Plānotā akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana degvielai ir kārtējā reize, kad ierēdņi izvēlas vieglāko ceļu – paaugstināt nodokļus, lai iekasētu vairāk naudas no tiem iedzīvotājiem, kuri tos godprātīgi maksā. Diemžēl valdība līdz šim diskusijās nav iesaistījusi nozares pārstāvjus, kuru viedoklis par plānotajām izmaiņām atšķiras.

Pirmkārt, zema degvielas cena nevar būt pamatojums akcīzes nodokļa palielināšanai. Degvielas cenas mazumtirdzniecībā ir cieši saistītas ar degvielas produktu pašizmaksu pasaules biržās, kas laika gaitā var būtiski mainīties, un to nevar ietekmēt nedz degvielas mazumtirgotāji, nedz valdība. Latvijas praksē nav bijusi pieredze, ka akcīzes nodoklis degvielai tiktu samazināts tajos brīžos, kad degvielas cenas pasaules biržās palielinās.

Otrkārt, nav skaidrs pamatojums, kāpēc benzīnam un autogāzei plānots paaugstināt akcīzes nodokļa likmi tieši par 3 centiem litrā un dīzeļdegvielai par 1 centu litrā. Tas nozīmē, ka ikviens autobraucējs, kurš, piemēram, mēnesī benzīna iegādei tērē 100 EUR, gada laikā nodokļos papildus samaksās vairāk nekā 30 EUR. Šāds degvielas cenas pieaugums var mazināt autobraucēju aktivitāti – zemākas degvielas cenas jau vēsturiski ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc iedzīvotāji pārvietojas vairāk un attiecīgi ļauj arī valstij nodokļos iekasēt vairāk. To apliecina arī, piemēram, VID akcīzes preču aprites rādītāji – 2015. gada pirmajos sešos mēnešos, kad degvielas cenas kritās, akcīzes nodoklis par naftas produktiem tika iekasēts par 8% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā, turklāt tas skaidrojams arī ar nemainīgām akcīzes likmēm.

Treškārt, akcīzes paaugstināšana var veicināt patērētāju vēlmi iegādāties degvielu kaimiņvalstīs, ja likmju starpības dēļ degvielas cena tajās būs zemāka nekā Latvijā. Paaugstinot akcīzes nodokli par plānotajiem 3 centiem benzīnam un autogāzei un par 1 centu dīzeļdegvielai, Latvijā akcīzes nodoklis benzīnam no zemākā kļūtu par augstāko starp Baltijas valstīm (ja vienlaicīgi akcīzes nodoklis netiek pārskatīts Igaunijā un Lietuvā) un saglabātos otrs augstākais dīzeļdegvielai un autogāzei.

Tāpēc Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA) uzskata, ka valstij ir jāmeklē veidi, kā iekasēt nodokļus no tiem, kuri izvairās no to nomaksas, un jākoncentrējas uz nodokļu plaisas samazināšanu, kas 2013. gadā akcīzes nodoklī dīzeļdegvielai veidoja pat 17% (VID aprēķini).

Viens no nodokļu plaisas iemesliem ir komerctransporta degvielas bākās no Krievijas un Baltkrievijas ievestā degviela, par ko, saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, nav jāmaksā nodokļi. LDTA uzskata, ka ir nepieciešams noteikt degvielas daudzuma limitu, ko komerciālo transportlīdzekļu degvielas bākās var ievest Latvijā bez nodokļu nomaksas. Šāda kārtība ir daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas robežojas ar valstīm ārpus ES, taču līdz šim vēl nav ieviesta Baltijas valstīs.

Šis ir tikai viens no piemēriem. Ir jāmeklē vēl citi veidi, kā aktīvāk mazināt ēnu ekonomiku, kas ļautu gūt nodokļu ieņēmumus no tiem, kuri izvairās tos maksāt, tā vietā, lai palielinātu slogu tiem iedzīvotājiem, kas tos maksā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra