Viedokļi

Atklāta vēstule Izglītības un zinātnes ministrijai: Negribu, lai maniem bērniem nozog gadu no bērnības!

Evija Smane, 28.11.2016

Jaunākais izdevums

Esmu Valkas pagasta amatierteātra vadītāja un šova Lauku sēta dalībniece, esmu ne tikai aktīva, jauna sieviete, bet arī māmiņa četrus gadus vecajai Katei un sešus gadus vecajam Emīlam Dāvim. Esmu viena no tām māmiņām, kas ir sašutušas par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānotajiem grozījumiem Vispārējās izglītības likumā – obligāto pamatizglītību no sešu gadu vecuma.

Mans dēls ir tajā vecumā, kad saskaņā ar jaunajām IZM idejām, viņam būtu jāsāk iet skolā. Zēns ir aktīvs, komunikabls, bērnudārzā apguvis dažādas iemaņas un prasmes, taču tas nenozīmē, ka es būtu ar mieru sūtīt viņu uz skolu jau tagad. Jā, attīstības ziņā viņš varētu uzsākt pamatizglītības apguvi, taču, manuprāt, tas viņam nozagtu gadu bērnības. Kāpēc steidzināt bērnus pieaugt? Kāpēc atņemt gadu no skaistākā laika dzīvē, kad viņi iegūst daudz skaistas un mīļas atmiņas?

Redzot, kā mani bērni bauda bērnību – pikojas, spēlējam, ar prieku iet uz bērnudārzu un piedalās dažādās rotaļās kopā ar citiem, mani pārņem aizvien lielāka neizpratne un sašutums par IZM plānoto reformu. Bērni ir pilnvērtīgi nodarbināti no rīta līdz vakaram, viņi ir drošībā un pieskatīti, uz bērnudārzu un no bērnudārza pavada kāds no vecākiem. Sākumskolā stundas norit līdz pusdienas laikam, pēc tam bērnam patstāvīgi ir jādodas mājās, jābūt tur līdz vakaram, kamēr no darba atgriežas vecāki. Es nedomāju, ka sešgadnieks ir gatavs būtībā uzņemties pieauguša cilvēka pienākumus. Kādēļ mazam bērnam par gadu agrāk uzlikt šādus pienākumus, ja tajā pašā laikā var pavadīt laiku ar vienaudžiem kopā mācoties, rotaļājoties, guļot un dodoties pastaigās?

Neatbalstu IZM ideju arī citu, daudz praktiskāku iemeslu dēļ – esmu strādājoša māmiņa, kā jau lielākā daļa Latvijā, un tas, ka mazie iet bērnudārzā nozīmē, ka varu nodoties saviem darba pienākumiem un citām ikdienas lietām, zinot, ka mani bērni pavada laiku vērtīgi, taču tajā pašā laikā arī rotaļājas, apgūst jaunas lietas un komunicē ar saviem vienaudžiem. Ja bērni sāks skolas gaitas no sešu gadu vecuma, tas arī vecākiem krietni ātrāk aktualizēs sarežģīto jautājumu – ko darīt vasaras brīvlaikā? Sešu gadu vecumā vēl negribētos sūtīt bērnu uz vasaras nometni vai prom no mājām uz trīs mēnešiem… Strādājošiem vecākiem vasaras, rudens un ziemas brīvlaiks un jautājums – kur un kā nodarbināt bērnu brīvlaikā, nereti sagādā lielas raizes. Tas, ka turpmāk nāktos domāt, kur un kā nodarbināt sešgadnieku, tikai sarežģītu situāciju.

Ļoti ceru, ka IZM pārstāvji tomēr atcerēsies, ka arī paši kādreiz ir bijuši bērni, ka paši ir baudījuši bērnību, spēlējušies un darījuši blēņas, atcerēsies garos vakarus pie mājas darbiem, kontroldarbus un sacerējumus, kas mazajiem reizēm sagādā arī asaras, un nenolems, ka bērnam tas viss jāuzsāk jau sešu gadu vecumā. Es aicinu IZM pārstāvjus apdomāties un nenozagt mūsu bērniem pašu dārgāko – bērnību!

Esmu divu bērnu māmiņa, un, lai gan es, tāpat kā visas citas mammas, labi zinu, ka spēlēšanās un bērnības baudīšanas sekas nereti ir haoss mājās, izmētātas rotaļlietas, sasmērētas drēbes un nobrāzti ceļi, es arī lieliski apzinos, ka tas bērniem veido skaistākās un mīļākās bērnības atmiņas. Un es vēlos, lai mani bērni to visu var baudīt pilnvērtīgi!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamentu turpmāk vadīs Jānis Paiders

Db.lv, 27.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktoru no 7. augusta iecelts Jānis Paiders, kurš līdz šim pildīja direktora vietnieka zinātnes jomā pienākumus.

Vienlaikus IZM izbeidz darba attiecības ar līdzšinējo departamenta vadītāju Dimitriju Stepanovu, sakot lielu paldies par viņa ieguldījumu Latvijas augstākās izglītības un zinātnes attīstībā.

“Kā aktuālākos darbus augstākās izglītības un zinātnes nozarē redzu jaunā doktorantūras modeļa un augstākās izglītības institucionālā finansējuma modeļa ieviešanu, kā arī jauna akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanu un mērķtiecīgu Latvijas zinātnes universitāšu virzību uz TOP 500 labākajām augstskolām pasaulē. Savukārt zinātnē galvenie darbi saistās ar pakāpenisku virzību uz 1,5 % no IKP ieguldījumu, kur vismaz 0,5 % veido valsts budžeta finansējums. Aktuāli ir arī nodrošināt nepieciešamos priekšdarbus zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma īstenošanai 2025.gadā,” uzsver Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Jānis Paiders.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina noteikt agrāku skolas gaitu sākšanas vecumu, paredzot, ka 1.klasē skolēni varētu doties jau sešu gadu vecumā, un vienlaikus nosakot, ka 1.klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās vispārējās izglītības iestādes, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un šim darbam sagatavotus pedagogus.

Ministrija sagatavojusi grozījumus Vispārējās izglītības likumā, tajos atkārtoti piedāvājot iespēju bērniem skolas gaitas sākt jau sešu gadu vecumā, izmaiņas paredzot ieviest no 2018.gada 1.septembra. Iepriekš IZM ar šādu piedāvājumu startēja pagājušā gada septembrī, taču toreiz nepietiekami izdiskutētā iecere neguva atbalstu.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts nosaka obligātās pirmsskolas apguvi viena gada garumā un līdz ar to arī obligātās pamatizglītības apguves sākšanu no sešiem gadiem, saglabājot vecākiem iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā obligātās pamatizglītības apguvi sākt gadu vēlāk, proti, no septiņu gadu vecuma. Patlaban normatīvajos aktos noteikts, ka obligātās pirmsskolas izglītības programmu īstenošana notiek no piecu gadu vecuma divu gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pedagogu protesta gājienā dosies vairāk nekā 8000 izglītības un medicīnas darbinieku

LETA, 24.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotajā protesta gājienā šodien piedalīsies vairāk nekā 8000 izglītības un medicīnas iestāžu darbinieku, lai prasītu "cieņpilnu un atbildīgu attieksmi" pret nozarēm.

Arodbiedrībā norādīja, ka protesta gājienā piedalīsies 7500 pedagogu, tostarp zinātnes institūciju pārstāvji, jo streika prasības par pedagogu atalgojumu un slodzes grafiku attiecas arī uz viņiem. Šobrīd savu dalību ir apstiprinājuši darbinieki no Latvijas Zinātnes akadēmijas, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes, Latvijas Universitātes, Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas Kultūras akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un citām.

Protesta gājienā piedalīsies arī universitāšu studentu padomes un studenti.

Latvijas Ārstu biedrībā aģentūra LETA noskaidroja, ka protesta gājienam varētu pievienoties ap 1000 mediķu, bet tas neietekmēšot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo vairākas slimnīcas aicinājušas piedalīties gājienā tos mediķus, kuriem tajā dienā nav jāstrādā. Lai nodrošinātu medicīnas pakalpojumu nepārtrauktību, slimnīcās strādājošie ņemšot gan atvaļinājumus, gan izmantošot savu brīvdienu, lai piedalītos protesta gājienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas augstākās izglītības institūcijas liktenīgie defekti

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 03.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības sistēmā cirkulē nauda, tātad kāds naudu dod, kāds naudu saņem. Ir vērts precīzi noskaidrot, kā nodokļu maksātāju nauda ceļo Latvijas izglītības sistēmā. Kas, ko, kāpēc un par cik pērk? Kas, ko, kāpēc un par cik pārdod? Ja augstskolas vienkārši pārdod diplomus, tad ir pamats runāt par diplomiem-feikiem Latvijas izglītībā. Latvijā trūkst vienotas izglītības kvalitātes izpratnes, un Izglītības ministrija nezina, ko tā pērk.

Tā uzskata profesors Dr. math. AndrejsJaunzems ([email protected]), kurš ir Latvijas Atzinības krusta virsnieks ar 25 gadu ilgu docētāja darba pieredzi Latvijas Universitātē, kā arī 25 gadus Ventspils Augstskolā Ventspils Augstskolas Tehnoloģiju pārneses un inovāciju centra viespētnieks,LZA eksperts, grāmatu Mikroekonomika. Teorija un analīze(2013), J. A. Šumpētera atziņas par uzņēmēju kā ekonomikaspārmaiņu mehānismu: pro, contra, addendum (2017), Varbūtība(2023) autors.

Sarunas fragments

Kā jūs vērtētu pašreizējo situāciju Latvijas izglītības sistēmā?

Pirms 13 gadiem Jāņa Dombura 2009. gada 8. aprīļa pārraidē Kas notiek Latvijā? toreizējā izglītības ministre Tatjana Koķe uzdrīkstējās atklāti pateikt, ka neatkarīgās Latvijas laikā izglītība mūsu valstī no gada uz gadu ir tikai pasliktinājusies. Savukārt iepriekšējā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece nonāca pie secinājuma, ka Latvijas izglītības sfēras degradāciju sekmē pārlieku zemais centralizēto eksāmenu nokārtošanas slieksnis. Spēkā esošais regulējums, ka centralizētais eksāmens netiek uzskatīts par nokārtotu, ja iegūtais rezultāts ir mazāks nekā 5%, nemudinot skolēnus uzrādīt pēc iespējas augstākus rādītājus. Vai tiešām trīsdesmit gadi bija nepieciešami, lai IZM atklātu to, ka 5% latiņa centralizēto eksāmenu nokārtošanai ir nesamērīgi zema un vajag augstāku slieksni?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāpārtrauc šobrīd notiekošā Augstskolu likuma grozījumu labošana un jāveido jauns likums, kas apvienotu augstāko izglītību un zinātni, proti, Augstākās izglītības un zinātnes likums.

Šādu viedokli trešdien preses konferencē, iepazīstinot ar Latvijas zinātnisko institūciju sagatavoto Augstākās izglītības un zinātnes likuma projektu, pauda Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.

Viņš stāstīja, ka šobrīd izveidojies "liels jūklis", jo visi vēlas mainīt situāciju augstākajā izglītībā un zinātnē, un katrs šo problēmu risinot pa savam. Viņš uzsvēra, ka nenoliedzami Latvijā ir problēma ar konkurētspējīgas izglītības noturēšanu, arī augstskolu reitingi esot zemi un darba devēji vēlas labāku studentu sagatavošanu darbam.

Studenti, savukārt, vēloties plašāku ārvalstu mācībspēku piesaisti un konkurētspējīgāku izglītību, turpretī augstskolas vēlas lielāku finansiālu atbalstu studiju procesa nodrošināšanai, zinātnes, pētniecības un inovāciju attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Latvijas Radio Ziņu dienests izsaka neuzticību uzņēmuma valdei un pieprasa tās atkāpšanos

LETA, 10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) šā gada zinātnieku individuālo projektu iesniegumu atklātajā konkursā tiks finansēti 107 projekti visās zinātnes nozaru grupās par kopējo summu 10,74 miljoni eiro, informē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļā.

Katrs no 107 zinātniekiem savam pētījumam saņems 100 389 eiro.

IZM norādīja, ka pirmo reizi labākie Latvijas zinātnieki konkursa rezultātā saņems finansējumu individuāliem pētniecības projektiem, kas vienlaikus stiprinās individuālu pētnieku grupu attīstību un zinātnisko institūciju izcilību, kā arī veicinās akadēmiskās karjeras reformas sākšanu.

"Individuālie pētniecības granti ir nozīmīgs instruments izcilāko Latvijas profesoru un cita akadēmiskā personāla atbalstam, un tie nodrošinās veiksmīgāku pāreju no esošās nodarbinātības sistēmas uz jauno tenūras sistēmu," uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Zinātnieku individuālo projektu atklātā konkursa mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātnes nozarēs, īstenojot katrā zinātnes nozarē spēcīgāko zinātnieku individuālos pētniecības projektus, tādā veidā uzlabojot šo zinātnieku darba apstākļus un stiprinot viņu vadīto zinātnisko grupu attīstību, kā arī sagatavojoties tenūras sistēmas ieviešanai Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas zinātniskais potenciāls: vai vērojams progress?

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 13.12.2018

Vidējais atsauču skaits uz vienu zinātnisko publikāciju

Avots: SCImago dati par periodu no 1996. līdz 2017. gadam; autora aprēķins

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms septiņiem gadiem konstatēju, ka Latvijā ir visai neliels labu zinātnisko rakstu skaits. Šajā rakstā – par to, kāds bijis Latvijas zinātniskās publicitātes progress pēdējo septiņu gadu laikā.

Pirmajā mirklī var likties, ka pēdējo gadu laikā Latvijas zinātne ir panākusi ievērojamu progresu. Zinātnisko publikāciju skaits pieaug – ja pirms desmit gadiem Latvijas zinātnieki publicēja vienu zinātnisko rakstu (kas iekļauts prestižajā Thomson Reuters Science Citation Index; tālāk - SCI) dienā, tad tagad tie jau ir divi raksti dienā. Tas ir vērā ņemams palielinājums pat starptautiskā mērogā – katru gadu zinātnisko rakstu skaits Latvijā pieaug vidēji par 6%, kamēr Eiropas Savienībā (ES) kopā tikai par 4%.

Tomēr «noturīgā zinātniskā progresa» bilde izšķīst, ja Latvijas sniegumu salīdzina kaut vai ar Lietuvas un Igaunijas rādītājiem. Valstu neatkarības atjaunošanas brīdī gan startējām no līdzīgām pozīcijām, bet jau pašos pirmsākumos sākām atpalikt no Igaunijas un 2000. gados - arī no Lietuvas. Pašlaik, ja rēķinām zinātnisko rakstu skaitu uz vienu iedzīvotāju, noturīgi atpaliekam no 25 citām ES valstīm, esam priekšā tikai Rumānijai un Bulgārijai (2. attēls). Pat ja zinātnisko publikāciju skaita pieaugums Latvijā turpināsies līdzšinējā tempā, tuvošanās ES vidējam rādītājam prasīs vairākas paaudzes (salīdzinājumam – Igaunija jau tagad ir tuvu ES vidējam līmenim). Turklāt nākotnē noturēt līdzšinējos zinātnisko rakstu skaita pieauguma tempus bez strukturālām reformām kļūs arvien grūtāk, jo līdzšinējo pieaugumu lielā mērā noteica ES fondu pieejamība zinātniskiem pētījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Augstākās izglītības politikai un finansēšanas sistēmai valsts augstskolas vairāk jāmotivē strādāt uz rezultātu, nevis procesu

Aigars Rostovskis, LTRK prezidents, 14.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās izglītības finansēšanas sistēma, kas ir augstākās izglītības politikas veidotāju izpratne un arī realizācijas instruments, pēdējos 30 gadus, kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, ir saglabājusies kā Padomju Savienības augstākās izglītības sistēmas turpinājums.

Tiek piešķirtas budžeta vietas un rezultāts no sistēmas faktiski prasīts netiek. Tas lielu daļu valsts augstskolu nemotivē strādāt orientējoties uz rezultātu, līdz ar to nepieciešamas pārmaiņas, kas augstskolām radītu godīgas konkurences apstākļus un liktu domāt par rezultātu nevis tikai procesu.

Izglītības un zinātnes ministrija šos pēdējos 30 gadus augstākās izglītības politiku veidojusi kā ierēdniecisku procesu, kas ir ļoti birokrātisks un pārregulēts. Šāda pārvaldība augstskolām traucē attīstīties un pielāgoties mūsdienu tendencēm un vajadzībām reālajā dzīvē. Pozitīvais aspekts ir tas, ka, pārejot no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku, pēc augstākās izglītības ir saglabājies liels pieprasījums un liela sabiedrības daļa bija un joprojām ir gatava maksāt par studijām, un tas izdara spiedienu uz valsts augstskolām, kaut kādā mērā censties mainīt veco sistēmu un iet līdzi laikam. Arī sabiedrība prasa mūsdienīgu, darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību. Tas ir veicinājis privāto augstskolu izveidi un izaugsmi, kā arī aktīvāko valsts augstskolu dalību izglītības tirgū un pielāgošanos mūsdienu tendencēm. Pēdējos gados studējošo skaits Latvijā ir samazinājies demogrāfijas apstākļu dēļ, tāpēc daudzas augstskolas piesaista arī studentus no ārzemēm. Un, ja paskatāmies uz augstskolu kopainu, visdinamiskākās un mūsdienīgākās ir tās, kas strādā ar maksas studentiem – gan vietējiem, gan ārvalstu. Savukārt, tās, kas orientējas tikai uz valsts budžetu un studiju programmas vienkārši atražo, neiet līdzi laikam un arī kopējie rezultāti nav labi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Imunizācijas valsts padome atbalsta 5-11 gadus vecu bērnu vakcināciju pret Covid-19

LETA, 01.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imunizācijas valsts padome (IVP) kopumā atbalsta bērnu vakcināciju pret Covid-19 vecuma grupā no 5 līdz 11 gadiem, taču atkārtoti uzsver, ka joprojām būtiskākā ir senioru un riska grupu vakcinēšana, pēc kārtējās IVP sēdes informēja tās vadītāja, profesore Dace Zavadska.

Viņa uzsver, ka senioru un riska grupu cilvēku vakcinēšana ir prioritāte gan primārajā, gan balstvakcinācijā.

Ņemot vērā patlaban pieejamo zinātnisko un uz pierādījumiem balstīto informāciju, IVP kopumā atbalsta bērnu vecumā no 5 līdz 11 gadiem vakcināciju pret Covid-19, taču pašlaik īpaši to rekomendē sākt visiem tiem bērniem, kas ietilpst kādā no riska grupām nopietnai Covid-19 gaitai. Tie, piemēram, ir bērni ar onkoloģiskām slimībām, aptaukošanos, cukura diabētu, kardiovaskulārām fona slimībām un citām hroniskām orgānu slimībām, skaidro profesore.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir reģistrējusi "Pfizer"/"BioNTech" Covid-19 vakcīnu lietošanai bērniem vecumā no 5 līdz 11 gadiem. Tas veikts, pamatojoties uz izvērtējumu no pētījuma datiem, kur šajā populācijā ieguvumi no Covid-19 vakcinācijas pārsniedz risku. Pētījumā piedalījušies 3082 bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien par izglītības ministri ievēlēja Saeimas deputāti un agrāko angļu valodas skolotāju Anitu Muižnieci (JKP), kura amatā nomaina savu bijušo partijas biedreni Ilgu Šuplinsku (JKP).

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns nav tieši paskaidrojis, kāpēc pieņemts lēmums amatā mainīt Šuplinsku, tomēr preses konferencē Bordāns piesauca "sabiedrības intereses". Šuplinska pēc šīs rokādes ir pametusi JKP.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV), šodien Saeimā uzrunājot deputātus, teica, ka izglītība ir joma, kur pēdējos divarpus gados ir virzītas samērā ievērojamas reformas. Lielākā no tām esot augstākās izglītības pārvaldības reforma, kuru jaunnedēļ Saeima izskatīs galīgajā lasījumā. Vēl priekšā esot gaidāms darbs pie skolu tīkla reformas un mācību satura reformas.

Kariņš arī pateicās bijušajai izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP), sakot, ka vienmēr pastāvēs pretestība un tai sakarā svarīgs esot dialogs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas tostarp paredz noteikt, ka skolas gaitas sākamas no sešu gadu vecuma.

Reformas ieviešanu paredzēts sākt vēl pēc gada - 2019.gada 1.septembrī. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) skaidroja, ka patlaban panākts kompromiss par to, ka sešgadnieki pirmajā klasē varēs sākt iet kā skolā, tā arī bērnudārzā, tādējādi atsakoties no sākotnējā priekšlikuma ieviest pārejas periodu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāre Līga Lejiņa pastāstīja, ka jau tagad vairāk nekā 300 vispārējās izglītības iestādēs tiek nodrošinātas arī pirmsskolas izglītības programmas.

Pirmsskolas izglītības iestādei, lai īstenotu arī pamatizglītības programmas daļu (1.klasi), ir jāsaņem licence un pēc diviem gadiem jāiegūst akreditācija pamatizglītības programmas īstenošanai. Jāparedz nosacījumi, kas jāizpilda, lai pirmsskolas izglītības iestādi atzītu par atbilstošu pamatizglītības daļas (1.klases) īstenošanai un tā saņemtu akreditāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstījusi pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējās izglītības un pirmsskolas pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs.

Kā skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos. Tādēļ, lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu.

Likumprojektā ietvertais regulējums attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas īstenošanu pašvaldības dibinātajās un privātpersonu dibinātajās pirmsskolas izglītības iestādēs nosaka, ka, sākot ar 2023.gada 1.septembri, pirmsskolas izglītība tiks īstenota valsts valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba algas likmes regulējumu atzīst par neatbilstošu Satversmei

LETA, 29.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošām Satversmei atzina normas, kas nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Normas atzītas par neatbilstošām Satversmes 91.panta pirmajā teikumā noteiktajiem tiesiskās vienlīdzības principiem.

ST bija vērsušies 38 Saeimas deputāti, aicinot vērtēt, vai valsts pamatlikumam atbilst esošais regulējums attiecībā uz bērnudārzu pedagogu atalgojumu, kas, rēķinot uz vienu darba stundu, ir par piektdaļu mazāks nekā citās izglītības iestādēs strādājošiem pedagogiem.

Pieteikuma iesniedzēju ieskatā, apstrīdētais regulējums neatbilst Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 107.pantam, jo paredz atšķirīgas zemākās darba algas likmes pirmsskolas izglītības pedagogiem salīdzinājumā ar pārējās vispārējās izglītības pakāpēs nodarbinātajiem pedagogiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas Universitāti pievienos kādai no zinātnes universitātēm; apvienos arī RTA un DU

LETA, 14.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā Liepājas Universitāti (LiepU) pievienos kādai no zinātnes universitātēm, kā arī apvienošana paredzēta Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai (RTA) ar Daugavpils Universitāti (DU), otrdien lēma Ministru kabinetā.

Kā valdības sēdē paziņoja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP), plānots, ka LiepU pievienos kādai no paredzētajām zinātnes universitātēm. Šobrīd zinātnes universitātes statusu plānots piešķirt Latvijas Universitātei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Rīgas Stradiņa universitātei un Rīgas Tehniskajai universitātei. Pievienošanas mērķis palīdzētu veidot zinātnes ekosistēmu Liepājā.

Savukārt DU un RTA apvienošanas mērķis būtu radīt jaunu augstskolu, kura būtu ar starptautisku mērogu Latgales reģionā.

Muižniece piebilda, ka augstskolām gada laikā jāveic sarunas un jāpanāk vienošanās par apvienošanos, tādējādi gala termiņš minētajam procesam noteikts līdz 2022.gada 1.septembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank advokāti atbildes vēstulē aicina FinCEN atsaukt tās publicēto priekšlikumu

LETA, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ABLV Bank, kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, advokāti aicina ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūciju (FinCEN) atsaukt publicēto priekšlikumu, teikts publiskotajā bankas advokātu atbildes vēstulē FinCEN.

Bankas advokāti norāda, ka FinCEN pret ABLV Bank izvirzījis «pārspīlētas apsūdzības», par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. FinCEN nav arī ņēmis vērā ABLV Bank paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā. Ņemot vērā šos argumentus, kā arī to, ka banka jau pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, FinCEN 13.februāra priekšlikums par ABLV Bank, pēc advokātu minētā, ir atsaucams.

ABLV Bank piesaistītie advokāti no starptautiskā uzņēmuma WilmerHale ASV biroja sagatavojuši 34 lapaspušu atbildi, kurā ietvertas vairāk nekā 170 atsauces uz ASV likumdošanas aktiem, tiesu lēmumiem, ASV Kongresa materiāliem, bankas iekšējiem dokumentiem, politikām, noteikumiem, procedūrām un stratēģijām, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) normatīvajiem aktiem un citiem dokumentiem. Atbildes vēstuli parakstījis zvērināts advokāts David Cohen (Deivids Koens).

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Bulgārijā smelsies idejas Ventspilī plānotā zinātnes centra eksponātu kolekcijai

LETA, 01.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ventspils zinātnes un inovāciju centra būvniecību, kas izmaksās nepilnus 20 miljonus eiro, plānots sākt 2019.gada sākumā.

Ventspils pārstāvji šonedēļ dosies pieredzes braucienā uz bērnu zinātnes un inovāciju centru «Muzeiko» Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā, lai smeltos idejas zinātnes un inovāciju centram, ko plānots būvēt Ventspilī, informēja pašvaldības iestādes «Komunālā pārvalde» pārstāve Dace Kalsere.

Pieredzes braucienā dosies «Komunālās pārvaldes» projektētāju un centra izveides komanda, cerot gūt jaunas idejas eksponātu un aktivitāšu piedāvājumam Ventspilī.

«Lai zinātnes centra telpās uzstādītu 93 stacionārus interaktīvus eksponātus, mērķtiecīgi jāveic izcilāko un interesantāko eksponātu atlase, pieredzi gūstot no dažādiem izveidotajiem zinātnes centriem,» brauciena mērķi skaidroja Kalsere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Ielūkojies jaunajā zinātnes centrā Vizium

Zane Atlāce-Bistere, 16.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien, 18.jūnijā Ventspilī tiks atklāts jaunizveidotais zinātnes centrs “Vizium”, kurā ar tehnoloģiju, radošo darbnīcu un zinātnes šovu palīdzību visu vecumu interesentus izglītos par STEM jomu – zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātiku.

Ventspils zinātnes centrā "Vizium" ikdienā četru stundu laikā ikviens apmeklētājs septiņās galerijās varēs izpētīt un izmēģināt 81 interaktīvu eksponātu, vērot zinātnes šovu, darboties laboratorijās, mācību klasēs un tehniski radošajās darbnīcās, lai izzinātu dabaszinātnes.

Zinātnes centra eksponāti ir izveidoti, lai apmeklētājam ļautu izmēģināt, izjust, aptaustīt un izdzīvot jaunu pieredzi, ko dzīvē bieži vien nebūs pat mēģinājuši, tādējādi ļaujot labāk izprast viedās tehnoloģijas, matemātiku, fiziku, ģeogrāfiju un dabaszinātnes.

Mazākajiem zinātnes centra apmeklētājiem izveidota atsevišķa ekspozīcija un aktivitāšu iespējas, kas izglītos un veicinās interesi par mūsdienu tehnoloģijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada budžetā ministrijas un citas institūcijas kopumā ieekonomējušas 31,17 miljonus eiro, kas tiks pārdalīti citiem mērķiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumu prognozēto neapguvi un iespējamo līdzekļu pārdali 2019.gadā.

FM lūdza visām nozaru ministrijām izvērtēt 2019.gada budžeta izpildi un informēt par finansējumu, kuru nebūs iespējams līdz gada beigām izlietot atbilstoši sākotnēji plānotajam mērķim. Tika saņemta informācija no 11 ministrijām un Pārresoru koordinācijas centra. Saskaņā ar ministriju sniegto informāciju prognozētā budžeta neapguve un iespējamā līdzekļu ekonomija pamatbudžetā līdz 2019.gada beigām prognozēta 31 175 000 eiro apmērā.

Vislielākā ekonomija - 7,92 miljoni eiro - rasta Labklājības ministrijā, kam ar 7,9 miljoniem eiro seko FM, Ekonomikas ministrijā ietaupīti 6,88 miljoni eiro, Veselības ministrijā - 3,67 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijā - 1,86 miljoni eiro, savukārt Iekšlietu ministrijā - 1,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VK rekomendācija armijā saprasta kā pavēle, uzsākot reiderismam līdzīgas darbības pret uzņēmēju

Jānis Goldbergs, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru