Kad sabiedrībā izskanēja priekšlikums aizliegt lielveikaliem strādāt svētdienās, ažiotāža galvenokārt tika radīta ap pārtikas tirgotājiem, taču citu nozaru pārstāvju viedoklis plaši netika ne jautāts, ne pausts. Turklāt par šo jautājumu būtībā ir aptaujāti pircēji, taču neviens nav uzklausījis to cilvēku viedokli, kuriem reāli svētdienās ir jāstrādā.
Ģimenes aptiekas ir atrodamas gandrīz visos lielākajos tirdzniecības centros Rīgā un ārpus tās, tādēļ to slēgšana svētdienās skartu arī manis vadīto uzņēmumu. Atšķirībā no jau plašsaziņas līdzekļos izskanējušajiem viedokļiem mans uzskats varbūt būs nepopulārs, taču kopumā šādu ieceri atbalstu. Jeb precīzāk – atbalstu, ka tirdzniecības vietu apkalpojošajam personālam svētdienās arī pienāktos atpūsties un tiktu optimizēta tirdzniecība. Turklāt uzskatu, ka svētdienās vajadzētu slēgt ne tikai lielus tirdzniecības centrus, bet arī jebkura cita izmēra veikalus. No tirgotāju puses kā pretarguments tiek pausts viedoklis, ka šāds uzstādījums varētu novest pie to ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās. Īstermiņā, pirmajos pāris mēnešos – iespējams, taču uz šo visu var palūkoties arī ilgtermiņā.
Galvenokārt šeit ir runa par ieraduma spēku. Ikviens biznesa cilvēks zina, ka, lai attīstītu kādu jaunu ieceri, sākotnēji uzņēmums nereti strādā pat ar zaudējumiem, taču, ja iecere ir laba, kāda tā ir šajā gadījumā, ilgtermiņā tiek radīta peļņa. Iesākumā cilvēki vēl nebūtu pieraduši pie jaunās sistēmas, kas varētu atspēlēties tirgotājiem, taču ar laiku notiktu pielāgošanās. Lielākoties cilvēkiem būtu jāiemācās iegādāties pārtiku ilgākam periodam, lai gan jau tagad daļa Latvijas ģimeņu iepērkas nedēļu uz priekšu. Arī apģērbu, apavu, interjera priekšmetu un citu produktu iegādi mēs plānojam. Ar laiku finanšu rādītāji stabilizētos, jo mums visiem taču aizvien būs nepieciešama gan pārtika, gan apģērbs un medikamenti. Iemesls, lai kaut ko neiegādātos, noteikti nebūs tas, ka to nevar izdarīt tieši svētdienā.
Šāda prakse – tirdzniecības vietām strādāt sešas dienas - ir izplatīta arī daudzās Eiropas valstīs, bet vai tādēļ tām ekonomikas ziņā klājas sliktāk nekā Latvijai, kurā lielākoties visi veikali strādā arī svētdienās? Piemēram, aizbraucot uz Dāniju, Vāciju vai Spāniju, mēs respektējam, ka tirdzniecības vietas svētdienās būs slēgtas, un veicam visus pirkumus – tostarp pārtikas un medikamentu – iepriekš. Kāpēc šajā gadījumā mums tas šķiet pieņemami un nesagādā grūtības, bet Latvijā tā šķiet neiespējamā misija?
Protams, daļai Latvijas iedzīvotāju šis lēmums varētu nepatikt, jo daudzās ģimenēs par atpūtu tiek uzskatīts kopīgs tirdzniecības centru apmeklējums. Viena no Ģimenes aptieku pamatvērtībām ir ģimene, un esam gandarīti, ka ģimenes laiku pavada kopā, tomēr vai labāks laika pavadīšanas veids nebūtu kopīga pastaiga parkā vai mājas galda spēļu turnīrs? Tajā pašā laikā ir cilvēki, kuri, ieskaitot brīvdienas, strādā tirdzniecības centros līdz pat pulksten 22.00. Vai arī viņi, tostarp aptieku farmaceiti, nebūtu pelnījuši pavadīt laiku kopā ar savām ģimenēm svētdienās, kas visiem ir brīvdienas?
Tiesa, esmu par kompromisiem un, balstoties uz publiskajā telpā izteiktajiem viedokļiem, saskatu vairākus risinājumus, kā apmierināt gan tirdzniecības centru, gan apkalpojošā personāla, gan patērētāju vēlmes. Kā mēdz teikt - ir varianti!
1. Tirdzniecības vietās svētdienās ieviest saīsināto darba laiku. Piemēram, no 10:00 līdz 16:00.
2. Oficiālajās svētku dienās veikalus slēgt. Aizvien ir ļoti daudz cilvēku, kuri nevar piedalīties ne Mātes dienas, ne valsts svētku pasākumos, jo ir jāstāv aiz letes.
3. Vasaras sezonā būtiski saīsināt darba laiku brīvdienās. Daudzās Ģimenes aptiekās esam to jau īstenojuši, un pieredze rāda, ka lielākā daļa cilvēku steidz izbaudīt Latvijas īso vasaru pie dabas, nevis iepērkoties.
Varbūt ir vērts padomāt par atbilstoša likumprojekta izstrādi? Bez likuma šajā gadījumā iztikt nevarēsim, jo konkurences apstākļos neviena liela tirdzniecības vieta nevēlēsies būt pirmā šādam «eksperimentam».
.png)
