Rezumējot iepriekšēja gada notikumus konkurences tiesību jomā nevar neatzīmēt vienu no būtiskākiem Konkurences padomes (KP) lēmumiem, kas viennozīmīgi ietekmēs arī turpmāko praksi Konkurences likuma (KL) normu piemērošanā.
KP lēmums SIA Terra Serviss/ SIA Preiss Agro1 lietā ir ievērojams, jo šajā lēmumā sods par KL pārkāpumu tika piemērots ne tikai uzņēmumam, kas tieši bija iesaistīts KL pārkāpumā, bet arī mātes sabiedrībai, tādējādi attiecinot atbildības pienākumu uz uzņēmumu, kas realizē 100% kontroli pār uzņēmumu-pārkāpēju. Jānorāda, ka mātes sabiedrības atbildības pienākums tiek plaši piemērots Eiropas līmenī jau vairāku gadu laikā, taču Latvijā KP šādu pieeju ir piemērojusi pirmo reizi. Atsaucoties uz Eiropas Komisijas (EK) praksi, KP lēmumā ir norādījusi, ka «mātes sabiedrības atbildība izriet (..) no tā, ka abi tirgus dalībnieki (mātes sabiedrība un meitas sabiedrība) ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku [KL 1.panta 9.punkta izpratnē2] un meitas sabiedrība savu rīcību nenosaka patstāvīgi».
Eiropas Savienības tiesa (EST) 2009.gadā spriedumā lietā C-97/08 Akzo Nobel and others v. Commission (10.09.2009.) pirmo reizi ir nostiprinājusi tiesu praksē, ka gadījumā, kad mātes sabiedrība reāli kontrolē (nevis tai pastāv iespēja kontrolēt) meitas sabiedrības darbību, un attiecīgi meitas sabiedrība nenosaka savu komercdarbības politiku un uzvedību tirgū patstāvīgi, mātes sabiedrībai var inkriminēt pārkāpumu, ko izdarījusi meitas sabiedrība. Savukārt gadījumos, kad mātes sabiedrībai ir 100% kapitāldaļu meitas sabiedrībā, pastāv atspēkojama prezumpcija, ka mātes sabiedrība reāli kontrolē meitas sabiedrības uzvedību tirgū. Kopš minētā sprieduma pieņemšanas šādu prezumpciju konkurences tiesībās sauc par Akzo prezumpciju.
Tādējādi, no vienas puses EST ir norādījusi uz gadījumiem, kad mātes sabiedrība ir automātiski atbildīga par meitas sabiedrības darbībām, savukārt no otras puses ir pateikusi, ka mātes sabiedrībai ir iespēja atspēkot prezumpciju, ja tā var sniegt «pietiekamus pierādījumus, lai parādītu, ka meitas sabiedrība darbojas tirgū patstāvīgi». EST Akzo spriedumā ir norādījusi arī uz kritērijiem, kas var tikt vērtēti kā pietiekami, lai pierādītu meitas sabiedrības neatkarību, proti, norādot, ka kritēriji ir attiecināmi, pirmkārt, uz komerciālo politiku tās tiešā nozīmē – «nosakot cenas politiku, produkciju kā tādu, produktu
izplatīšanas politiku, bruto peļņu, produkcijas izmaksas, mārketinga politiku u.c.»; otrkārt, arī uz citiem faktoriem, kas ir saistīti vai izriet no komerciālās politikas – «attiecinot uz ekonomiskām, organizatoriskām un juridiskām saitēm, kas sasaista meitas sabiedrību ar mātes sabiedrību, un kas var atšķirties katrā konkrētajā gadījumā, un tādējādi nevar tikt precīzi uzskaitīti un apkopoti vienotā kritēriju sarakstā». Šajā sakarā būtu svarīgi pieminēt arī Ģenerāladvokātes Kokotes (Advocate General Kokott) viedokli Akzo lietā, atbilstoši kuram viņasprāt prezumpcija var tikt atspēkota, ja:
a) mātes sabiedrības interese meitas sabiedrībā ir «tīri finansiāla» («pure financial»);
b) mātes sabiedrība tur 100% meitas sabiedrības kapitāldaļu īslaicīgi;
c) mātes sabiedrība juridisku iemeslu dēļ nevar pilnībā realizēt savas 100% kontroles tiesības pār meitas sabiedrību3.
Jānorāda, ka viens no uzskatītājiem Ģenerāladvokātes Kokotes kritērijiem pat ticis izmantots Alliance One lietā4, kurā Vispārējā tiesa ir atbrīvojusi mātes sabiedrību no atbildības par meitas sabiedrības izdarīto pārkāpumu, atsaucoties uz faktu, ka mātes sabiedrības – holdinga sabiedrības - interese kopuzņēmumā, kas pārkāpis konkurences tiesību normas, ir «tīri finansiālā». Savukārt Vispārējā tiesa 13.07.2011. spriedumā lietā T-38/07 Shell v. Commission norādīja, ka «pati par sevi atsaukšanās uz holdinga kompānijas darbību, kas reti īsteno operatīvu kontroli meitas sabiedrībā, nav pietiekama, lai izslēgtu iespēju, ka tā īsteno izšķirošu ietekmi uz minēto meitas sabiedrību rīcību, tostarp koordinējot finanšu investīcijas grupas ietvaros»5. Līdzīgi rīkojusies arī EK, nosūtot 2011.gada augustā paziņojumu par iebildumiem («Statement of Objections») par meitas sabiedrības pārkāpumu mātes sabiedrībai Goldman Sachs6, kas ir privāta kapitāla fonds, un attiecīgi – tas nepiedalās
meitas sabiedrību ikdienas operatīvajā pārvaldībā vai kontrolē. Lai gan attiecībā uz šo lietu EK vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu, taču šāda EK pieeja rada neskaidrības attiecībā uz Akzo prezumpcijas atspēkošanas veidiem. Tātad joprojām trūkst noteiktības par jēdzienu «tīri finansiālā interese», «īslaicīga kontrole» vai «juridiskie iemesli, kuru dēļ mātes sabiedrībai pastāv ierobežotas iespējas kontrolēt meitas sabiedrību» interpretācijas robežām, kas savukārt ierobežo mātes sabiedrību aizstāvības iespējas.
Attiecībā uz KP praksi, vērtējot mātes sabiedrības centienus pierādīt meitas uzņēmuma autonomiju, no KP lēmuma SIA Terra Serviss/ SIA Preiss Agro lietā ir skaidrs, ka fakts, ka meitas sabiedrības amatpersonas nav rīkojušās atbilstoši mātes sabiedrības interesēm, neatbrīvo mātes sabiedrību no atbildības7.
Vērtējot Vispārējas tiesas un EST praksi, secināms, ka līdz šim mātes sabiedrības tika atbrīvotas no atbildības ne tik daudz pateicoties kvalitatīvai prezumpcijas atspēkošanas stratēģijai un spēcīgiem argumentiem, bet EK pieļauto kļūdu dēļ to apstākļu konstatācijā, kas liecina par meitas sabiedrības autonomijas trūkumu, kā arī mātes sabiedrības argumentu atspēkošanā. Piemēram, 16.06.2011. spriedumā lietā T-185/06 Air Liquide v. Commission Vispārējā tiesa atcēla EK lēmumu daļā par mātes sabiedrības atbildību, pamatojot savu spriedumu ar to, ka EK nav paskaidrojusi iemeslus, kādēļ tā ir noraidījusi informāciju, kuru mātes sabiedrība iesniegusi, lai atspēkotu Akzo prezumpciju. Tiesa spriedumā norādījusi, ka «(..) no apstrīdēta lēmuma pamatojuma nav izsecināmi nekādi apstākļi, kas liecinātu par to, ka Komisija būtu izvērtējusi attiecīgo informāciju, kas savukārt apgrūtina apstrīdētā lēmuma pamatotības pārbaudi šajā aspektā»8. Tiesa secināja, ka «pamatojums ieinteresētai personai (..) ir jāpaziņo vienlaicīgi ar lēmumu, kurš tai ir nelabvēlīgs, līdz ar to pamatojuma trūkumu nevar novērst tādā veidā, ka ieinteresēta persona par lēmuma pamatojumu uzzina tiesā notiekošā tiesvedībā (..) tādējādi attiecīgā pamatojuma neesamību nav iespējams novērst tiesvedības laikā»9. Līdzīgi EST 29.09.2011. spriedumā lietā C-521/09 Elf Aquitaine v. Commission atcēla Vispārējas tiesas spriedumu, un attiecīgi arī EK lēmumu, jo EK nepietiekami labi argumentējusi iemeslus, kāpēc mātes sabiedrības argumenti par meitas uzņēmuma autonomiju nav pietiekami, lai atspēkotu Akzo prezumpciju. Šajā spriedumā EST jo īpaši uzsvērusi, ka EK nav precīzi norādījusi iemeslus mātes sabiedrības atbildībai konkrētajā lietā, ņemot vērā apstākli, ka EK iepriekšējos savos lēmumos nav attiecinājusi atbildību par citiem meitas uzņēmumu konkurences tiesību pārkāpumiem uz konkrēto mātes sabiedrību.
Tādējādi, attiecinot atbildības pienākumu uz mātes sabiedrību, pat izpildoties Akzo prezumpcijai, lēmumā ir jābūt pamatojumam, kāpēc konkrētie mātes sabiedrības pierādījumi par meitas uzņēmumu autonomiju nav ņemami vērā, jo īpaši gadījumos, kad vismaz viens no konkrētās mātes sabiedrības meitas uzņēmumiem jau tika sodīts par konkurences tiesību pārkāpumiem, bet mātes sabiedrība netika saukta pie atbildības. Šāda detalizēta pamatojuma trūkums var būt par pamatu lēmuma atcelšanai daļā par mātes sabiedrības sodīšanu.
Lai gan KP lēmums SIA Terra Serviss/ SIA Preiss Agro lietā tika pārsūdzēts, un līdz ar to nav noteiktības par KP pieejas atbilstību vispārpieņemtiem konkurences tiesību normu interpretācijas principiem, tirgus dalībniekiem būtu jāņem vērā apstāklis, ka KP visticamāk turpinās jau iesākto praksi attiecībā uz mātes sabiedrību saukšanu pie atbildības par meitas sabiedrību konkurences tiesību pārkāpumiem.
1 KP 04.11.2011. lēmums Nr.E02-70 lietā Nr. p/11/03.02./4 Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1. un 3
punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA Terra Serviss un SIA Preiss Agro darbībās.
2 tirgus dalībnieks ir jebkura persona (arī ārvalsts persona), kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību
Latvijas teritorijā vai kuras darbība ietekmē vai var ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā. Ja tirgus dalībniekam
vai vairākiem tirgus dalībniekiem kopā ir izšķiroša ietekme pār vienu tirgus dalībnieku vai vairākiem citiem tirgus
dalībniekiem, tad visus tirgus dalībniekus var uzskatīt par vienu tirgus dalībnieku
3 Ģenerāladvokāta Kokot 23.04.2009. viedoklis lietā Akzo Nobel NV and Others v Commission of the European
Communities, 75.punkts un 67.atsauce.
4 Vispārējas Tiesas (General Court) 27.10.2010. spriedums Lietā T-24/05 Alliance One v. Commission.
5 Vispārējā tiesas 13.07.2011. spriedums lietā T-38/07 Shell v. Commission, 70.punkts.
6 iflr.com/Article/2886228/Goldman-case-signals-new-antitrust-liability-for-private-equity.html
7 KP 04.11.2011. lēmums Nr.E02-70 lietā Nr. p/11/03.02./4 Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1. un 3
punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA Terra Serviss un SIA Preiss Agro darbībās, 32.lpp.
8 Vispārējas tiesas 16.06.2011. spriedums lietā T-185/06 Air Liquide v. Commission, 80.punkts.
9 Turpat, 81.-82.punkts, kā arī EST 28.06.2005. spriedums lietās C189/02 P, C202/02 P, no C205/02 P līdz C208/
02 P un C213/02 P Dansk Rørindustri u.c./Komisija, 463. punkts, un Vispārējās tiesas 12.09.2007. spriedums lietā T25/04 González y Díez /Komisija, 220. Punkts.
Sekojiet ziņām