Kad bērni sāk iet skolā, viņi saprot un iemācas, ka ir bērni, kuru rakstura īpašības un vērtības ir atšķirīgas no tām, kuras ir pierasts novērot savā ģimenē. Kad bērni pieaug, viņi saprot, ka ir nepieciešams prāts un atjautība, lai izdzīvotu savā rajonā. Kad šie paši bērni sāk darboties biznesa vidē, viņi saprot, ka ne visiem cilvēkiem, kuriem ir dārgi uzvalki un vizītkartes, piemīt arī biznesa ētika un godīgums.
Var šķist, ka biznesa kultūra Latvijā ir balstīta uz principa – ka uzvarētājs ir tas, kas gudrāk un izmanīgāk uzmetīs savus biznesa partnerus, klientus, darbiniekus un valsti. Un, lai arī cik tas traģikomiski arī neizklausītos, mūsu sabiedrība glorificē «uzmetējus» un piedod viņu grēkus, ļaujot tiem turpināt grēkot.
Tāpēc, rodas jautājums – vai «uzmešanas» kultūra ir biznesa izdzīvošanas nepieciešama sastāvdaļa Baltijā vai veids kā maksimizēt savu peļņu? Es teiktu, ka, dzīvojot tik mazā reģionā kā Baltijas valstis, mēs nevaram atļauties kādu uzmest, jo nekad nevaram būt pilnīgi droši par to, kā tas var ietekmēt biznesa attīstību nākotnē.
«Uzmešanu» biznesā var pielīdzināt tuvredzībai. Tas ir, kā rīkoties, neredzot perspektīvu tam, kādas sekas tas var izsaukt ne tikai konkrēti tev pašam, bet arī sabiedrībai, kurā tu dzīvo.
«Uzmest» partnerus
Ir novērots, ka pēdējā laikā visizplatītākie «uzmešanas» gadījumi, ko izraisīja ekonomiskā lejupslīde, ir, kad kompānijas, sastopoties ar finansiālām problēmām, vēlas saglābt savus pamatlīdzekļus un nemateriālos aktīvus (firmas zīmolu, iestrādnes, programmnodrošinājumu), pārdod tos saistītām kompānijām zem tirgus vērtības vai apķīlājot par labu sev vai saistītām personām, un principā atstāj bankas vai piegādātājus pie tukšas kases. Pēc tam, nogaidot kādu laiku, viņi parādās citā ampluā un ir gatavi turpināt tālāk nodarboties ar savām biznesa aktivitātēm. Kaut arī šo biznesa «uzmešanu» varētu nosaukt par vienu no izdzīvošanas metodēm biznesā, tas jebkurā gadījumā sniedz negatīvu nokrāsu kompānijas tēlam, kā arī tiek sabojāta uzņēmuma vadības un īpašnieku reputācija to biznesa partneru vidū.
Jūs nekad nevarat zināt, vai nākotnē Jums būs nepieciešams papildus finansējums biznesa attīstībai vai arī atbalsts no piegādātāju puses, lai risinātu kādas klientu problēmas, un ar sabojātu uzņēmuma reputāciju būs grūtāk saņemt šāda veida atbalstu.
«Uzmest» piegādātājus
Vēl viens tipisks gadījums ir, kad uzņēmums regulāri aizkavē maksājumus saviem piegādātājiem vai izmanto savus piegādātājus, uzvedoties kā karalis, diktējot neizdevīgus nosacījumus. Protams, šādu rīcību var izskaidrot gan ar peļņas maksimizāciju, gan izdzīvošanu biznesa vidē. Rezultāts šādai rīcībai ir tāds, ka piegādātājs vairs nebūs tik elastīgs, kad Jums tiešām būs nepieciešama ātra piegāde īsā laika periodā, kā arī viņi regulāri meklēs jaunus klientus – Jūsu konkurentus – kas strādās uz savstarpēji izdevīgākiem nosacījumiem, un visbeidzot, nespējot norēķināties laikus ar saviem piegādātājiem, tie var tikt spiesti pārtraukt savu darbību.
«Uzmest» klientu
Lai cik tas smieklīgi arī neizklausītos, daudziem uzņēmumiem klientu «uzmešana» – apmuļķošana, piemānīšana, informācijas noklusēšana savam izdevīgumam ir kā gūt uzvaru bingo spēlē. Klientu uzmešanai ir dažādas izpausmes formas, kuru piemērošanu dzīvē ierobežo vienīgi uzņēmuma personāla iztēle un ētikas līmenis. Klientu uzmešanas gadījumu ilustrācijai - jūs piegādājāt preci vai pakalpojumu ar zemāku kvalitāti nekā esiet solījis, jūs paaugstiniet cenu, jo novērojat, ka klientam nav ne mazākās nojausmas par patieso preces vai pakalpojuma vērtību, jūs sniedziet sliktāku servisu mazāk svarīgiem klientiem.
Tas viss, protams, kalpo ar vienu mērķi maksimizēt peļņu. Pateicoties konkurencei un atmiņai, arī klienti kļūst gudrāki un savu neapmierinātību par pakalpojumu vai produktu nepatur pie sevis. Pie tam ar sociālo mēdiju palīdzību, neapmierinātības izplatīšana ir viena klikšķa attālumā, lai sasniegtu lielu cilvēku apjomu.
Mēģinājumi paaugstināt savu peļņu, apkrāpjot vienu klientu šodien, rezultējas nākotnes ienākumu zaudēšanā no šī un citiem klientiem.
«Uzmest» darbiniekus un valsti
Visbeidzot, uzmešana, kura ir akceptēta un varētu teikt atzīta sabiedrībā ir darbinieku un valsts uzmešana, nemaksājot nodokļus. Arī šādu peļņas maksimizācijas veidu var nosaukt par tuvredzīgu, jo, kad darbinieks saprot, ka strādājot citur ir iespējams saņemt godīgu samaksu, viņš izmantos izdevību, lai nomainītu darba vidi. Par ietekmi, kādu rada nodokļu nemaksāšana uz sabiedrību, nav nepieciešami papildus komentāri.
Human Due Dilligence
Biznesa «uzmešanas» kultūras apjomi ir atšķirīgi dažādās pasaules valstīs, un, galvenokārt, ir saistīti ar kokrēto biznesa vadītāju un īpašnieku izpratni par ētiku un godīgumu. Attiecīgi, arī ir palielinājusies nepieciešamība pēc Human due Dilligence pakalpojumiem – inteliģentu trešās puses viedokli par potenciālā biznesa partnera ētikas līmeni, reputā iju un vēsturiskajām darbībām.
Tā kā ekonomiskā krīze ir atmodinājusi izdzīvošanas instinktus uzņēmumos un izbalinājusi vēl vairāk ētikas kultūru, pieprasījums pēc šī pakalpojuma ir palielinājies gan no ārzemju uzņēmumiem, kas vēlas strādāt ar Baltijas partneriem, gan no Latvijas uzņēmumiem, kas dodas iekarot jaunas teritorijas. Pirms biznesa attiecību uzsākšanas, cilvēki biežāk vēlas daudz uzmanīgāk pārbaudīt ne tikai klienta kredītreitingus un finanšu rādītājus, bet arī potenciālā partnera reputāciju starp esošajiem un bijušajiem biznesa partneriem, maksātnespējas cēloņus, kā arī pašreizējo biznesa stratēģiju.
Savu biznesa partneru rūpīga izvērtēšana ir preventīvas aktivitātes, lai mazinātu biznesa «uzmešanas» riksu. Uzņēmumu reģistrs, kredītu apdrošināšanas aģentūras, mediji un intervijas ar bijušajiem darbiniekiem un biznesa partneriem ir ļoti labs veids, kā noskaidrot potenciālā biznesa partnera godīgumu, finansiālo stabilitāti un iepriekšējās aktivitātes uzņēmējdarbībā, lai pēc tam, savukārt, izvērtētu savus risku sadarbībai ar jauno partneri.
Šaubu gadījumā par sava biznesa partnera godīgumu, vēl lielāka uzmanība ir jāpievērš līgumattiecībām, naudas un pārskaitījumu plūsmai, nodrošinājumam, vai arī jālemj atturētties no biznesa attiecību veidošanas ar potenciālo «uzmetēju».
Man gribās ticēt, ka «uzmešanas» biznesa kultūra Baltijas valstīs samazināsies, jo cilvēki ir sākuši izjust tuvredzības rezultātu no savām darbībām un lēmumiem. Atcerēsimies, ka cilvēks veido biznesa attiecības ar cilvēku, kuram viņš uzticas. Mēs dzīvojam pārāk mazā pasaulē, lai nodarbotos ar viens otra «uzmešanu». Tomēr, būs nepieciešami vēl vismaz desmit gadi, lai «uzmešanas» paaudzi nomainītu «uzticēšanās» paaudze ar ētiskiem uzņēmējdarbības principiem.
Lūdzu, nesaindējam nākamo paaudzi!
Sekojiet ziņām