Strādnieki otrdien sākuši darbus svina aizvākšanai no Parīzes Dievmātes katedrāles apkaimes.

Parīzes centra rajonā uzstādītas barjeras un atvestas caurules un sūkņi un, kas tiks izmantoti laukuma tīrīšanai katedrāles priekšā.

Tiks tīrīta 10 200 kvadrātmetru liela teritorija un darbus plānots pabeigt līdz 23.augustam.

Jūlijā tika apturēti katedrāles atjaunošanas darbi, pastāvot bažām, ka strādnieki varētu saindēties ar svinu, kas aprīlī izkusa katedrāles ugunsgrēkā.

Pārbaudēs ir konstatēta bīstami augsta svina koncentrācija gan katedrālē, gan apkārtējās skolās un citās ēkās, izraisot bažas, ka strādnieki un iedzīvotāji varētu saindēties ar toksisko metālu.

Parīzes Dievmātes katedrālē 15.aprīļa vakarā izcēlās ugunsgrēks, kas nodarīja plašus postījumus pasaulslavenajam dievnamam. Ugunsdzēsējiem izdevās izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcināja jumtu un citas katedrāles būvdetaļas, tostarp sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile.

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top kefīra baltmaize Fazer ceptuvē Ogrē.

«Fazer kefīra baltmaizei ir bērnības garša,» saka Fazer Latvija ražošanas vadītājs Kalvis Fjodorovs.

2018. gada nogalē Fazer Latvija un SKDS veiktais pētījuma par maizes ēšanas paradumiem Latvijā parādījis, ka 76% Latvijas iedzīvotāju maizi ēd katru dienu, tostarp kviešu maizi. Nemainīgi maizes ēdājiem galvenais kritērijs izvēloties ir garša, to norādījuši 79% vīriešu un 75% sieviešu.

Fazer kefīra baltmaizi ēd arī Lietuvā un Igaunijā. «Ik mēnesi mēs izcepam mazliet vairāk nekā 100 tonnas šīs baltmaizes, apmēram puse paliek Latvijas ēdājiem, bet otra puse – Igaunijas un Lietuvas pircējiem,» informē K. Fjodorovs.

Uz Indiju braucu apmēram divas reizes gadā, tur pārstāvu Latvijas, kā arī vietējos Indijas māksliniekus

Iesaka Ivonna Veiherte, Galerija 21 direktore

Biznesa attīstības iedīgļi Indijā ir senāki. Pirmo reizi uz Indiju aizbraucu 2007.gadā, kad ļāvos draugu aicinājumam doties uz šo valsti, pat nezinot, ko tur darīsim. Mani interesē joga, taču ne tādā mērā, lai šāda iemesla dēļ turp dotos, par biznesa iespējām šajā valstī nemaz nerunājot. Pavadījām trīs nedēļas, bet brīdī, kad bija jādodas mājup, es saplēsu avio biļeti un teicu, ka Indijā uzkavēšos vēl kādu laiku, tad jau redzēs, cik ilgi. Vēlējos tur pabūt viena, iepazīt vietējo vidi. Toreiz apmetos Rišikešā, kur nodzīvoju sešas nedēļas. Tas bija labs pārbaudījums, un pēc tam man radās iespēja Indijā sākt aktivitātes mākslas jomā. Indieši ir pieraduši pie eiropiešieiem, pratuši sadzīvot ar angļu kolonistiem. Viņi visi runā angliski un kopumā iebraucējiem ir atvērti. Sāku braukt uz mākslas mesēm un pārstāvēt latviešu māksliniekus Indijā, bet tad sapratu, ka būtu interesanti un pat vairāk vērts Indijā sadarboties ar viņu vietējiem māksliniekiem, jo katrā valstī jau vairāk turas pie savējiem. Sākotnēji, lai to darītu (un pat, iespējams, tādēļ, lai būtu iemesls doties profesionāli izaicinošā ceļojumā), viena pati divos mēnešos apmeklēju gandrīz vai visas Indijas pilsētas, kurās kaut kas notiek saistībā ar mūsdienu mākslu. Protams, man bija rekomendācijas un sagatavoti kontakti, lai tiktu tur uzņemta, bet neslinkoju atrast citus. Tas bija vērtīgi! Fiziski tas nebija viegli, jo katrā vietā iznāca uzkavēties ļoti neilgi. Kopumā papildināju priekšstatu par šo sfēru un tagad zinu gandrīz vai visus tirgus spēlētājus, Indijas laikmetīgās mākslas stiprās un vājās puses, jo mana pieredze mākslas jomā ļauj saskatīt arī reālās perspektīvas. Tagad vairākus gadus uz Indiju braucu caurmērā divas reizes gadā.

Tā kā oglekļa monoksīds var nogalināt, gāzes plītis būtu jāuzstāda un jāuztur kārtībā profesionāļiem, savukārt uz virtuves cimdiem nav jāattiecina Eiropas Savienības drošības noteikumi, ja vien tie nav marķēti kā aizsargājoši.

Šādu viedokli balsojumā pauda Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas deputāti.

Ziņotāja Katerina Stilhera uzsver , ka regula aptver plašu produktu klāstu, sākot ar vienkāršām pārnēsājamām plītīm līdz pat augstceltņu sildīšanas iekārtām. Šo ierīču pareiza uzstādīšana un uzturēšana ir ļoti būtiska lietotāju veselībai un drošībai.

Komitejas priekšsēdētāja un ziņotāja par individuālo aizsardzības līdzekļu noteikumiem Vikija Forda (ECR, Lielbritānija) uzsvēra: «Protams, mēs vēlamies skaidrus un stingrus drošības standartus produktiem, no kuriem var būt atkarīga mūsu dzīvība gan mājās, gan darba vietā. Taču ES nedrīkst pārcensties un mēģināt kontrolēt visu, kas atrodas mūsu virtuvē. Tas būtu par traku, un es esmu priecīga, ka šajā jautājumā esam pieturējušies pie veselā saprāta.»

Liela daļa jeb 76% Latvijas iedzīvotāju māc bažas par to, vai viņi slimības gadījumā spēs apmaksāt ārstēšanos, liecina ERGO Drošības indeksa ietvaros veiktā aptauja.

Gandrīz tikpat – 74% raizējas arī par saņemto medicīnas pakalpojumu kvalitāti.

Saslimt ar smagām slimībām, ko nāktos ilgstoši ārstēt, baidās lielākā daļa jeb 72% aptaujāto, bet 61% respondentu uztrauc iespēja gūt smagas traumas, kuru ārstēšanai būtu nepieciešama nopietna medicīniskā palīdzība.

Tāpat 59% Latvijas iedzīvotāju pauduši raizes saindēties ar nekvalitatīvu pārtiku vai iedzīvoties veselības problēmās pārtikas produktos esošu sintētisku vai kaitīgu piedevu dēļ.

ERGO Veselības apdrošināšanas departamenta vadītājs Baltijā Gints Konrads norāda, ka tajā pašā laikā vien daži procenti ERGO klientu veselības apdrošināšanas segmentā iegādājas polisi kā privātpersonas. Lielākajai daļai to nodrošina darba devējs, pilnībā vai daļēji sedzot ar polises iegādi saistītos izdevumus, un tas joprojām ir populārs darbinieku motivēšanas veids. Tādejādi varam secināt, ka valsts nodrošinātā veselības aprūpe Latvijā nav pietiekami efektīva. Veselības aprūpes sistēmā līdz šim novērots pastāvīgs finansējuma trūkums un nereti uz pakalpojumu saņemšanu var nākties ilgi gaidīt. Nozares finansējums uz vienu iedzīvotāju Baltijas valstīs ir zems, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, stāsta Ergo pārstāvis.

Aizkrauklē, Daugavas kreisajā krastā pie mazdārziņu kooperatīva sūknētavas, lielā daudzumā krastā izskalotas zilaļģes. Šo aļģu koncentrācija augusta otrajā pusē parasti pieaug, taču nu tās krastu klāj ievērojamā kārtā, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Par zilgani zaļo vielu, kas pārklājusi krastu un arī spēkstacijas ūdenskrātuves betonētās nogāzes, Staburagam pastāstījusi aizkraukliete Tatjana Bērziņa. Viņa bijusi nesaprašanā, kas radījis zilgazaļos nosēdumus uz akmeņiem, smiltīm un betona un vai tie nav indīgi.

Madonas reģionālās vides pārvaldē Staburags uzzinājis, ka vējš upes krastā sadzinis ievērojamu daudzumu zilaļģu. Ūdenslīmeņa svārstību dēļ tās noklājušas krastu. Inspektori iesaka atturēties no peldēšanās šādā ūdenī, īpaši jāizvairās no ūdens norīšanas.

Zilaļģes jeb ciānbaktērijas ir mikroskopiski vienšūnas augi, kas var radīt nopietnas veselības problēmas gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Šīs aļģes producē spēcīgus toksīnus, kas var saindēt vai pat nogalināt ūdens iemītniekus. Nopietni var saindēties arī dzīvnieki un pat cilvēki, ja iedzer šādu ūdeni vai peldas tajā.

25% no visiem negadījumiem, par kuriem saņemti ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi, joprojām ir saslimšanas ar gastroenterītu – ar to lielākoties saslimst ceļotāji, kas dodas uz Ēģiptes un Turcijas kūrortiem, kur mēdz pārēsties vai saindēties ar pārtiku. Bet Spānijā novērojams augsts zādzību risks - mēnesī 20-30 atlīdzību pieteikumi saistīti ar nozaudētām, bojātām vai nozagtām bagāžām.

Kopumā šogad pirmajos piecos mēnešos no visiem saņemtajiem ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem 30% ir par negadījumiem, kas notikuši Ēģiptē, 8% - Itālijā un 7% - Spānijā, Db.lv informēja BTA Insurance Company SE Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore Ilva Priedniece, piebilstot, ka negadījumi Itālijā bijuši ziemas sporta veidu cienītājiem. Viņa arī atklāja, ka pērn Spānijā būtiski sadārdzinājušies medicīnas pakalpojumu izcenojumi ārvalstu iedzīvotājiem – tie pakalpojumi, kas 2011. gadā izmaksāja 2-3 tūkstošus eiro, 2012. gadā maksāja pat 12-15 tūkstošus eiro. Šobrīd ievērojami sadārdzinājušies medicīniskie izdevumi Turcijā.

Uzņēmējs Aigars Vaivars pārtraucis sadarbību ar SIA Ozolmežu delikateses Siguldā, kas ražoja gaļas produktus ar zīmolu Daugavas delikateses.

Tādējādi DK Daugava veikalos uz laiku pārtraukta gaļas produktu tirdzniecība. Kā skaidro Daugavas saimnieks, abu pušu sadarbība pārtraukta, jo sadarbības partneris pārkāpis noslēgto līgumu par nemainīgu kvalitāti un produktu sastāvu. Proti, gaļas produktu ražotājs sācis variēt ar izejvielām, tās aizvietojot ar citām, kas ir pretrunā ar vienošanos. «Es nevaru strādāt ar cilvēkiem, kuri krāpj ne tikai Daugavas zīmolu, bet arī pircējus, tāpēc sadarbību pārtraucām. Šis gadījums pierādīja, ka uzņēmēju vārdi nesakrīt ar darbiem,» skaidro A. Vaivars. Šobrīd viņš meklē risinājumu, vai sākt sadarbību ar jaunu un uzticamu gaļas pārstrādes uzņēmumu vai arī sākt pašiem nodarboties ar gaļas produktu ražošanu, jo Sērenē vietas pietiekot.

Ik gadu tiek investētas ievērojamas naudas summas, lai pircējiem piedāvātu jaunus produktus, taču tikai puse no produktiem «izdzīvo» ilgtermiņā, pastāstīja Heino Lapiņš, zīmola Rīgas Miesnieks produkcijas ražotāja HKScan Latvia pārdošanas direktors.

Uzņēmums seko līdzi savu klientu vēlmēm - tiek veiktas aptaujas un ņemti vērā dažādi statistikas dati. Arī pagājušajā gadā tika izveidoti vairāki jauni produkti, tostarp, vairāki Izlases sērijas produkti, kuros bija samazināts daudzums E vielu un samazināts tauku saturs, kas padarīja šos produktus veselīgākus. Izpēte liecinājusi, ka Izlases sērijas produktus patērētāji pieprasa, taču realitātē pierādījies pretējais.

«Šī produktu līnija dienasgaismu vairs neredzēs, lai gan tā pastāvēja vien dažus mēnešus. Izlases produkciju veidojām pēc rūpīgām patēriņa izpētēm, tomēr pircēji izvēlējās pirkt ierastos produktus - viens ir tas, ko saka, otrs - tas, ko dara. Tirgus ir ļoti nežēlīgs. Jauno produktu dzīves cikls var būt ļoti īss, aptuveni 6 līdz 12 mēneši. Ja konkrētā produkcija tirgū «neiet», tad tā tiek nomainīta. Taču jebkurā biznesā ir nepieciešams uzņemties risku un eksperimentēt,» komentē H. Lapiņš.

Dienas Bizness abonenti piektdien, 11. augustā kopā ar laikrakstu saņem arī izdevumu Dzīves Garša, kas šoreiz veidots tautiskā garā.

Uz plašāku sarunu Dzīves Garša šoreiz devās pie Mālpils muižas restorāna šefpavāres Aijas Gabrānes. «Ir ļoti daudz labu pavāru arī ārpus Rīgas un ārpus visiem topiem. Man pašai nemaz nepatīk tā izrādīties. Topā pārsvarā tomēr ir Rīgas restorāni, viņiem arī ir citas iespējas. Bet tagad arī ir pavisam cita sistēma - manā laikā 22 gados nekad nevarēja kļūt par šefpavāru, pat sapnis tāds nevarēja būt, tas pat fiziski nebija iespējams tādā vecumā kļūt pat šefpavāru, jo bija sevi jāpierāda līdz kādiem 30 gadiem,» viņa stāsta intervijā.

Žurnālā lasi arī sabiedrībā populāru cilvēku atziņas par to, kas ir viņu Latvijas garša, stāstu par Latvijas vīna nozari, Latvijas delikatešu topu, uzzini jaunākās vēsmas kafijas nozarē un dodies ceļojumā pa latviskajiem restorāniem.

Piena pārstrādes uzņēmums SIA Daudznozaru kompānija «Daugava» (Daugava) gatavojas ražot doktordesu, cīsiņus, kā arī sulas, biznesa portālam Nozare.lv sacīja uzņēmuma saimnieks Aigars Vaivars.

«Finiša taisnē ir darbs ar Daugavas desu produktu līnijas palaišanu, kas ir jau pāris gadus lolota iecere. Ekskluzīvi tikai Daugavas veikaliem tiks ražotas augstas kvalitātes Doktordesa, cīsiņi un žāvētā desa. Tie būs tādi ražojumi, kas celti galdā pirms 20 gadiem un kas tiešām ir tikai no gaļas un augstvērtīgām garšvielām, nevis sintētikas. Patlaban Daugavas pārtikas tehnologi izstrādā receptūru,» sacīja A. Vaivars, gan neprecizējot projekta finansiālos apmērus un sadarbības partnerus desu ražošanā, aizbildinoties ar komercnoslēpumu.

A. Vaivars norādīja, ka Daugava patlaban strādā, lai apgūtu Eiropas Savienības fondus un attīstītu sulu ražošanu, tomēr tas ir vēl tālākas nākotnes projekts.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā aplūkot, kā uzņēmumā SIA Aliri ražo Delikat’s zīmola doktordesu.

Uzņēmums darbību sācis pērn oktobrī. Kompānija atrodas Centrāltirgū un savus produktus tirgo trīs vietās šajā tirgū, taču uzņēmuma pārstāvji plāno ieiet arī lielākajos Latvijas veikalu tīklos. Lai to izdarītu, kompānijai ir jāpalielina ražošanas apjomi, taču to īstenojot, uzņēmums nevēlas atteikties no roku darba ražošanas procesā.

Kompānijā strādā četri cilvēki, un visas desas tiek izgatavotas ar rokām. Zīmols tiek pozicionēts kā dabisku produktu ražotājs.

«Mūsu ražotajā doktordesā tiek pievienots sausais piens un svaigas olas. Gaļas saturs tajā ir 80-82%,» st;asta kompānijas īpašnieks Aleksandrs Marmurs.

Briseles sarkanās līnijas Vašingtona sola respektēt, tomēr, veidojot pamatu pasaules lielākajai brīvās tirdzniecības zonai, turpina sprēgāt diskusijas par nolīguma knifiem pārtikas un lauksaimniecības sadaļā, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Atverot Amerikas «slūžas», Eiropas parlaments (EP) cer noslēgt abpusēji izdevīgu tirdzniecības nolīgumu, kas turpmāk Eiropai nodrošinātu pirmā plāna lomu pasaules tirgū, it kā neapdraudot pašreizējos lauksaimniecības produktu kvalitātes standartus un to turpmākus uzlabojumus, tāpat solīts saglabāt Eiropas lauksaimniecības modeli. Pārtikas drošuma bastions tikšot nosargāts, tāpēc Eiropas ēdājiem vismaz par ĢMO un hormoniem, visticamāk, nebūs jāsatraucas.

Nolīguma starp diviem lielākajiem ekonomikas blokiem pasaulē rezultātā lētu ģenētiski modificētu lopbarības izejvielu imports uz ES gan varētu samilzt daudzkārt. Uz pauzes pirms Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līguma starp ES un ASV (TTIP) noslēgšanas ir visa veida ražotāji, bet rokas berzē eksportētāji. DB jau rakstīja (14.01.), ka līdz ar tirgus atvēršanu konkurentiem no ASV, saasināsies konkurence ES, raisot jautājumus par bankrotiem, bezdarbu un, iespējams, arī patēriņa nodokļu (PVN, akcīzes) celšanu.

Pagājušajā gadā ieviestie ražotāja Tukuma piena Baltais biezpiena sieriņi palīdzējuši Tukuma pienam dubultot pādošanas apjomus biezpienu sieriņu segmentā. Šonedēļ rubrikā Kā top? piedāvājam aplūkot, kā tiek ražots Tukuma piena biezpienu sieriņu līderis - Skudru pūznis.

Kopumā no visa Tukuma pienā saražotā produktu apjoma biezpiena sieriņi veido nepilnus desmit procentus, stāstīja uzņēmuma vadītājs Ints Poškus. Tuvākajā nākotnē paredzēts modernizēt biezpiena sieriņu ražošanas iekārtu, palielinot ražošanas jaudu, kas pašlaik ir 150 kilogrami biezpiena sieriņu vienā stundā, kā arī ieviest jaunas garšas līdztekus jau esošajam Skudru pūznim, Kartupelim un Medus kūkai. I. Poškus pauž cerību, ka tādējādi varētu biezpiena sieriņu ražošanas un pārdošanas apjomus atkal dubultot.

Biezpiena gardumi tiek pārdoti arī kaimiņzemē Krievijā, kur pašlaik tie tiek tirgoti ar tādu pašu zīmolu kā Latvijā. «Pašlaik Krievijā biezpiena sieriņi nonāk ar tādu pašu preču zīmi kā Latvijā. Sadarbības partneri vēlējās, lai Krievijā produkts ir tāds pats kā Latvijā, lai to var atpazīt kā ārvalstu preci un skaidri redzēt, ka tas nav vietējais ražojums, jo Krievijā pircēji vairāk uzticas ievestajiem produktiem,» stāsta Tukuma piena direktors. Pašlaik, kad Latvijas uzņēmuma ražotā produkcija ir kaimiņu tirgū «vairāk vai mazāk» pazīstama, tiek domāts izveidot arī speciālu dizainu tieši Krievijas tirgum. I. Poškus arī norāda - eksportam pašlaik ir tendence augt. Eksportēti visi astoņi Tukuma pienā ražoto biezpiena sieriņu veidi.

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Kurš pie publiskā ēdamgalda jāmielo ar taukumiņu un kurš ir aizsēdējies, nedarīdams cita darba, kā vien mezdams acis uz bļodām un katliem

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums valsts maizes ēdāju atalgojumu liek piesaistīt vidējam atalgojumam valstī par aizpagājušo gadu. Attiecīgi nemaz nevar nepalielināt sabiedriskajā sektorā strādājošo, tostarp Saeimas deputātu atalgojumu – jāklausa likumam. Pērn vidējā alga pieaugusi par septiņiem procentiem, tāpēc par šādu daļu (plus vēl piemērojot amatam atbilstīgu likumā noteiktu koeficientu) ietilpīgākus maciņus jāgādā deputātiem un citiem valsts gādībā strādājošajiem.

Vispārināšana ir nevietā, vienādu pielikumu dodot visiem – gan knapāk atalgotajiem mediķiem un skolotājiem, gan dažādu institūciju darbinieku skudru pūžņiem, lai gan premjers Māris Kučinskis atzinis, ka daža laba iestāde vienīgi dublē funkcijas un vispār nodarbojas tikai ar uzdevumu sacerēšanu un pēcāk izpildi. Tā kā valsts budžets, salīdzinot ar tā pildīšanos pērn, ir par vairāk nekā 120 miljoniem vājākās pozīcijās, jāsecina, ka valsts aparāts ar algas pielikumu «piespiedu kārtā» sevi nelaikā mākslīgi uzbriedina tā vietā, lai tas dabiski tiktu samazināts pie gausākiem budžeta ieņēmumiem. Arī badīgi pieprasot mehānisku un ekonomiskajā situācijā nepamatotu minimālās algas palielināšanu, politiķiem acīmredzot instinktīvi šaujas prātā domas arī par savu maku. Tā ir plata atraušanās no realitātes, kamēr budžeta pildītājiem, nevis tukšotājiem jārēķinās ar reālo dzīvi.

Sakām –augļkopība, domājam – āboli. Taču pat tos vēl nespējam izaudzēt vajadzīgajā daudzumā un kvalitātē

Tā uzskata Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte. Ābolu raža kopumā ir laba, taču dažādos reģionos – atšķirīga. Ābolu cena ir kritusi.

Augļkopji uzsver, ka pircēji psiholoģiski nevar pieņemt šķietamo cenu kāpumu pēc eiro ieviešanas. Vēl kāds drauds – poļu āboli; vienīgā cerība uz to, ka veiklie poļi atradīs aplinkus iespējas tos nogādāt ierastajiem ēdājiem.

Aptaujātie dārzu īpašnieki atzīst, ka augļkopība nav ātrs un viegls bizness, tomēr – ienesīgs dzīvesveids; sekmīgāk darbojas ģimenes uzņēmumi. Augļkopībā bez roku darba neiztikt, un to nekad nebūs iespējams pilnībā aizstāt ar tehniku, salīdzinot ar graudu audzēšanu. Tā kā laukos iedzīvotāju skaits samazinās, problēma ir tieši darba roku atrašana. Tādējādi daudzas saimniecības, sevišķi ogu audzētāji, nopietni pārdomā iespēju nākamgad ievest viesstrādniekus. Šīs sezonas ieguvums – atvieglotā programma sezonas laukstrādnieku reģistrācijā.

Piesakot dalību tirgū laikā, kad kebabnīcas Rīgā ir savairojušās kā sēnes pēc lietus, nepieciešams likt lietā jaunus mārketinga risinājumus

Pirms gada Biznesa augstskolas Turība students Edgars Kroģeris, kurš apgūst mārketinga un tirdzniecības vadību, nolēma izmēģināt spēkus uzņēmējdarbībā, Rīgā Teikā atverot ēstuvi Kebab Factory. Pirmais darbības gads izrādījies veiksmīgs – pilnībā atpelnīti ieguldījumi un iegūti pastāvīgie klienti. Par Kebab Factory trumpjiem viņš uzskata svaigus produktus, tīrību un omulīgu gaisotni, kā arī melnos cimdiņus, kas paredzēti tiem ēdājiem, kuri ir pārāk solīdi, lai ķēpātos ar kebabu ēšanu.

Pieredzi ēdināšanas biznesā SIA Kebab Factory valdes loceklis Edgars Kroģeris ir guvis, strādājot par kurjeru kādā Rīgas picērijā. Līdz pienāca brīdis, kad viņš saprata, ka nevēlas strādāt citiem, bet ieguldīt visu savu enerģiju un zināšanas pats savā biznesā. «Domāju, kāpēc citi var un es lai nevarētu?» atceras Edgars. Sākotnēji viņš bija plānojis atvērt picēriju, bet tad, izvērtējot tirgus pieprasījumu un savu brālēnu pieredzi, kuri arī darbojas ēdināšanas biznesā, nolēmis paplašināt jau tā kuplo kebabnīcu pulku.

Piegādes platforma IziPizi Āgenskalna tirgū atver Latvijā pirmo pārtikas pakomātu, kas vienlaikus darbosies kā pašapkalpošanās zemnieku produktu veikals un būs nodrošināts ar ēdiena glabāšanai piemērotu termorežīmu.

Vienlaikus šis punkts ir arī IziPizi sūtījumu apmaiņas un glabāšanas vieta.

"Tagad no jebkuras Latvijas vietas zemniekiem būs iespēja nosūtīt pārtikas paciņu, un cilvēki to saņems piegādē ar kurjeru, vai pārtikas pakomātā. Tas ir nākamais solis pūļa piegādes platformas infrastruktūras attīstībā, kas jūtami uzlabos lauku labumu apriti un loģistiku starp Rīgu un reģioniem, palīdzot zemnieku un mājražotāju produktiem ērtāk un lētāk nonākt pie pircējiem,” norāda viens no IziPizi platformas līdzdibinātājiem Rolands Dzenis.

IziPizi punktu tīkls palīdzēs reģionu pārtikas ražotājiem, kam līdz šim ir bijis sarežģīti apmierināt augošo pieprasījumu un nodrošināt piegādi. Pārtikas pakomātā produktu uzglabāšana notiek +6 grādu režīmā, bet sūtījumu apmaiņas punktā sūtījumi glabājas +6 vai -18 grādu režīmos.

HKScan Latvia seko gaļas pārstrādes tirgus jaunajām vēsmām – vairāk pievienotās vērtības produktu, mazāk piepūles ēdājiem; bažas par patērētāju skaita sarukumu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Inovatīvi pārtikas rūpniecības produkti, kas prasa minimālu piepūli to pagatavošanā, seko patērētāju zūdošajai gatavošanas prasmei, stāsta Ziemeļeiropas pārtikas rūpniecības koncerna HKScan meitasuzņēmuma HKScan Latvia pārdošanas un mārketinga vadītājs Heino Lapiņš. Pircējiem ir svarīgi, lai maltītes gatavošana neaizņemtu daudz laika, viņš piebilst. Arvien pieprasītāki kļūst ātri un vienkārši pagatavojami produkti, kurus var pagatavot, pat nesmērējot traukus. «Agrāk mēdza teikt, ka klients ir karalis, bet tagad pircējs ir dievs, jo mūsu ātrajā laikmetā kļūdas ražotājiem netiek piedotas, cilvēki vieglāk un ātrāk pārfokusējas uz citu produktu kategoriju,» piebilst H. Lapiņš.

Pandēmijas apstākļos gan pasaulē, gan Latvijā pieaudzis vīna patēriņš.

To atzīst Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins, kurš ieguvis prestižo WSET augstāko "Diploma" kvalifikācijas līmeni Burgundijā, Francijā un Austrijā.

Kā šajā laikā kopumā mainījusies industrija?

JV: Vīna tirdzniecības industrija turpina cīnīties par izdzīvošanu. Online servisi piedzīvo uzplaukumu - krīzes fons mums ar "WineTeach" komandu bija ļoti motivējošs fons, lai steigšus strādātu ar mūsu izglītības platformas attīstību. No vairākiem importētājiem esmu dzirdējis, ka virkne arogantu ražotāju esot stipri mainījuši attieksmi un mīkstinājuši stingros importa noteikumus. Visi mācās pielāgoties - tā ir patiesība. Nekas vēl ne tuvu nav beidzies. Par to, kā šis laiks veidos jaunu komunikācijas ētiku, tirdzniecības modeļus un tiešsaistes vidi vīna tirdzniecībā, varēs veikt aizraujošus pētījumus 2029. gadā, svinot Covid-19 10 gadu jubileju.

Atsevišķi autovadītāji maija vidū ir nolēmuši veikt miermīlīgu protestakciju uz Ventspils šosejas, lai tādējādi vērstu sabiedrības un atbildīgo institūciju uzmanību faktam, ka braucot pa noteiktu tās posmu, automašīnu sabojāt ir pat ļoti elementāri. Nebūtu jābrīnās, ja tuvāko nedēļu, mēnešu laikā šāda veida protestakcijas norisināsies uz ceļiem burtiski visā Latvijas teritorijā. Aizvadītās ziemas laikā vien sabrukuši 700 km Latvijas ceļu. Runa ir par ceļiem, to posmiem, kur bedrītes lāpīt vairs nav nekādas jēgas. Atsevišķas pašvaldības šajā jomā uzskaitīt pat nav vērts, jo ceļa posmus, uz kuriem skatoties, rodas iesaids, ka pa ziemu tiem pāri būtu dzīti tanki, var bez pūlēm atrast visur.

Protams, ceļu uzturēšana kārtībā, remontēšana, rekonstrukcija maksā daaudzus tūkstošus un pat miljonus latu. Droši vien būs kāda it kā atbildīga amatpersona, kas steigs klāstīt, ka principā ir krīze, naudas nav, jāsavelk jostas utt. Tam visam nevar nepiekrist, tomēr tieši saistībā ar ceļiem situācija ir nedaudz citādāka nekā ar dažādām citām sfērām. Būtu tikai loģiski, ja ceļu nodokļa nauda tiktu novirzīta ceļiem.

Otrkārt, kārtējo reizi jāatgādina vēsture saistībā ar degvielas akcīzes nodokli Latvijā. Kad to ieviesa mūsu valstī, tika paziņots, ka, fakts nenoliedzami ir nepatīkams - degviela šā nodokļa dēļ kļūs dārgāka, tomēr tādējādi iegūtie līdzekļi tiks novirzīti ceļiem. To paziņojot, tika arī izveidots speciālais budžets akcīzes nodokļa administrēšanai, un ceļu remonti tomēr sākās. Kopumā šis speciālais budžets neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas laikā ir divas reizes radīts un tikpat arī likvidēts - lielā mērā atkarībā no tā, kurš politiķis ir ticis premjera krēslā. Šobrīd tieši degvielas akcīzes nodoklis pat tiek izmantots valsts budžeta konsolidācijas vajadzībām (šā gada vidū palielinot astronomiskās benzīna cenas vēl par aptuveni diviem santīmiem), lai varētu atskaitīties starptautiskajiem aizdevējiem, neaizraujoties ar strukturālo reformu īstenošanu, bet ceļi tikmēr pārliecinoši turpina brukt. Loģiski rodas jautājums - kāda gan jēga no tā, ka no auto īpašniekiem tiek iekasēts gan ceļu, gan arī akcīzes nodoklis, ja atgriezeniskās saistes principā nav?! Vienīgais mierinājums valsts aparātam šajā sakarā - no minētajiem nodokļiem, līdzīgi kā no PVN, izvairīties nav iespējams.

Jo tuvāk nāk brīdis, kad noslēgsies konkurss par pasažieru pārvadājumiem Latvijā, jo skarbāki ir pārmetumi Autotransporta direkcijai un tās vadītājam Kristiānam Godiņam.

Situācija ir gluži kā pie pokera galda, kad kārtis vēl nav redzamas, bet apkārt sēdošie izrunājas un slēpj dūžus piedurknēs, un visi spēlētāji vienlaikus nekad nesēž pie galda. Proti, Satiksmes ministrija, kas dod finansējumu, pārvadātāji, kuri piedalīsies konkursā, un šoferu arodbiedrības sarunājas pa stūriem, divatā, bet pie galda visi blefo.

Šoferi grib 10 eiro

5. jūlijā pie Autotransporta direkcijas (ATD) notika Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības (LAKRS) rīkots pikets, kura galvenā prasība skanēja vienkārši: «10 eiro par nobraukto stundu autobusu šoferiem!» Bija aicinājums: «Godiņ, nāc ārā!» Bija citi saukļi, tomēr cauri visam vijās neapmierinātība par to, ka valsts vēl 2030. gadā autobusu šoferiem paredzējusi 6,05 eiro par nobraukto stundu.

Sankciju apmaiņas un rubļa vērtības krituma sakausējuma bomis smagi iedragājis ekonomikas pakausi ne tikai Latvijā

Tāpat kā nevar ietekmēt saulaino dienu skaitu vai novecošanos, uzņēmēji ir bezspēcīgi pret ģeopolitiskās «gaļasmašīnas» darbību. Lielvaru cīkstiņus starp Krieviju un ES uz savas ādas visvairāk izjutuši uzņēmēji, jo tieši viņiem uz saviem pleciem bija jāiznes politisko teķu ragošanās radītās sekas. Diemžēl par politiskās varas dalīšanu un ietekmes demonstrēšanu nācies norēķināties ražotājiem un eksportētājiem. Latvijas uzņēmēji par to samaksājuši pusmiljardu eiro, bet kopumā ES ienākumi no eksporta uz Krieviju sarukuši par 45,5 miljardiem eiro. Kopš 2014. gada augusta, kad Krievija, atbildot ES par tās ieviestajām ekonomiskajām sankcijām, noteica pilnīgu embargo piena, gaļas un citu pārtikas produktu importam, Latvijas biznesa vidē sērga sāka izplatīties kā vēzis. Tas smagi skāra arī virkni citu nozaru bez šajā sakarā plaši daudzinātā piena nozares kraha vai zivrūpniecības krīzes apogejas. Lai gan kaimiņzemes embargo sarakstā nebija ne tūrisma, ne iekārtu ražotāju, ne arī tekstila izstrādājumu ražošanas, farmācijas, vieglās rūpniecības un daudzu citu jomu, cieta arī tās, jo pēc rubļa krituma Krievijas tirgus faktiski aizvērās. Pirktspējas panīkums Krievijā līdz tādam līmenim, kad mūsu ražotos produktus var atļauties tikai bagātie, nav pat vājš mierinājums. Tomēr nevar neņemt vērā, ka, ievērojami sarūkot krievu valūtas vērtībai, arī mūsu zemē tapušo izstrādājumu realizācija ciestu pamatīgi.

Dārgāka elektrība, gāze, pārtika, ražošanas izmaksas – par to visu publiskā telpa viļņojas jau labu brīdi, taču pavisam drīz cenu pieaugumu sāksim just arī gluži taustāmi.

Sabiedrības neapmierinātība ir viegli saprotama, galu galā arī jebkurš ražotājs vai pakalpojumu sniedzējs savā maciņā pamanīs gan to pašu dārgāko elektrību, gan pārtiku, un prieku tas nesagādās nevienam. Atbildi uz to, vai šāda situācija ir pārejoša vai ar to nāksies rēķināties ilgtermiņā, sniedz mazliet dziļāks ieskats apkārt notiekošajos procesos.

SCHWENK Latvija pamatdarbība ir saistīta ar ražošanu, kurā īpaši jūt elektrības sadārdzinājumu. Taču tā ir tikai viena ar ražošanu saistītā pieaugošā izdevumu pozīcija. Dažādu ārējo apstākļu ietekmē dārgāki kļūs arī loģistikas pakalpojumi un transporta pārvadājumi. Jau šobrīd redzam, ka tas nākotnē būs izaicinājums gan SCHWENK Latvija, gan citiem lieliem un maziem uzņēmumiem, kuru ikdiena cieši saistīta ar izejvielu un preču transportēšanu un pakalpojumu nodrošināšanu.