Līdz jauna valdes priekšsēdētāja/-as iecelšanai elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētāja pienākumus pildīs viens no AST valdes locekļiem Imants Zviedris, informēja AST pārstāve Elīna Grīvāne.

Šobrīd norisinās konkursā saņemto pieteikumu izvērtēšana un kandidātu atlases process. Kandidātu atlase notiek kopumā četrās kārtās un to ietvaros padziļināti tiek vērtētas šādas kompetences - stratēģiskais redzējums, pārmaiņu vadīšana, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, orientācija uz attīstību, komandas vadīšana, lēmumu pieņemšana un atbildība.

AST valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone atstās amatu 

No 2023. gada 1. augusta AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) valdes priekšsēdētājas amatu...

Kandidātu atlases procesu sadarbībā ar personāla atlases kompāniju "Amrop" nodrošina AST padomes izveidotā nominācijas komisija piecu locekļu sastāvā. Komisijas priekšsēdētājs ir AST padomes priekšsēdētājs Kaspars Āboliņš, nominācijas komisijas locekļi - AST padomes loceklis Aigars Ģērmanis, Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne, Biedrības "Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts" vadītāja Dace Helmane un Latvijas arodbiedrības "Enerģija" priekšsēdētājs Aivars Āboliņš.

Jau ziņots, ka konkursā uz AST valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem saņemti kopumā 53 pieteikumi

No tiem 26 iesniegti uz valdes priekšsēdētāja amatu, savukārt 27 uz valdes locekļa amata pozīciju.

AST padome 24.maijā izsludināja publisku kandidātu pieteikšanās procedūru uz AST valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa (Juridiskais un atbilstības virziens) amatiem, nosakot pieteikšanās termiņu līdz 13.jūnijam.

Tāpat ziņots, ka no 1.augusta AST valdes priekšsēdētājas amatu atstās Gunta Jēkabsone. Lūgta komentēt ar amata atstāšanu saistītos iemeslus, Jēkabsone sacīja, ka to sīkāk nekomentēs.

Jēkabsone par AST valdes priekšsēdētāju iecelta 2021.gada 15.jūlijā, iepriekš sešus gadus vadījusi Latvijas lielāko degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumu "Circle K Latvia".

AST koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 351,128 miljoni eiro, kas ir par 92,7% vairāk nekā 2021.gadā, bet koncerna peļņa pieauga par 60,1% un sasniedza 16,165 miljonus eiro.

Vienlaikus mātessabiedrība AST 2022.gadā strādājusi ar 295,997 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā 2021.gadā, kamēr tās peļņa samazinājusies piecas reizes un bija 11,017 miljoni eiro.

AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdag Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.

No 2023. gada 1. augusta AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) valdes priekšsēdētājas amatu atstās Gunta Jēkabsone, un jau tuvākajā laikā AST padome plāno izsludināt atklātu konkursu uz valdes priekšsēdētāja amatu.

“Augsti vērtējami gan AST sasniegtie rezultāti Guntas Jēkabsones vadīšanas laikā, gan arī viņas ieguldījums uzņēmuma pārmaiņu procesu vadībā. Vissvarīgākais, ka šajā ģeopolitiski sarežģītajā laikā ir nodrošināta Latvijas elektroapgādes sistēmas droša un stabila darbība, pilnībā pārtraukts elektroenerģijas komerciālais imports no Krievijas un ir veiktas visas nepieciešamās darbības, lai nepieciešamības gadījumā tiktu realizēta ārkārtas sinhronizācijas procedūra ar Eiropas elektrotīkliem. Papildus jāatzīmē AST veiksmīgā debija kapitāla tirgū, sekmīgi realizējot zaļo obligāciju emisiju 100 miljonu eiro apmērā un panākot divkārt augstāku investoru interesi nekā prognozēts. Arī no nākamā AST valdes priekšsēdētāja sagaidu ilggadēju pieredzi un izpratni par pārmaiņu vadību augsti komplicētā nozarē ekonomiski un ģeopolitiski saspringtos apstākļos,” skaidro AST padomes priekšsēdētājs Kaspars Āboliņš.

Latvijā ir pieejami labi digitalizācijas rīki, bet tie jāpadara lietotājiem draudzīgi, piektdien pēc tikšanās ar valdības pārstāvjiem žurnālistiem atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Šodien Latvijas valdība un ĀIPL 24.reizi sanāca uz augsta līmeņa tikšanos, kuras laikā ārvalstu investori pateikušies Ministru kabinetam par paveikto iepriekšējo 12 mēnešu laikā, sevišķi augstākās izglītības reformas jomā un ekonomisko lietu tiesas izveidē. Jēkabsone atzina, ka ĀIPL atzinīgi novērtējusi valdības paveikto Covid -19 krīzes pārvarēšanā.

"Par paveikto Covid-19 krīzes pārvarēšanā Latvijas valdībai - cepuri nost! Tomēr ar to nepietiek, lai Latvija audzētu konkurētspēju," piebilda padomes vadītāja. ĀIPL valdības pārstāvjiem norādījusi uz četriem svarīgi risināmiem virzieniem. Pirmkārt, ārvalstu investori iesaka veikt uzlabojumus veselības sistēmā, sevišķi pievēršot uzmanību jautājumam par darbnespējas lapu izsniegšanu. Otrkārt, nodokļu izmaiņu jomā ir jāseko līdzi tam, lai izmaiņu rezultātā nepieaugtu nodokļu slogs tiem, kas jau tagad godprātīgi maksā nodokļus. Vienlaikus būtu jāveicina lielākas iedzīvotāju daļas iesaiste nodokļu nomaksā. Jēkabsone atzinīgi izteicās par valdības piedāvājumu samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par 1%, jo tādējādi Baltijas valstu starpā darbaspēka nodokļi būs konkurētspējīgi.

Covid-19 krīzes ietekmē darbaspēks Latvijā ir kļuvis pieejamāks, taču ilgstoša problēma ir tas, ka darbaspēka kvalifikācija neatbilst darba tirgus vajadzībām, intervijā aģentūrai LETA atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Viņa norādīja, ka krīzes ietekmē apmēram puse ārvalstu investoru samazināja darbinieku skaitu. "Tajā pašā laikā tā bija īstermiņa darbinieku skaita samazināšana un bija aptuveni 5% robežās. Ārvalstu investori nespēra lielus soļus, ticot, ka ekonomika atgūsies salīdzinoši drīz," piebilda Jēkabsone.

ĀIPL vadītāja sacīja, ka Covid-19 ietekmē darbaspēks ir kļuvis pieejamāks. "Darbaspēks ir kļuvis pieejamāks, varētu pat izteikt pieņēmumu, ka tas ir pietiekamā daudzumā skaitliski. Taču problēma ir tā, ka darbaspēka kvalifikācija neatbilst pieprasījumam. Tas ir izaicinājums," teica Jēkabsone.

Viņa uzsvēra, ka tādēļ ir vairāk jādomā par darbinieku pārkvalifikāciju. "Ir nepieciešams zināt, kādas prasmes un zināšanas ekonomikai ir nepieciešamas ilgtermiņā, jau apzināti veidojot apmācību programmas. Nodarbinātības valsts aģentūra varētu uzņemties lielāku lomu nākotnes darbaspēka salāgošanai ar tirgus vajadzībām. Darbaspēka jautājumā liels izaicinājums ir arī mobilitāte, cik vienkārši uzņēmējam ir piesaistīt darba rokas ārpus Rīgas," norādīja Jēkabsone.

Pēc 25 gadu karjeras uzņēmumā un 6 gadiem tā vadībā Gunta Jēkabsone atstāj Circle K Latvia izpilddirektores amatu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz vēlmi ļauties jauniem izaicinājumiem profesionālajā dzīvē, informē uzņēmums.

No 1.maija izpilddirektora amatā stāsies Sigitas Raila, kurš šobrīd ir Circle K Ireland finanšu direktors.

G.Jēkabsones karjera Circle K Latvia (tajā laikā Statoil) sākās 1996.gadā degvielas uzpildes stacijas pārdevējas amatā un turpinājās ar strauju izaugsmi, kas 2008.gadā aizveda līdz Finanšu departamenta vadītājas amatam, bet jau 2015.gadā - uzņēmuma izpilddirektores pozīcijai.

Uzņēmums norāda, ka G.Jēkabsonei pildot finanšu direktores pienākumus, veiksmīgi tika pārvarēta 2008.gada pasaules finanšu krīze, jau vadītājas amatā realizēta Statoil zīmola maiņa, kā arī visā izpilddirektores pienākumu izpildes laikā: paplašināts un modernizēts DUS tīkls, digitalizēti vadības sistēmas procesi, kā arī sperti nozīmīgi soļi pretim ilgtspējīgiem risinājumiem uzņēmuma pārvaldībā.

Valdībai joprojām nav izstrādāts nodokļu politikas plāns trim līdz pieciem gadiem, kāds jau labu laiku ir Igaunijā, aģentūrai LETA norāda uzņēmuma "Statoil Fuel&Retail Latvia" izpilddirektore Gunta Jēkabsone.

Viņa skaidro, ka izaicinājums ir valsts ilgtermiņa nodokļu stratēģija, arī runājot par jaunām darbvietām un atbalstu izglītībai. Kā negatīvu piemēru viņa min akcīzes nodokļa palielināšanu degvielai. Process, kādā valdība nonāca pie šī lēmuma, bija ātrs. Pietrūka dialoga ar Degvielas tirgotāju asociāciju, ar ekonomistiem. Tas bija straujš un nepārdomāts. Ir skaidrs, ka, laikam ejot, akcīzes nodoklis pieaugs. Būtu labi, ja šāds plāns būtu skaidrs tuvākajiem trim vai pieciem gadiem. Igaunijā ir šāds plāns. Tur ir skaidri zināms, par cik, kad un kādiem produktiem palielināsies akcīze, līdz ar to šo kāpumu var ieplānot savos izdevumos. Arī valsts var rēķināties ar zināmu ienākumu pieaugumu, uzsver uzņēmuma vadītāja.

15. jūlijā darbu sāk jaunie AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes locekļi – valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone un valdes loceklis attīstības jautājumos Arnis Daugulis.

Abus jaunos valdes locekļus saskaņā ar nominācijas komisijas ieteikumiem konkursa kārtībā izraudzījās un apstiprināja AST padome.

"AST nospraustie stratēģiskie mērķi ir izaicinājuma pilni - līdz 2025. gadam, kad plānota Baltijas elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropu, AST ir jāveic virkne apjomīgu priekšdarbu un jāievieš jaunas, Latvijā līdz šim neizmantotas tehnoloģijas. Vienlaikus plānota arī dinamiska uzņēmuma attīstība, lai nodrošinātu Latvijas un Eiropas apņemšanās saistībā ar klimatneitralitāti un integrētu pārvades sistēmā liela apjoma atjaunojamo enerģiju. Izaicinājums būs arī plānotā debitēšana obligāciju tirgū, lai iegūtu nepieciešamo finansējumu attīstībai, taču esmu pārliecināta, ka kopā ar AST profesionāļu komandu mums izdosies sasniegt nospraustos mērķus un izpildīt dotos uzdevumus", par izaicinājumiem jaunajā amatā stāsta G. Jēkabsone.

Pirmajā Statoil iepirkšanās veikalā bez degvielas uzpildes iespējas Vecrīgā investēti vairāk nekā 100 000 eiro, informēja uzņēmumā.

Plānots, ka līdzīgus veikalus uzņēmums varētu atklāt arī citās Rīgas vietās, šodien veikala atvēršanas pasākumā informēja kompānijas pārstāvji. Konkrēti plāni gan pagaidām netiek atklāti.

Kā skaidroja Statoil Fuel&Retail Latvia izpilddirektore Gunta Jēkabsone, no konkurences Vecrīgā uzņēmums nebaidās. Veikala sortiments būšot piemērots tieši steidzīgajiem kājāmgājējiem un riteņbraucējiem. Viņa atgādināja, ka pirms 20 gadiem Statoil sācis degvielas tirdzniecību Latvijā un patlaban sācis darboties jaunā nišā, kas esot «liels solis uz priekšu».

Veikalā tikšot piedāvāta kafija, hotdogi, uz vietas ceptas smalkmaizītes, kā arī saldējuma kokteiļi, svaigi spiestas sulas un dažādas ikdienas preces.

Darbu sākusi jau 78. degvielas uzpildes stacija Statoil Fuel & Retail Latvia (Statoil) tīklā – Rīgā, Kalnciema ielā 88, teikts paziņojumā presei.

Kalnciema ielas DUS būs pa ceļam tiem klientiem, kas dodas Pārdaugavas, Jūrmalas un Kurzemes virzienā, kā arī ikdienas laipni gaidīsim kaimiņus - Šampētera un Zolitūdes klientus, saka Statoil Fuel & Retail Latvia izpilddirektore Gunta Jēkabsone.

«Investīcijas mūsu tīkla attīstībā turpināsim. Plānojam vēl astoņās stacijās nomainīt esošās automazgāšanas iekārtas uz jaunās paaudzes iekārtām ar putu birstēm, turpināt ātrās maksāšanas terminālu uzstādīšanu, kā arī izvērtējam iespēju atvērt Statoil veikalu bez degvielas - līdzīgi kā tas jau ir Lietuvā un Igaunijā,» papildina Jēkabsone.

Statoil Kalnciema ielas DUS iegādē un iekārtošanā kopumā investēs vairāk nekā 1 miljonu eiro. Nākamā gada sākumā tiks veikta ēkas rekonstrukcija, paplašinot veikala telpas, savukārt līdz šim ir veikti virkne pilnveidojumu – degvielas rezervuāru pilna pārbaude, notekūdeņu sistēmas tīrīšana un attīrīšanas iekārtu apkope. Ir pārbūvēti esošie degvielas cauruļvadi, savukārt degvielas tvertnes aprīkotas ar elektronisko kontroles sistēmu, tādējādi nodrošinot degvielas kvalitātes nepārtrauktu kontroli.

Katrs mēnesis 2023.gadā, kad nebūs stājušies spēkā jaunie elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) tarifi, uzņēmumam nesīs apmēram sešu miljonu eiro zaudējumus, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē teica AST valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Kā skaidroja AST pārstāve Elīna Grīvāne, strādāšana ar zaudējumiem samazina ieguldījumiem, tai skaitā Sinhronizācijas projektiem, pieejamos resursus. Lai arī AST ir spējusi piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu vairāk nekā 300 miljonu eiro apjomā, tomēr joprojām daļa ieguldījumu jāsedz no pašu resursiem. Ieguldījumi pārvades sistēmā ir nozīmīgi droša un kvalitatīva pārvades pakalpojuma sniegšanai, īpaši esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad ir tik būtiski nodrošināt enerģētisko neatkarību. Tāpat tas potenciāli negatīvi ietekmē AST kredītreitingu, kā rezultātā pieaugs AST izmaksas par aizņēmumiem. Turklāt, strādāšana ar zaudējumiem ietekmē arī valsts budžetu - AST tā nespētu iemaksāt valsts budžetā dividendes plānotajā apmērā.

Ārvalstu investoru padomes (FICIL) biedru sanāksmē darbam organizācijas valdē ievēlēti divi jauni valdes locekļi – Īans Kenedijs (Iain Kennedy) un Ilze Zoltnere.

Īans Kenedijs ir apdrošināšanas kompānijas Balta valdes priekšsēdētājs. Viņam ir vairāk nekā 15 gadus ilga pieredze apdrošināšanas jomā, strādājot Latvijā, Polijā, Saūda Arābijā, Čehijā un Lielbritānijā. Ī. Kenedijs ir ieguvis augstāko izglītību biznesa vadībā Lielbritānijā, Liverpūles Džona Mūra universitātē (Liverpool John Moores University).

Ilze Zoltnere vada Luminor bankas Korporatīvo departamentu un atbild par bankas biznesa klientu apkalpošanu. Ilzei ir augstākā līmeņa vadības pieredze vairākos autoindustrijas uzņēmumos, finanšu jomā, telekomunikācijās, kā arī mediju nozarē. I. Zoltnere ir absolvējusi Rīgas Biznesa skolu, iegūstot maģistra grādu uzņēmumu vadībā (MBA).

Veikals mūsu degvielas uzpildes stacijās ir ļoti būtiska biznesa daļa, atzīst SIA Circle K Latvia (iepriekš Statoil Fuel & Retail Latvia) izpilddirektore Gunta Jēkabsone.

«Šodien klients ir kļuvis steidzīgāks un prasīgāks, tādēļ ir novērojams, ka arvien vairāk tiek izmantotas automātiskās norēķināšanās sistēmas pie sūkņiem. Vienlaikus redzam arī to, ka daudzi, kuri izmanto iespēju veikt norēķinus par degvielu turpat pie sūkņa, pēc tam dodas uz veikalu, lai iegādātos vēl kaut ko. Tādēļ man ir jāsaka, ka veikals mūsu degvielas uzpildes stacijās ir ļoti būtiska biznesa daļa,» pauda Jēkabsone.

Pēc viņas teiktā, turklāt vairākās stacijās ir izveidota iespēja arī apsēsties un izdzert kafiju vai paēst. «Redzam, ka arī šīs iespējas cilvēki izmanto. Ir dažādas situācijas un dažādas vēlmes - gan ātri iepildīt degvielu un doties tālāk, gan paņemt atpūtas pauzi ceļā,» piebilda uzņēmuma izpilddirektore.

Pirmo Statoil iepirkšanās veikalu bez degvielas uzpildes iespējas Latvijā plāno atvērt Vecrīgā, Vaļņu ielā 11, nākamā gada janvārī vai februārī, aģentūru LETA informēja Statoil Fuel&Retail Latvia Mazumtirdzniecības tīkla vadītājs Viesturs Astičs.

Viņš skaidro, ka patlaban tiek sākta veikala plāna izveidošana un projekta apstiprināšana, tāpēc oficiāls atvēršanas datums vēl tiks precizēts.

Līdzīgi kā veikalos Viļņā un Tallinā, arī Rīgas veikalā tikšot piedāvāti Statoil klientu atzītākie produkti - sviestmaizes, hotdogi, kafija, svaigi ceptās maizītes, saldējuma kokteiļi un citi.

Kā ziņots, degvielas tirgotājs Statoil Fuel & Retail visām pilna servisa degvielas uzpildes stacijām Eiropā plāno mainīt nosaukumu no Statoil uz globālo iepirkšanās zīmolu Circle K, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Sākot ar 2016.gada maiju, visās Statoil zīmola degvielas uzpildes stacijās Skandināvijā, Baltijas valstīs, Polijā un Krievijā tiks sākta zīmola maiņa uz jauno, globālo Circle K zīmolu. Jaunais iepirkšanās zīmols Circle K turpmāk aizstās tagadējos kompānijas Couche-Tard mazumtirdzniecības zīmolus Mac’s, Circle K un Kangaroo Express ASV un Āzijā, kā arī mazumtirdzniecības zīmolu Statoil Eiropā.

Ceturtdien, 18.februārī, Vecrīgā tiks atklāts pirmais Statoil iepirkšanās veikals, informē kompānijas pārstāvji.

Veikals atradīsies Vaļņu ielā 11.

Statoil Fuel&Retail Latvia Mazumtirdzniecības tīkla vadītājs Viesturs Astičs iepriekš skaidroja, ka, līdzīgi kā veikalos Viļņā un Tallinā, arī Rīgas veikalā tiks piedāvāti Statoil klientu atzītākie produkti - sviestmaizes, hotdogi, kafija, svaigi ceptās maizītes, saldējuma kokteiļi un citi.

Kā ziņots, degvielas tirgotājs Statoil Fuel & Retail visām pilna servisa degvielas uzpildes stacijām Eiropā plāno mainīt nosaukumu no Statoil uz globālo iepirkšanās zīmolu Circle K, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Sākot ar 2016.gada maiju, visās Statoil zīmola degvielas uzpildes stacijās Skandināvijā, Baltijas valstīs, Polijā un Krievijā tiks sākta zīmola maiņa uz jauno, globālo Circle K zīmolu. Jaunais iepirkšanās zīmols Circle K turpmāk aizstās tagadējos kompānijas Couche-Tard mazumtirdzniecības zīmolus Mac’s, Circle K un Kangaroo Express ASV un Āzijā, kā arī mazumtirdzniecības zīmolu Statoil Eiropā.

Trešdien, 10.maijā Rīgā, Ulmaņa gatvē 110, oficiāli atklāta Latvijā pirmā Circle K degvielas uzpildes stacija (DUS), kas pilnībā ieguvusi jaunā zīmola izskatu.

Līdz pat rudenim atklāšanas pasākumi notiks arī citās pašlaik vēl Statoil zīmola DUS visā Latvijā.

«Ulmaņa gatvē pirms vairāk nekā 20 gadiem tika atvērts pirmais Statoil, tāpēc zīmīgi, ka Circle K atklāšanai ir izvēlēta tieši šī stacija. Lai arī pārmaiņas ir acīmredzamas, ikviens klātesošais arī turpmāk varēs sajust, ka uzņēmuma svarīgākās vērtības – darbinieki un mūsu augstais klientu apkalpošanas standarts – paliks nemainīgas. Mēs kļūstam par globāla zīmola sastāvdaļu un apsolām, ka darīsim visu, lai Circle K kļūtu par īpaši iemīļotu un cienītu zīmolu Latvijā,» saka Gunta Jēkabsone, Circle K Latvia izpilddirektore.

Zīmola maiņa visās Latvijas Statoil degvielas uzpildes stacijās paredzēta līdz pat rudenim. Katru nedēļu vairākās Latvijas pilsētās tiks rīkoti jauno Circle K staciju atklāšanas svētki ar īpašu programmu un aktivitātēm, ko būs sagatavojuši katras stacijas darbinieki.

Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Circle-K izpilddirektore Gunta Jēkabsone ir kļuvusi par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāju.

Viņa šajā amatā nomaina bijušo enerģētikas uzņēmuma Fortum biznesa vadītāju Latvijā Jūliju Sundbergu (Julia Sundberg), kura ir devusies prom no Latvijas, lai turpinātu savu karjeru enerģētikas uzņēmumā Ukrainā.

«Esmu pagodināta uzņemties FICIL vadību, jo tā ir organizācija ar augstu reputāciju, kuras viedoklī ieklausās lēmumu pieņēmēji un partneri. Zīmīgi, ka šoruden atzīmēsim 20 gadus kopš FICIL izveidošanas, un Circle-K bija viena no šīs organizācijas dibinātājiem. Mans mērķis, vadot FICIL, būs rūpes par nākotni, lai dialogs ar valsts pārvaldi arī turpmāk būtu tikpat konstruktīvs, un kopīgā darbā mēs veidotu Latviju kā ārvalstu investīcijām pievilcīgāko valsti mūsu reģionā,» komentē G. Jēkabsone.

Līdz ar Covid-19 izraisīto krīzi, visticamāk, ārvalstu investīcijas Latvijā šogad būtiski nepieaugs, taču krass samazinājums arī nav gaidāms, pauž Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Viņa norādīja, ka ārvalstu investori, līdzīgi kā visa sabiedrība kopumā, šobrīd ir neziņā, kā Covid-19 situācija attīstīsies turpmāk, taču ļoti atzinīgi vērtē to, ko valdība ir paveikusi pēdējos mēnešos.

"Mēs nezinām, ko mums nesīs rudens, mēs nezinām, kad būs izstrādāta vakcīna pret Covid-19, investori šobrīd ir gana piesardzīgi ar savām investīcijām. Investoru sentimenta pētījums, ko veicām pagājušajā gadā, liecināja, ka aptuveni puse investoru neplānoja palielināt investīcijas. Interesanti būs redzēt, ko atklās šā gada pētījums. Lai arī ir daļa investoru, kas plāno palielināt investīcijas nākamajos gados, ir ļoti daudz jāstrādā pie tā, lai noturētu jau esošos investorus, paralēli domājot par jaunu piesaisti. Īpaši jau šajā situācijā, kad investoriem un arī vietējiem uzņēmumiem Covid-19 laikā apgrozījums ir samazinājies," teic Jēkabsone.

Lai investīcijas elektroenerģijas industrijā nerezultētos elektrības tarifu kāpumā, paralēli ir jānotiek enerģijas patēriņa elektrifikācijai

To intervijā DB norāda AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Viņa stāsta, ka turpmākajos desmit gados Latvijas elektroenerģijas sistēmā sagaidāmas vismaz trīs miljardus eiro lielas investīcijas, tajā skaitā ap 1,5 miljardiem eiro tiks ieguldīti pārvades un sadales tīklos. G. Jēkabsone atzīmē, ka elektrifikācijas pieaugums ļautu tīkla pakalpojuma tarifus samazināt, tāpēc jāmeklē iespējas, kā pie elektrotīkla pieslēgt pēc iespējas vairāk elektroenerģijas patērētāju un elektrificēt visu, ko iespējams, tajā skaitā transporta, apkures un rūpniecības sektorus.

Fragments no intervijas

Vasarā kļuvāt par AST valdes priekšsēdētāju. Kas bija un ir jūsu prioritāro darbu sarakstā?

No pirmās kara dienas AS Augstsprieguma tīkls (AST) strādā paaugstinātas gatavības režīmā un rēķinās ar visiem potenciālo notikumu scenārijiem, tajā skaitā arī patvaļīgas Baltijas valstu atslēgšanas no BRELL loka, atzīmē Gunta Jēkabsone, AST valdes priekšsēdētāja.

Pēc brutālā iebrukuma Ukrainas teritorijā un necilvēcīgās agresijas Krievijas tālāka rīcība nav paredzama, tāpēc Baltijas valstu atslēgšana no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmām tiek uzskatīta par risku, kas nevar tikt pilnībā izslēgts, pauž G.Jēkabsone. Viņa stāsta, ka šādas situācijas gadījumā paredzēts iedarbināt rīcības plānu ārkārtas sinhronizācijai ar Eiropas energosistēmu, kas var ievērojami palielināt elektroapgādes izmaksas un vēl vairāk sarežģīt elektroapgādes resursu jautājumus. Tajā pašā laikā AST valdes priekšsēdētāja uzsver, ka Baltijas ģenerējošās jaudas un starpsavienojumi ir pietiekami, lai varētu nodrošināt visu nepieciešamo patēriņu.

Cilvēku dzīves temps uzņem apgriezienus, līdz ar to Latvijā sāk straujāk attīstīties jauna mazumtirdzniecības niša – ātrās iepirkšanās veikali, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Turklāt tajā startē arī uzņēmumi, kuri iepriekš darbojušies citā sektorā. 2015. gada decembrī Vecrīgā sev iepriekš neraksturīgu tirdzniecības vietu atvēra lielveikalu ķēde Rimi. Savukārt šā gada februārī vecpilsētā tiks atvērts pirmais Statoil veikals, kurā netiks tirgota degviela. Abi komersanti DB atklāj, ka jaunās koncepcijas veikalu skaits pieaugs jau šogad. Attīstība notiks pakāpeniski, vērtējot patērētāju atsaucību un tirgus tendences.

Jaunais Rimi ir 127 m2 liels, tajā pircējiem ir iespēja pašiem pagatavot salātus un kafiju, iegādāties uz vietas ceptu maizi un smalkmaizītes, kā arī dažādas sīklietas. Rimi Latvia pašlaik strādā pie vēl viena šādas koncepcijas veikala izveides Rīgā. Lai arī izmēra ziņā šie veikali ir nelieli, tomēr, salīdzinot ar kioskiem, to sortiments ir plašāks, piemēram, tajos iespējams iegādāties iepakotās un gatavās pārtikas produkciju.

Degvielas mazumtirgotājs Circle K ceturtdien, 7.jūnijā atklāja jaunu ērtas iepirkšanās veikalu modes un izklaides centrā Rīga Plaza.

Šis ir pirmais Circle K tīkla veikals Eiropā, kas savas durvis vēris tirdzniecības centra telpās. Veikala izveidē ieguldīti vairāk nekā 100 tūkstoši eiro un radītas 8 jaunas darba vietas.

«Pasaulē arvien populārāki kļūst convenience store jeb mazā formāta veikali, kur ātru un efektīvu apkalpošanu izvēlas tie, kuriem svarīga ikkatra minūte un garās lielveikalu rindās stāvēt nav laika. Pasaulē, kur kopējais Circle K zīmola veikalu skaits patlaban sasniedz 15 tūkstošus, mazā formāta veikalu vadībā esam uzkrājuši veiksmīgu pieredzi. Eiropā pirmie šāda tipa veikali tika atvērti Baltijas valstīs. Patlaban Daugavas kreisais krasts strauji attīstās, un Pārdaugavā savus birojus ver arvien vairāk uzņēmumu, veidojot dinamiskus biznesa kvartālus. Tāpēc, domājot par steidzīgajiem pārdaugaviešiem, esam lēmuši šeit atvērt Eiropā pirmo Circle K ērtas iepirkšanas veikalu tirdzniecības centrā», saka Circle K Latvia izpilddirektore Gunta Jēkabsone.

Ir pazīmes, kas neļauj uzskatīt Lukoil degvielas uzpildes staciju (DUS) pārdošanu AMIC Energy Management par tīru tirgus darījumu, jo pircēja atrašana notikusi acīmredzami īsā termiņā, turklāt ir apgrūtinoši saprast finansējuma avotus, aģentūrai LETA norāda finanšu konsultāciju sniedzēja Prudentia eksperts Ivars Pinkulis.

Ja pārdevējs būtu vēlējies radīt maksimālu konkurenci starp potenciālajiem pircējiem, būtu nepieciešams sniegt šiem pircējiem pietiekamu laiku, lai iepazītos ar aktīviem, menedžmenta komandu un tirgus perspektīvām, uzsver eksperts.

Publiskā informācija par Baltijas un Polijas DUS tīklu pārdošanas darījumu esot ierobežota, bet, balstoties uz pieejamo informāciju, «neliekas nekas neparasts, ka vadības komanda kopā ar jaunu finanšu investoru izpērk no iepriekšējiem īpašniekiem, lai realizētu jaunas attīstības iespējas».

Tāpat eksperts uzsver, ka par pašu pircēju informācija ir ne mazāk skopa - kompānija ir dibināta tikai 2013.gadā, un vienīgās publiski zināmās veiktās investīcijas ir tikai ar Lukoil saistīto kompāniju pārņemšana Ukrainā, Polijā un Baltijas valstīs, un, analizējot pircēja īpašnieku sastāvu, ir apgrūtinoši saprast finansējuma avotus šādiem apjomīgiem darījumiem.

Igaunijas Konkurences padome atļāvusi kompānijai Circle K Eesti, kas ir degvielas uzpildes staciju (DUS) Statoil operators, pārņemt 23 zīmola Premium 7 DUS, tostarp pašapkalpošanās DUS.

Darījumu plānots pabeigt šoruden.

«Mēs ilgi esam meklējuši iespējas paplašināt savu staciju tīklu Igaunijas tirgū, un tagad esam saņēmuši atļauju atvērt vēl 11 personāla un 12 automatizētās DUS visā Igaunijā. Tas ir lielākās uzņēmējdarbības investīcijas mūsu kompānijas vēsturē,» paziņoja Circle K Eesti ģenerāldirektore Kaja Realo.

No kompānijas Sevenoil Est uzņēmums pārņems 11 pilna servisa DUS un veikalus, kā arī 12 automatizētās DUS. Pēc darījuma pabeigšanas Statoil Igaunijā būs 77 DUS.

Pēc darījuma pabeigšanas Premium 7 DUS tiks pielāgotas Statoil zīmola krāsām, bet nākamā gada pavasarī - Circle K zīmola krāsām.

Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs, kurš otrdien dodas uz Norvēģiju, gatavojas ar koncerna Statoil vadītājiem runāt par iespēju vēl vairāk samazināt Lietuvai piegādājamās gāzes cenas.

«Runāsim par gāzes piegādi no Statoil, iespējams, arī par tālāku cenu samazinājumu, lai gan pēdējā laikā Statoil Lietuvai piegādājamās gāzes cenas jau krietni vien samazinājis,» viņš sacījis LRT radio.

Premjers, enerģētikas ministrs Roks Masjulis un valsts enerģētikas holdingkompānijas

Lietuvos energija vadītājs Daļus Misjūns apmeklēs Oslo divu dienu vizītē, lai tiktos gan ar Statoil, gan kompānijas "Hoegh LNG" pārstāvjiem, ar kuriem paredzētas sarunas par iespējām izpirkt Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa kuģi Independence, kas kalpo kā peldoša gāzes glabātava.

Gāze, ko Statoil pārdod Lietuvai, šā gada sākumā bija aptuveni par piekto daļu lētāka nekā tā, ko piedāvāja Krievijas koncerns Gazprom, kas Lietuvai solīja gāzi par aptuveni 15-20% augstāku cenu nekā pērn. Taču martā Gazprom rīkotajā izsolē gāze saskaņā ar šīs izsoles dalībnieku teikto pārdota par konkurētspējīgu cenu. Konkrēti skaitļi gan atklātībā netiek minēti.

Latvijas un Igaunijas premjerministri Krišjānis Kariņš un Kaja Kallasa 25.augustā atklāja abu valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un "Elering" uzbūvēto 330 kV elektropārvaldes līniju "Igaunijas – Latvijas 3. starpsavienojums".

Jaunais starpsavienojums darbojas jau kopš šī gada sākuma un ir būtiski uzlabojis elektroapgādes drošumu abās valstīs, palielinājis starpvalstu elektroenerģijas tirdzniecībai atvēlēto jaudu un ir būtisks tīkla pastiprinājums, lai Baltijas valstis 2025. gadā varētu atvienoties no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem, uzsākot sinhronu darbu ar Eiropu.

Projekta ietvaros Latvijā izbūvēta 330 kV augstsprieguma elektropārvades līnija no Rīgas TEC-2 līdz Igaunijas robežai 176 kilometru garumā: jauna elektropārvades līnija aptuveni 28 kilometru garumā no Igaunijas robežas līdz esošajam elektropārvades līnijas koridoram posmā Rūjiena-Aloja, tālāk tā turpinās pa esošās 110 kV līnijas koridoru gar Aloju, Limbažiem un Skulti līdz Saulkrastiem.