojumiem krietni plašāka Covid-19 izplatība ir atsevišķās pašvaldībās, tādēļ tur ir nepieciešams ieviest vēl papildus drošības pasākumus. Kā ļoti augsts rādītājs Covid-19 izplatībai reģionā tiek atzīts, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotājiem par 50% pārsniedz vidējo rādītāju valstī. Uz otrdienu vidējā 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotājiem ir 275,9. Tas nozīmē, ka īpašās drošības prasības ir jāpiemēro reģioniem, kur saslimstības rādītājs pārsniedz 413,8.

Tāpēc no 27.novembra Daugavpilī, Baldones, Krāslavas, Salacgrīvas, Aknīstes, Varakļānu, Mārupes, Mālpils, Smiltenes, Garkalnes, Limbažu un Salaspils novadā papildus jau noteiktajiem piesardzības pasākumiem valsts mērogā tiek pārtraukta jebkāda veida izglītības procesa norise klātienē, izņemot pirmsskolas izglītības programmas apguvi un mācības 1.-4.klasē.

Konflikts starp uzņēmumu Laiko un Swedbank atstājis bez iztikas avota ap 300 ģimeņu Mālpilī. Banka vaino uzņēmuma īpašniekus nelikumīgas shēmas veidošanā, bet iedzīvotāji cer uz investoru.

Vienlaicīgi uzņēmumu gatavi pārņemt to bijušie darbineiki.

"Strādājam pie biznesa plāna, kas parādīs mūsu pārliecību par to, ka darbību var atjaunot. Ja investors tomēr neatrdīsies, būsim ar mieru ar bankas to pārvaldīt paši," stāsta viens no bijušajiem Laiko galvenajiem speciālistiem Gints Žukovskis.

Par to šodien raksta Diena. Mālpilij, kur dzīvo ap četriem tūkstošiem cilvēku, Laiko darbības pārtraukšana ir bijis nopietns trieciens. «Ap 300 ģimeņu palikušas bez ienākumiem. Tā būs liela slodze uz sociālo dienestu,» saka Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs. Iedragāta visa Mālpils ekonomiskā dzīve. Ap jūniju no Laiko atlaistajiem sāk beigties bezdarbnieka pabalsts, un cilvēki cer, ka varēs tomēr atgriezties darbā.

Saistībā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi nedēļas nogalē pilsētā gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 18. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala, informē Rīgas domē.

No 18. maija plkst. 20.00 līdz 21. maija plkst. 6.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm un operatīvo transportu). Tostarp apstāties un stāvēt šajā posmā transportlīdzekļiem būs aizliegts jau no 17. maija plkst. 20.00.

19. maijā no plkst. 9.30. līdz plkst. 11.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Ģimeņu skrējiena laikā, kurš notiks pa maršrutu: 11.novembra krastmala–Eksporta iela–Muitas iela–Citadeles iela–Krišjāņa Valdemāra iela–Vanšu tilts–apgriešanās pretī Ķīpsalas ielai–Vanšu tilts–Krišjāņa Valdemāra iela–Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris–Brīvības iela–Brīvības pieminekļa laukums (apgriešanās)–Kaļķu iela–11.novembra krastmala (finišs).

Latvijā audzētas sliekas kā augsnes bagātinātājas, atkritumu pārstrādātājas, proteīna avots un ārstniecības līdzeklis

427 tūkst. eiro – no tik lielas summas šķīrās vairāki Latvijas izlases hokejisti, pirms diviem gadiem investējot Mālpils biotehnoloģiju centrā, kas nodarbojas ar slieku audzēšanu. Ripas meistari ieguldīja pamestas cūku fermas teritorijā, kurā Latvijas Slieku audzētāju asociācijas prezidents un Mālpils biotehnoloģiju centra valdes loceklis Rihards Pulturs veido slieku audzēšanas kompleksu. To viņš plāno attīstīt dažādos virzienos, viens no kuriem būs arī slieku masas audzēšana. Teritoriju, kurā pašlaik manāmi vecās fermas grausti, plānots nostumt ar buldozeru, lai četrus hektārus dabūtu zem jumta slieku produktu ražotnes vajadzībām.

Konkurences padome (KP) 22. decembrī pieņēma atļaujošu lēmumu par darījumu, kura ietvaros SIA Firma Madara 89 pārņem SIA Antaris un AS NIDL aktīvu daļu, kuru veido 31 ELVI zīmola veikals, informē KP.

Pēc darījuma noslēgšanas SIA Firma Madara 89 iegūst īpašumu tiesības uz 28 SIA Antaris un AS NIDL piederošiem nekustamajiem īpašumiem (veikaliem), kā arī tiesības no trešajām personām nomāt trīs tirdzniecības telpas, kuras iepriekš saimnieciskajā darbībā izmantoja SIA Antaris un AS NIDL.

Darījuma rezultātā Jaunjelgavā, Ilūkstē, Daugavpilī un Daugavpils novadā/rajonā, kā arī Dagdas, Rēzeknes, Viesītes, Aknīstes, Cesvaines, Aglonas, Neretas, Viļakas, Varakļānu, Riebiņu, Ilūkstes, Rugāju, Salas novados viens tirgus dalībnieks nomainīs citu tirgus dalībnieku un struktūra būtiski nemainīsies. Vienlaikus KP padziļināti vērtēja preču mazumtirdzniecības tirgus Mālpilī un Mālpils novadā, Pļaviņās un Pļaviņu novadā un Madonā un Madonas novadā.

No nākamās nedēļas klātienes mācības 1.-4.klasēs varēs rīkot 47 pašvaldības, kas ir par 11 vairāk nekā šonedēļ, liecina Slimību profilakses un kontroles centra aktuālākā informācija.

Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, epidemioloģiski drošo pašvaldību sarakstam no nākamās nedēļas pievienosies Alojas, Amatas, Beverīnas, Dundagas, Garkalnes, Kārsavas un Kokneses novads. Tāpat šajā sarakstā būs iekļauts arī Līgatnes, Mālpils, Raunas, Salacgrīvas, Talsu, Valkas un Ventspils novads. Epidemioloģiski drošas pašvaldības būs arī Ventspils un Valmiera.

Savukārt "drošās skolas" principiem vairs neatbilst Aglonas, Jēkabpils, Mērsraga, Pārgaujas un Rūjienas novads.

Līdz ar to Izglītības un zinātnes ministrijas kritērijam par 14 dienu kumulatīvo saslimstību ar Covid-19, kas nepārsniedz 250 saslimušos uz 100 000 iedzīvotāju, patlaban atbilst Aizputes, Alojas, Alsungas, Amatas, Apes, Auces, Beverīnas, Burtnieku, Cēsu, Dundagas, Durbes, Garkalnes, Iecavas, Jaunjelgavas, Jaunpiebalgas, Kandavas, Kārsavas, Kocēnu, Kokneses, Krustpils, Līgatnes, Mazsalacas, Mālpils, Nīcas, Pāvilostas, Pļaviņu, Priekuļu, Raunas, Ropažu, Rucavas, Rundāles, Salacgrīvas, Saulkrastu, Skrīveru, Skrundas, Strenču, Talsu, Tērvetes, Valkas, Vārkavas, Vecpiebalgas, Vecumnieku, Ventspils un Viesītes novadi. Tāpat klātienes mācības var rīkot trīs lielajās pilsētās - Jēkabpilī, Valmierā un Ventspilī.

«SOS!!!! Jaunas nedienas ar krāsoto degvielu. Lopkopji ir spiesti likt traktorus pie sētas un dalīt barību ar rokām, jo iegādātā krāsotā dīzeļdegviela ir skaisti sasalusi, lai gan rakstīts, ka līdz –31 grādam būs viss kārtībā.» Šādu vēstījumu sociālajā vietnē Facebook izplatījusi kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja, Zemnieku saeimas valdes locekle Edīte Strazdiņa, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Kā medijam izdevies noskaidrot, problēma skārusi Mālpils novada saimniecību Kangari un tās saimnieci Daci Vilciņu. Viņa norādījusi, ka līdz šim nekādu problēmu nav bijis, taču sestdien, lejot dīzeļdegvielu traktorā Belarus, tas izdevies ar lielām grūtībām. «Lejot iekrāsoto dīzeļdegvielu traktora tvertnē, konstatējām, ka tā neiet cauri sietiņam, jo veidojas vižņi jeb tāda kā pļura,» viņa stāsta par piedzīvoto.

Degvielu saimnieki uzglabā 20 l plastmasas kannās, kas atrodas metāla konteinerā. Tā iepirkta pagājušā gada novembrī un decembrī. Lai arī kā sasalšanas punkts dīzeļdegvielai norādīta temperatūra –31 grādi pēc Celsija, tik zemas temperatūras Mālpils pusē sestdien nav bijis. Notikušā dēļ bija apgrūtināti darbi saimniecībā un aizkavējās barības piegāde 23 slaucamo govju ganāmpulkam, ko saimnieki veic ar šo traktoru. Dace Vilciņa degvielu iegādājusies no Virši-A.

Vairāki Latvijas izlases hokejisti ieguldīs kopumā 300 tūkstošus latu slieku audzēšanas biznesa attīstībā Mālpilī, informē Latvijas Slieku audzētāju asociācijas prezidents un Mālpils biotehnoloģiju centra valdes loceklis Rihards Pulturs.

Viņš sacīja, ka Mālpilī patlaban tiek veidots biotehnoloģiju centrs, kur vairāk nekā trīs hektāru platībā tiks izveidotas siltumnīcas un ražotnes, kurās pētīs dažādus netradicionālus lauksaimniecības saimniekošanas veidus.

«Projektā ar apmēram 300 tūkst. latu piedalīsies arī hokejisti Jānis Sprukts, Oļegs Sorokins, Edgars Masaļskis un Mārtiņš Cipulis, kuriem ir liela interese par zaļo domāšanas veidu. Turklāt viņi saskata slieku veidotā komposta pielietošanas iespējas un perspektīvas,» sacīja Pulturs.

Viņš arī atzina, ka topošais slieku audzēšanas centrs atrodas bijušajās cūku fermas telpās, kurā jau patlaban tiek audzētas sliekas. Kopējās biotehnoloģijas centra izmaksas ir apmēram septiņi miljoni latu, no kā lielākā daļa būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, kā arī Zviedrijas ieinteresētu biznesa investoru atbalsts.

Latvijas labākie restorāni ir izlauzušies no Vecrīgas mūriem. Cēsis, Kuldīga un tagad arī Valmiera – tie ir karstākie Latvijas gastronomiskā tūrisma galamērķi

Dienas Bizness septembra beigās un oktobra sākumā sociālajos tīklos aicināja sabiedrību vērtēt labākos reģionu restorānus. Balsojuma rezultātā izveidojām restorānu TOP 15, kas pirmo reizi tika publicēts žurnālā Horeka, kas pie lasītājiem devās 18. oktobrī (elektronisko versiju var iegādāties: https://www.dbhub.lv/horeka).

Topa līderi

Reģionu restorānu topa pirmajā vietā Dienas Biznesa lasītāji, aktīvi balsojot, ierindojuši Valmieras Vecpuisi. Britu uzņēmēja valmierieša Maikla Braisa restaurētais senais paviljons Vecpuišu parkā pilnībā atguvis vēsturisko godu, pat vēl vairāk, jo lielākā Vidzemes pilsēta ieguvusi ne tikai cienījamu restorānu, bet arī modernu koncertzāli un telpas konferencēm. Lielisks tandēms!

Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

A/s Swedbank Tukumā piekāvusi darbiniekus, kas vēlējās iekļūt savā darba vietā Sāga grupas uzņēmumā, kā arī lietojusi pret viņiem gāzi, paziņojumā presei pauž Sāga.

Lai gan 22. septembrī panākta noruna ar banku, «/../Swedbank pozīcija joprojām palikusi nemainīga un nekonstruktīva,» raksta SAGA-GROUP Juridiskā dienesta juriste Daina Drela.

Banka pieprasot konfidenciālu finanšu informāciju par ar banku nesaistītām juridiskajām personām un draudot, ka informācijas nesaņemšanas gadījumā bankas rīcība paliks nemainīga un varētu kļūt vēl neprognozējamāka.

Pēc pieprasītās informācijas nesaņemšanas banka trīskāršojusi apsardzi SIA LAIKO un SIA SĀGA teritorijās. Papildus tam piektajā oktobrī uzņēmuma vadību un darbiniekus negaidīti pārsteidzis «bankas pieļautais bandītu cienīgais brutālais konflikta risinājums Tukumā, », kur SIA SAGA TRADE ražošanas teritorijā esot piekauti darbinieki, kas bija ieradušies savās darba vietās un, lai nepieļautu gandrīz 300 personu iekļūšanu uzņēmumu teritorijā, izpludināta nezināmas izcelsmes gāze. Uzņēmuma darbinieki vērsušies policijā.

SIA Sidgunda Bio gatavojas uzstādīt koģenerācijas staciju, kurā biogāzi ražos no liellopu mēsliem. Koģenerācijas staciju biogāzes projekta īstenotājam piegādās Latvijas ražotājs SIA UPB Energy.

Projekta īstenošanai plānots piesaistīt struktūrfondu finansējumu. SIA UPB Energy ieguvusi tiesības piegādāt iekārtu, piedāvājot līgumcenu 1,52 milj. Ls, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija. Projektu plānots īstenot Mālpils novada Niedrās. Atbilstoši informācijai, ko SIA Sidgunda Bio sniegusi Valsts Vides dienestam, biogāze tiks ražota no liellopu mēsliem (piegādātājs SIA Sidgunda 2 liellopu ferma Jaunzemi) un kukurūzas skābbarības (pašaudzētas). Saražotā elektroenerģija tiks pārdota VAS Latvenergo, siltumenerģija - SIA Sidgunda 2 liellopu fermai Jaunzemi. Plānotā elektroenerģijas jauda ir 0,6 MW.