Sabiedrība

Stendzenieks, esot Zatlera vietā, «Dievs, svētī Latviju!» vietā būtu pateicis: «Ejiet visi dirst!»

Lelde Petrāne, 07.12.2011

Jaunākais izdevums

«Viņš sajuka prātā. Viņš bija labs ārsts, sliktāks slimnīcas vadītājs, bezcerīgs prezidents un noziedzīgs deputāts. Problēma ir vienkārša – ārkārtīgi maz cilvēku ir spējīgi tikt galā ar naudu, slavu un atzinību, kas pēkšņi nokrīt no gaisa. Viņi vienkārši nezina, ko ar to darīt,» intervijā žurnālam Playboy, runājot par bijušo Valsts prezidentu Valdi Zatleru, sacījis reklāmas jomā strādājošais Ēriks Stendzenieks.

Vaicāts, vai viņš Zatlera vietā arī varētu sajukt prātā, Stendzenieks teicis: «Domāju, ka mierīgi varētu. Es reāli sajuktu prātā, es būtu pilnīgi traks. Savārītu kaut kādas reālas ziepes. Man ir diezgan spēcīgs ego, man ir svarīgi, ka mani atzīst profesionāli, un domāju, ka man ir pilns īpašību komplekts, lai tādā situācijā reāli aizietu pa pieskari. Es tās viņa runas beigās «Dievs, svētī Latviju!» vietā vēl būtu piebildis: ejiet visi dirst! Viņš bija nepopulārākais no visiem prezidentiem, četrus gadus viņu drāza, un piepeši piecpadsmit sekundēs viņš uzlido – saņem 90 procentu sabiedrības atbalstu, viņu nēsā uz rokām... Nezin, cik stipram cilvēkam tur ir jābūt.»

Vaicāts: «Ja Zatlers tev tagad piedāvātu veidot savu tēlu un reklāmu, tu piekristu?» reklāmists sacījis: «Nu, protams, ka es palīdzētu! Ja cilvēks nožēlo izdarīto, atzīst kļūdas, saprot, ka ir ziepes, kāpēc nepalīdzēt? Nav jau nekāda naida.»

Uz Playboy jautājumu: «Tev sirds netrīcētu, ja būtu jāstāsta, ka Zatlers bija lielisks prezidents, un tādas lietas?» viņš atbildējis: «Nē, tā es nevarētu teikt. Es varētu teikt, ka ir noticis brīnums un cilvēks kā fēnikss atdzimis no pelniem jaunā kvalitātē. Ja tu esi bijis ārsts humānists, tad, lai kādi politiskie mēsli tev nāktu priekšā, lai kādiem kārdinājumiem tu padotos, tomēr dziļi sirdī tas humānists ir dzīvs, un, lūk, tas ir nācis ārā, pāršķeļot šo melno čaumalu... Tur varētu!»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiroparlamenta (EP) vēlēšanu rezultāti un iepriekš EP nepārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sejas Ivetas Grigules ievēlēšana ir pierādījums tam, ka plika un vienkārša reklāma vēl strādā, savukārt Einara Repšes partijas Latvijas attīstībai izgāšanās parāda, ka pārāk apjomīga un ilgi, stratēģiski gatavota reklāmas kampaņa ne vienmēr vainagojas ar rezultātu. Liela nozīme ir arī personāžu reputācijai, biznesa portālam Nozare.lv atzina aptaujātie reklāmas nozares speciālisti.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ēriks Stendzenieks norādīja, ka visur redzamā Grigules seja un pēc tam sekojošais rezultāts ir laba ziņa reklāmas nozares pārstāvjiem, jo tas nozīmē, ka obligāti nav nepieciešamas nopietnas informatīvi izglītojošas kampaņas, plika reklāma ar saukli, kas īsti neizsaka neko, vēl strādā, un to nākotnē varētu izmantot arī citi. Tajā pat laikā liela nozīme ir arī partiju personāžiem.

Šeit kā neveiksmīgu piemēru Stendzenieks min Repšes pārstāvētās partijas Latvijas attīstībai neveiksmi. Lai gan šī politiskā spēka kampaņa bija ilgstoša, apjomīga, ar lieliem ieguldījumiem, tomēr gala rezultātā Eiroparlamenta vēlēšanās tā cieta neveiksmi. Stendzenieks skaidro, ka partijas mērķauditorija bija ekonomiski aktīvi iedzīvotāji, uzņēmēji un citi, tomēr tās popularitāti bojājis pats Repše, kura reputācija un tēls ne visiem ir tīkams. Tāpat Latvijas attīstībai kampaņas stratēģija sākta gatavot jau pirms diviem gadiem, taču pa šādu laiku posmu daudz kas mainās, norāda Stendzenieks. Viņš komentē, ka «Repšes kuģis bija par lielu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Stendzenieks: ekonomista profesiju vajadzētu ierindot līdzās hiromantijai

Dienas Bizness, 09.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ekonomika nu reiz ir tā lieta, kur izteikt prognozes ir ļoti populāri, bet diemžēl bezjēdzīgi. Ekonomista profesiju vajadzētu ierindot līdzās hiromantijai, astroloģijai un homeopātijai,» uzskata reklāmists Ēriks Stendzenieks.

«Vari atvērt Financial Times un divās lappusēs izlasīt divu respektablāko pasaules ekonomistu un finanšu analītiķu diametrāli pretējas prognozes, no kurām beigās nepiepildās neviena.

Protams, Eiropa ir lielu problēmu priekšā, bet mēs savā dzīves un ekonomikas optimizēšanas režīmā esam tai piemērs. Tagad mēs esam tur, kur Francijai nāksies būt pēc 10 gadiem, un viņiem tik viegli neies, kā mums gāja,» Stendzenieks paudis intervijā žurnālam Sestdiena.

Db.lv jau vēstīja, ka eiro ieviešanas informatīvo kampaņu par 284 843 latiem īstenos pilnsabiedrība Komunikāciju aģentūra/Mooz. Jautāts, vai eiroskeptiķiem reklāmas kampaņu netaisītu, Stendzenieks, kurš pārstāv Mooz!, Sestdienai stāstījis: «Ļaudīm, kas ļoti stīvi iestājas pret kaut ko, enerģijas pietiek tikai tikmēr, kamēr ir, pret ko iestāties. Es gandrīz taisīju kampaņu eiroskeptiķiem, kad Latvija stājās ES. Mums bija vairāki «mītiņi», tikšanās. Tās gan bija grūti dēvēt par «mītiņiem» - bija tikai telpa, pilna cilvēku, kas neklausās viens otrā un runā cits caur citu, nespēj vienoties ne par ko un beigās ir spiesti izdot katrs pa mazam bukletiņam, kurā, kritizējot Eiropas Savienību, netiek piemirsts kritizēt arī pārējos eiroskeptiķus. Pēc dažiem «mītiņiem» sapratu, ka, ja noliek rindā simt pesimistus un simt optimistus, mani kaut kā velk pie optimistiem. Es tomēr esmu diezgan konstruktīvs džeks, man patīk kaut ko taisīt, nevis demolēt.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nē, drīzāk par savu bērnu likteni, kuriem noteikti neesmu bijis visilgāko laiku un lielākās rūpes veltījušais tēvs, jūtos līdzatbildīgs. Par Šlesera likteni... Pirmkārt, neviens nezina, kāds būs viņa liktenis. Viņa sieva Inese droši vien lūdza Dievu, lai viņš netiktu ievēlēts un būtu vairāk mājās kopā ar bērniem,» uz žurnāla Playboy jautājumu, vai jūtas līdzatbildīgs par Aināra Šlesera likteni, sacījis reklāmists Ēriks Stendzenieks.

Vaicāts, vai apstāklī, ka Šlesers nav ticis šajā Saeimā, ir kāds viņa nopelns, Stendzenieks atbildējis: «Nevar arī saprast, vai tas ir labi vai slikti, ka viņš nav ticis. Bet netika viņš tāpēc, ka Zatlers vēl nebija paspējis nogāzties. Pietrūka laika. Ļoti maz cilvēku ir spējīgi tikt skaidrībā paši ar savām emocijām, jauc vēlmi pēc taisnības ar politiskām simpātijām.»

Stendzenieks atzinis, ka viņa labākā Šleseram veltītā reklāma bija «zemene putukrējumā. Un neapšaubāmi enerģijas dzērieni, kravas mašīnas, raķetes un buldozeri. Viss, zem kā nebija Šlesera portreta.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā izstādē World Expo 2015 Latvijai nav jāpiedalās «par katru cenu», aģentūrai LETA pauda aģentūras SIA Mooz! radošais direktors un valdes priekšsēdētājs Ēriks Stendzenieks.

Viņš skaidroja, ka konkrētais projekts, ko bija iecerēts īstenot dalībai World Expo 2015, esot bijis samocīts teju visas realizācijas gaitā.

«Ņemot vērā pēdējā laikā izskanējušos komentārus un amatpersonu viedokļus par konkrēto projektu, ir grūti iedomāties pozitīvu iznākumu izstādē, kur starp vismaz 150 dažādu valstu paviljoniem, pa kuriem staigātu Milānas Expo apmeklētājs, Latvija nebūtu kaut kas, ar ko iepriecināt to apmeklētāju. Tāpēc uzskatu, ka Latvijai nav jāpiedalās Expo izstādē par katru cenu,» atzīmēja Stendzenieks.

Viņš arī piebilda, ka jēga piedalīties būtu tad, ja Latvijai būtu kaut kas, ar ko pārsteigt izstādes apmeklētājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Stendzenieks pārdeva reklāmas aģentūru?

Linda Zalāne, 13.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

!Mooz bijušais īpašnieks Ēriks Stendzenieks laikrakstam Dienas Bizness stāsta, kāpēc izlēma pārdot reklāmas aģentūru:

«Man jau kādu laiku bija ideja nodot mantojumu un attieksmi pret darbu kādas jaunas, dedzīgas aģentūras rokās, jo kādā brīdī klientu kļuva par daudz un es jutu, ka vairs nespēju cieši visos projektos iesaistīties. Es meklēju aģentūru ar līdzīgu kultūru, attieksmi pret darbu un dedzīgu vēlmi nākotnē kļūt par labāko aģentūru tirgū Latvijā un ārvalstīs.

Vēlējos nodot grožus to cilvēku rokās, kuri šobrīd ir ļoti lielā dedzības fāzē, un tādā pavisam noteikti ir Kristaps Siliņš, kuram šķiet, ka viņš var izmainīt pasauli, uzlabot kosmosu. Šāda dedzība man ir ļoti simpātiska, un šādi strādā Apple un Google.

Mums ir pārāk mazs tirgus, bet, ja ar šādu dedzību strādātu Amerikā, tad tā būtu miljardus eiro vērta kompānija. Tuvākajā nākotnē es būšu soļa attālumā no McCann WorldGroup, jo man ir uzdevums šo darba kultūru virzīt tālāk un nedaudz uzraudzīt. Savukārt pats es vairāk fokusēšos uz klientiem, kas mani paši uzmeklē, uzticas un kuriem varu iedot labāko rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Reklāmisti saķeras cīņā par Dziesmu svētku pasūtījumu

Gunta Kursiša, 15.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ēriks Stendzenieks vaino Dziesmu svētku logotipa konkursa uzvarētājus plaģiātismā, tikmēr konkurenti un konkursa rīkotājs norāda - vienāds koncepcijas virziens ir pašlaik aktuāls visā pasaulē.

Papildināts viss teksts.

Iepirkumu konkursā «XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku vizuālās identitātes māksliniecisks risinājums» uzvarējis BrandBox piedāvājums, kurš paredz, ka katrs varēs izveidot savu logotipu, nodziedot kādu no latviešu tautasdziesmām.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ē. Stendzenieks norāda, ka uzvarējušais darbs ir «faktiski identisks» viņa pārstāvētā uzņēmuma Mooz! iesniegtajam piedāvājumam, raksta 7guru.lv. Savukārt BrandBox vadītājs Ēriks Šulcs apvainojumus noliedza un Db.lv norādīja, ka «nav pārsteigumu, ka konkursā ir iesniegti vairāki darbi ar vienādu koncepcijas virzienu un tas apliecina šī logotipa radīšanas veida aktualitāti».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ceļu reklāmas nozarē sāka pirms 22 gadiem

Linda Zalāne, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gorilla ar sirmu un spalvainu muguru, kurš uzskata, ka pasaulē attēlu pietiek, bet īsu, kodolīgu vārdu ne

Tā sevi raksturo reklāmas aģentūras SIA !Mooz radošais direktors, līdzīpašnieks Ēriks Stendzenieks.

«Viens no pasaules reklāmas aģentūru un mediju grēka darbiem ir pārspīlēts jaunības kults. Tie sludina, ka vari būt veiksmīgs tikai tad, ja esi jauns, skaists, kusties un fotošopā vēl pielabots. Tā īsti nav tiesa. Pasaules kultūru ved uz priekšu sirmi, dzīves pieredzējuši cilvēki, kas iedrošina jaunos,» viņš uzsver.

Ē. Stendzenieks pirms 22 gadiem sāka ceļu reklāmas nozarē ar vēl citiem cīņu biedriem, aptuveni trīs uzņēmumiem, kas tolaik ielēca reklāmas aģentūru attīstības zelta laiku vagonā, kad klienti maksāja milzīgu naudu par TV klipiem, jo neviens cits tos neprata uzfilmēt. «Tie sviesta klajumi šokolādes kalnu ietvarā ir beigušies, bet darba pietiek visiem, un biznesa maratonistu vidū asiņaina konkurence nepastāv,» teic Ē. Stendzenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Stendzeniekam ļoti pietrūkstot tādu cilvēku kā Šlesers; Ušakova kaķi esot ģeniāls gājiens

Dienas Bizness, 29.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Aināra Šlesera aiziešanu no politikas, no politiskās reklāmas novērsies arī viens no veiksmīgākajiem šā žanra guru Ēriks Stendzenieks, kurš atzīst – cilvēku ar tādām aknām un krampi, kā bija Šlesers, viņam šobrīd uz politiskās skatuves pietrūkst, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

«Man ar Aināru Šleseru joprojām ir ļoti labas attiecības. Domāju, ka tādu cilvēku ļoti pietrūkst Latvijas politikā un vispār Latvijas sabiedrībā,» laikrakstam stāstījis reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors.

Uz lūgumu precizēt, kādu – «tādu», Stendzenieks atbildējis ar skaidrojumu: «Ļoti principiālu. Solīju – izdarīju, nolēmu – izpildīju, uzstādīju – sasniedzu. Var strīdēties par idejām, bet man būtu ļoti ilgi jādomā, lai atminētos kādu gadījumu, kad Šlesers būtu mainījis savu nostāju, vai tas būtu par kādām ģimenes vērtībām, geju un lesbiešu jautājumiem, lidostu vai ko citu. Kāds viņš ir bijis, tāds ir. Tādas jaudas, mugurkaula un aknu cilvēku, ļoti pietrūkst uz politiskās skatuves.»

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Pēc «reformām» situācija atgriezusies izejas punktā

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 28.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz atlaistās Saeimas fona Zatlera Reformu partijas zvaigzne uzlēca strauji un tikpat ātri nodzisa – jaunizceptais politiskais spēks reālam darbam izrādījās nepiemērots.

Šodien, 28. maijā, atzīmējama savdabīga jubileja – pirms trim gadiem šajā dienā toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers spēra revolucionāru soli un ar nu jau folklorizējušos Rīkojumu nr. 2 atlaida 10. Saeimu. Ja vien Zatlers par šādu lēmumu nebūtu izšķīries tik īsi pirms savas prezidentūras termiņa beigām, kad pēc dažu avotu sacītā viņam jau bija kļuvis skaidrs, ka prezidenta amatā viņu nepārvēlēs, varētu sacīt – drosmīgs solis. Jo ja tauta referendumā nebūtu atbal- stījusi Saeimas atlaišanu, amats būtu jāzaudē pašam prezidentam. Zatlera gadījums izrādījās savādāks. Īstajā laikā izteiktie saukļi uzrunāja ievērojamu sabiedrības daļu, kuras gandarījums transformējās ne tikai maijpuķīšu pušķos Zatleram un katarsē ar «oligarhu» dedzināšanu, bet arī visai cienījamā rezultātā nākamajās Saeimas vēlēšanās, Zatlera Reformu partijai iegūstot 22 vietas. Taču ar to arī šis «veiksmes stāsts» beidzas un liek visai rezignatīvi paskatīties uz visa šī pasākuma patieso jēgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Vai Zatlera dzīvoklī vajadzīgs remonts par 80 tūkstošiem latu? Vērtējiet jūs

LETA, 19.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem tika izrādīts nekustamais īpašums Elizabetes ielā 17, Rīgā, kas tika nodots bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera (RP) lietošanā un kuram, pēc izskanējušās informācijas, pēc tā iegādes par teju pusmiljonu latu izrādījies nepieciešams remonts vairāk nekā 80 tūkstošu latu apmērā.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) būvniecības direktora pienākumu izpildītājs Artis Dzirkalis, žurnālistiem izrādot Zatlera mājokli, norādīja, ka jau pirms tika nopirkts nepilnus 196 kvadrātmetrus plašais dzīvoklis Elizabetes ielā eksprezidenta Valda Zatlera vajadzībām, bija skaidrs, ka tajā būs nepieciešami papildu uzlabojumi, vienlaikus nebija zināms, cik tie izmaksās.

«Nebija skaidrs par summām, un tas arī nav šobrīd skaidrs. Bet tas, ka dzīvoklim būs nepieciešami uzlabojumi, jā,» norādīja Dzirkalis.

Taujāts, vai valsts nav «nošāvusi greizi» par 484 934 latiem iegādājoties dzīvokli, kura remontam vēlāk vēl nepieciešami aptuveni 80 000 latu, VNĪ pārstāvis sacīja: «Es nevaru komentēt dzīvokļa iegādi, jo bija vesela komisija, kas izlēma par šā dzīvokļa iegādi.» Vienlaikus viņš uzsvēra, ka no tolaik pieejamā piedāvājuma šis dzīvoklis bijis pats lētākais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Baltic Restaurants valdes priekšsēdētāju Aigaru Kaugaru

Lelde Petrāne, 09.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Baltic Restaurants valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars. Baltic Restaurants (zīmols Daily) kā ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs darbojas gan Latvijā, gan Igaunijā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Iesāku vadīt ēdināšanas uzņēmumu nejauši, bet šo iespēju man deva, jo redzēja, ka tiešām to gribu un man «aste bija gredzenā», nevis «vilkās pa zemi». Šādi arī šobrīd pats skatos uz darbiniekiem, jo tas ir pamata priekšnosacījums, lai kas sanāktu! Biju arī pietiekami drosmīgs, šo iespēju izmantot, jo nekad nebiju uzņēmumu vadījis un man tās bija lielas pārmaiņas starp nodaļas un uzņēmuma vadīšanu. Dzīvē jau tā ir, ka jācenšas šīs iespējas pamanīt un tad arī izmantot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Stendzenieks: esmu novērtējis par zemu sabiedrības spēju ļauties dzīvnieku pasaules instinktiem

Lelde Petrāne, 03.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Savā laikā nevienu būtisku lēmumu nepieņēmušais, allaž ar sirēnām braucošais, Ls 40 000 dīvānus slepeni pērkošais, uz Krievijas uzbrukuma piemeklēto Gruziju no olimpiskajām spēlēm nebraucošais, aploksnes ņemošais, četrus gadus oligarhus ne ar vārdu nepieminējušais Zatlers piepeši ir kļuvis par tautas varoni? Es apsveicu vēlētājus un noliecu galvu gudrās izvēles priekšā,» intervijā laikrakstam Diena sacījis reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks.

«Šīs vēlēšanas Latvijā bija tas pats, kas mašīnu dedzināšana un ielu kaujas nesen Londonā. Tikai pēcpadomju cilvēku izpildījumā. Londonā izmisušie cilvēki trakoja uz ielām, nedomājot, ka viņi demolē paši savu rajonu, savas darbavietas, savus veikalus un infrastruktūru. Viņi diemžēl nezināja citus risinājumus, jo auguši tiesiskā valstī ar pilsoniskām tradīcijām. Latvijas iedzīvotāji ir daudz radošāki. Latvijas cilvēki pacieta algu samazinājumu, pazemojumus, atlaišanu, ignoranci un tamlīdzīgas lietas un tieši tāpat gribēja revanšēties,» skaidro Stendzenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neoficiāla informācija liecinot, ka lēmums par to, kam uzticēt apjomīgās eiro informēšanas kampaņas īstenošanu, jau ir pieņemts - valdības dotais uzdevums līdz 60% palielināt atbalstu jaunajai valūtai iedzīvotāju vidū esot uzticēts pazīstamā reklāmas eksperta Ērika Stendzenieka vadītās reklāmas aģentūras !Mooz un sabiedrisko attiecību uzņēmuma Komunikāciju aģentūra tandēmam, vēsta laikraksts Diena.

Finanšu ministrija (FM) konkursa uzvarētāju plānojot paziņot pēc līguma saskaņošanas un parakstīšanas - aptuveni divu nedēļu laikā.

Ē. Stendzenieks šo informāciju Dienai neesot noliedzis, bet neesot arī apstiprinājis, norādot, ka nav tiesīgs publiskajā telpā izskanējušo informāciju komentēt līdz laikam, kamēr netiks oficiāli izziņoti konkursa rezultāti.

Kā atgādina laikraksts, medijos pretrunīgu reakciju un konkurējošā uzņēmuma MRS grupa pārstāvja Jēkaba Krastiņa iebildumus izraisīja fakts, ka Ē. Stendzenieks vēl pērn laikrakstam Dienas Bizness bija paudis skeptisku viedokli, ka «jebkura nauda, kas tiek izdota eiro ieviešanas reklāmā, ir zemē nomesta nauda». Vēlāk reklāmas eksperts uzsvēra, ka šis izteikums ir bijis saistāms ar situāciju, kad vēl nebija skaidrs, vai Latvija tiešām pievienosies eirozonai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nodokļi jau nav nekas cits kā maksa par pakalpojumiem, kurus mums sniedz valsts. Ja šis pakalpojums ir slikts vai netiek sniegts, tad zūd interese... Es pazīstu gana daudz ekonomiski aktīvu cilvēku, kuri nodokļus maksā, bet ne valstij,» intervijā laikrakstam Diena sacījis reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks.

«Proti, viņi uztur savus nabadzīgos radiniekus, apmaksā tiem medicīnu utt. Respektīvi, viņi maksā nodokļus, bet «pa tiešo», nenosponsorējot kādai amatpersonai braucienu uz Bahamu salām,» viņš skaidrojis.

Runājot par sociālajām kampaņām, Ē. Stendzenieks stāstījis: «Kampaņa ir veiksmīga, ja tās vēstījums sakrīt ar cilvēka veselo saprātu. Piemēram, cilvēki sprādzējas automašīnās, jo saprot, ka trieciena spēks ir lielāks par paša spēju noturēt savu rumpi... Ja runā par iespējām, pasaules pieredze liecina, ka veiksmīgas ir kampaņas, kas aicina uz labāku attieksmi pret dzīvniekiem.»

«Cilvēki ļoti labi emocionāli reaģē uz ziņām par tiem, kuri ir vājāki, neaizsargātāki, tu vari justies mazliet pārāks un gādīgs vienlaikus. Turklāt sunim neko no tevis nevajag - viņš nemēģinās aizņemties naudu un neprasīsies darbā... Līdzīgi ir ar kampaņām par nemēslošanu dabā. Jo jautājums jau ir, kas mani caur šo kampaņu uzrunā - daba, kam es, simboliski izsakoties, ticu, vai politiķis, Eiropas Savienība utt., kuriem neticu,» teicis reklāmas speciālists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

BBC: koalīciju, visticamāk, veidos Zatlera Reformu partija un Vienotība

Lelde Petrāne, 18.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu medijs BBC šorīt vēsta, ka Latvijā 11. Saeimas vēlēšanās uzvarējusi politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, taču apšauba tās nokļūšanu valdībā.

Medijs informē, ka Saskaņas centrs ieguvis aptuveni 29% balsu, kas ir spēcīgākais tā sauktās krievu partijas rādītājs kopš bijušās padomju valsts neatkarības atgūšanas.

BBC arī vēsta, ka jaunā Zatlera Reformu partija ieguvusi apmēram 21% balsu, bet premjera Valda Dombrovska Vienotība - apmēram 18%.

Šīs partijas, pēc medija domām, varētu veidot koalīciju, izstumjot Saskaņas centru.

BBC arī atzīmē, ka ceturtā daļa iedzīvotāju Latvijā ir krieviski runājošie. Padomju laikā, kas beidzās 1991. gadā, Latvija piedzīvojusi lielu imigrantu pieplūdumu no citām PSRS daļām, galvenokārt Krievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Disonansi valdībā ienes Valdis Zatlers, jo viņu aiz striķīšiem rausta sponsori, prasot pildīt dotos solījumus,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā, kā ierasts, kritizējot Valdi Zatleru, sacījis Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Uz jautājumu, vai runā tieši par V. Zatleru vai par viņa partiju, Lembergs atbildējis: «Šobrīd partijas jau vairs nav. Ir tikai Zatlers, kurš sevi pozicionē par fīreru, augstāko vadoni, ģeniālo virsaiti, kā visu tautu tēvu. Viņa galvenais uzdevums panākt, lai tiktu izpildīti sponsoriem dotie solījumi.»

«Piemēram, no Vienotības puses darbības sponsoru interesēs praktiski nav redzamas, vai arī to ir salīdzinoši maz. Tas pats sakāms par Visu Latvijai!TB/LNNK. Savukārt zatleristiem šādas darbības ir ārkārtīgi izteiktas. Tāpēc koalīcijā veidojas spriedze. Zatleru aiz striķīšiem rausta sponsori. Nauda ir saņemta. Daļa no tās iztērēta priekšvēlēšanu kampaņā, daļa naudas sabāzta zeķē. Sponsori prasa pildīt solījumus. Ja nepildīs, viņi pārgriezīs naudas nabas saiti. Lai pildītu solījumus, caur parlamentu tiek izdarīts spiediens uz valdību. Tās vēlmes ir šauri egoistiskas, pretrunā ar sabiedrības interesēm, neloģiskas, neizsvērtas un acīm redzami savtīgas. Ja tās nebūtu tādas, tad valdība tās realizētu bez liekām kolīzijām. Tādēļ Vienotība, kura ar nepārdomātiem soļiem jau iepriekš ir apdedzinājusies, nevēlas likt zem vēl lielāka sitiena Valda Dombrovska valdību. Jebkuri neloģiski pret sabiedrības interesēm vērsti soļi negatīvi atspoguļosies uz Dombrovska valdību un līdz ar to uz Dombrovska tēlu, kas Vienotībai ir ļoti neizdevīgi. Tāpēc šī spriedze pieaug, un tā arī turpinās pieaugt,» skaidrojis Lembergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nesniedz skaidru atbildi, vai Zatlera dzīvoklī vēl veiks remontdarbus un iegādāsies mēbeles

LETA, 03.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksprezidenta Valda Zatlera dzīvokļa iegādē iesaistītās puses nesniedz skaidru atbildi, vai īpašumā pēc tā iegādes vēl tiks veikti remontdarbi, iegādātas mēbeles vai veikti citi interjera uzlabojumi.

Dzīvokļa iegādei bijušajam prezidentam iecerēts tērēt nepilnu pusmiljonu latu, taču kopējie tēriņi var būt lielāki, ja dzīvoklī tiks veikti kādi uzlabojumi. Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji atrunājas, ka pašlaik uz šiem jautājumiem nevarot atbildēt, jo neesot informācijas, vai uzlabojumi ir nepieciešami.

Iepriekšējo prezidentu pieredze rāda, ka valsts viņiem ir nodrošinājusi ne vien «pliku dzīvokli», bet arī tā iekārtojumu, šiem mērķiem atvēlot iespaidīgas summas.

Piemēram, eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dzīvoklis savulaik tika aprīkots ar finierētiem sarkankoka grāmatskapjiem, kuri izmaksāja 47 724 latus. Finierēti baltā ozola grāmatskapji izmaksāja 10 213 latus, bet šāda paša materiāla garderobes izveidošana prasīja 15 060 latus. Eksprezidentes dzīvoklī tika veikti arī vairāki citi uzlabojumi kopā par aptuveni 145 000 latu bez pievienotās vērtības nodokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Politologs: Zatleram bija jābūt drosmīgam līdz pēdējam

Lelde Petrāne, 11.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kādi var būt argumenti, lai par premjera kandidātu nenosauktu bijušo Valsts prezidentu? Es to pat iedomāties nevaru. Ja jau drosme bija, tad esi drosmīgs līdz pēdējam, nevis aicini par premjera kandidātu Valdi Dombrovski no konkurējošas partijas,» tā par bijušā Valsts prezidenta un Zatlera Reformu partijas līdera Valda Zatlera plāniem par premjeru virzīt Dombrovski sacījis politologs Filips Rajevskis.

Vaicāts, kas īsti uzvarēja šajās vēlēšanās, Rajevskis teicis: «Uzvarēja tie, kam bija disciplinētākais vēlētājs, - Saskaņas centrs un Nacionālā apvienība. Viņi vislabāk izmantoja to, ka līdzdalība vēlēšanās bija zema. SC tāpēc, ka vai puse vēlētāju neaizgāja uz vēlēšanām, tagad var apgalvot, ka viņus atbalsta trešā daļa sabiedrības.»

Uz jautājumu: «Vai tomēr nevaram domāt, ka arī no tiem, kuri neaizgāja uz vēlēšanām, trešā daļa atbalstītu SC?» politologs atbildējis: «Visticamāk, ka ne. Tie, kas nav aizgājuši uz vēlēšanām, tie vienmēr ir mērenākie. Zaudētāji no tā, ka vēlētājs neaizgāja uz vēlēšanām, nepārprotami ir Vienotība, ZZS un drusku Zatlera Reformu partija.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā «zoodārza prezidents» kļuva par sorosītu

Sandris Točs, speciāli DB, 27.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savu pretinieku psiholoģiska ietekmēšana un pazemošana ir iecienīta metode Sorosa organizāciju darbā. Savulaik uz savas ādas to pilnā mērā izjuta bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņu bakstīja ar lietussargiem un nesauca citādi kā par «zoodārza prezidentu». Līdz kāds gudrs padomnieks – ļoti iespējams, tas bija toreizējais prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs – ieteica Valdim Zatleram «nobučot Džordža Sorosa roku».

Patiesi, atlika Latvijas Valsts prezidentam privātā dzīvoklī satikties ar miljardieri Džordžu Sorosu, un attieksme pret viņu izmainījās kā uz burvju mājienu.

Tagad Valdis Zatlers ir kļuvis «pieņemams», lai ko viņš darītu vai nedarītu. Maksimas traģēdijas sēru dienā, kad zem sagruvušā veikala drupām dzīvību tikko bija zaudējuši 54 cilvēki un pie televizoriem raudāja pat sveši cilvēki, Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu devās uz modes skati Viļņā. Fotogrāfijas jautrā noskaņā no Lietuvas naktskluba Zolitūdes traģēdijas sēru dienā uz mirkli šokēja pat Zatlera partijas biedrus. Jebkuru citu šādas bezsirdības demonstrācija, iespējams, padarītu par politisko līķi uz visiem laikiem. Taču ne sorosītu sorosītu medijos – te kopš noteikta laika Zatleram ir «atlaists» viss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Ulmanis: Oligarhu problēma neaprobežojas tikai ar «trīs zēniem»

LETA, 23.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksprezidents un 10.Saeimas deputāts Guntis Ulmanis piekrīt vērtējumam, ka līdz 11.Saeimas vēlēšanām vecie oligarhi ir atstumti no varas, taču viņš nezina, vai neparādīsies jauni.

Ja neņem vērā eksprezidenta Valda Zatlera personīgos motīvus, izdodot rīkojumu numur divi par Saeimas atlaišanas rosināšanu, tad jāsecina, ka politiskie procesi Latvijā lielā mērā ir ieguvuši jaunu impulsu, kustību un domāšanu. Svarīgi, vai tiks izmantota iespēja, ko dod jaunā Saeima, intervijā aģentūrai LETA skaidroja Ulmanis.

«Zatlers ir uzšāvis gaisā ideju. Viņam pašam tagad jāatbild, vai viņa vadībā šī ideja tiks piepildīta ar reāliem argumentiem un darbiem. Kopumā es šo procesu vērtēju pozitīvi,» uzsvēra eksprezidents.

Ulmanis retoriski vaicāja, vai ir kāda nozīme sniegt vērtējumu Zatlera 28.maija rīkojumam par Saeimas atlaišanu, jo ir jāstrādā situācijā, kura pašlaik ir izveidojusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ko par Saeimas ārkārtas vēlēšanu rezultātiem saka uzņēmēji, Dienas Bizness jautāja mazā un vidējā biznesa pārstāvjiem.

Aigars Ruņģis, SIA Valmiermuižas alus saimnieks: Vairums balsstiesīgo iedzīvotāju netic valsts varai

Ap 600 tūkstošiem balsstiesīgo pateikuši, ka vairs netic nevienai partijai – ne jaunam sākumam, ne stabilai attīstībai, ne pensiju pieaugumam, ne tam, ka politiķi spēs pozitīvi ietekmēt viņu labklājību un ka par kādu partiju būtu vērts atdot savu balsi.

Vēl satraucošāks ir tas, ka nebalsotāju skaits kopš 5. Saeimas vēlēšanām ir pieaudzis četras reizes. Tādēļ retoriskais jautājums visām partijām vai jaunajai Saeimai ir – vai šie nebalsotāji būs apzinīgi nodokļu maksātāji?

Kā uzņēmējs krīzes laikā esmu vienu vētru pārdzīvojis, tādēļ šobrīd vēlētos veidot plānveidīgu, paredzamu uzņēmuma attīstību, kas ir iespējams, ja plānveidīga ir arī valsts un makroekonomiskā attīstība. Tas nozīmē budžeta konsolidāciju un sadarbības izpildīšanu ar Starptautisko Valūtas fondu. Rekomendējama ir arī eiro ieviešana pēc plāna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Latvijā pulcējas pasaules interneta sabiedrības vadošie cilvēki un tik tiešām lemj par globālā interneta nākotni. Tas, ko viņi izdomās šodien, visdrīzāk ietekmēs visu interneta pasauli rītdien. Arī mūs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Maijpuķīšu revolūcija ir izčābējusi

Lelde Petrāne, 30.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Visa revolūcija ir izčābējusi tikpat ātri kā tās maijpuķītes. Es atceros, ka toreiz man tās diezgan ātri novīta,» pacilāto šā gada 28. maija nakti pēc bijušā Valsts prezidenta, tagadējā Saeimas deputāta Valda Zatlera (Zatlera Reformu partija) vēsturiskā Rīkojuma nr. 2 par Saeimas atlaišanu atceras studente Laila Ludborža, kura toreiz laikrakstam Diena pauda gandarījumu, ka nav «piedzimusi dziesmotās revolūcijas laikā, bet bija uz maijpuķīšu revolūciju».

Arī citi Dienas toreiz un tagad aptaujātie atzīst: lai gan oligarhus no Saeimas izdevies izsvēpēt, tomēr cerētā jaunā politika vēl kaut kur kavējas. Taču cerība neesot mirusi.

Sabiedrības par atklātību Delna direktors Kristaps Petermanis, kurš 28. maija vakarā viens no pirmajiem sociālajā tīklā Twitter izplatīja aicinājumu pulcēties pie Rīgas pils Zatlera atbalstam, atzinis, ka cerība uz koalīcijas «saņemšanos» vēl esot, bet pagājis jau pietiekami daudz laika, lai mainītu veco politiku. Vienlaikus K. Petermanis uzver - bijis ļoti svarīgi, ka «ka Zatlers saņēmās un izdarīja to, ko vajadzēja jau pirms vairākiem gadiem».

Komentāri

Pievienot komentāru