Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) konstatējis pārkāpumus saistībā ar SIA "Rīgas Ūdens" ūdens patēriņa skaitītājiem.

PTAC 2019.gadā, pamatojoties uz saņemtajām sūdzībām no SIA "Rīgas ūdens" klientiem, uzsāka ūdens patēriņa skaitītāju māju ievados izņemšanu ārpuskārtas verificēšanai. Laika posmā no 2019.gada 31.oktobra līdz 2020.gada 3.martam tika veiktas 28 skaitītāju pārbaudes, no kuriem par neatbilstošiem metroloģiskajām prasībām atzīti 23 skaitītāji jeb 82%.

Skaitītāji tika izņemti uz ārpuskārtas verificēšanu dažāda tipa mājās, piemēram, vienģimeņu māja, vairāku stāvu daudzīvokļu māja, uzņēmuma telpas, veikals, ražošanas uzņēmums, kā arī dažādos Rīgas mikrorajonos - Pļavniekos, Imantā, Zolitūdē, Torņakalnā, Purvciemā, Āgenskalnā un Centra rajonā.

Pēc skaitītāju noņemšanas no mājas ievada konstatēts, ka skaitītāji ir piesārņoti ar dažādiem netīrumiem un to iekšpusē konstatēti nosēdumi, taču filtrs pirms skaitītājiem nevienā gadījumā nav uzstādīts. Ārpuskārtas verificēšanas rezultātā par neatbilstošiem metroloģiskajām prasībām tika atzīta lielākā daļa no pārbaudītajiem skaitītājiem, līdz ar to secināms, ka netīrumi un nosēdumi ietekmē skaitītāju metroloģiskos parametrus. Izvērtējot ārpuskārtas verificēšanas rezultātus, PTAC secinājis, ka metroloģiskajām prasībām neatbilstošie skaitītāji nenodrošina uzticamus ūdens patēriņa mērījumus, turklāt tas, visticamāk, attiecas ne tikai uz pārbaudītajiem skaitītājiem, bet arī citiem Rīgas teritorijā esošajiem skaitītājiem, jo tos ietekmē ūdens kvalitāte.

Par spīti tam, ka jau kopš šī gada 13.septembra VID vienotajā datubāzē ir reģistrēts taksometru skaitītājs Microtax-06, kuru atbilstības pārbaudes institūcija ir atzinusi par atbilstošu normatīvā regulējuma prasībām, komersantu aktivitāte to reģistrēšanā ir ļoti zema, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Minētā norma, kas nosaka, ka atbilstības pārbaudes ir jāveic visiem elektronisko ierīču un iekārtu modeļiem, tika pieņemta jau 2015.gada 15.decembrī un stājās spēkā 2016.gada 1.jūlijā. Šajā laikā ir notikušas regulāras VID ekspertu tikšanās gan ar nozares pārstāvjiem, gan apkalpojošajiem dienestiem un atbilstības institūcijām, lai informētu par aktualitātēm elektronisko ierīču un iekārtu jomā, kā arī skaidrotu jauno iekārtu ieviešanas procesu.

Saskaņā ar skaitītāja modeļa “Microtax 06 apkalpojošā dienesta sniegto informāciju, uzstādīšanai šobrīd ir pieejami jau 500 jaunie skaitītāji, tomēr taksometru skaitītāju lietotāju aktivitāte ir ļoti zema - no šī gada 13.septembra līdz 30.septembrim VID datubāzē bija piereģistrēti tikai 15 skaitītāji.

Uzņēmuma Sadales tīkls (ST) klienti arvien biežāk izvērtē elektroenerģijas pieslēgumu jaudas

Divu gadu laikā uzņēmums saņēmis apmēram 60 tūkstošus pieteikumu pieslēguma jaudas samazināšanai, savukārt vairāk nekā 20 tūkstošu objektu īpašnieki informējuši ST, ka viņu īpašumiem elektroenerģijas piegāde vairs nav nepieciešama vispār, intervijā DB norāda ST valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons, kurš šajā amatā iecelts šā gada aprīlī. Viņš stāsta, ka viena no nākamo gadu galvenajām uzņēmuma prioritātēm saistīta ar ST efektivitātes plāna īstenošanu, un atzīst, ka šogad ST plāno apgrozījuma un peļņas pieaugumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 25. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Kā esat iejuties jaunajā amatā – kādi bijuši pirmie paveiktie darbi?

AS "Sadales tīkls" 2022. – 2031. gadā turpinās sadales sistēmas rekonstrukciju un modernizāciju atbilstoši nozares attīstības tendencēm un sabiedrības pieprasījumam.

Plānots attīstīt inovatīvu tehnisko risinājumu izmantošanu tīkla atjaunošanā un strādāt pie plaša viedā tīkla attīstības. Aktivitātes apkopotas "Sadales tīkla" elektroenerģijas sadales sistēmas attīstības plānā 2022.-2031. gadam, kas iesniegts izskatīšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK).

Galvenais uzņēmuma mērķis arī turpmāk būs celt elektroapgādes kvalitāti un drošumu. Lai to paveiktu, turpmākajā desmitgadē plānots nodrošināt izolēta elektrotīkla īpatsvaru 75% apmērā, tostarp zemsprieguma elektrotīklu attīstīt 100% izolētā izpildījumā.

Ik gadu uzņēmums plāno atjaunot vidēji 1700 kilometrus elektrolīniju, vienlaikus pārskatot un optimizējot kopējo elektrotīkla pārklājumu.

Lai gan Valsts ieņēmumu dienests (VID) šobrīd veic aktīvas darbības, lai sakārtotu taksometru pakalpojumu nozari un sekmētu ātrāku jaunajām prasībām atbilstošu taksometru skaitītāju nomaiņu, joprojām lielākā daļa taksometru skaitītāju nav nomainīti pret jaunajām prasībām atbilstošiem.

VID datu bāzē ir kopumā reģistrēti aptuveni 2,3 tūkst. taksometru skaitītāji, no kuriem uz šā gada decembra beigām atbilstoši jaunajām prasībām reģistrēts - 561 taksometru skaitītājs, DB uzzināja VID. Tā pārstāve Evita Teice-Mamaja norāda, ka VID 10 dienu laikā taksometru pakalpojumu sniedzējiem ir nosūtījis 212 vēstules par informācijas sniegšanu saistībā ar uzstādītā taksometra skaitītāja lietošanu un nomaiņu. Ja taksometra skaitītāja lietotājs neatsaucās VID uzaicinājumam un neveic skaitītāja nomaiņu, VID uzsāk administratīvo lietvedību.

«No saņemtajām atbildēm ir secināms, ka vairāki komersanti jau savu darbību ir pārtraukuši, bet taksometra skaitītājs nav noņemts no uzskaites. Lai sakārtotu taksometru pakalpojumu sniedzēju nozari un lietotāji taksometros uzstādītu un lietotu tikai skaitītājus, kuri ir saņēmuši atbilstības apliecinājumu un ir reģistrēti, VID ir uzsācis sadarbību ar Rīgas domes Satiksmes departamentu un vairākām pašvaldībām,» norāda E. Teice-Mamaja.

Ja Latvijas ekonomika un cilvēku labklājība atpaliek no mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem, skaidrs, – ir vainīgas bankas. Ja Latvijā ir par maz labi atalgotu darba vietu, – vainīgas bankas. Jo tās, lūk, nefinansē jaunu uzņēmumu rašanos. Ja kāds ar sliktu kredītvēsturi vai apšaubāmas izcelsmes ienākumiem nevar paņemt kredītu, – vainīgas bankas.

Šāda viedokļu “ainava” pēdējo mēnešu laikā veidojas (tiek veidota?) par un ap Latvijā strādājošajām bankām. Sabiedrība tiek “nogatavināta” jauna nodokļa ieviešanai banku nozarē, jo eirozonā īstenotās monetārās politikas dēļ, kas vērsta uz inflācijas mazināšanu, bankas nu pelna par daudz. Bet nākamajā budžetā jau tagad zināms - robu gana daudz.

Regulāra banku piesaukšana dažādos kontekstos apliecina to, cik nozīmīga ir finanšu sistēma valsts ekonomikas funkcionēšanā un attīstībā. Bankas to apzinās un labi saprot gan privātpersonu situāciju, kurām jāsaskaras ar inflācijas ierobežošanas sekām – pieaugošām kredītlikmēm, gan arī uzņēmējus, kuru vēlmi un spēju aizņemties ietekmē daudzi neskaidri jautājumi – no kara izraisītas nestabilitātes līdz energoresursu krīzei un jaunu tirgu meklējumiem.

Ēnu ekonomikas apjoms taksometru nozarē sasniedz vismaz 80%. Vidēji nozare nodokļu deklarācijās uzrāda tikai 225 eiro (bruto) algu un 66 nostrādātās stundas vienam autovadītājam mēnesī.

Taksometru pakalpojumos tiek izmantotas dažādas metodes, lai ietekmētu skaitītāju rādījumus, piemēram, tiek piemērotas neadekvātas atlaides, līdz pat 90% un neuzrādītu patiesos ieņēmumus. Gandrīz puse Autopārvadājumu direkcijā reģistrēto vadītāju vispār nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji. Šie ir tikai daži no galvenajiem rādītājiem, kas apkopoti 2018. gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā.

Pētījumu īstenoja biedrība BASE (Business against shadow economy), tā izstrādē piedalījās Ināra Pētersone, Dr. Arnis Sauka un Juris Stinka.

Kā uzsver pētījuma autori, obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu - avansa maksājumu 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī, ieviešana situāciju Latvijas taksometru nozarē būtiski nav ietekmējusi. Proti, atbilstoši Valsts Ieņēmumu dienesta apkopotajai statistikai, neraugoties uz pavisam nelielu nodokļu ieņēmumu pieauguma tendenci, nodokļu apjoms no taksometru nozares ir nesamērojami mazs. Prognozējams, ka 2018.gadā tas varētu veidot aptuveni 3 milj. eiro, t.sk. «algas nodokļi» (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikronodoklis) 2,3 milj. eiro. «Diemžēl, neraugoties uz likumdevēju un uzraugošo iestāžu centieniem, salīdzinoši nesen pieņemtie likuma grozījumi nav atrisinājuši iepriekš minētās problēmas- mazus nodokļu ienākumus, nesamērīgi zemas uzrādītās algas kā arī dažādas manipulācijas lai neuzrādītu nobraukto kilometru daudzumu. Arī pārvadātāji ar »baltajiem numuriem« nereti turpina sniedz nepilnīgu informāciju vai vispār nesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.», secina BASE pārstāvji.

Būvniecības nozare aizvadītajos gados piedzīvojusi ļoti lielus satricinājumus, kā rezultātā tirgū mazinājies arī darījumu skaits, atzīmē Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis.

Liela daļa attīstītāju būvniecības izmaksu pieaugumu iekļāva gala produkta cenā, kā ietekmē trīs gadu laikā dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 30%, teic A.Božē, piebilstot, ka šis cipars pilnībā atbilst būvmateriālu un būvdarbu cenu pieaugumam. Šobrīd mēs klusībā ceram, ka šis process ir apstājies - EURIBOR ir sasniedzis savu maksimumu un nākamajā gadā dzīvokļu pieejamība atkal varētu uzlaboties, taču neviens par to nav 100% pārliecināts, norāda A.Božē. Tāpat viņš uzsver, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, YIT LATVIJA turpina attīstīt gan jaunus dzīvojamo namu projektus, gan mērķtiecīgi raugās īres dzīvojamo namu virzienā.

Kā nekustamo īpašumu sektors, jūsuprāt, ticis galā ar pēdējos gados piedzīvotajiem izaicinājumiem?

AS «Sadales tīkls» Enerģētikas muzejam nodod 403 vēstures eksponātus, tajā skaitā 229 vēsturiskos elektroenerģijas skaitītājus.

«Latvenergo» koncerna un AS «Sadales tīkls» korporatīvās sociālās atbildības prioritāte ir elektroapgādes industriālā mantojuma pētniecība un saglabāšana nākamajām paaudzēm, tādēļ šonedēļ AS «Sadales tīkls» vairākus desmitus gadu uzturēto ekspozīciju ar 403 vēstures priekšmetiem nodod «Latvenergo» koncerna Enerģētikas muzejam. Kolekciju veido 229 vēsturiskie elektroenerģijas skaitītāji, vēsturiskie mērinstrumenti, elektrisko tīklu releju aizsardzības dienesta montiera instrumentu soma ar instrumentu komplektu un 20. gadsimta sākumā uzņēmuma «Clemens Riefler» izgatavotais sienas mehāniskais pulkstenis ar svārstu.

Vācu uzņēmuma «Clemens Riefler» izgatavotais sienas mehāniskais pulkstenis ir viens no vērtīgākajiem šīs kolekcijas eksponātiem. Sākotnēji uzņēmums ražoja augstas precizitātes un ergonomiskuma cirkuļus, kurus par labākajiem atzina profesionāļi visā pasaulē, un vēlāk uzņēmums uzsāka metroloģiski precīzu pulksteņu izgatavošanu, kurus augstās precizitātes dēļ uzstādīja pasaules nozīmīgākajās observatorijās un metroloģijas iestādēs. Šādi augstas precizitātes pulksteņi tika izgatavoti līdz 1965. gadam.

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sācis pastiprinātas pārbaudes lidostas «'Rīga'» teritorijā, reaģējot uz daudzo pasažieru sūdzībām par nesamērīgajām brauciena cenām, aģentūru LETA informēja VID.

Lai gan VID kompetencē nav iespējas ietekmēt taksometru firmu noteiktos pārmērīgi augstos tarifus, dienesta inspektori pievērsīs uzmanību tam, vai taksometros ir jaunajām prasībām atbilstoši skaitītāji, vai par braucienu tiek izsniegti čeki.

VID šogad septiņos mēnešos taksometru pakalpojumu sniedzējiem ir veicis 15 apsekošanas un 95 tematiskās pārbaudes. Pavisam veikti 110 kontrolbraucieni, un tikai 15 gadījumos taksometru šoferi ir izsnieguši čekus. Tāpat VID konstatēja, ka vairākos desmitos gadījumu taksometru skaitītāji neatbilst jaunajām tehniskajām prasībām, kā arī nav nodrošināta darījumu izsekojamība. Apmēram 40 gadījumos tika fiksēts, ka netiek pareizi aprēķināti un maksāti nodokļi no darba algām.

Jaunais Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kuram būtu jāstājas spēkā jau nākamgad, paredz būtiskas izmaiņas attiecībās starp dzīvokļu īpašniekiem vai visiem kopīpašniekiem un komunālo pakalpojumu sniedzējiem.

Svarīgākais – būs iespējami tikai tiešie norēķini. Taču iecerētie normatīvie akti diemžēl nerisina seno un sasāpējušo problēmu – neatgūstamo parādu norakstīšanu.

Domājot par to, kā nākotnē veidosies attiecības ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, dzīvokļu īpašniekiem vai kopīpašniekiem ir jāatceras divi svarīgi aspekti.

Pirmkārt, par mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un saistību izpildi atbildība par mājas pienācīgu pārvaldīšanu būs jāuzņemas dzīvokļu īpašnieku kopībai vai visiem kopīpašniekiem. Tieši dzīvokļu īpašnieku kopība vai kopīpašnieki būs tie, kurai būs tiesības un pienākums kārtot attiecības visu dzīvokļu īpašnieku vai kopīpašnieku vārdā. Tostarp slēgt līgumus par ūdens, siltumenerģijas, u.c. pakalpojumu piegādi. Pārvaldnieka kā pārstāvja pienākums būs tikai noslēgt šos līgumus dzīvokļu īpašnieku kopības vai kopīpašnieku vārdā.

Finanšu ministrijas (FM) piedāvātie nodokļu politikas attīstības virzieni valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai var sekmēt vēlmi pāriet ēnu ekonomikā, kā arī nerisinās jautājumu par nepieciešamību palielināt finansējumu veselības aprūpei, uzskata banku analītiķi.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija sacīja, ka nodokļu izmaiņu mērķis - novērst sociālās aizsardzības trūkumu alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem - ir atbalstāms, taču piedāvātais risinājums nozīmē būtisku nodokļu sloga celšanu šajos nodokļu režīmos strādājošajiem salīdzinoši īsā laika periodā.

Tāpat viņa minēja, ka, pārdalot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kā arī ieviešot veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu, darbaspēka nodokļu slogs vispārējā režīmā zināmā mērā tiks padarīts regresīvs, proti, zemāku un vidēju algu saņēmēji ar apgādājamiem no izmaiņām būs zaudētāji.

Banku sektorā ir izveidojies slikts līdzsvars, kurā ilgstoši ir vērojams zems uzņēmumu kreditēšanas līmenis un augstas likmes, salīdzinot ar Eiropu, vienlaikus kredītiestādēm saglabājot augstu rentabilitāti un peļņas apjomu, pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš pieļauj, ka daļēji problēma sāks risināties, centrālajām bankām samazinot procentu likmes. Vienlaikus Endziņš atzina, ka patlaban nav zināms, kad tas varētu notikt, un, viņaprāt, procentu likmes samazināšana var arī neatrisināt pamatproblēmu, kas ir zemais kreditēšanas līmenis.

Situācijas uzlabošanai Endziņš izvirzīja vismaz trīs iespējamos risinājumus. "Teorētiski efektīvākais ceļš būtu stimulēt un panākt konkurences saasināšanos banku sektorā, bet šis ir sarežģīts uzdevums," sacīja Endziņš.

Tāpat viņš pieļāva, ka otrs risinājums varētu būt panākt situāciju, kurā šodienas kreditēšanas procentu noteikšanai vairs netiktu ievērtēta 2008.-2010.gada finanšu krīze.

Lai dažādi sensori un viedpalīgi varētu darboties ar ilgāku baterijas kalpošanas laiku un mazāku datu patēriņu, LMT ieviesis jaunās paaudzes lietu interneta LTE-M tīklu, kas pieejams visā Latvijas teritorijā.

Līdz ar 5G tīklu strauji attīstās dažādi sensori un viedierīces, kas pieslēgtas internetam - sākot no viedpulksteņiem un mājas viedpalīgiem, līdz pat medicīnas iekārtām, rūpnīcu automatizācijai un viedpilsētu risinājumiem. Lai visas iekārtas varētu darboties lieki netērējot datu pārraidei nepieciešamo enerģiju un ar vienu bateriju strādātu daudz ilgāku laiku, papildus balss un interneta pārlūkošanas tehnoloģijām operatori visā pasaulē sāk ieviest arī lietu internetu.

"Jaunās paaudzes lietu interneta standarts paredz, ka jau tuvākajā nākotnē ar vienu bateriju un bez atkārtotas uzlādes vai pieslēguma elektrotīklam, sensori varēs darboties līdz pat desmit gadiem. Tas būtiski maina sensoru un viedo risinājumu izmantošanas iespējas visdažādākajās nozarēs. Lietu internets ļaus digitalizēt un automatizēt procesus, lai varētu strādāt efektīvāk un dzīvot ērtāk, kā arī videi draudzīgāk," norāda LMT prezidents Juris Binde.

GASO vadība šodien tikusies ar Zemnieku Saeimas un Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas biedriem, lai skaidrotu jauno dabasgāzes sadales pakalpojumu tarifa izmaiņas un piedāvātu risinājumus situācijām, kad gaidāms izmaksu pieaugums.

«Mēs bijām izdarījuši secinājumus no pārmaiņu procesiem elektroenerģijas tirgū, tādējādi jau tarifa projekta izstrādes gaitā meklējām risinājumus arī uzņēmumiem, kuru biznesa specifika ir izteikta sezonalitāte, galvenokārt lauksaimniekiem. Mūsu piedāvātais risinājums ir atļautās slodzes samazināšana uz laiku, uz nesezonas laiku noplombējot liekās pieslēguma jaudas, katlus. Gadījumā, ja komersantam ir uzstādīti viedie skaitītāji, tad arī plombēšana nebūtu nepieciešama,» skaidro GASO valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

«Uzņēmumiem tādējādi būtu jāsedz vien tehniskās pieslēguma slodzes samazināšanas un atjaunošanas izmaksas, kā arī daļa no fiksētās maksas par pieslēgumu brīdī, kad jauda tiek atkal pieslēgta. Tas būtu kāds koeficients, par kuru mums vēl jāvienojas ar lauksaimniekiem. Rezultātā nesezonas laikā fiksētā maksa par pieslēguma uzturēšanu saimniecībām samazinātos,» skaidro GASO valdes priekšsēdētāja.

Rīgas centrā, A. Briāna un Šarlotes ielas krustojumā, šobrīd norisinās vēsturiska dzīvokļu nama renovācija un paplašināšana. Gandrīz puse no tajā esošajiem dzīvokļiem būs divu līmeņu dzīvokļi.

Projektu realizē būvniecības uzņēmums SIA «MP finance», kopējās investīcijas pārsniedz 2.7 milj. eiro.

Nama Aristida Briāna ielā 4 (uz Šarlotes ielas stūra) vēsture iestiepjas 19.gs. beigās. Tai laikā šī pilsētas daļa bija ārpus centra, tur bija mazdārziņi. Attīstoties rūpniecībai, šo apkaimi iecienīja uzņēmēji: sāka veidoties industriālais rajons, un auga pieprasījums pēc strādniekiem pieejamiem īres dzīvokļiem. Ēka A. Briāna ielā 4 ir būvēta 1880. gadā kā trīsstāvu īres nams pēc inženiera, arhitekta Otto Dīces izstrādātā projekta.

Projekta autors nama ārējai arhitektūrai mēģināja piešķirt formas, kas raksturīgas villām un muižām. Viens no redzamākajiem nama elementiem ir masīvais stūra tornis un ielas fasādēs apdare veidota historisma stilam raksturīgās formās. Pirms sešiem gadiem namu iegādājās tā jaunais īpašnieks, un 2017. gadā tika uzsākta nama renovācija. Tika piebūvēti divi stāvi ar lieliem vitrīnu logiem un tajos izveidoti divu līmeņu dzīvokļi. Gandrīz visos dzīvokļos griestu augstums pārsniedz 3 metrus. Nama pagalmā būs autostāvvieta nama iemītniekiem. Rekonstrukcijas gaitā namā ierīkoti jauni inženiertīkli, izbūvēti divi beztrokšņa lifti. Visos dzīvokļos tiks uzstādīti siltuma skaitītāji, un tiek plānots, ka apsaimniekošanas maksa šādam dzīvoklim būs līdz 0.80 EUR/m².

Centieni sakārtot taksometru nozari pagaidām nav vainagojušies ar īpašiem panākumiem; ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē joprojām saglabājas rekordaugsts.

Pēdējos gados atbildīgās iestādes un taksometru nozares pārstāvji dažādi mēģinājuši sakārtot taksometru nozari. Veikti arī grozījumi normatīvajā regulējumā, tomēr rezultāts nav vainagojies ar lieliem panākumiem. Jaunākie Finanšu ministrijas (FM) un biedrības Business against shadow economy (BASE) pētījumu dati liecina, ka taksometru nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām saglabājas augstā līmenī, veidojot 80% apmēru. BASE savā pētījumā ir secinājusi, ka 130 eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātās ikmēneša minimālās iemaksas (VSAOI) ieviešana taksometriem ar dzeltenajiem numuriem nav atrisinājusi izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Drīzāk šīs iemaksas radot problēmas nodokļa personificēšanai un sadalei. Arī taksometru skaitītāji nenodrošina pilnīgu ieņēmumu uzskaiti, bet kontrole un sodi ir neefektīvi. Nozarei esot arī daudz nesaprotamu birokrātisku prasību. Savukārt attiecībā uz vieglo komerctransportu, kas veic pasažieru pārvadājumus (baltie numuri), atklājies, ka nav pieejama informācija par to apgrozījumu, pārvadātāju ieņēmumiem, kā arī pārvadātāji nesniedz informāciju vai arī tā ir nepilnīga. Tirgū darbojas ārvalstu platformas, kuras nav iespējams kontrolēt. BASE arī izstrādājusi priekšlikumus, kā varētu sakārtot nozari. Tos tuvākā laikā plānots virzīt tālāk.

ES Zaļais kurss skars ikvienu meža nozarē strādājošu uzņēmumu, visticamāk, samazināsies koksnes resursu ieguvei pieejamo platību apmērs, tādējādi raisot ķēdes reakciju, tāpēc Latvijai ir jābūt savai zinātniski pamatotai pozīcijai, lai šo izaicinājumu pārvērstu ieguvumos.

Tāds ir Latvijas Meža sertifikācijas padomes organizētās 6. starptautiskās konferences Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana – veiksmīgas sociālekonomiskās attīstības pamatnosacījums Eiropas Savienības jaunās vides politikas ieviešanas periodā referentu un diskusiju secinājums.

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa uzsvēra, ka tie lēmumi, kuri ir pieņemti un kurus vēl arī tiek plānots pieņemt saistībā ar Eiropas Zaļo kursu, attieksies arī uz Latviju un ietekmēs ļoti daudzus sektorus. Par savu vietu un konkurētspēju šajā jaunajā pasaules sistēmā ir jādomā ne tikai Latvijai, bet arī citām valstīm, kurās ir liels mežu īpatsvars, kurās ir attīstīta meža nozare. “Šajā jomā liela nozīme būs Latvijas zinātniekiem un jo īpaši zinātnē balstītiem secinājumiem par to, kas un kā jādara Latvijā, jo tas, kas ir labs un derīgs kādā dienvidu zemē, kur mežs ir retums, nav un nevar būt piemērojams tādā valstī kā Latvijā, kur meži aizņem vairāk nekā pusi no visas valsts teritorijas,” tā M. Liopa.

Tehnoloģiju attīstība notiek ārkārtīgi strauji, tāpēc jātiecas maksimāli izmantot sinerģijas, kas veidojas starp jaunuzņēmumiem un pamatbiznesu. To intervijā DB stāsta Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis

Fragments no intervijas:

Lattelecom pirms kāda laika izveidoja speciālu uzņēmuma start-up struktūru Startt. Kas tajā šobrīd notiek?

Startt ir mūsu iekšējā inovāciju programma, un viens no tās rezultātiem ir elektrības tirdzniecības projekts ar zīmolu tet. Šo projektu gribam arī tālāk attīstīt gudrās enerģijas virzienā, jo elektroenerģijas tirdzniecība pati par sevi ir tikai sākums. Šajā jomā ir vēl daudz ko attīstīt gan no energoefektivitātes, gan lietu interneta perspektīvas, kas iedzīvotājiem ļaus labāk un efektīvāk izmantot gan esošās ierīces, gan arī ietaupīt līdzekļus. Savu lietu interneta tīklu mēs sākām būvēt pagājušā gada beigās, Rīgā tas nodots ekspluatācijā jūlijā un ļauj pieslēgt praktiski neierobežotu skaitu lietu interneta objektu, kas var būt gan skaitītāji, gan dažādi sensori un citas ierīces, kas ļaus gan savākt datus, gan iekārtas attālināti vadīt. Šis tīkls darbosies ar zemu jaudu, bet lielā attālumā, kas ļaus saslēgtās ierīces darbināt ļoti ilgu laiku un attīstīt pakalpojumus, kas ir balstīti uz šo iekārtu apvienošanu, to nolasīšanas un vadīšanas tehnoloģijām. Šobrīd lietu interneta tīklu izvēršam arī citās Latvijas pilsētās – Rēzeknē, Cēsīs, Valmierā, Jūrmalā, Talsos un citur.

Šī brīža karstākais un pieprasītākais nekustamo īpašumu projekts tirgū ir Rīgas centra renovētais nams Avotu ielā 4, kurā vidēji katru otro dienu tiek pārdots pa dzīvoklim. Skaistā fasāde, plašais un apzaļumotais pagalms, pievilcīgās cenas ir tikai daži no faktoriem, kāpēc tieši šeit cilvēki ir izvēlējušies iegādāties dzīvokli.

Avotu 4 pircējus var iedalīt divās grupās. Pirmā grupa ir jaunie pilsētnieki, kuri novērtē, ka par pieejamu dzīvokļa cenu var dzīvot pašā Rīgas centrā un baudīt tā priekšrocības, savukārt, otrā ir tie, kas īpašumi iegādājas kā investīciju un kuriem svarīgs iegādātā īpašuma ienesīgums.

Rīgā, gluži tāpat kā citās Eiropas galvaspilsētās, ir novērojuma tendence, ka cilvēki izvēlas mazākas platības dzīvokļus. Šobrīd Rīgas centrā renovētas mājas divistabu dzīvokļa cena ar gala apdari svārstās no 2300-2500 eur/m2. Tas cilvēkiem liek izvērtēt, vai vērts iegādāties, piemēram, divistabu dzīvokli ar platību 50 m2 vai tomēr izvēlēties kompaktāku 40 m2 dzīvokli, jo to cenu starpība var sasniegt pat 25 000 eiro, bet īres maksa par ko šādu dzīvokli var izīrēt, visticamāk abiem dzīvokļiem būs vienāda. Līdz ar to ienesīgums mazākam dzīvoklim būs lielāks.

Investējot 5,5 miljonus eiro, nekustamo īpašumu attīstītājs "Interbaltija" ir pabeidzis dzīvojamā ēkas "City Home" būvniecību Rīgas centrā, Miera ielā, informē attīstītāja pārstāvji.

"Interbaltija" uzbūvējusi piecstāvu dzīvojamo ēku ar 68 dzīvokļiem un plašu pagalmu, īpašu uzmanību pievēršot energoefektivitātei un teritorijas apzaļumošanai. Lielākā daļa dzīvokļu jau ir pārdota.

"Interbaltija" valdes priekšsēdētājs Ainārs Škapars informē, ka projektu izdevies pabeigt kā plānots - pusotra gada laikā kopš būvniecības sākšanas. Škapars norāda, ka ēkas energoefektivitāti nodrošina kvalitatīvas mūra starpsienas, trīskārša stiklojuma logi, individuālie ūdens un siltuma skaitītāji, kā arī siltummezgls ar automātisko siltuma padevi.

Projekta pagalms ir labiekārtots un apzaļumots ar dekoratīviem stādījumiem. Tajā saglabāts liels osis, ierīkots bērnu rotaļu laukums un atrodas 26 automašīnu stāvvietas.

Sabiedrības digitalizācija notiek ļoti strauji. Bieži vien mēs pat nepamanām, ka daudzas lietas ar interneta palīdzību mūsu vai kāda cita vietā paveic viedierīces, jo tā ir ātrāk un efektīvāk.

Daudzas lietas mums arī jau šķiet tik ierastas, ka neaizdomājamies, ka aiz tām realitātē stāv IoT jeb lietu internets.

Visbiežāk par IoT (Internet of Things) mēs dzirdam un runājam viedo pilsētu kontekstā. Lai arī tas izklausās kā stāsts par pašbraucošām automašīnām un robotiem uz ielām, tas nebūt tā nav.

IoT jau šobrīd aktīvi maina moderno pilsētu ikdienu, ļaujot ietaupīt izdevumus, samazinot vides piesārņojumu un uzlabojot dzīves kvalitāti pilsētā. Lūk, daži piemēri, kur jau šobrīd pasaulē un atsevišķos gadījumos arī Latvijā, tiek izmantoti IoT risinājumi.

Viedā infrastruktūra

Labs piemērs ir gudrais apgaismojums, kas reaģē uz apkārtējās vides izmaiņām, laika apstākļiem un darbojas tikai tad, kad tuvumā ir kustība. Piemēram, Barselona gadā ietaupa aptuveni 37 milj. eiro, patiecoties šādai sistēmai.

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” un Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs “Ericsson” noslēguši darījumu par 5G tehnoloģijas ieviešanu Latvijā.

Līgums par sadarbību tika parakstīts 17. maijā, Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Darījums paredz, ka gada laikā “Bite” izbūvēs 200 jaunas 5G bāzes stacijas, nodrošinot 5G tīkla pārklājumu Rīgā, Pierīgā un lielākajās Latvijas pilsētās.

Gada laikā “Bite” izbūvēt kopumā 200 bāzes stacijas, kas aprīkotas ar šo progresīvo tehnoloģiju. Pirmās pilsētas un rajoni, kurās tiks būvētas 5G bāzes stacijas, būs tie, kur novērots visstraujāk augošais pieprasījums pēc mobilā interneta un tīkla noslodze, piemēram, vasaras sezonā vai darba dienu vakaros un brīvdienās Mārupē, Baložos, Ogrē, Ķekavā, Jūrmalā, Carnikavā, Saulkrastos, Zvejniekciemā un Skultē.

“Līdz šim esam daudz strādājuši un veikuši priekšdarbus, lai sagatavotos 5G ieviešanai, piemēram, nodrošinoties ar tai nepieciešamo frekvenču portfeli. Savukārt šī darījuma rezultātā esam ieguvuši starptautiski atzītu un stratēģiski nozīmīgu sadarbības partneri. “Ericsson” ir viens no vadošajiem IKT pakalpojumu sniedzējiem pasaulē ar vairāk nekā 145 gadu “know-how” pieredzi nozarē. Kompānijas portfelis piedāvā tos pakalpojumus, kas atbilst “Bite” vajadzībām, lai nodrošinātu modernu tīkla attīstību un pozitīvu pakalpojumu lietošanas pieredzi klientiem. 5G nodrošinās gan ātrāku internetu, gan zemāku latentāti un daudzas citas priekšrocības. Turklāt runa nav tikai par tās iespējām iedzīvotāju ikdienā, bet galvenokārt tieši biznesa, industriālajos risinājumos izglītībā, satiksmē, zinātnē, veselībā, pilsētvidē, inovācijās, investīciju piesaistē u. tml. Tam būs arī izšķiroša loma, Latvijas ekonomikai restartējoties pēc Covid-19 un ģeopolitisko izaicinājumu radītajām krīzēm,” saka “Bite” vadītājs Kaspars Buls.