PR tīkls Centrāleiropā un Austrumeiropā MSL turpmāk oficiāli darbosies kā viens no Publicis Groupe Latvia zīmoliem, līdzās radošajai aģentūrai Leo Burnett, mediju aģentūrai Starcom un digitālajai aģentūrai Digitas.

Ar MSL zīmola ieviešanu vietējā mērogā Publicis Groupe paplašina sabiedrisko attiecību pakalpojumu klāstu Baltijas valstu tirgos.

Jānis Pencis, Publicis Groupe Latvia izpilddirektors, stāsta: "Sabiedriskās attiecības vienmēr ir bijušas mūsu sniegto pakalpojumu klāstā, un pēdējo gadu laikā esam plānojuši šo biznesa daļu attīstīt. Esmu gandarīts, ka šodien šie plāni beidzot ir īstenojušies, pateicoties paplašinātajai komandai jaunās izpilddirektores Baibas Kauliņas vadībā."

"Laikā, kad pasaule piedzīvo milzīgas pārmaiņas, sabiedrisko attiecību nozarei vienmēr ir bijusi izšķiroša loma, palīdzot zīmoliem pielāgoties pasaules dinamikai un saglabāt aktualitāti. Komunikācija ir kļuvusi daudz plūstošāka, dinamiskāka un daudzslāņaināka," komentē Baiba Kauliņa, MSL Baltics izpilddirektore.

Starptautiskais reklāmas aģentūru tīkls Leo Burnett Worldwide paziņojis par Edmunda Grigaroviča iecelšanu MMS Communications Latvia izpilddirektora amatā.

E. Grigarovičs, līdz šim reklāmas aģentūras Leo Burnett Almaty izpilddirektors Kazahstānā, savu karjeru reklāmas nozarē sāka 1997. gadā, bet starptautiskajā reklāmas aģentūru tīklā Leo Burnett strādā kopš 2000. gada, kļūstot par aģentūras Leo Burnett Riga projektu direktoru. Latvijā strādājis ar tādiem reklāmdevējiem kā Philip Morris, Aizkraukles banka, Rietumu banka, Peugeot u.c.

Tuvāko nedēļu laikā, kad paredzēts pārejas posms, E. Grigarovičs pildīs kā MMS Communications Latvia izpilddirektora, tā Leo Burnett Almaty izpilddirektora pienākumus.

Vladimirs Tkačovs, Leo Burnett Eastern Europe direktoru padomes priekšsēdētājs un galvenais izpilddirektors, norādīja: «Edmunds atgriežas Rīgā laikā, kas nav vienkāršs Eiropas reklāmas tirgum. Šodien visvērtīgākā ir līdzsvarota pieeja reklāmas investīcijām. Reklāmdevēji pieprasa īpašu efektivitāti kā radošajos, tā mediju risinājumos.»

Biznesa veiksmes pamatā primāri ir pārdomāta produkta vai pakalpojuma vērtība, spēcīga komanda un laba reputācija, atzīmē Jānis Pencis, Publicis Groupe Latvia izpilddirektors.

Visur, bet jo sevišķi mazā valstī kā Latvijā, ir svarīgi, ka tevi pazīst gan kā labas vērtības nodrošinātāju, gan kā labu darba devēju, domā J.Pencis, nenoliedzot, ka atbilstoša kontaktu loka un labas reputācijas veidošanai biznesa veiksmes stāstā ir liela loma. Ikdienas steigā tas ir īsts izaicinājums – atrast resursus konsekventam darbam pie sava un uzņēmuma reputācijas veidošanas. Tas ietekmē cilvēku uzticību tam, ko zīmoli piedāvā, kā arī atvieglo darbinieku piesaisti uzņēmumā, spriež Publicis Groupe Latvia izpilddirektors, piebilstot, ka, lai ilgtermiņā gūtu panākumus, uzņēmumam ir jāinvestē arī savā komandā. Laba komanda ir motivēta, gatava sadarboties, apgūt visu jauno, konkurēt un uzvarēt, atgādina J.Pencis. Lai tas notiktu, komandai ir jātic uzņēmuma mērķim un stratēģijai, kā arī jājūtas uzklausītai un novērtētai gan materiālā, gan nemateriālā veidā, atzīmē Publicis Groupe Latvia izpilddirektors.

Saeimas ārkārtas vēlēšanas, ja Valsts prezidenta rosinātā Latvijas parlamenta atlaišana gūs vēlētāju atbalstu, Latvijas mediju reklāmas tirgum prognozējami sniegtu 1–1,2 milj. Ls pienesumu, liecina MMS Communications Latvia prognoze.

«Atšķirībā no regulārajām Saeimas vēlēšanām priekšvēlēšanu kampaņu investīcijas medijos prognozējamas būtiski mazākas – šajā gadījumā līdz pat 3 reizes mazākā apjomā nekā iepriekšējās Saeimas priekšvēlēšanu cīņā ieguldītās summas. To nosaka gan būtiski mazāks kampaņu laiks, gan mediju piesātinājums, gan arī politisko kampaņu ietekmes mazināšanās to informatīvi saturiskā vājuma dēļ,» skaidro Ģirts Ozols, MMS Communications Latvia direktors un Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) prezidents. Lielākais politiskās reklāmas investīciju pieaugums prognozējams interneta segmentā, ko nosaka medija sniegtā iespēja sazināties ar vēlētājiem «viens pret viens».

Ar gadiem radošie prāti var kļūt arvien labāki – dzejnieki, dziedātāji un mākslinieki ir labs piemērs, ka cilvēka radošums beidzas vienīgi ar nāvi

Tā intervijā DB norāda reklāmas speciālists Mihea Georgiu (Mihnea Gheorghiu). Šobrīd viņš ir Publicis Groupe radošais direktors Rumānijā. Kad viņam bija 19 gadu, tā vietā, lai turpinātu studijas biznesa skolā, viņš sāka strādāt reklāmas industrijā. Tagad mērķis ir mainīt cilvēku nepatiku pret reklāmu, ar tās palīdzību risinot nopietnas problēmas un parādot, ka reklāma var būt tāda, ka to vēlas redzēt visi.

Kas jūsu skatījumā ir reklāma šodien?

Tas ir liels pirmais jautājums. Šodien ir tik daudz veidu, kā zīmoli var kļūt par cilvēku draugiem. Es domāju, ka visi cenšas būt tiešsaistē, internetā, bet vajadzētu fokusēties uz to, lai dabūtu cilvēkus savā pusē, nevis tikai «pērc šo, tam 30% atlaide». Tā ir patiesība – cilvēki ienīst reklāmu, viņi cenšas to neredzēt. Kāpēc taisīt neglītas, atbaidošas reklāmas? Kāpēc apvainot cilvēkus ar to, ko viņi nevēlas redzēt? Es domāju, ka labākā reklāma šodien ir tā, kas piesaista cilvēkus un runā viņiem saprotamā valodā.

Latvijas reklāmas nozarei nule pievienojušies vairāki speciālisti no ārzemēm, kuru uzdevums ir sapurināt vietējo tirgu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Man tiešām šķiet, ka salīdzinājumā ar tradicionālajiem un attīstītajiem tirgiem Latvijai ir nesasniegts radošais potenciāls. Skandināvijas valstis ir ļoti labas radošumā, un Latvijai vienkārši vajadzīgs kāds impulss, lai būtu starp tām. Ja kāds var radīt tik lielisku, pasaulē zināmu reklāmu kā Epic Split Zviedrijā, kāpēc mēs Latvijā nevarētu paveikt līdzīgu darbu?» saka Andrejs Tjukavkins, radošās un mediju aģentūras Publicis Groupe Latvia radošais direktors. Savukārt pilna servisa reklāmas aģentūras Alpha Baltic radošajam direktoram Erkole Egici (Ercole Egizi) bija vairāk iemesli piekrist darba piedāvājumam Latvijā. Pirmkārt, viņam ļoti patīk Latvija – viņš te ir bijis jau iepriekš un te jūtas labi. Otrkārt, piedāvājums strādāt Alpha Baltic E. Egici šķita aizraujošs, jo viņš ir 360 grādu komunikācijas entuziasts, tādēļ darbs pilna servisa aģentūrā sniedz gandarījumu. Treškārt, viņš uzskata, ka Latvijā ir daudz talantīgu reklāmas nozares speciālistu, ar kuriem viņam ir gods strādāt, sniegt ieguldījumu reklāmas jomas attīstībā, kā arī pašam uzzināt ko jaunu un vērtīgu par nozari.

Neizvērtējot sekas un publiskojot visus uzņēmumus, kuri 2022. gadā eksportēja savus produktus uz Krieviju, kaut arī vairums no tiem šo nodarbi bija pārtraukuši, šie uzņēmumi ir nonākuši neapskaužamā situācijā, tiem liek skaidroties ar darbiniekiem, partneriem un eksporta klientiem, tādējādi apdraudot labo sadarbību perspektīvā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 29.augusta numurā lasi:

Statistika

Tālāka likmju celšana varētu būt destruktīva

Tēma

Uzņēmējus sanikno bezatbildīgā valsts rīcība

Aktuāli

Vai komercbankas var slāpēt inflāciju un kā?

Finansējums

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Meža nozare

Ārvalstu tirgus stagnācija samazina ienākumus par piektdaļu

Finanses

Latvijas biznesu no iznīcības izglāba Eiropas Savienība

Pasaules reklāmas tirgus 2010. gadā pieaugs par 4,8%, bet Latvijas – samazināsies par 10 -11%, liecina MMS Communications Latvia sniegtās aplēses. Latvijas reklāmas tirgus sarukšot vairāk nekā iepriekš prognozēts, jo priekšvēlēšanu cīņas laikā reklāmā ieguldīts mazāk nekā gaidīts.

2010. gada laikā jau vairākkārt uzlabota šā gada pasaules reklāmas tirgus izaugsmes prognoze, kas mainīta no 2,2% uz 3,5% un tagad uz 4,8% izaugsmi, salīdzinot ar 2009. gadu. Tam pamatā ir ZenithOptimedia pētījumi un apkopotā informācija par reklāmas tirgus pašreizējo attīstību pasaulē.

Visos pasaules reģionos 2010. gadā fiksēta ātrāka reklāmas tirgus izaugsme un atgūšanās no recesijas, kuras sekas 2010. gadā sākotnēji tika plānotas iespaidīgākas.

Lai gan ZenithOptimedia eksperti palielinājuši arī izaugsmes prognozi pasaules reklāmas tirgum 2011. gadā no 4,5% uz 4,6%, viņi atzīst, ka prognoze vērtējama uzmanīgi. Attīstīto reklāmas tirgu reklāmdevēji joprojām esot piesardzīgi attiecībā uz saviem nākotnes plāniem, kuros netiek paredzēta ambicioza ekspansija, jo bezdarba un kredītsaistību līmenis joprojām ir diezgan augsts, kā arī dažādu valstu valdības ar budžetu samazināšanu apdraud tirgus veselīgu izaugsmi.

Pasaules reklāmas tirgus izaugsmes temps 2011. gadā bijis 3,5% apjomā, salīdzinot ar 2010. gadu.

Savukārt 2012. gadā pasaules reklāmas tirgus izaugsme tiek prognozēta 4,7% apjomā, liecina jaunākais ZenithOptimedia reklāmas tirgus tendenču un prognožu pētījums. Izaugsmes temps 2011. gadā ir zemāks par iepriekšējo – 2010. gadu, kad pasaules reklāmas tirgus izaugsme fiksēta 6,3% apmērā, salīdzinot ar 2009. gadu.

Kopējā pasaules reklāmas tirgū savu tirgus daļu turpina stabili audzēt televīzija un internets, kā arī neliela izaugsme fiksēta vides mediju segmentā. Televīzijas tirgus daļa ir izaugusi no 39,9% 2010. gadā līdz 40,2% 2011. gadā. Savukārt, interneta izaugsmes tempi ir straujāki – 2010. gadā veidoja 14,4% no pasaules reklāmas tirgus, 2011. gadā jau 15,9%. 2012. gadā internetam tiek prognozēti jau 17,6% tirgus apjoma, bet vēl pēc 2 gadiem (2014. gadā) internetam paredzēts apgūt 21,2% reklāmas investīciju, liecina ZenithOptimedia pētījuma rezultāti.

«Nespēja uzticēties, savu tiešo interešu lobēšana un pašlepnums ir galvenās, bet ne vienīgās problēmas,» īsi pēc atkāpšanās no Latvijas Reklāmas asociācijas prezidenta amata situāciju asociācijā raksturoja tās bijušais prezidents Kārlis Gedrovics, kurš asociācijas biedru ārkārtas uzticības balsojumā saņēma vien puses asociācijas biedru atbalstu un pēc tam nolēma pamest prezidenta amatu,

Ziņa papildināta ar K. Gedrovica viedokli 3., 4. rindkopā.

Asociācijas ārkārtas kopsapulcē 8. janvārī bija paredzētas viena padomes locekļa vēlēšanas, jo padomes sastāvu bija jāveido septiņiem cilvēkiem. Sapulces laikā sākās diskusijas par novembrī notikušajām vēlēšanām un ievēlēto prezidentu - Inspired Communications vadītāju K. Gedrovicu. Līdz ar to nedaudz vairāk nekā pirms mēneša ievēlētais prezidents lūdza veikt uzticības balsojumu, kura rezultāts bija neizšķirts, un tādēļ K. Gedrovics pieņēma lēmumu pamest asociācijas prezidenta amatu, norādot – lai realizētu savu programmu, viņam nepieciešams lielāks biedru atbalsts un līdzdalība, skaidro I. Krīgere-Lāce.

Mediju reklāmas tirgus 2011. gadā attiecībā pret 2010. gadu audzis par 5%, kas atbilst iepriekš izteiktajām prognozēm par lēnu tirgus pieaugumu, informē Latvijas Reklāmas asociācija (LRA).

Salīdzinot ar 2010.gadu, nemainīgs ir palicis avīžu reklāmas tirgus, nedaudz kritis vides un radio reklāmas tirgus, televīzijā pieaugums par 6%. Lielākais pieaugums novērojams interneta reklāmas tirgū +17% un žurnāliem +15%. Vislielāko kritumu piedzīvojis kino reklāmas tirgus -27%.

«Kopš 2009. gada trīs reklamētās nozares ir nemainīgas – mobilie sakari, mazumtirdzniecība un medikamenti. 2011. gadā aktīva konkurence starp telekomunikāciju nozares reklāmdevējiem, jo īpaši Baltcom un Izzi, ļāva šai nozarei kļūt par piekto reklamētāko nozari Latvijā,» datus komentē TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters.

Latvijā melnais PR vairāk skatāms kā modes kliedziens, taču tālāk par «divu gājienu» dambreti reti kad sniedzas, uzskata MMS Communications Latvia direktors un Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Ģirts Ozols.

«Vairumā gadījumu tie ir dažāda veida komentāri un ķengas interneta vidē un e-pasta mēstuļu formā. Spilgtāki piemēri meklējami politikā un īpaši priekšvēlēšanu cīņas laikā. Dažkārt parādās smieklīgi plakāti, video un interneta vietnes, pret kādu konkrētu zīmolu vai personu. Taču nereti šie produkti nav nekas cits, kā to pašu zīmolu vai personu popularizēšana, slēpjoties zem «it kā» melnā PR apzīmējuma,» stāsta Ģ.Ozols.

Savukārt sabiedrisko attiecību aģentūras Repute valdes locekle Iveta Antonišķe ir pārliecināta, ka Latvijā ir tikai melnā PR vājas atblāzmas, salīdzinot, piemēram, ar Krieviju vai ASV. Latvijā biežāk sastopami gadījumi, kad par melno PR dēvē vienkāršus ķengu rakstus vai negatīvu informāciju. I.Antonišķe ironiski atzīst, ka visbiežāk melno PR piemin cilvēki, kuri nepārzina mediju vidi un neizprot tā darbības specifiku.

10.Saeimas priekšvēlēšanu komunikācijā populārākais komunikācijas veids bijis reklāma, sabiedriskās attiecības (SA) atstājot otrajā plānā, domā 7guru.lv apjautātie eksperti.

Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra uzskata, ka reklāmu plaši izmantoja Par Labu Latviju (PLL), Vienotība, Saskaņas Centrs (SC), Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). «Savukārt mazāk reklāmas un naudas bija Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK. Sabiedriskās attiecības bija novirzītas izteikti otrajā vai trešajā plānā bez nozīmīgas ietekmes uz vēlētājiem,» piebilst O.Skudra.

Neskatoties uz reklāmas dominanci priekšvēlēšanu laikā, arī citiem komunikācijas veidiem bijusi sava loma. Kā atzīst MMS Communications Latvia direktors un Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Ģirts Ozols, raugoties no investīciju viedokļa, joprojām reklāma bija noteicošā komunikācijas forma, bet, skatoties no iedarbības uz rezultātu, svarīgākas bija sabiedriskās attiecības.

Tā izaugsme 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, tiek lēsta 4,9% apjomā, kas ir labāks rādītājs nekā gada gaitā prognozētie 2,2%, kā arī labotie skaitļi – 3,5% un 4,8%, liecina jaunākais ZenithOptimedia reklāmas tirgus tendenču un prognožu pētījums.

Vēl pirms 2010. gada reklāmas tirgus datu apkopošanas visā pasaulē, ZenithOptimedia eksperti prognozē visas pasaules kopējā reklāmas tirgus izaugsmi aizvadītajā gadā 4,9% apjomā, salīdzinot ar 2009. gadu. Lielākajā daļā pasaules valstu reklāmas tirgus ir audzis straujāk par plānoto. 2011. gadā pasaules reklāmas tirgus izaugsme tiek prognozēta 4,6% apjomā, salīdzinot ar 2010. gadu, bet 2012. gadā – 5,2% apjomā, salīdzinot ar 2011. gadu.

Reklāmas tirgus atgūšanas procesā būtiski riski ir: īpaši augstais kredītsaistību apjoms kā privātajā, tā publiskajās sektorā attīstītajās valstīs; konstantais bezdarbs ASV, kā arī citās valstīs; uztraukums par saistību nepildīšanu eirozonā; dažu valstu valdību veiktie budžetu samazinājumi.

Reklāmas kampaņu izstrādi ārvalstu tūristu motivēšanai apmeklēt Latviju Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) nolēmusi uzticēt profesionālām reklāmas aģentūrām, informē TAVA tūrisma mārketinga eksperte Linda Penka.

TAVA jau izsludinājusi konkursus reklāmas kampaņu koncepcijas un aktivitāšu izstrādei 2011. - 2013.gadam Krievijas un Vācijas tūrisma tirgos, un drīzumā, pēc komunikāciju stratēģijas izstrādes tiks izsludināti konkursi arī Somijas, Zviedrijas, Lietuvas un Igaunijas tirgiem.

Tas tiek darīts, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumam.

Konkursa nolikumi reklāmas kampaņu izstrādei Krievijas un Vācijas tūrisma tirgos TAVA jāiesniedz līdz 15. jūlijam. Paredzamā līgumcena katrā no konkursiem ir 52 tūkstoši latu ar PVN. Reklāmas kampaņas izstrāde Krievijas un Vācijas tirgū jāveic līdz 2013.gada 31.oktobrim, visi darbi pabeidzami līdz 2014.gad 31.martam vai līdz noteiktās pakalpojumu summas izlietošanai. Kampaņām jāsaskan ar Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijā 2010.-2015.gadam un Latvijas tūrisma mārketinga ārējo komunikāciju stratēģijā 2011.-2013.gadam nodaļās Krievija un Vācija noteiktajām prioritātēm.

Telekomunikāciju nozares konkurenti - Tele2 un Latvijas Mobilais telefons (LMT) - izmanto vienus un tos pašus reklāmas tēlus, raksta laikraksts Diena.

Ekrānā parādās divi piparkūku vīriņi - viens zaļš, otrs - dzeltens. Zaļais vīriņš stāsta, cik viņa tarifs ir izdevīgs, bet pēc brīža citā reklāmā atzīst, ka kļūdījies, jo salīdzinājis nepareizos tarifus. Vienas reklāmas pasūtītājs ir mobilo sakaru operators LMT, otras - sīvākais konkurents Tele2.

Reklāmas televīzijas ēterā seko viena otrai. Skatītājam, kurš ikdienā abu kompāniju produktiem rūpīgi neseko līdzi, nav saprotams, kas kurā brīdī tiek reklamēts.

«Mēs korekti paņēmām situāciju, kādā nonāk jebkurš klients, kas pērk starta komplektu preses kioskā, - salīdzinājām, kādu tarifu viņš saņem. Neviens likums nav pārkāpts,» uzskata LMT viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos Ingmārs Pūķis.