Tirdzniecība un pakalpojumi

Sniega lāpstas iegādājas jau laicīgi

Elīna Pankovska, 09.12.2010

Jaunākais izdevums

Šogad cilvēki ņēmuši vērā pagājušā gada pieredzi, un interesējušies un arī iegādājušies tās jau oktobrī.

Kā DB pastāstīja Rauta Kesko kategorijas vadītājs Ingus Laumanis, cilvēki par sniega lāpstām interesējušies jau tad, kad sniegs vēl nemaz neesot bijis un oktobrī pārdota novembra sniega lāpstu norma. Kopumā pieprasījums esot audzis pat septiņas reizes. Lētākā sniega lāpsta K-rauta veikalos maksājot 2.49 Ls. Interesanti, ka šī lāpsta esot pieprasīta tiešu reģionos, ļoti ejoša tā esot Latgalē, stāsta I.Laumanis. Savukārt Rīgā un tās rajonā cilvēki vairāk pērkot dārgākās lāpstas.

I.Laumanis arī atzīmē, ka viena no populārākajām lāpstām ir Fiskar firmas ražojumam kas gan neesot no lētākajām.

Arī veikalu Krūza pārstāve Olga Gliznuca norādīja, ka, protams, interese par sniega lāpstām pēdējā laikā esot pieaugusi un arī pārdošanas apjomi pieauguši. Lētākā lāpsta Krūza veikalos maksājot 1.99 Ls un esot viena no pirktākajām. To, cik maksā dārgākā lāpsta pārstāve nevarēja atbildēt, tik piebilda, ka cena ir atkarīga no materiāla un modeļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Seesam: No jumtiem nenotīrīts sniegs atkusnī ir nopietns apdraudējums ēkām

Žanete Hāka, 27.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Intensīvās snigšanas un trīs nedēļas nepārtraukti ilgušā sala dēļ visā Latvijā ir izveidojusies bieza sniega sega, kas visai nopietni varētu pārbaudīt daudzu mājokļu un būvju jumtu izturību, atgādina AS Seesam Insurance eksperti.

Iepriekšējās nedēļas laikā sniega segas biezums daudzviet palielinājies ļoti strauji. Piemēram, Kurzemes pusē pagājušās nedēļas sākumā vienas dienas laikā tas pieauga par apmēram 30 centimetriem, kopējam sniega segas biezumam vietām pārsniedzot pat 60 centimetrus.

Apdrošināšanas kompānijas Seesam Insurance AS Latvijas filiāles līdzšinējā pieredze liecina, ka šādi laika apstākļi – straujš atkusnis pēc ilgākas snigšanas un biezas sniega kārtas izveidošanās – ir apdraudējums ēkām, ja no to jumtiem laikus nav notīrīts sniegs. No jumta nenovāktais sniegs sablīvējas un, absorbējot gaisā esošo mitrumu, sniega svars pakāpeniski palielinās, tādējādi ar katru nākamo snigšanu, atkusni un sasalšanu rada aizvien lielāku slodzi jumta konstrukcijām. Piemēram, 20 centimetrus biezs svaigi sasniguša sniega slānis uz 1 m2 jumta platības rada 40 kilogramus lielu slodzi. Savukārt sablīvējušās un kūstošas 20 centimetrus biezas sniega kārtas slodze uz jumta seguma 1 m2 veido apmēram 100 kilogramus lielu slodzi. Aptuvenam salīdzinājumam – 20 centimetrus bieza sablīvējusies un kūstoša sniega kārta uz 75 m2 lielu jumta segumu un tā balsta konstrukcijām rada tādu slodzi, it kā uz šī jumta būtu sastājušies100 pieauguši cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Ar lāpstu kamaniņu trasē, sniega volejbols un citas atpūtas iespējas

Linda Zalāne, 26.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šīs visas visnotaļ ekstrēmās un sportiskās nodarbes ir iespēja izmēģināt tepat Latvijā.

Spēlēt volejbolu, kad pēdas grimst nevis siltās un mīkstās smiltīs, bet sniegā, traukties pa kamaniņu trasi, sēžot uz lāpstas, peldēt stindzinošā ūdenī vai arī traukties milzu ātrumā pa aizsalušu ledu, ķerot ar burām vēju, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šīs visas visnotaļ ekstrēmās un sportiskās nodarbes ir iespēja izmēģināt tepat Latvijā.

Šajā sestdienā Siguldā Fischer slēpošanas centrā pirmo reizi Latvijā notiks vietēja mēroga sacensības sniega volejbolā, kurās sacentīsies 16 vīriešu un četru sieviešu pāri. Savukārt Eiropas Volejbola konfederācija šogad pirmo reizi rīko Eiropas čempionātu sniega volejbolā, kas notiks marta beigās Alpos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldā tiek piedāvāts ar sniega lāpstu traukties lejup pa bobsleja trasi, raksta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Sacensības šajā sporta veidā, dēvētas arī par «showelrace», Siguldas bobsleja trasē pirms četriem gadiem sāka organizēt Gints Dzērve un Rainers Helds. Viņi neslēpj – nelegāli paši pirmie, kas traukušies ar lāpstām pa trasi, bijuši Siguldas trases darbinieki, kuri, lai pēc iespējas ātrāk nokļūtu no vienas trases daļas līdz otrai, kā pārvietošanās veidu izmantojuši lāpstas.

Līdz šim četru gadu laikā ar lāpstu šādi braukuši ap 500 cilvēku – sievietes un vīrieši, jauni un veci. Ierobežojumu nav ne apģērba, ne aizsargu izmantošanai. Vienīgais noteikums – pirms starta lāpstu nedrīkst sildīt. Iesācēji pat ar centīgu bremzēšanu spēs attīstīt ātrumu vismaz 30 kilometru stundā. Vidējais sacensību ātrums ir 60 – 70 km/h, bet rekords divniekos pat 85 km/h. Ātrākie «šļūkātāji» trasi pieveic 40 – 42 sekundēs. Iesācējiem atzīstams rezultāts ir līdz 55 sekundēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien plāno lemt par Covid-19 pandēmijas laikā nooteikto ierobežojumu pagarināšanu līdz 25.janvārim, iepriekš mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Otrdien valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdē tika panākts konceptuāls atbalsts ierobežojumu pagarināšanai par divām nedēļām.

Citskovskis stāstīja, ka epidemioloģiskā situācija valkstī joprojām ir nopietna un pieaug slimnīcās stacionēto pacientu skaits. Balstoties uz to, valdība konceptuāli vienojusies līdz 25.janvārim pagarināt valstī noteiktos ierobežojumus, bet konkrēti lēmumi tiks pieņemti šodienas valdības sēdē.

Citskovskis piebilda, ka galvenokārt ir runa par jau spēkā esošu ierobežojumu pagarināšanu, kas attiecas uz pakalpojumu sniegšanu un tirdzniecību, kā arī izglītību. Savukārt par komandantstundas pagarināšanu nav diskutēts.

Šorīt TV3 ierēdnis atkārtoti uzsvēra, ka ierobežojošajos pasākumos nav plānotas būtiskas izmaiņas nedz stingrāku ierobežojumu, nedz atvieglojumu virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas tiks paplašināts klātienē nopērkamo saimniecības preču klāsts, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Pagājušajā nedēļā valdība lēma pagarināt valstī noteiktos ierobežojumus līdz 25.janvārim, vienlaikus atbalstot EM priekšlikumu paplašināt klātienē iegādājamo preču klāstu.

No šodienas klātienē varēs nopirkt arī zeķbikses, zeķes, elastīgās zeķes, šalles, lakatus, kaklautus, cepures, cimdus, preces virsmu uzkopšanai, lāpstas un liekšķeres, elektroierīces telpu apsildīšanai un pergamenta papīru.

Tāpat turpmāk varēs iegādāties kurināmo, gāzes balonus, sveces, sērkociņus, zārkus, aploksnes, papīra iepakojumu, mājas uzkopšanas līdzekļus, krāsnis, slēdzenes, apkures katlus, sildītājus, telefona aparātus, spuldzes, ortopēdiskos piederumus, dzirdes aprātus un šķiltavas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nevaram atļauties spēlēt "procesa nodrošināšanas" spēlīti

Māris Ķirsons, 31.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtas situāciju vadība Latvijā ir salīdzinoši vāja salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, un šāda visaptveroša izvērtējuma par Covid-19 pandēmijas radītās krīzes pārvaldību neesamība ir pirmais signāls, ka šajā jomā pie mums nav tik labi, cik varētu būt.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Repharm valdes loceklis un IATA krīžu vadības eksperts Jānis Vanags.

Viņaprāt, situācijā, kad jau ir nākamās krīzes, ir pēdējais brīdi paraudzīties un novērtēt, ko Latvija pandēmijas apstākļos ir darījusi pareizi un atbilstoši un kurās pozīcijās ir novēloti un pat situācijai neatbilstoši lēmumi un rīcība, jo to dēļ cilvēki nav apmeklējuši veselības aprūpes iestādes vai arī tajās viņiem palīdzību nav bijis iespējams sniegt.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Pēdējie divi gadi Latvijā, Eiropā un visā pasaulē aizvadīti Covid-19 pandēmijas radītās ārkārtējās situācijas apstākļos. Pēdējo triju mēnešu laikā Covid-19 pandēmija ir pazudusi no dienaskārtības svarīgāko jautājumu saraksta, tā vietā ir nākusi Krievijas invāzija Ukrainā, enerģētiskās krīzes problemātika, kā arī inflācijas spiediens uz tiem pašiem energoresursiem, pārtiku un valsts spējām palīdzēt mazākus ienākumus saņemošajiem iedzīvotājiem. Saprotams, ka drošības jautājumi tuvāko mēnešu laikā būs paši karstākie, taču pašlaik būtu īstais brīdis izvērtēt Covid-19 pandēmijas laikā pieņemto lēmumu atbilstību situācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ziemassvētku laikā pirktāko preču vidū – Bībele, piparkūkas, dekoratīvās lampiņas

Gunta Kursiša, 20.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādos veikalos pirms Ziemassvētkiem pirktāko preču vidū Latvijā ir logos iekarināmas dekoratīvās lampiņas, spilveni, mandarīni un piparkūkas, kā arī Bībele un dažādas enciklopēdijas, noskaidrots Latvijas Tirgotāju asociācijas biedru aptaujā.

Veikalā Jysk pirktāko preču sarakstā atrodas ne vien logos iekarināmas dekoratīvās lampiņas, bet arī segas, spilveni un dažāda veida sveces. Grāmatu nams Valters un Rapa kā pirms Ziemassvētkiem visvairāk pirktās preces nosaucis Bībeles jauno izdevumu un dažāda veida enciklopēdijas lieliem un maziem. Narvesen pirktākās preces ir «Take away» kafija un ātrie uzkodu komplekti ar kafiju, kā arī apsveikumu kartiņas, piparkūkas, kalendāri, gada grāmatas, šampanietis, Laimas saldumi, suvenīri ar Jaunā gada simboliku. Veikalos LaTS visvairāk pirktas piparkūkas, karstvīns, gaļas un zivju produkcija, Mego veikalos – mandarīni, suvenīri, trauki, paciņās fasēti saldumi, Elvi – saldēta zivju produkcija, sniega lāpstas, ragaviņas, suvenīri, ietinamais papīrs, piparkūkas un piparkūku mīkla, Aibe - pelēkie zirņi, konservētie zaļie zirnīši, konservēta kukurūza, gaļas produkti, vārītās un kūpinātās desas, saldumi, cepumi, šokolādes konfektes un dažāda stipruma alkoholiskie dzērieni, dzirkstošie vīni, karstvīns un bezalkoholiskie

Komentāri

Pievienot komentāru