Dienas Bizness

  • 30 sestdiena,
    augusts

    Samanta, Jolanta, Alvis

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.7953

    USD: 1.3188

Eksperti

Ja galvojuma vietā būtu nodokļu atlaide!

«…Ņemot vērā augstāk minēto, FM neatbalsta termiņa pagarināšanu UIN atlaidei par atbalstāmo investīciju projektiem.»

Ar šādu citātu beidzas Finanšu ministrijas ziņojums par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumiem, kurā vairāk kā četras lapas atvēlētas tieši nodokļa atlaidei investīcijām ražošanā. Bet kas tad īsti ir minēts šajās četrās lapās virs minētā secinājuma, ja jau FM atvieglojuma turpināšanu neatbalsta? Eiropas komisija? Liepājas Metalurga galvojumam līdzīgs budžeta deficīts? Atlaides neefiktivāte? Ne gluži...

Briselē ne tikai neiebilst pret atlaides pagarināšanu – ir pat laicīgi sagatavota jauna regula, kas rada juridisku pamatu līdz 2020.gadam piemērot šo un citus valsts atbalsta mehānismus reģionos, kur dzīves līmenis un ekonomiskā aktivitāte varētu būt augstāka. Esiet droši – atšķirībā no mums visa Austrumeiropa jau kaļ plānus, kā šos instrumentus izmantot.
Kopējais līdz ziņojuma sagatavošanai atbalstīto investīciju projektu skaits bija deviņi un kopējais atlaides apmērs – 22 miljoni latu. Tomēr atšķirībā no šonedēļ veiktā vairāk nekā divas reizes lielākā galvojuma maksājuma, UIN atlaides summa nav palielinājusi pēdējo trīs gadu budžeta deficītu ne par vienu latu – kā minēts ziņojumā, atlaides piešķiršana varētu vienīgi samazināt nākotnē maksājamo UIN. Lielākajā daļā minēto projektu esmu piedalījies un zinu, ka nākotne, par kuru ir runa, neiestāsies vēl vairākus gadus.

Turpretim pozitīvais efekts uz tautsaimniecību un budžetu, ir sācies jau 2011.gada beigās, kad kā pirmais tika apstiprināts Dobeles dzirnavnieka investīciju projekts. Pēc ministrijas aplēsēm, līdz 2019.gadam uzņēmēju papildus veiktās investīcijas būs devušas budžetam 19,7 miljonus latu tikai darba spēka nodokļos vien! Pie tam, ziņojumā kā būtisks faktors īpaši izcelts fakts, ka lielāko daļu no 315 jaunajām darba vietām plānots izveidot ārpus Rīgas. Līdzīgi secinājumi ir arī par neto apgrozījumu (+370 mlj.) un eksportu (+293 mlj.). Jāatzīmē, ka šeit runa ir tikai par tiešo investīciju efektu un nav ņemts vērā tas, ka arī investīcijas pašas par sevi rada papildus pienesumu tautsaimniecībai (budžetam) un multiplicējas caur apakšuzņēmēju saimniecisko darbību, darba algu apriti utml.

Ņemot vērā to, ka 12 tūkstoši zīmes garajā vēstījumā nav neviena izmērāma pretargumenta valsts atbalsta turpināšanai, lakoniskā atsauce uz IKP pieaugumu, kura dēļ turpmāka izaugsmes stimulēšana ir lieka, vedina domāt, ka Eiropas vidējais līmenis, par ko ir runa reģionālā atbalsta regulā, visā Latvijā jau ir sasniegts!

Lai nu kā – ja tomēr izrādītos, ka mūsu tālākas izaugsmes potenciāls ir pārāk cieši saistīts ar stagnējošo Eiropas ekonomiku un cīņa par konkurētspēju Eiropas tirgos nebūt nav galā, ienākuma nodokļa atbalsta pasākumus tomēr nevajadzētu novērtēt par zemu. Atšķirībā no riskiem galvojumu un grantu gadījumā, valsts var būt droša, ka ar nodokļu atlaidi atbalstītie projekti tiks īstenoti tālredzīgi – atlaide vārda tiešajā nozīmē taču «vēl jānopelna»!

Ziņojuma pilns teksts pieejams šeit.

Visi autora raksti

Komentāri

Reklāma