Finanšu tirgos šis gads ir aizsācies ārkārtīgi pozitīvi. No gada sākuma līdz 10.februārim akciju tirgi Eiropā un ASV ir pieauguši par 6.8% (STOXX Europe 600 un S&P 500 akciju indeksi).
Šis gads turpina akciju tirgus augšupeju, kas aizsākās pagājušā gada rudenī. Pēdējo nepilnu piecu mēnešu laikā, kopš sava zemākā punkta 2011.gada 22.septembrī, STOXX Europe 600 akciju tirgus indekss ir pakāpies par 24.8%. Tajā pašā laikā VIX indekss (saite), kas atspoguļo gaidas par ASV akciju tirgus nākotnes svārstīgumu un tiek dēvēts par «baiļu indeksu», ir būtiski samazinājies, noslīdot zem 20 no savas pēdējo 12 mēnešu augstākās vērtības 48 apmērā, kura tika sasniegta 2011.gada augustā.
Daļēji optimismu šobrīd ir iespējams izskaidrot ar jauna gada sākumu jeb «Janvāra ietekmi» (January effect) (saite), kad fondu pārvaldnieki un atsevišķi investori steidz izvietot līdzekļus vērtspapīros, kurus dažādu iemeslu dēļ ir pārdevuši iepriekšējā gada beigās. Bet labo noskaņojumu drīzāk stiprina virkne makroekonomikas datu publikācijas: ASV darba tirgus acīm redzami uzlabojas, pasaules iepirkumu menedžeru indekss turpina palielināties (skatīt 1.attēlu). Tie liecina par ekonomiskās aktivitātes pieaugumu un, iespējams, tādēļ kapitāla tirgus tagad ieceno straujāku pasaules IKP izaugsmi, nekā to prognozēja pirms trīs mēnešiem. Pat Grieķijas un visas Eirozonas problēmas ir zaudējušas savu spēku, un Citigroup analītiķi (saite), piemēram, jau samazina negatīvā scenārija, kad Grieķija izstājas no Eirozonas un bankrotē, ietekmi uz ekonomisko izaugsmi pasaulē. Optimisms parādās arī finanšu speciālistu viedokļos (saite) par augšupejas iespējām finanšu tirgos. Salīdzinot ar to drūmo noskaņojumu, kas valdīja pagājušā gada rudenī, optimisms šobrīd ir acīmredzams.
1. attēls. J.P.Morgan pasaules iepirkumu menedžeru indekss (J.P. Morgan Global Purchasing Manager´s Composite Index & Manufacturing & Services)
.jpg)
Avots: Reuters EcoWin
Tomēr, neskatoties uz labajiem gada sākuma rezultātiem finanšu tirgos, visticamākais scenārijs 2012.gadam joprojām ir, ka ekonomiskā augšupeja OECD valstīs kopumā būs lēna, bet Eirozona pat islīgs recesijā. Sekojoši, ir jārēķinās ar pieticīgu ienesīgumu vairumam riskanto aktīvu un jābūt gatavam, ka finanšu tirgi turpinās būt juceklīgi un turpinās viļņoties.
Atlabšanas no finanšu krīzēm, kādu tagad piedzīvoja ASV un Eiropa, vēsturiski ir bijušas smagas, ilgas un ar gausu ekonomikas izaugsmi. Pirms krīzēm uzkrātās parādu nastas samazināšana prasa laiku. Nesen publicētā McKinsey Global Institute pētījumā (saite) tiek atzīmēts, ka atlabšanas periods, kurā privātais sektors turpina strauji samazināt savas parādsaistības, valsts parādi pieaug un vidējā reālā IKP izaugsme atrodas zem savas ilgtermiņa tendences, ilgst 4 līdz 6 gadus. Mēs šobrīd esam nogājuši šī posma pirmo pusi. Šāds lēnas, bet stabilas, ekonomiskās izaugsmes periods ir raksturīgs ar zemu inflāciju, vāju darbaspēka tirgu, bieži pat pieaugošu bezdarbu, un mājokļu cenu samazināšanos. Izskatās, ka centrālo banku monetārā politika turpinās būt stimulējoša: bāzes likmes varētu saglabāties zemas vēl ilgstoši (piemēram, ASV Centrālās bankas lēmums saglabāt likmes nemainīgas līdz 2014.gadam). Pārliecinošas straujas ekonomiskās izaugsmes trūkums turpinās uzturēt nenoteiktību finanšu tirgos un, sekojoši, to viļņošanos.
Labas ilgtermiņa investīciju iespējas, tomēr, var atrast arī šādas lēnas izaugsmes scenārija gadījumā. Kamēr ASV un Eiropas ekonomikas cīnās ar parādu krīzes sekām, Āzijas valstu ekonomikas turpina strauju izaugsmi. Pēdējās SEB prognozes (saite), piemēram, paredz IKP izaugsmi Jaunattīstības valstīs 5.7% apmērā 2012.gadā, kamēr OECD valstu IKP kopumā pieaugs par 1.4%. Tas padara Jaunattīstības valstu, un īpaši Āzijas, akciju tirgus par ieguldījumu ar labu ilgtermiņa potenciālu. Arī Skandināvijas valstu reģionam ar fundamentāli stabilākām finansēm un augstu ekonomikas konkurētspēju būtu jātiek novērtētam augstāk akciju tirgos ilgtermiņā.
Sekojiet ziņām